Ingrīda Briede

Divi ceļojoši eņģeļi apstājās, lai pavadītu nakti kāda bagāta cilvēka namā. Ģimene bija nepieklājīga un neļāva eņģeļiem palikt viesistabā. Tā vietā viņi saņēma vietu aukstā pagrabā. Tad, kad viņi nogūlās uz cietās grīdas, vecākais eņģelis pamanīja caurumu sienā un salaboja to.

Jaunākais eņģelis jautāja, kāpēc? Un vecākais atbildēja: „Lietas ne vienmēr ir tādas, kādas tās izskatās".

Nākošajā naktī abi apmetās kāda ļoti nabadzīga, bet izcili viesmīlīga zemnieka un viņa sievas namā. Pēc tam, kad ģimene ar viņiem bija dalījusies savās necilajās vakariņas, viņiem tika gulta, kurā eņģeļi labi izgulējās. Kad nākošajā rītā uzausa saule, eņģelis ieraudzīja zemnieku un viņa sievu mirkstam asarās.         

Viņu vienīgā govs gulēja nomirusi uz lauka. Jaunākais eņģelis sadusmojās un prasīja vecākajam eņģelim - kā gan tas tā varēja notikt?

„Pirmajam vīram bija viss, bet tik un tā tu viņam palīdzēji”, viņš sacīja apsūdzoši. „Otrai ģimenei bija tik maz, bet tu ļāvi nomirt viņu govij.”

„Lietas ne vienmēr ir tādas, kādas tās izskatās”, sacīja vecākais eņģelis. „Kad mēs atpūtāmies aukstajā pagrabā, es pamanīju, ka aiz cauruma sienā atradās zelts. Tā kā nama īpašnieks bija tik ļoti skopuma pārņemts un negribēja ne ar vienu dalīties savā laimīgajā liktenī, aizdarīju sienu, lai neviens neatrastu zeltu. Bet pēdējā naktī, kad gulējām zemnieka gultā, atlidoja nāves eņģelis, lai aizvestu viņa sievu. Bet es viņam tās vietā atdevu govi. Lietas ne vienmēr ir tādas, kā izskatās”.

Ja tev ir paļāvība, tad tev jātic, ka ikkatra lieta nāk tev par labu.                                        

Ingrīda Briede

Divi ceļojoši eņģeļi apstājās, lai pavadītu nakti kāda bagāta cilvēka namā. Ģimene bija nepieklājīga un neļāva eņģeļiem palikt viesistabā. Tā vietā viņi saņēma vietu aukstā pagrabā. Tad, kad viņi nogūlās uz cietās grīdas, vecākais eņģelis pamanīja caurumu sienā un salaboja to.

Jaunākais eņģelis jautāja, kāpēc? Un vecākais atbildēja: „Lietas ne vienmēr ir tādas, kādas tās izskatās".

Nākošajā naktī abi apmetās kāda ļoti nabadzīga, bet izcili viesmīlīga zemnieka un viņa sievas namā. Pēc tam, kad ģimene ar viņiem bija dalījusies savās necilajās vakariņas, viņiem tika gulta, kurā eņģeļi labi izgulējās. Kad nākošajā rītā uzausa saule, eņģelis ieraudzīja zemnieku un viņa sievu mirkstam asarās.         

Viņu vienīgā govs gulēja nomirusi uz lauka. Jaunākais eņģelis sadusmojās un prasīja vecākajam eņģelim - kā gan tas tā varēja notikt?

„Pirmajam vīram bija viss, bet tik un tā tu viņam palīdzēji”, viņš sacīja apsūdzoši. „Otrai ģimenei bija tik maz, bet tu ļāvi nomirt viņu govij.”

„Lietas ne vienmēr ir tādas, kādas tās izskatās”, sacīja vecākais eņģelis. „Kad mēs atpūtāmies aukstajā pagrabā, es pamanīju, ka aiz cauruma sienā atradās zelts. Tā kā nama īpašnieks bija tik ļoti skopuma pārņemts un negribēja ne ar vienu dalīties savā laimīgajā liktenī, aizdarīju sienu, lai neviens neatrastu zeltu. Bet pēdējā naktī, kad gulējām zemnieka gultā, atlidoja nāves eņģelis, lai aizvestu viņa sievu. Bet es viņam tās vietā atdevu govi. Lietas ne vienmēr ir tādas, kā izskatās”.

Ja tev ir paļāvība, tad tev jātic, ka ikkatra lieta nāk tev par labu.