Ģertrūdes vēsture

Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas būvvēsture 19. gadsimtā

(celtnes projekts: 1863, būvniecība un iekārtas izgatavošana: 1864–1869)

Rīgas Svētās Ģertrūdes baznīcai ir gara vēsture. Rakstītas ziņas no 15. gadsimta sākuma liecina, ka jau kopš viduslaikiem ārpus Rīgas pilsētas aizsardzības nocietinājumu sienām atradusies Svētās Ģertrūdes vārdā nosaukta baznīca. Tā kara darbības rezultātā vairākkārt cietusi un pat gājusi bojā, kad, tuvojoties ienaidniekam, Rīgas priekšpilsētas nodedzināja. Līdzīgu likteni piedzīvoja arī 18. gadsimta pēdējā ceturksnī no koka uzceltā Sv. Ģertrūdes baznīca, kuru 1792. gadā uzzīmēja novadpētnieks Johans Kristofs Broce (Johann Christoph Brotze, 1742–1823).[1.] Tā pastāvēja līdz 1812. gada 11.–12. jūlija nakts priekšpilsētu ugunsgrēkam. Dažus gadus vēlāk tagadējās Brīvības un Dzirnavu ielas stūrī uzcēla (1814–1817) nelielu koka lūgšanu namu ar jumta torni virs draudzes telpas rietumu daļas.[2.] Minēto ēku Svētās Ģertrūdes draudze izmantoja līdz pat 1868. gada vasarai, kad pēc Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko (Johann Daniel Felsko, 1813–1902) projekta celtajā baznīcā jau varēja noturēt dievkalpojumus.

Pirmoreiz Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcas projektu un tāmi Felsko izstrādāja 1846. gadā, celtniecības izmaksas aprēķinot par 24 122,15 sudraba rubļiem. Toreiz ēku paredzēja būvēt no koka, jo mūra ēkas priekšpilsētās aizliedza celt pilsētas būvnoteikumi. 1849. gada 12. aprīlī rātskungs Ārends fon Berkholcs (Arend von Berkholz, 1808–1888) rakstīja Sv. Ģertrūdes baznīcas administrācijai, informējot par cariskās Krievijas valdības atteikumu saskaņot jaunbūves projektu, jo esošā lūgšanu nama izbūve nodrošinātu tādu pašu rezultātu.[3.] Pēc arhitekta Jāņa Krastiņa rīcībā esošās informācijas, atkārtoti Sv. Ģertrūdes baznīcas projektus mēģināja saskaņot 1852. un 1853. gadā, tomēr dažādu iemeslu un ieganstu dēļ Sanktpēterburgā atteica projekta saskaņošanu un celtniecības darbi netika veikti.[4.]

Kad Rīgas pilsētu vairs neuzskatīja par militāru cietoksni un priekšpilsētās jau bija atļauts celt mūra namus, sākās reāli tagadējās Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas celtniecības priekšdarbi. Jaunās mūra baznīcas projektu atkal pasūtīja Rīgas pilsētas arhitektam Johanam Danielam Felsko. Jau 1862. gada martā Rīgas Tehniskā biedrība apsprieda Felsko izstrādāto Sv. Ģertrūdes baznīcas askētisko neogotisko projektu, kur pamatplānam, atbilstoši uzstādītajiem noteikumiem, bija krusta forma.[5.] Nākamā gada septembrī Felsko pašrocīgi datēja vientorņa Sv. Ģertrūdes baznīcas projektu, ko 1863. gada 19. decembrī apstiprināja Iekšlietu ministrijā Sanktpēterburgā.[6.] Saglabātais 1863. gada projekts uzskatāmi ilustrē arhitekta sākotnējo ieceri, kas celtniecības laikā tika nedaudz koriģēta. Sv. Ģertrūdes baznīcu cēla par pilsētas trijpusējās pārvaldes (Rīgas rātes, Tirgotāju un Amatnieku ģilžu) līdzekļiem. Tā tika uztverta kā pilsētas dievnams (tāpat kā Sv. Pētera baznīca viduslaikos), kurā investēja ievērojamus finanšu resursus.

Darbi būvlaukumā sākās 1864. gada pavasarī. Mūrniekmeistars Vilhelms Krīgers (Wilhelm Krüger) mazāksolīšanā bija ieguvis tiesības celt baznīcu.[7.] 1864. gada 27. jūnijā notika Sv. Ģertrūdes baznīcas pamatakmens likšanas svinības (Grundsteinlegung).[8.] Grunts struktūras dēļ neparedzēti aizkavējās pamatu nostiprināšanas darbi. Lai svinīgi atzīmētu baznīcas pamatu izbūves nobeigumu 1865. gada 28. maijā notika vēl viens pasākums, kuru vācu presē tolaik dēvēja par pamatakmens iesvētīšanu un piemiņas akmens (Gedenkstein) iedziļināšanu.[9.]

No šī brīža celtniecības darbi noritēja straujos tempos – jau tā paša (1865) gada 11. oktobrī svinēja spāru svētkus, un 1866. gada 10. augustā torņa smailē nostiprināja krusta puķi. Baznīcas eksterjers no sarkanajiem ķieģeļiem ar betona lējuma fialēm bija pilnībā pabeigts un fotogrāfs Alfons Bērmans (Alfonss Behrmann) steidza iemūžināt celtnes kopskatu, lai attēlu pievienotu tekstam, kas Rīgas gadagrāmatā 1868. gadam („Rigascher Almanach für 1868”) popularizēja pirmo Rīgas priekšpilsētās no sarkanajiem ķieģeļiem uzcelto dievnamu.[10.] Baznīcas ēka bija uzbūvēta, bet finansiālās problēmas tad tikai sākās, jo, būvējot pamatus, tika iztērēts vairāk līdzekļu, nekā bija paredzēts. Tādējādi tika pārsniegta sākotnējā tāme – 121 734 rubļi –, kurā bija iekļauti arī interjera izveides izdevumi. Tā kā dievnamu pēc vispārēja atzinuma vajadzēja iekārtot atbilstoši tā ārējam veidolam, Rīgas pilsoņi saziedoja vēl aptuveni vienpadsmit tūkstošus rubļu. 1868. gada vidū baznīcas iekārtošanas un izgreznošanas darbi bija jau tik tālu, ka tajā varēja noturēt dievkalpojumus. Baznīcu iesvētīja 1869. gada 2. martā [11.], un tā viena lepni nesa Svētās Ģertrūdes vārdu. 1906. gadā pēc arhitekta Vilhelma Strīka (Wilhelm Stryk, 1864–1928) projekta pie lielā pumpja uzcēla Svētās Ģertrūdes filiālbaznīcas ēku, un Felsko projektētā celtne tad kļuva par Veco Svētās Ģertrūdes baznīcu.

Atsauces:

  1. Broce, J.K. Zīmējumi un apraksti. – 2. sēj. – 74.–76. lpp.

  2. Die alte Gertrud-Kirche // Illustrierte Beilage der Rigaschen Rundaschau – 1906. – Nr. 11. – November. – S. 77–78: Ill.

  3. Latvijas Valsts Vēstures arhīvs (turpmāk: LVVA), 749. fonds, 1./2. apraksts, 125. lieta, 11. lapa.

  4. Krastiņš J. Eklektisms Rīgas arhitektūrā. – Rīga: Zinātne, 1988. – 90., 92. lpp.

  5. Project zur Gertrud-Kirche in Riga // Notizblatt des Technischen Vereins in Riga. – 1862. – Nr. 4. – 21. März (2. April). – S. 20.

  6. LVVA, 1429. f., 3. apr., 17. l., 1. lp.; 104. l., 10.–15. lp.

  7. Denkschrifft. Gedenkstein. [Grundsteinweihung der Gertrud Kirche] // Rigasche Stadtblätter. – 1865. – Nr. 23. – 3. Juni. – S. 171–174.

  8. Miscellen [Grundsteinlegung zur neuen Gertrud Kirche] // Rigasche Stadtblätter. – 1864. – Nr. 34. – 20. August. – S. 274.

  9. [Cirīts M.] Par jaunas Ģertrūdes baznīcas gruntsakmeņa likšanu Rīgā. Paraksts: Cr. // Mājas Viesis. – 1865. – Nr. 26. – 28. jūnijs.

  10. [Asmus, Napoleon] Die St. Gertrud-Kirche in Riga. – Paraksts: N. A. // Rigascher Almanach für 1868. – Riga: Häcker, 1867. – S. III–VII, Abb.

  11. No Rīgas // Mājas Viesis. – 1869. – Nr. 10. – 10. (22.) martā. – 73. lpp.

Plašāk skatīt: 

Tekstu par Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas būvvēsturi sagatavoja

Dr. art Daina Lāce 2020. gada 17. februārī

Plašāk skatīt:

Priedola-Lāce D. Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca. – Rīga: Letonica, [2000.] – 22 lpp. Lejupielādei pieejams šeit.

Lāce, Daina. Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813–1902). – Rīga: Rīgas pilsētas arhitekta birojs, 2011. – 40 lpp. ISBN 978-9984-877-00-3 Lejupielādei pieejams šeit.

Lāce, Daina. Pirmais Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko (1813–1902) = The First Riga City Architect Johann Daniel Felsko (1813–1902) = Der erste Rigaer Stadtarchitekt Johann Daniel Felsko (1813–1902). – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, 2012. – 383 lpp. ISBN 978-9934-8355-1-3

“Katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz katru labu darbu.” / II Kor 9:7-8/

Ar savu ziedošanu mēs paklausām Dieva aicinājumam un paveram durvis sev un citiem uz

dzīvām un tuvām attiecībām ar Dievu.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes

evaņģēliski luteriskā draudze

Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010
tālr. nr.: 22002211
e-pasts: kanceleja@gertrude.lv

Reliģiskās organizācijas
reģ. Nr.: 90000293463

Bankas rekvizīti:
AS Swedbank,
LV40HABA0551005116532

© 2020 Gertrude.lv. All Rights Reserved.