Cilvēks ir brīvs, un Dievs viņam ļauj izbaudīt brīvības sekas. Dievs nevar nemitīgi darīt brīnumus, lai aiztaupītu mums ciešanas par dažkārt nepareizi izmantotu brīvību.

Es pati, tāpat kā daudzi no mums, esmu cietusi no pagātnes ievainojumiem, kad savu brīvību esmu izmantojusi pēc sava prāta, neskatoties uz Dievu. Mēs, esot kristieši jau daudzus gadus, nespējam aizmirst savu kļūmīgo soli attiecībās, sola biedra nievājošo attieksmi, mammas nevērību, dzīvesbiedra krāpšanu un mazvērtības sajūtu, kas radusies šīs pieredzes iespaidā un joprojām gruzd kaut kur dziļi, dziļi dvēselē. Mēs staigājam ar ievainojumiem un bieži vien nespējam veidot dziļākas attiecības ne ar ģimeni, ne līdzcilvēkiem, ne draugiem, jo baidāmies atkal piedzīvot to pašu kritienu. Taču Dievs mūs vēlas darīt brīvus, lai pēc tam lietotu savā kalpošanā pie tiem pašiem cilvēkiem, tikai citādi. Dažkārt mēs domājam, ka Dievs par to ir aizmirsis, bet izrādās- Viņš pacietīgi gaida, kad mēs nāksim Viņa priekšā ar lūgšanu vai atļausim aizlūgt par mums kādam brālim vai māsai, jo paši mēs ne vienmēr to varam.

Rekolekcijas, kas notika mūsu draudzē 2.Adventa sestdienā un kuras vadīja „Dzīvības Straumes”, palīdzēja man un daudziem mūsu draudzes cilvēkiem caur liecībām, Bībeles citātiem, to studēšanu klusumā, lūgšanu un meditāciju vienatnē ar Dievu, ieraudzīt tos ievainojumus, kas joprojām atgādināja par sevi. Rekolekcijās es varēju saņemt aizlūgšanu, kas man bija ļoti nepieciešama, lai saņemtu dziedināšanu kādā pagātnes ievainojumā. Aizlūgšanu varēja saņemt ikviens cilvēks, kas piedalījās rekolekcijās.

Patiesi biju ļoti pārsteigta, ka vienas dienas laikā, atstājot visas ikdienas rūpes un pievēršot  skatienu Dieva sirdij, Tas Kungs brīnišķi darbojās pie maniem ievainojumiem, konkrēti parādīja lietas, kuras Viņš kā Tēvs vēlējās, lai nesu Viņa priekšā. Viņš arī bija sagatavojis Ilzi – „Dzīvības Straumes” vadītāju, lai par mani aizlūdz. Es saņēmu Tēva mīlestību un pilnīgu mieru.

Rekolekciju noslēgumā svinējām Dievkalpojumu un saņēmām Svēto Sakramentu, kas bija liels stiprinājums.

Gribu iedrošināt ikvienu, kas jūtas nospiests, nederīgs, vai arī iedomīgs un pārliecināts par savas dzīves sakārtotību, piedalīties rekolekcijās, kas mūsu draudzē ir jauna iespēja un domāju, ka tā arī turpināsies. Ejot dziļākās attiecībās ar Dievu un veltot Viņam savu laiku, mēs varam no Viņa saņemt dziedināšanu, kas mums katram ir ļoti vajadzīga.

Mīlestībā, Gunda Kārkliņa

Cilvēks ir brīvs, un Dievs viņam ļauj izbaudīt brīvības sekas. Dievs nevar nemitīgi darīt brīnumus, lai aiztaupītu mums ciešanas par dažkārt nepareizi izmantotu brīvību.

Es pati, tāpat kā daudzi no mums, esmu cietusi no pagātnes ievainojumiem, kad savu brīvību esmu izmantojusi pēc sava prāta, neskatoties uz Dievu. Mēs, esot kristieši jau daudzus gadus, nespējam aizmirst savu kļūmīgo soli attiecībās, sola biedra nievājošo attieksmi, mammas nevērību, dzīvesbiedra krāpšanu un mazvērtības sajūtu, kas radusies šīs pieredzes iespaidā un joprojām gruzd kaut kur dziļi, dziļi dvēselē. Mēs staigājam ar ievainojumiem un bieži vien nespējam veidot dziļākas attiecības ne ar ģimeni, ne līdzcilvēkiem, ne draugiem, jo baidāmies atkal piedzīvot to pašu kritienu. Taču Dievs mūs vēlas darīt brīvus, lai pēc tam lietotu savā kalpošanā pie tiem pašiem cilvēkiem, tikai citādi. Dažkārt mēs domājam, ka Dievs par to ir aizmirsis, bet izrādās- Viņš pacietīgi gaida, kad mēs nāksim Viņa priekšā ar lūgšanu vai atļausim aizlūgt par mums kādam brālim vai māsai, jo paši mēs ne vienmēr to varam.

Rekolekcijas, kas notika mūsu draudzē 2.Adventa sestdienā un kuras vadīja „Dzīvības Straumes”, palīdzēja man un daudziem mūsu draudzes cilvēkiem caur liecībām, Bībeles citātiem, to studēšanu klusumā, lūgšanu un meditāciju vienatnē ar Dievu, ieraudzīt tos ievainojumus, kas joprojām atgādināja par sevi. Rekolekcijās es varēju saņemt aizlūgšanu, kas man bija ļoti nepieciešama, lai saņemtu dziedināšanu kādā pagātnes ievainojumā. Aizlūgšanu varēja saņemt ikviens cilvēks, kas piedalījās rekolekcijās.

Patiesi biju ļoti pārsteigta, ka vienas dienas laikā, atstājot visas ikdienas rūpes un pievēršot  skatienu Dieva sirdij, Tas Kungs brīnišķi darbojās pie maniem ievainojumiem, konkrēti parādīja lietas, kuras Viņš kā Tēvs vēlējās, lai nesu Viņa priekšā. Viņš arī bija sagatavojis Ilzi – „Dzīvības Straumes” vadītāju, lai par mani aizlūdz. Es saņēmu Tēva mīlestību un pilnīgu mieru.

Rekolekciju noslēgumā svinējām Dievkalpojumu un saņēmām Svēto Sakramentu, kas bija liels stiprinājums.

Gribu iedrošināt ikvienu, kas jūtas nospiests, nederīgs, vai arī iedomīgs un pārliecināts par savas dzīves sakārtotību, piedalīties rekolekcijās, kas mūsu draudzē ir jauna iespēja un domāju, ka tā arī turpināsies. Ejot dziļākās attiecībās ar Dievu un veltot Viņam savu laiku, mēs varam no Viņa saņemt dziedināšanu, kas mums katram ir ļoti vajadzīga.

Mīlestībā, Gunda Kārkliņa