• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 11. novembris

Psalmi /123:1-4/

Vēstules /Ebrejiem 10:19-39/

Vecā Derība /Ecēhiēla 21:1-22:22/


PSALMI

/123:1-4/

1 Svētceļnieku dziesma. Es paceļu savas acis uz Tevi, Tu, kas sēdi Savā goda krēslā debesīs!

2 Redzi, kā kalpu acis raugās uz savu kungu rokām un kalpones acis uz savas kundzes rokām, tā raugās mūsu acis uz To Kungu, mūsu Dievu, kamēr Viņš apžēlosies par mums.

3 Apžēlojies par mums, Kungs, apžēlojies par mums, jo mēs esam nicināti pārlieku!

4 Mūsu dvēsele ir pārsātināta ar vieglprātīgo nievājumiem un lepno nicinājumiem.


VĒSTULES

/Ebrejiem 10:19-39/

19 Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ,

20 ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu,

21 un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu,

22 tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.

23 Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis.

24 Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem,

25 neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.

26 Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem,

27 bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus.

28 Kas pārkāpis Mozus bauslību, tas mirst bez žēlošanas, diviem vai trīs lieciniekiem liecinot.

29 Cik gan smagāku sodu, jūs domājat, pelnīs tas, kas Dieva Dēlu minis kājām un derības asinis, ar ko viņš svētīts, turējis par nesvētām un žēlastības Garu nievājis.

30 Jo mēs pazīstam To, kas ir sacījis: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, un atkal: Tas Kungs tiesās Savu tautu. -

31 Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā!

32 Bet atcerieties iepriekšējās dienas, kurās jūs, gaismu saņēmuši, esat izcietuši smagu ciešanu cīņu,

33 gan zaimos un mokās paši nodoti atklātam izsmieklam, gan arī kļuvuši par tādā veidā piemeklēto līdzdalībniekiem.

34 Jo jūs esat cietumniekiem līdzi cietuši un ar prieku uzņēmuši savas mantas nolaupīšanu, zinādami, ka jums ir labāka un paliekama manta.

35 Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!

36 Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu.

37 "Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.

38 Bet Mans taisnais no ticības dzīvos, bet uz to, kas atkāpjas, Manai dvēselei nav labs prāts."

39 Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.


VECĀ DERĪBA

/Ecēhiēla 21:1-37/

1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:

2 "Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret dienvidiem, nostājies pret pusdienas pusi un sludini pret to mežu, kas dienvidu klajumā,

3 un saki mežam dienvidos: klausies Tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs Tas Kungs: Es iededzināšu uguni tevī, un tā aprīs visus tavus zaļos un visus sausos kokus, lokanās liesmu mēles neapdzisīs, un visiem cilvēkiem no dienvidiem līdz ziemeļiem būs jāsadeg.

4 Tad visa miesa atzīs, ka Es, Tas Kungs, iededzināju uguni, kas deg un nav nodzēšama."

5 Un es atbildēju: "Ak, Kungs, Kungs! Tie saka par mani: vai šis vienumēr neteic mums mīklainas runas?"

6 Un pār mani nāca Tā Kunga vārds:

7 "Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Jeruzālemi, vērsies savā runā pret tās svētajām vietām un sludini ļaunu par Israēla zemi.

8 Un saki Israēla zemei: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es celšos pret tevi, Es izvilkšu Savu zobenu no maksts un izdeldēšu tavā vidū kā taisnus, tā netaisnus.

9 Tāpēc ka Es gribu iznīcināt tevī taisnos un netaisnos, Mans zobens nāks ārā no savas maksts un vērsīsies pret visiem cilvēkiem no dienvidiem līdz ziemeļiem.

10 Tad visa pasaule atzīs, ka Es, Tas Kungs, izvilku Savu zobenu no maksts un ka tas tur vairs neatgriezīsies atpakaļ.

11 Bet tu, cilvēka bērns, vaidi, vaidi ar ciešanās savilktiem gurniem un rūgtās sāpēs, vaidi viņu acu priekšā!

12 Kad tie tev jautās, kādēļ tu vaidi, tad atbildi tiem: kādas šausmu vēsts dēļ! Kad tā nāks, tad visiem sirds izmisīs, dūša sašļuks, rokas nolaidīsies, cerība zudīs, bet ceļi ļodzīsies un valstīsies, saspriegdamies un saplakdami kā ūdeņi. Tiešām, tā nāks un īstenosies," saka Dievs Tas Kungs.

13 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:

14 "Cilvēka bērns, sludini tiem: tā saka Tas Kungs: zobens, jā, zobens ir trīts un asināts,

15 tas ir asināts asins izliešanai, trīts un spodrināts, lai spīdētu un mirdzētu. Jeb vai mums par to priecāties? Mana dēla rīkste nonicina visus kokus.

16 Viņš zobenu nodevis noslaucīšanai, lai to sataisītu lietošanai. Zobens ir asināts un trīts, lai to dotu slepkavotājam rokā!

17 Kliedz un vaimanā, cilvēka bērns, jo šis zobens vēršas pret Manu tautu, pret visiem Israēla valdniekiem, tie visi ir nodoti zobena varā kopā ar Manu tautu. Tādēļ sit sev pa saviem gurniem.

18 Tas taču ir pārbaudīts. Bet kā? Un, ja rīkste pati nonicina pēršanu, ko tad? Tas nenotiks!" saka Dievs Tas Kungs.

19 "Bet tu, cilvēka bērns, sludini un sasit rokas, jo zobens nāks pār tiem divkārt, pat trīskārt. Tas ir ļaužu galināšanas zobens, milzīgs ļaužu galināšanas ierocis, tas tos ielenks no visām pusēm,

20 lai viņu sirdis izsamist, lai daudzi krīt beigti pie ieejām visos savos vārtos. Es lieku mirdzēt zobenam! Šausmas! Spīguļošanai tas darināts, trīts un asināts kaušanai.

21 Radi šausmas ļaudīs, cērt pa labi un pa kreisi, arī taisni, kurp vien virzīts tieši tavs zobena asmens.

22 Arī Es sasitīšu Savas rokas un ļaušu Savām dusmām brīvu vaļu, Es, Tas Kungs, to sacīju."

23 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:

24 "Cilvēka bērns, uzzīmē sev garā divus ceļus, pa kuriem jānāk Bābeles ķēniņa zobenam. Tiem abiem jāiziet no vienas zemes. Tad uzliec ceļa sākumā ceļa rādītāju kā uz vienu, tā arī uz otru pilsētu,

25 lai zobens varētu nonākt tiklab Amona bērnu pilsētā Rabatā, kā arī pāri Jūdai stiprajā Jeruzālemes pilsētā tieši tās vidū.

26 Jo Bābeles ķēniņš stāv ceļa jūtīs abu ceļu sākumā, kur tie šķiras, zīlēt zīlēdams: viņš met bultas, viņš izvaicā savus mājas dievus un zīlē pēc upura dzīvnieka aknām.

27 Zīlēšanas zīme rāda no viņa pa labo roku, uz Jeruzālemi, un viņam tagad tikai jāatver mute aicinājumam uz karu, lai liktu atskanēt skaļam kaujas saucienam, lai tiktu virzīti graujamie āži pret pilsētas vārtiem, celti uzbērumi un sastatīti aplenkuma torņi.

28 Viņu acīs tā šķiet maldīga zīlēšana, jo viņi bija devuši vissvinīgākos zvērestus. Bet Dievs tiem atgādina viņu noziegumu, lai viņus saņemtu gūstā.

29 Tādēļ Dievs Tas Kungs saka tā: tāpēc ka jūs atgādinājāt Man savus noziegumus, atklādami savus pārkāpumus, tā ka jūsu grēki ir skaidri redzami visos jūsu darbos un jūs paši to apliecināt, tad arī jūs šo grēku dēļ tiksiet satverti ar stingru roku.

30 Bet tu, noziedzīgais bezdievi, Israēla valdniek, kura diena pienākusi laikā, kad tavs noziegums ir galā un tev galīgi tiek atmaksāts, tik tiešām,

31 tā saka Dievs Tas Kungs: nost ķēnišķīgo galvasrotu, nost vainagu! Tas nepaliks tā, kā tas tagad ir! Zemajam jātop paaugstinātam un augstajam pazemotam.

32 Visu, visu Es pārvērtīšu drupās, drupās, drupās! Lai paliek, kā bija, kamēr nāks tas, kam uz to ir tiesības, tam Es to nodošu.

33 Bet tu, cilvēka bērns, sludini un saki: tā saka Dievs Tas Kungs par Amona bērniem un viņu nicinājumu runām: saki tiem: zobens, zobens ir izvilkts, lai kauj, spodrināts, lai spīguļo kā zibens.

34 Bet tevi maldināja ar aplamām parādībām un tev pravietoja melus.

35 Bāz zobenu makstī! Tai vietā, kur tu esi radīts, tai zemē, no kurienes tu esi nācis, tur Es tevi tiesāšu,

36 un Es izliešu pār tevi Savas dusmas un iededzināšu Savas bardzības uguni pret tevi, un tevi nodošu nežēlīgu cilvēku rokās, kas cenšas sagādāt tev postu un iznīcību.

37 Uguns tevi aprīs, tavas asinis izplūdīs tava paša zemē, un tevi vairs nepieminēs, jo Es, Tas Kungs, to tā esmu runājis."


/Ecēhiēla 22:1-22/

1 Tad atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:

2 "Cilvēka bērns, vai negribi tiesāt šo asinspilsētu, vai negribi tai pasludināt spriedumu? Parādi tai visu tās negantību.

3 Un saki: tā saka Dievs Tas Kungs: lai bēdas tai pilsētai, kas izlējusi savējo asinis, lai tās laiks drīzāk nāktu, un, kas sev par nelaimi darinājusi elkus, lai aptraipītos!

4 Asinis izliedama, tu esi noziegusies, un, elkus darinādama, tu esi nešķīsta kļuvusi un tuvojusies savam tiesas un soda laikam, un pienākusi savu gadu noslēgumam. Tādēļ Es padaru tevi par nicinājumu citām tautām un par apsmieklu visām zemēm.

5 Vai tās tuvu no tevis vai tālu, tās izsmies tevi, tādēļ ka tavs vārds aptraipīts un tevī visur valda izvirtība un liels apjukums.

6 Redzi, Israēla valdnieki no tava vidus arvien ir tiekušies, cik kuram no viņiem tas ar saviem spēkiem bijis iespējams, izliet pašu ļaužu asinis.

7 Tēvu un māti tavi cilvēki savā dzīvē nicina, pret svešinieku tie ir varmācīgi tavā vidū, tāpat viņi apspiež bāriņus un atraitnes pie tevis.

8 Kas Man svēts, to tu nicini, Manas svētās dienas tu apgāni.

9 Tavā vidū ir apmelotāji, kas tiecas izliet asinis. Ir ļaudis, kas kalnos notur upuru mielastus, tavu ļaužu starpā notiek kauna un izvirtības pilnas lietas.

10 Daži no tavējiem atsedz tēva kaunumu, daži izlieto netiklībai sievas viņu nešķīstuma brīžos to mēnešreizēs;

11 vēl cits pārkāpj laulību ar sava tuvākā sievu, cits dzīvo nešķīstībā un asinsgrēkā ar savu vedeklu, cits atkal izvaro un aptraipa savu pusmāsu, sava tēva meitu.

12 Ir tevī ļaudis, kas ļaujas sevi uzpirkt ar dāvanām, lai izlietu asinis. Tu aizdod naudu un plēs augļus, un varmācīgi izmanto savu tuvāko, bet Mani tu esi aizmirsusi, saka Dievs Tas Kungs.

13 Redzi, Es sasitu rokas tās negodīgās peļņas dēļ, ko tu esi guvusi, un to asiņu dēļ, kas izlietas tavējo starpā.

14 Vai tava sirds pastāvēs un izturēs, vai tavas rokas būs stipras tanīs dienās, kad Es iešu tiesā ar tevi? Es, Tas Kungs, to esmu runājis, un Es to arī izpildīšu.

15 Es tevi izkaisīšu tautu starpā un tevi izklīdināšu pa zemēm un tevī galīgi iznīcināšu tavu nešķīstību,

16 lai tu, savas pašas vainas dēļ negodā kritusi, stāvētu negodā citu tautu acu priekšā; tad tu nāksi pie atziņas, ka Es esmu Tas Kungs."

17 Tad atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:

18 "Cilvēka bērns, Israēla nams ir Man palicis par izdedžiem; tie visi ir kā varš un alva, kā dzelzs un svins ceplī, tie ir palikuši par sudraba izdedžiem.

19 Tādēļ tā saka Tas Kungs: tāpēc ka jūs esat palikuši par izdedžiem, tad redzi, Es jūs sapulcēšu Jeruzālemē,

20 un, kā sudrabu un varu, dzelzi, svinu un alvu kopā liek ceplī un tad zem tā kurina uguni, lai šis maisījums kustu, tā Es Savās dusmās un Savā bardzībā ņemšu jūs un likšu jūs kopā ceplī kausēšanai.

21 Es jūs sapulcēšu un iešķilšu pret jums Savu dusmu uguni, ka jūs tanī izkūstat.

22 Kā sudrabu kausē ceplī, tā jūs tur kausēs, lai jūs atzīstat, ka Es, Tas Kungs, esmu izlējis Savas dusmas pār jums."

“Katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz katru labu darbu.” / II Kor 9:7-8/

Ar savu ziedošanu mēs paklausām Dieva aicinājumam un paveram durvis sev un citiem uz

dzīvām un tuvām attiecībām ar Dievu.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes

evaņģēliski luteriskā draudze

Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010
tālr. nr.: 22002211
e-pasts: kanceleja@gertrude.lv

Reliģiskās organizācijas
reģ. Nr.: 90000293463

Bankas rekvizīti:
AS Swedbank,
LV40HABA0551005116532

© 2020 Gertrude.lv. All Rights Reserved.