• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 1.maijs

Psalmi /54:1-9/

Jaunā Derība /Jņ. 2:1-25/

Vecā Derība /Jozuas 19:1-21:19/


PSALMI

/54:1-9/

1 Stīgu mūzikas vadonim. Dāvida mācības dziesma,

2 kad sifieši nāca un sacīja Saulam: "Vai tu nezini, ka Dāvids ir paslēpies pie mums?"

3 Dievs, palīdzi man ar Savu Vārdu, spried man taisnu tiesu ar Savu varu!

4 Ak, Dievs, uzklausi manu lūgšanu! Ņem vērā manas mutes vārdus!

5 Jo lepni un nekautrīgi ļaudis ceļas pret mani un varmākas kāro pēc manas dzīvības, tie netur Dievu savu acu priekšā. (Sela.)

6 Redzi, Dievs ir mans palīgs, Tas Kungs ir tas, kas uztur manu dvēseli!

7 Lai krīt ļaunums atpakaļ uz maniem ienaidniekiem! Izdeldē tos Savā uzticībā!

8 Tad es Tev nesīšu upurus no laba prāta un slavēšu Tavu Vārdu, ak, Kungs, ka tas ir tik labs,

9 jo Viņš mani izglābis no visām manām bēdām, un mana acs ir ar prieku noraudzījusies uz maniem uzveiktajiem ienaidniekiem.



JAUNĀ DERĪBA

/Jņ. 2:1-25/

1 Trešajā dienā bija kāzas Kānā Galilejā, un Jēzus māte bija tur.

2 Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi bija aicināti kāzās.

3 Kad nu pietrūka vīna, Jēzus māte saka Viņam: "Viņiem nav vīna."

4 Jēzus saka tai: "Kas Man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi."

5 Viņa māte saka sulaiņiem: "Ko Viņš jums teiks, to darait!"

6 Bet tur stāvēja seši akmens ūdenstrauki pēc jūdu šķīstīšanās paražas, un katrā no tiem sagāja divi līdz trīs mēri.

7 Jēzus saka viņiem: "Piepildait traukus ar ūdeni!" Un tie tos piepildīja līdz malai.

8 Tad Viņš saka tiem: "Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam!" Un tie to aiznesa.

9 Kad nu galda uzraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija kļuvis par vīnu, nezinādams, no kurienes tas ir, kamēr sulaiņi, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, - tad galda uzraugs aicina līgavaini

10 un viņam saka: "Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim."

11 Šī ir pirmā zīme, ko Jēzus darīja Kānā Galilejā, atklādams Savu godību, un Viņa mācekļi sāka Viņam ticēt.

12 Pēc tam Viņš nogāja Kapernaumā, Viņš, Viņa māte, brāļi un Viņa mācekļi, un tur palika nedaudz dienu.

13 Kad jūdu Pashā bija tuvu, Jēzus aizgāja uz Jeruzālemi.

14 Tur Viņš atrada Templī vēršu, aitu un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam.

15 Un, iztaisījis pātagu no auklām, Viņš visus izdzina no Tempļa, aitas un vēršus, un izkaisīja mijējiem naudu un apgāza galdus,

16 un baložu pārdevējiem Viņš sacīja: "Nesiet to projām! Nepadarait Mana Tēva namu par tirgus namu!"

17 Tad Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: karstums Tava nama dēļ Mani aprij.-

18 Bet jūdi uzstājās un sacīja: "Kādu zīmi Tu mums rādīsi, ka Tu to drīksti darīt?"

19 Jēzus atbildēja: "Noplēsiet šo Templi, un Es to trijās dienās atkal uzcelšu."

20 Tad jūdi sacīja: "Četrdesmit sešus gadus šis Templis ir taisīts, un Tu to gribi uzcelt trijās dienās?"

21 Bet Viņš runāja par Savas miesas templi.

22 Kad nu Viņš bija uzcēlies no miroņiem, Viņa mācekļi atcerējās, ka Viņš to bija sacījis, un sāka ticēt rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija runājis.

23 Viņam Pashā svētkos Jeruzālemē esot, daudzi sāka ticēt Viņa Vārdam, redzēdami zīmes, ko Viņš darīja.

24 Bet Jēzus pats viņiem neuzticējās, tāpēc ka Viņš visus pazina.

25 Jo Viņam nevajadzēja, lai kāds liecību dotu par cilvēku, bet Viņš pats zināja, kas bija cilvēkā.



VECĀ DERĪBA

/Joz. 19:1-51/

1 Un otri mesli krita Simeonam, Simeona bērnu ciltij, pēc viņu dzimtām; un viņiem krita īpašuma daļa Jūdas bērnu īpašumu vidū.

2 Un viņu īpašums bija: Bēršeba, Šeba un Molada,

3 Hacar-Šuala, Bela un Ecema,

4 Eltolada, Betula un Horma,

5 Ciklaga, Bet-Markabota un Hacar-Sūsa,

6 Bet-Lebaota, kā arī Šaruhena - pavisam kopā trīspadsmit pilsētas ar to ciemiem;

7 Ajina, Rimona, Etera un Ašana - četras pilsētas ar ciemiem,

8 un visi ciemi šo pilsētu apgabalā līdz Baalat-Beērai un dienvidzemes Ramatai; šis bija Simeona bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām.

9 No Jūdas bērnu daļas radās Simeona bērnu īpašums, jo Jūdas bērnu īpašuma daļa tiem bija par lielu, tāpēc arī Simeona bērni ieguva savu īpašumu Jūdas bērnu īpašuma vidū.

10 Un trešie mesli krita Zebulona bērniem pēc viņu dzimtām, un viņu daļas robeža stiepjas līdz Sarīdai.

11 Viņu robeža iet uz rietumiem augšup pret Marelu, tad tā pieskaras Dabešetai un pieiet pie upes, kas tek austrumos no Jokneāmas.

12 Un no Sarīdas tā pagriežas pret austrumiem, pret saules lēktu, uz Kislot-Tāboras novadu, virzās tālāk uz Daberatu un stiepjas augšup uz Jafiju.

13 No turienes tā iet uz austrumiem, pret saules lēktu, pāri uz Gat-Heferu un Et-Kazīnu un iznāk pie Rimona, aizsniegdama Neu.

14 Un šai vietai robeža iet apkārt ziemeļos no Hanatonas, un tā beidzas Jiftahēlas ielejā.

15 Vēl Katata, Nahalala, Šimrona, Jidala un Bētleme; divpadsmit pilsētas ar to ciemiem.

16 Šī ir Zebulona bērnu īpašuma daļa pēc viņu dzimtām, šīs pilsētas ar to ciemiem.

17 Un ceturtie mesli krita Isašaram, Isašara bērniem pēc viņu dzimtām.

18 Un viņu robežās bija: Jezreēla, Kesulota un Šunāma,

19 Hafaraima, Šiona un Anaharata,

20 Rabita, Kišiona un Ebeca,

21 Remeta, Ajin-Ganima, Ajin-Hada un Bet-Paceca.

22 Viņu robeža pieskaras Tābora kalnam un Šahazimai un Bet-Šemešai, un viņu robežas gals iziet pie Jordānas; sešpadsmit pilsētas ar to ciemiem.

23 Šis ir Isašara bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.

24 Tad piektie mesli krita Ašera bērnu ciltij pēc viņu dzimtām.

25 Viņu robeža gāja uz Helkatu, Haliju, Betenu, Akšafu,

26 Alameleku, Amgadu un Mišelu un pieskaras rietumos Karmelam un tālāk Libnatas strautam,

27 un tad tā griežas atpakaļ pret austrumiem uz Bet-Dagonu un pieskaras Zebulona apgabalam un Jifta-Elas lejai ziemeļos no Bet-Emekas un Negiēlai un iet uz ziemeļiem un noved pa kreisi uz Kabulu,

28 Ebronu, Rehobu, Hamonnu un Kanu līdz lielajai pilsētai Sidonai.

29 Un tad atkal šī robeža griežas pret Rāmu un līdz stipri nocietinātai pilsētai Tirai, tad uz Hosu un izbeidzas pie jūras. Klāt nāk vēl Mahaleba, Ahsiba,

30 tad - Uma, kā arī Afeka un Rehoba; divdesmit divas pilsētas ar to ciemiem.

31 Šis ir Ašera bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.

32 Un sestie mesli krita Naftaļa bērnu ciltij pēc viņu dzimtām.

33 Un viņu robeža iet no Helefas, no Caānanima ozola, pāri Adamī-Nekebai un Jabneēlai līdz Lakomai, un tās gals nonāk pie Jordānas.

34 Tālāk šī robeža pagriežas pret vakariem uz Aznot-Tāboru, un no turienes tā aiziet uz Hukoku un tad dienvidos pieskaras Zebulonam, bet Ašeram tā pieskaras rietumos un Jūdas zemēm austrumos Jordānas krastā.

35 Nocietinātās pilsētas bija: Cidima, Cera, Hammata, Rakota un Kinnerota,

36 Ādama, Rāma un Hacora,

37 Kedeša, Edreja un Ajin-Hacora,

38 Irona, Migdalēla, Horema, Bet-Anota un Bet-Šemeša; pavisam kopā deviņpadsmit pilsētas ar to ciemiem.

39 Šis ir Naftaļa bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.

40 Septītie mesli krita Dana bērnu ciltij pēc viņu dzimtām.

41 Un viņu daļas īpašumā bija: Corga, Eštaola un Īr-Šemeša,

42 Šaālabina, Ajalona un Jetla,

43 Elona, Timnata un Ekrona,

44 Elteka, Gibetona un Baalata,

45 Jehūda, Benei-Beraka un Gat-Rimona,

46 Mai-Jarkona un Rakona ar apgabalu virzienā uz Jafu.

47 Un, kad vēlāk Dana bērniem apgabals kļuva par šauru, viņi cēlās un karoja pret Lešemu, un viņi to ieņēma un kāva ar zobena asmeni, un ņēma to savā īpašumā, un apmetās tur uz dzīvi. Viņi nosauca Lešemu par Danu pēc sava tēva Dana vārda.

48 Šis ir Dana bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām, pilsētas ar to ciemiem.

49 Kad Israēla bērni pabeidza zemi sadalīt pēc tās robežām, tad viņi piešķīra arī Jozuam, Nūna dēlam, īpašumu savā vidū.

50 Pēc Tā Kunga pavēles tie viņam deva to pilsētu, ko viņš bija sev lūdzis, proti, Timnat-Sēru Efraima kalnu zemē; viņš atjaunoja un nocietināja šo pilsētu un apmetās tur uz dzīvi.

51 Šie ir tie īpašumi, kurus viņiem piešķīra priesteris Ēleāzars un Jozua, Nūna dēls, kā arī Israēla bērnu cilšu galvenie, mezdami meslus Tā Kunga priekšā Šīlo nometnē pie Saiešanas telts durvīm. Un tā viņi pabeidza sadalīt zemi.


/Joz. 20:1-9/

1 Tad Tas Kungs pavēlēja Jozuam, teikdams:

2 "Runā ar Israēla bērniem un saki: noteiciet sev vēl glābšanās pilsētas, par kurām Es ar jums esmu runājis caur Mozu,

3 lai turp varētu aizbēgt tāds, kas netīši un nezinādams ir nokāvis kādu dvēseli, un tās lai jums būtu par patvērumu no asinsatriebēja.

4 Ja tāds tad bēg uz kādu no šīm pilsētām, tad tam ir jānostājas pilsētas vārtos un viņam, šīs pilsētas vecajiem dzirdot, tas jāizstāsta; tad lai viņi to uzņem pie sevis pilsētā un lai viņam ierāda vietu, ka viņš var pie tiem dzīvot.

5 Kad nu asinsatriebējs viņu vajā, tad viņi nedrīkst to nodot viņa rokā, tāpēc ka viņš netīši bija nonāvējis savu tuvāko un viņš to nebija ienīdis nedz vakar, nedz aizvakar.

6 Un viņš lai paliek šinī pilsētā dzīvot, līdz kamēr tas nāks draudzes priekšā uz tiesu un līdz augstā priestera nāvei, kas tanī laikā tur būs amatā; pēc tam lai viņš atgriežas savā pilsētā un savā namā, tanī pilsētā, no kuras viņš bija aizbēdzis."

7 Tad Israēla bērni iesvētīja par tādām patvēruma vietām Kedešu Galilejā, Naftaļa kalnos, Sihemu Efraima kalnos un Kirjat-Arbu, tā ir Hebrona, Jūdas kalnos.

8 Un viņpus Jordānas, no Jērikas uz austrumiem, tie izraudzīja Beceru klajumā uz kalnu līdzenuma Rūbena ciltī un Ramotu Gileādā Gada ciltī, tāpat arī Golanu Basanā Manases ciltī.

9 Šīs bija izraudzītās pilsētas visiem Israēla bērniem, kā arī svešiniekiem, kas dzīvoja viņu vidū, lai uz turieni varētu bēgt ikkatrs, kas vien netīši nositis kādu cilvēku, lai tam nebūtu jāmirst no asinsatriebēja rokas, pirms tas nebūtu stāvējis draudzes priekšā.


/Joz. 21:1-19/

1 Tad levītu dzimtu vecākie piegāja pie priestera Ēleāzara un pie Jozuas, Nūna dēla, un pie Israēla bērnu cilšu vecajiem,

2 un viņi tiem sacīja Šīlo, Kānaāna zemē, teikdami: "Tas Kungs caur Mozu ir pavēlējis dot mums pilsētas, kur mēs varētu dzīvot, un ganības mūsu lopiem."

3 Tad Israēla bērni deva levītiem no saviem īpašumiem, kā Tas Kungs to bija pavēlējis, šādas pilsētas līdz ar to ganībām.

4 Kad krita mesli Kehata ciltij, tad tie levīti, kas bija priestera Ārona pēcnācēji, saņēma no Jūdas cilts, no Simeona cilts un no Benjamīna cilts trīspadsmit pilsētas.

5 Bet pārējiem Kehata bērniem, meslus metot, krita desmit pilsētas no Efraima cilts dzimtām, no Dana cilts un no Manases puscilts.

6 Un Geršona bērniem krita no Isašara cilts dzimtām, no Ašera cilts, no Naftaļa cilts un no Manases puscilts Basanā trīspadsmit pilsētas.

7 Bet Merārija bērniem pēc viņu dzimtām krita no Rūbena cilts, no Gada cilts un no Zebulona cilts divpadsmit pilsētas.

8 Un tā Israēla bērni nodeva levītiem, meslus metot, šīs pilsētas un to ganības, kā Tas Kungs to bija caur Mozu pavēlējis.

9 Un no Jūdas bērnu cilts un no Simeona bērnu cilts viņi deva šīs vārdos nosauktās pilsētas:

10 Ārona bērniem, jo pirmie mesli krita viņiem, no Kehata dzimtām, no Levija bērniem,

11 un tie deva tiem vispirms Kirjat-Arbu, Anaka tēva pilsētu, tā ir Hebrona, Jūdas kalnos un tās apkārtējās ganības.

12 Bet šīs pilsētas tīrumus un ciemus tie deva Kālebam, Jefunnas dēlam, par īpašumu.

13 Tā viņi priestera Ārona bērniem deva Hebronu, glābšanās pilsētu, līdz ar tās ganībām un Libnu ar tās ganībām,

14 Jatīru ar tās ganībām un Eštemou ar tās ganībām,

15 Holonu ar tās ganībām, arī Debīru ar tās ganībām,

16 Ajinu jeb Asanu ar tās ganībām, tāpat Jutu ar tās ganībām, arī Bet-Šemešu ar tās ganībām - kopā deviņas pilsētas no šīm divām ciltīm;

17 un tālāk no Benjamīna cilts: Gibeonu ar tās ganībām, Gebu ar tās ganībām,

18 Anatotu ar tās ganībām, tāpat arī Almonu ar tās ganībām - četras pilsētas.

19 Tā Ārona bērniem, priesteriem, bija trīspadsmit pilsētas ar to ganībām.