• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 11.februāris

Psalmi /20:1-10/

Jaunā Derība /Mt. 26:69-27:10/

Vecā Derība /2.Moz. 9:1-10:29/


PSALMI

/20:1-10/

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.

2 Lai Tas Kungs tevi uzklausa bēdu laikā, lai tevi pasargā Jēkaba Dieva Vārds!

3 Lai Viņš tev sūta palīdzību no svētās vietas un atbalstu no Ciānas!

4 Lai Viņš piemin visus tavus upurus, tavus dedzināmos upurus lai Viņš nenoraida! (Sela.)

5 Lai Viņš tev piešķir visu, ko tava sirds vēlas, taviem nodomiem lai Viņš liek labi izdoties!

6 Tad mēs priecāsimies par tavu uzvaru un pacelsim karogus sava Dieva Vārdā. Lai Tas Kungs piepilda visas tavas lūgšanas!

7 Nu es zinu, ka Tas Kungs palīdz Savam svaidītajam, viņu uzklausīdams no Savām svētajām debesīm, viņam palīdzēdams ar Savu stipro labo roku.

8 Vieniem viņu spēks ir kara rati, citiem zirgi, bet mēs esam stipri ar Tā Kunga, mūsu Dieva, Vārdu.

9 Viņi sabrūk un krīt, bet mēs turamies un stāvam stipri.

10 Ak, Kungs, palīdzi ķēniņam un uzklausi mūs arvienu, kad Tevi lūdzam!

JAUNĀ DERĪBA

/Mt. 26:69-75/

69 Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un pie viņa pienāca kalpone un sacīja: "Tu arīdzan biji ar Jēzu Galilieti."

70 Bet viņš liedzās visu priekšā, sacīdams: "Es nesaprotu, ko tu runā."

71 Un, kad viņš bija izgājis vārtu priekšā, kāda cita, ieraudzījusi viņu, saka tiem, kas tur bija: "Šis arīdzan bija ar Jēzu Nacarieti."

72 Un viņš atkal liedzās, zvērēdams: "Es to Cilvēku nepazīstu."

73 Un pēc maza brīža tie, kas tur stāvēja, piegāja pie Pētera un sacīja uz to: "Patiesi, arī tu esi viens no tiem, jo tava valoda jau nodod tevi."

74 Tad viņš sāka lādēties un dievoties: "Es to Cilvēku nepazīstu." Un tūdaļ gailis dziedāja.

75 Un Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: "Pirms gailis dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi." Un viņš izgāja ārā un gauži raudāja.


/Mt. 27:1-10/

1 Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt.

2 Un tie saistīja Viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.

3 Tad Jūda, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem

4 un sacīja: "Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis." Bet tie sacīja: "Kas mums par daļu? Raugi tu pats!"

5 Un viņš nometa sudraba gabalus Templī, aizgāja un pakārās.

6 Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: "Nepieklājas tos likt Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda."

7 Bet viņi nolēma pirkt par tiem podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.

8 Tāpēc šis tīrums ir nosaukts par asins tīrumu līdz šai dienai.

9 Tā ir piepildīts tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis, sacīdams: un tie saņēma no Israēla bērniem trīsdesmit sudraba gabalus - tik dārgu maksu tie bija noteikuši -

10 un deva tos par podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.


VECĀ DERĪBA

/2.Moz. 9:1-35/

1 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona un saki viņam: tā ir sacījis Tas Kungs, ebreju Dievs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu.

2 Bet, ja tu liegsies to laist un vēl ilgāk to aizturēsi,

3 redzi, Tā Kunga roka nāks pār taviem ganāmpulkiem, kas laukā, pār zirgiem, ēzeļiem, kamieļiem, liellopiem un sīklopiem ar ļoti smagu sērgu.

4 Un Tas Kungs darīs atšķirību Israēla un Ēģiptes lopu starpā; neviens lops, kas pieder Israēla bērniem, nenobeigsies."

5 Un Tas Kungs nolika noteiktu laiku un sacīja: "Rīt Tas Kungs to darīs šinī zemē."

6 Un Tas Kungs darīja to nākamajā dienā; un nobeidzās visi ēģiptiešu lopi, bet no Israēla bērnu lopiem nenobeidzās neviens.

7 Un faraons ievāca ziņas; un redzi, no israēliešu lopiem neviens nebija nobeidzies. Bet faraona sirds palika cieta, un tas neatlaida tautu.

8 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: "Ņemiet pilnām saujām krāsns sodrējus, un Mozus lai tos met pret debesīm faraona acu priekšā.

9 Un tie taps par smalkiem pīšļiem pār visu Ēģiptes zemi un taps par strutojošiem augoņiem, kas izsitīsies gan cilvēkiem, gan lopiem visā Ēģiptes zemē."

10 Un viņi ņēma krāsns sodrējus un nostājās faraona priekšā, un Mozus meta tos pret debesīm, un tie tapa par strutojošiem augoņiem, kas izsitās gan cilvēkiem, gan lopiem.

11 Un burvji nevarēja nostāties Mozus priekšā to augoņu dēļ, jo augoņi bija gan burvjiem, gan visiem ēģiptiešiem.

12 Bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un tas viņiem neklausīja, kā jau Tas Kungs bija Mozum sacījis.

13 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Celies agri no rīta un nostājies faraona priekšā un saki viņam: tā saka Tas Kungs, ebreju Dievs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu,

14 jo šoreiz Es sūtīšu visas Savas mocības tavā sirdī un pār taviem kalpiem un tavu tautu, lai tu zinātu, ka nav neviena tāda kā Es visā zemē.

15 Jau tagad Es varētu izstiept Savu roku un sist tevi un tavu tautu ar mēri, ka jūs tiktu izdeldēti no zemes virsus.

16 Bet Es esmu tevi patiesi tāpēc taupījis, lai parādītos Mans spēks un lai Mans Vārds tiktu teikts visā zemē.

17 Bet tu vēl sacelies pret Manu tautu, viņu neatlaizdams.

18 Redzi, rīt ap šo laiku Es likšu krist ļoti smagai krusai visā Ēģiptes zemē, kāda tanī nav bijusi no tās sākuma līdz šai dienai.

19 Tāpēc tagad liec sadzīt savus ganāmpulkus un visu, kas vien tev ir laukā; pār visiem ļaudīm un lopiem, kas atradīsies laukā un nebūs sapulcināti ēkās, nāks krusa, un viņi nomirs."

20 Kurš faraona kalpu vidū bijās Tā Kunga vārda, tas saviem kalpiem un lopiem lika glābties pajumtē.

21 Bet, kas savu sirdi nepievērsa Tā Kunga vārdiem, tas pameta savus kalpus un lopus tīrumā.

22 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pret debesīm. Tad krusa kritīs visā Ēģiptes zemē: pār cilvēkiem, pār lopiem un pār visiem lauku augiem Ēģiptes zemē."

23 Un Mozus izstiepa savu zizli pret debesīm. Tad Tas Kungs sūtīja pērkonus un krusu, un uguns lija uz zemi. Un Tas Kungs lika krusai krist Ēģiptes zemē.

24 Tā tur bija krusa, un uguns nemitīgi laistījās krusas vidū, ļoti bargas krusas, kāda nav bijusi Ēģiptes zemē, kopš tur mituši ļaudis.

25 Un krusa nosita visā Ēģiptes zemē it visu, kas bija laukā, gan cilvēkus, gan lopus; arī visus augus tīrumos nosita krusa un salauza visus kokus laukā.

26 Vienīgi Gošenes zemē, kur Israēla bērni dzīvoja, nebija krusas.

27 Un faraons lika ataicināt Mozu un Āronu un tiem sacīja: "Es šoreiz esmu grēkojis; Tas Kungs ir taisns, bet es un mana mjtauta - mēs esam bezdievīgi.

28 Lūdziet To Kungu, jo pārāk daudz Dievam pērkonu un krusas; tad es jūs atlaidīšu un ilgāk vairs neaizturēšu."

29 Tad Mozus viņam sacīja: "Tiklīdz es iziešu ārā no pilsētas, es izstiepšu savas rokas pret To Kungu, un pērkoni mitēsies, un krusas vairs nebūs, lai tu atzītu, ka zeme pieder Tam Kungam.

30 Bet es zinu, ka tu un tavi kalpi vēl aizvien nebīstaties Dieva Tā Kunga."

31 Un lini un mieži tika apsisti, jo miežiem jau bija vārpas un lini ziedēja.

32 Bet kvieši un divšķautņu mieži netika apsisti, jo tie bija vēlīni.

33 Un Mozus atstāja faraonu un pilsētu un izplēta savas rokas pret To Kungu. Tad pērkoni un krusa mitējās, un lietus vairs negāzās uz zemi.

34 Bet, kad faraons redzēja, ka lietus un pērkoni, un krusa mitējas, viņš grēkoja atkal un nocietināja savu sirdi, viņš un viņa kalpi.

35 Un faraona sirds palika cieta, un viņš neatlaida Israēla bērnus, kā jau Tas Kungs bija runājis caur Mozu.


/2.Moz. 10:1-29/

1 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona, jo Es esmu nocietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdis, lai darītu šīs Savas zīmes viņu vidū

2 un lai jūs, jūsu bērniem un bērnu bērniem dzirdot, stāstītu, kādus varenus darbus Es Ēģiptē esmu darījis un kādas zīmes Es tur esmu cēlis viņu vidū, lai viņi zinātu, ka Es esmu Tas Kungs."

3 Un Mozus un Ārons gāja pie faraona un sacīja viņam: "Tā saka Tas Kungs, ebreju Dievs: cik ilgi tu liegsies Man paklausīt un atlaist Manu tautu, ka tā Man kalpotu?

4 Jo, ja tu liedzies atlaist, redzi, tad Es rīt tavās robežās atvedīšu siseņus.

5 Un tie apklās zemes virsu, tā ka nebūs iespējams zemi saredzēt, un tie ēdīs visu atlikušo, kas pāri palicis pēc krusas, un noēdīs visus kokus, kas jums zaļo laukā.

6 Un tie piepildīs tavus namus un visu tavu kalpu namus, un visus Ēģiptes namus, kā to nedz tavi tēvi, nedz tavu tēvu tēvi, kamēr tie dzīvo virs zemes, nav redzējuši līdz pat šai dienai." Un viņš pagriezās un aizgāja no faraona.

7 Tad faraona kalpi sacīja viņam: "Cik ilgi šis vīrs būs mums par slazda valgu? Atlaid šos ļaudis, lai tie kalpo Tam Kungam, savam Dievam. Vai tu vēl neredzi, ka Ēģipte iet bojā?"

8 Un Mozus un Ārons tika atvesti atpakaļ pie faraona, un viņš sacīja tiem: "Ejiet, kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam! Kas tad ir tie gājēji?"

9 Tad Mozus sacīja: "Mēs gribam iet ar saviem jaunajiem un vecajiem, ar saviem dēliem un ar savām meitām, ar saviem sīklopiem un liellopiem, jo mums svētki jāsvētī Tam Kungam."

10 Tad viņš sacīja: "Kungs pasarg! Lai es jūs atlaistu ar jūsu bērniem! Redziet, ka ļaunums ir jūsu prātā.

11 Nē, ejiet jūs vīri vien un kalpojiet savam Kungam, kā jūs to vēlējāties." Un viņus padzina no faraona nama.

12 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi siseņu dēļ, ka tie nāk pār Ēģiptes zemi un noēd visus zemes augus, visu, ko atlicinājusi krusa."

13 Un Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi; tad Tas Kungs sūtīja austrumu vēju visu to dienu un visu nakti. Un no rīta austrumu vējš atnesa siseņus.

14 Un siseņi nāca pār visu Ēģiptes zemi un nolaidās visas Ēģiptes zemes robežās ļoti lielā skaitā. Tik daudz siseņu vēl nekad nebija bijis un arī nekad nebūs.

15 Un tie apklāja visu zemes virsu, tā ka zeme vairs nebija saredzama, un tie noēda visus zemes augus un visus koku augļus, ko krusa bija atlicinājusi, un tur nebija vairs zaļuma nedz kokiem, nedz lauku augiem visā Ēģiptes zemē.

16 Un faraons steidzīgi ataicināja Mozu un Āronu un sacīja: "Es esmu grēkojis pret To Kungu, jūsu Dievu, un pret jums.

17 Un piedod man manus grēkus vēl šo reizi un aizlūdz pie Tā Kunga, jūsu Dieva, ka Viņš no manis atņemtu šo nāvi."

18 Un Mozus aizgāja no faraona un pielūdza To Kungu.

19 Un Tas Kungs sūtīja ļoti stipru rietumu vēju, un tas pacēla siseņus un iemeta Niedru jūrā, tā ka nepalika pāri neviens no siseņiem visās Ēģiptes robežās.

20 Bet Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un tas neatlaida Israēla bērnus.

21 Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pret debesīm, ka nāktu tumsa pār Ēģiptes zemi, tāda tumsa, ka to ar rokām var grābt."

22 Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm; un bija bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas.

23 Cits cita nevarēja redzēt, un arī neviens trijās dienās necēlās no savas vietas; bet visiem Israēla bērniem aizvien bija gaisma savos mājokļos.

24 Tad faraons ataicināja Mozu un sacīja: "Ejiet, kalpojiet Tam Kungam; tikai savus sīklopus un savus liellopus atstājiet; arī jūsu mazie bērni lai iet jums līdzi."

25 Bet Mozus sacīja: "Tev jādod mūsu rokās kaujamie un dedzināmie upuri, ka mēs tos upurētu Tam Kungam, mūsu Dievam.

26 Tāpēc arī mūsu ganāmpulkiem jāiet kopā ar mums; neviens nags lai nepaliek, jo mēs ņemsim no tiem, lai kalpotu Tam Kungam, savam Dievam. Mēs arī nezinām, kādiem jābūt mūsu upuriem Tam Kungam, kamēr mēs turp nenonāksim."

27 Un Tas Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš negribēja tos atlaist.

28 Un faraons sacīja viņam: "Ej prom no manis; sargies un nerādies vairs mana vaiga priekšā, jo tanī dienā, kad es tavu vaigu ieraudzīšu, tu mirsi."

29 Tad Mozus sacīja: "Lai notiek tā! Es turpmāk vairs nerādīšos tava vaiga priekšā."