Māc. Rinalds Grants

Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Un šī pirmā uzrakstīšana notika tajā brīdī, kad Kirenijs valdīja Sīrijā. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā.

Arī Jāzeps, kas bija no Dāvida nama un cilts, kopā ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta, devās no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, lai tur pierakstītos. Un, tiem turpat esot, Marijai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī.

Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.

Pirms dažiem gadiem uz kāda lielveikala loga bija rakstīts: Kopā ar Jums šos svētkus padarīsim par vislabākajiem ziemsvētkiem? Kāds zem šiem iedvesmojošiem vārdiem bija pierakstījis jautājumu: kā mēs pārspēsim pirmos? Evaņģēlija lasījumā mēs redzējām, kas notika pirmajos ziemsvētkos – neviens lielveikals neko tādu nespēj dot. Eņģeļi saka – jums šodien Pestītājs dzimis. Runājot K. S. Lūisa vārdiem, „Ziemsvētkos mēs atceramies centrālo vēstures notikumu uz zemes – pašu galveno lietu, par ko ir viss stāsts.”

Pie tam eņģeļi skaidri pasaka, ka ir noticis kas tāds, kas attiecas uz šodienu. Jā, arī uz šo vakaru, jo savā veidā šī diena vēl nav beigusies – tas, ko toreiz eņģeļi pasludināja ganiem, ir spēkā arī šodien. "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Dažās nākošajās minūtēs izvērtēsim sešas iespējas, kā šī vēsts var izmainīt mūsu dzīvi šodien.

Pirmkārt, mums vairs nevajag sevī nēsāt bailes. Eņģeļu vēsts sākas ar vārdu „nebīsties”. Vinstons Čerčils ir sacījis: „Kad es skatos atpakaļ uz visām savām raizēm un bailēm, es atceros kādu vecu vīru, kurš, sēdēdams uz savas nāves gultas, teica – es savā dzīvē esmu uztraucies par tik daudz lietām, lai arī lielākā daļa no tām nekad nepiepildījās.”

Eņģeļu „nebīsties” nav tukšs vēlējums, tā ir iespēja, ko izmantot – jo ziemassvētkos Dievs tērpās miesā un ienāca šai pasaulē, lai mājotu mūsu vidū. Jēzus piedzima, uzauga, nomira, lai ar savu augšāmcelšanos sakautu nāvi, atbrīvotu mūs no nāves bailēm un visām citām (bailēm), kas tām seko. Nebīsties!- saka eņģeļi, jo šai pasaulē ir ienācis Dievs – izmanto!

Otrkārt, mēs varam dzīvot ar cerību. Eņģeļi tālāk saka: es jums pasludinu lielu prieku. Lai arī cik slikta būtu jūsu situācija, varbūt jūsu dzīve šobrīd ir tik smaga, ka visa šī pasaule liekas kā liela negācija, tad tomēr tās pamatā ir priecīga vēsts. Avīzes ir pilnas ar sliktām ziņām, Jaunā derība ir pilna ar labām ziņām. Kristīgās ticības saknē nav aicinājuma pildīt kādus likumus, bet liecība par to, kā Dievs iepriecina cilvēkus.

Kāda meitene reiz atbrauca uz nometni. Viņa no visiem atšķīrās ar to, ka nekad nesmaidīja. Viņa daudz bija cietusi ģimenē. Šajā nometnē viņa pirmo reizi dzirdēja par Dievu. Pēc pāris mēnešiem viņa atsūtīja vēstuli un tajā bija rakstīja – es esmu sākusi smaidīt. Tas bija dabiski, jo viņa bija iepazinusi Dievu, kas savus bērnus grib iepriecināt. Dievs mūsu dzīvē vēlas ienākt ar prieku. Viss, kas mums jādara – jāļauj Viņam to darīt. 

Ziemassvētki ir laiks, kad mēs vairāk kā jebkad ļaujam sev piedzīvot dāvināšanas prieku. Mēs atklājam, ka prieka noslēpums nav ņemšanā, bet došanā. Tik daudzi šodien ir iekrituši pārliecībā, ka prieks nāk saņemot. Jēzus saka, ka prieks nāk dodot. Ziemassvētkos Viņš saka: ļauj man tev dot piemēru.

Treškārt, jūs varat būt droši, ka esat ietverti. Šī priecīgā vēsts ir domāta visiem cilvēkiem. Kāds puika rakstīja ziemsvētku vecītim vēstuli: mūsu mājā dzīvo trīs zēni: Ēriks, kas dažkārt ir labs, Mareks, kas arī ir dažkārt labs. Un Pēteris, kas vienmēr ir labs. Mans vārds ir Pēteris! Mūsu arhibīskaps reiz ir sacījis: „Dievs mūs mīl nevis neskatoties uz to, kādi esam, bet redzot, kādi esam – mīl par spīti visam.” Vienalga, vai tu esi vienmēr labs vai tikai dažreiz, bet varbūt tu domā, ka neesi labs nemaz – vienalga tu esi iekļauts. Šī vēsts ir Tev, jo tā ir domāta katram. Tas ir Dieva „jā” vārds Tev.

Ceturtkārt, tu vari piedzīvot atbrīvošanu - jo jums šodien Pestītājs dzimis. Tulkojumā tas nozīmē – atbrīvotājs, jeb glābējs. „Kristū Dievs tuvojas nevis kā soģis, bet kā glābējs. Viņa galvenais uzdevums nav pamācīt, bet atbrīvot - no vainas, grēka, atkarībām un līdzīga ļaunuma. Tas ir tas, ko Jēzus atnāca darīt. Mūsu arhibīskaps reiz ir teicis: „Jēzus piedzima ne tādēļ, lai dusētu silītē. Viņš no tās izkāpa, izauga liels un dzīvoja pieaugušo cilvēku pasaulē, atbrīvodams viņus no slimībām, dēmoniem, grēka un nāves varas.” Viņš nomira par mani un par tevi, lai mūs izpirktu no bezcerīgas tiesas prāvas un dotu brīvību.

Piektkārt – tev ir iespēja pazīt šīs dzimšanas dienas gaviļnieku. Eņģeli mūs ar Viņu iepazīstina. Viņa vārds ir Kristus.

Otrā pasaules kara laikā kāds zēns ik dienas skatījās uz galdu stāvošajā tēva fotogrāfijā. Viņš bija devies karā, kad zēnam vēl nebija gads. Bija pagājuši vairāki gadi. Zēns neko neatcerējās par savu tēvu. Viņš skatījās uz fotogrāfiju un sacīja: ja mans tēvs varētu būtu īsts.

Tieši to Dievs izdara ziemsvētkos – Viņš izkāpj no fotogrāfijas un sauc sevi vārdā – Kristus. Viņš piedzima, nomira, augšāmcēlās un šodien ir mūsu vidū. Mums katram ir iespēja Viņu saukt vārdā un iepazīt tuvāk. Tā ir šī neaptveramā ziemassvētku vēsts. Ja tā nebūtu, tad Dievs vienmēr paliktu tāls un nepazīstams – bet tagad Viņš nav fotogrāfija uz rakstāmgalda – Viņš ir īsts un ir tepat blakus.

Visbeidzot, sestkārt – tavai dzīvei var būt jēga - neizsīkstoša, nebeidzam jēga un mērķis. Eņģeļi atklāj, ka Pestītājs ir Kristus – tas Kungs, pats Dievs, kurš mūs ir radījis, lai mēs dzīvotu attiecībās ar Viņu. Tādēļ Svētais Augustīns ir sacījis pazīstamos vārdus – mana dvēsele ir nemierīga tik ilgi, kamēr tā neatrod mieru Tevī, Dievs. Kad Kristū mēs atrodam attiecības ar Dievu, mēs esam atklājuši savas eksistences būtību un pamatmērķi.

Eņģeļu vēstī ir tikai viens darbības vārds, kas attiecas uz tevi – nebīsties – pārējo dara Dievs. Viņš ir gatavs ienākt tavā pasaulē, tavā dzīvē, lai tur paliktu vienmēr.

Tas viss ir iespējams šodien – tikai nebīsties – jo ir dzimis Pestītājs, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs!

Sagatavots izmantojot Holy Trinity Brompton draudzes materiālus.

Māc. Rinalds Grants

Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Un šī pirmā uzrakstīšana notika tajā brīdī, kad Kirenijs valdīja Sīrijā. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā.

Arī Jāzeps, kas bija no Dāvida nama un cilts, kopā ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta, devās no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, lai tur pierakstītos. Un, tiem turpat esot, Marijai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī.

Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.

Pirms dažiem gadiem uz kāda lielveikala loga bija rakstīts: Kopā ar Jums šos svētkus padarīsim par vislabākajiem ziemsvētkiem? Kāds zem šiem iedvesmojošiem vārdiem bija pierakstījis jautājumu: kā mēs pārspēsim pirmos? Evaņģēlija lasījumā mēs redzējām, kas notika pirmajos ziemsvētkos – neviens lielveikals neko tādu nespēj dot. Eņģeļi saka – jums šodien Pestītājs dzimis. Runājot K. S. Lūisa vārdiem, „Ziemsvētkos mēs atceramies centrālo vēstures notikumu uz zemes – pašu galveno lietu, par ko ir viss stāsts.”

Pie tam eņģeļi skaidri pasaka, ka ir noticis kas tāds, kas attiecas uz šodienu. Jā, arī uz šo vakaru, jo savā veidā šī diena vēl nav beigusies – tas, ko toreiz eņģeļi pasludināja ganiem, ir spēkā arī šodien. "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Dažās nākošajās minūtēs izvērtēsim sešas iespējas, kā šī vēsts var izmainīt mūsu dzīvi šodien.

Pirmkārt, mums vairs nevajag sevī nēsāt bailes. Eņģeļu vēsts sākas ar vārdu „nebīsties”. Vinstons Čerčils ir sacījis: „Kad es skatos atpakaļ uz visām savām raizēm un bailēm, es atceros kādu vecu vīru, kurš, sēdēdams uz savas nāves gultas, teica – es savā dzīvē esmu uztraucies par tik daudz lietām, lai arī lielākā daļa no tām nekad nepiepildījās.”

Eņģeļu „nebīsties” nav tukšs vēlējums, tā ir iespēja, ko izmantot – jo ziemassvētkos Dievs tērpās miesā un ienāca šai pasaulē, lai mājotu mūsu vidū. Jēzus piedzima, uzauga, nomira, lai ar savu augšāmcelšanos sakautu nāvi, atbrīvotu mūs no nāves bailēm un visām citām (bailēm), kas tām seko. Nebīsties!- saka eņģeļi, jo šai pasaulē ir ienācis Dievs – izmanto!

Otrkārt, mēs varam dzīvot ar cerību. Eņģeļi tālāk saka: es jums pasludinu lielu prieku. Lai arī cik slikta būtu jūsu situācija, varbūt jūsu dzīve šobrīd ir tik smaga, ka visa šī pasaule liekas kā liela negācija, tad tomēr tās pamatā ir priecīga vēsts. Avīzes ir pilnas ar sliktām ziņām, Jaunā derība ir pilna ar labām ziņām. Kristīgās ticības saknē nav aicinājuma pildīt kādus likumus, bet liecība par to, kā Dievs iepriecina cilvēkus.

Kāda meitene reiz atbrauca uz nometni. Viņa no visiem atšķīrās ar to, ka nekad nesmaidīja. Viņa daudz bija cietusi ģimenē. Šajā nometnē viņa pirmo reizi dzirdēja par Dievu. Pēc pāris mēnešiem viņa atsūtīja vēstuli un tajā bija rakstīja – es esmu sākusi smaidīt. Tas bija dabiski, jo viņa bija iepazinusi Dievu, kas savus bērnus grib iepriecināt. Dievs mūsu dzīvē vēlas ienākt ar prieku. Viss, kas mums jādara – jāļauj Viņam to darīt. 

Ziemassvētki ir laiks, kad mēs vairāk kā jebkad ļaujam sev piedzīvot dāvināšanas prieku. Mēs atklājam, ka prieka noslēpums nav ņemšanā, bet došanā. Tik daudzi šodien ir iekrituši pārliecībā, ka prieks nāk saņemot. Jēzus saka, ka prieks nāk dodot. Ziemassvētkos Viņš saka: ļauj man tev dot piemēru.

Treškārt, jūs varat būt droši, ka esat ietverti. Šī priecīgā vēsts ir domāta visiem cilvēkiem. Kāds puika rakstīja ziemsvētku vecītim vēstuli: mūsu mājā dzīvo trīs zēni: Ēriks, kas dažkārt ir labs, Mareks, kas arī ir dažkārt labs. Un Pēteris, kas vienmēr ir labs. Mans vārds ir Pēteris! Mūsu arhibīskaps reiz ir sacījis: „Dievs mūs mīl nevis neskatoties uz to, kādi esam, bet redzot, kādi esam – mīl par spīti visam.” Vienalga, vai tu esi vienmēr labs vai tikai dažreiz, bet varbūt tu domā, ka neesi labs nemaz – vienalga tu esi iekļauts. Šī vēsts ir Tev, jo tā ir domāta katram. Tas ir Dieva „jā” vārds Tev.

Ceturtkārt, tu vari piedzīvot atbrīvošanu - jo jums šodien Pestītājs dzimis. Tulkojumā tas nozīmē – atbrīvotājs, jeb glābējs. „Kristū Dievs tuvojas nevis kā soģis, bet kā glābējs. Viņa galvenais uzdevums nav pamācīt, bet atbrīvot - no vainas, grēka, atkarībām un līdzīga ļaunuma. Tas ir tas, ko Jēzus atnāca darīt. Mūsu arhibīskaps reiz ir teicis: „Jēzus piedzima ne tādēļ, lai dusētu silītē. Viņš no tās izkāpa, izauga liels un dzīvoja pieaugušo cilvēku pasaulē, atbrīvodams viņus no slimībām, dēmoniem, grēka un nāves varas.” Viņš nomira par mani un par tevi, lai mūs izpirktu no bezcerīgas tiesas prāvas un dotu brīvību.

Piektkārt – tev ir iespēja pazīt šīs dzimšanas dienas gaviļnieku. Eņģeli mūs ar Viņu iepazīstina. Viņa vārds ir Kristus.

Otrā pasaules kara laikā kāds zēns ik dienas skatījās uz galdu stāvošajā tēva fotogrāfijā. Viņš bija devies karā, kad zēnam vēl nebija gads. Bija pagājuši vairāki gadi. Zēns neko neatcerējās par savu tēvu. Viņš skatījās uz fotogrāfiju un sacīja: ja mans tēvs varētu būtu īsts.

Tieši to Dievs izdara ziemsvētkos – Viņš izkāpj no fotogrāfijas un sauc sevi vārdā – Kristus. Viņš piedzima, nomira, augšāmcēlās un šodien ir mūsu vidū. Mums katram ir iespēja Viņu saukt vārdā un iepazīt tuvāk. Tā ir šī neaptveramā ziemassvētku vēsts. Ja tā nebūtu, tad Dievs vienmēr paliktu tāls un nepazīstams – bet tagad Viņš nav fotogrāfija uz rakstāmgalda – Viņš ir īsts un ir tepat blakus.

Visbeidzot, sestkārt – tavai dzīvei var būt jēga - neizsīkstoša, nebeidzam jēga un mērķis. Eņģeļi atklāj, ka Pestītājs ir Kristus – tas Kungs, pats Dievs, kurš mūs ir radījis, lai mēs dzīvotu attiecībās ar Viņu. Tādēļ Svētais Augustīns ir sacījis pazīstamos vārdus – mana dvēsele ir nemierīga tik ilgi, kamēr tā neatrod mieru Tevī, Dievs. Kad Kristū mēs atrodam attiecības ar Dievu, mēs esam atklājuši savas eksistences būtību un pamatmērķi.

Eņģeļu vēstī ir tikai viens darbības vārds, kas attiecas uz tevi – nebīsties – pārējo dara Dievs. Viņš ir gatavs ienākt tavā pasaulē, tavā dzīvē, lai tur paliktu vienmēr.

Tas viss ir iespējams šodien – tikai nebīsties – jo ir dzimis Pestītājs, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs!

Sagatavots izmantojot Holy Trinity Brompton draudzes materiālus.