Ģertrūdes draudzes priekšnieks Aldis Princis, lai gan bērnībā bija kristīts, tomēr par sākumu savām attiecībām ar Dievu uzskata laiku pēc Alfas kursa un iesvētībām Ģertrūdes baznīcā. Viņš tika kristīts mājās, Drabešu pagastā, lauku mājās starp Cēsīm un Līgatni. Tā kā tajos laikos bija stingri aizliegts iet uz baznīcu, tad mācītāji kristīja mājās, un viņu kristīja Āraišu baznīcas mācītājs. Pēc iesvētībām Ģertrūdē viņa dzīve mainījās, un astoņus gadus no sava kalpošanas laika viņš bija arī mūsu draudzes priekšnieks.
Viņa ģimenē ir divas meitas (40 un 36 gadi), kuras ir bērnībā kristītas, un pašas izlēma apmēram 16 gadu vecumā iesvētīties Lutera draudzē. Jaunākā meita nu jau ir pārnākusi uz mūsu draudzi. Kad viena no meitām precējās Ģertrūdes baznīcā, kāzu ceremoniju vadīja mācītājs Rinalds Grants, un visiem ļoti iepatikās Rinalda vadība. Pēc kāzām Alda sieva izlēma, ka viņa vēlas doties uz Alfas kursu. „Viņa pieteicās un sāka iet uz Alfu, bet es nē. Vienojāmies, ka viņu vedīšu uz kursiem un braukšu deviņos pakaļ. Kādu laiku pasēdēju mašīnā un pagaidīju viņu, bet vēlāk nodomāju, ka jāiet paskatīties, kas tur lejā notiek. Nogāju lejā pagrabiņā, un tā arī paliku. Tas notika 2006. gadā, un nu jau 11 gadus esmu augšā baznīcā,” par sava ceļa sākumu dalās atmiņās Aldis.
Pēc Alfas kursa un iesvētībām ļoti daudziem mainās dzīve un vērtības, un arī Aldis tad pārvērtēja savas dzīves vērtības. „Man agrāk bija mežonīgs bizness, bet pēc iesvētībām to samazināju, jo sapratu, ka nav vērts veselību bojāt ar dzīšanos pēc naudas. Un nu jau esmu pensijā, un tas bizness ir pavisam pārtraukts. Kad sāku iet baznīcā, tad ļoti pārvērtēju savas vērtības,” atzīst Aldis.
Arī viņa kalpošanas ceļš sācies tieši ar Alfas kursu, un pēc savām iesvētībām viņš vēl pirmos divus vai trīs gadus kalpoja Alfā kā mazo grupiņu vadītājs. Trešajā gadā jau viņu ievēlēja padomē, un viņš bija tad atbildīgais par saimniecības jautājumiem, bet pēc tam viņu ievēlēja par draudzes priekšnieku, un šajā kalpošanā viņš ir bijis jau 8 gadus.
Aldis ir pasaules izzinātājs, viņam ļoti patīk ceļot. Agrāk, kad bija vairāk spēka un veselība to ļāva, viņš apceļoja ne tikai Eiropu, bet arī Dienvidzemes un Ameriku, kur viņš pabijis vairākas reizes. Arī Izraēla viņam ir iemīļots ceļojumu mērķis. „Izraēlā esmu bijis jau trīs reizes. Tā ir iespaidīga zeme, un ir vērts paskatīties Jēzus ceļu, pa kuru Jēzus ir staigājis un gājis. Pirmajās divās reizēs biju Izraēlā biznesa jautājumos, bet trešajā reizē, kad jau biju mūsu draudzē, braucu speciāli kopā ar sievu, un tad abi kopā staigājām pa Jēzus ceļiem,” stāsta Aldis. Šobrīd viņš vairāk aizraujas ar grāmatu lasīšanu, un pēdējā laikā viņa iecienītākā literatūra ir tieši kristīgā. „Esmu vienmēr aizrāvies ar lasīšanu, bet, kad ienācu baznīcā, mani sāka vairāk interesēt šie jautājumi, kristīgā vēsture, pārējās ticības utt., un ir pieejams diezgan daudz grāmatu par šīm tēmām. Kopš ienākšanas Ģertrūdes draudzē arī vairs laicīgās filmas mani neinteresēja, šķita pilnīgas muļķības. Uztvēru to tā, ka kāds cilvēks ir kaut ko sagudrojis, un tagad liek man skatīties viņa problēmas. Cenšos no laicīgā kino izvairīties,” uzsver Aldis.
Dieva ceļi patiesi ir neizdibināmi, un Alda stāsts ir tam lieliska liecība, atskatoties uz to, kā viņš ir nokļuvis mūsu draudzē, caur kādām kalpošanām devies pa ceļu līdz Ģertrūdes priekšnieka amatam.
Comments