• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 12. decembris

Psalmi /141:1-10/

Vēstules /Jņ. atkl. 3:6-22/

Vecā Derība /Esteres 2:19-5:14/


PSALMI

/141:1-10/

1 Dāvida psalms. Kungs, es piesaucu Tevi, steidzies pie manis, uzklausi manu balsi, kad es piesaucu Tevi!

2 Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris, mana roku pacelšana kā vakara upuris!

3 Pasargi, ak, Kungs, manu muti un sargi manas lūpas!

4 Neļauj manai sirdij griezties uz ļaunu, ka es nedaru grēcīgus darbus kopā ar ļaundariem. No viņu saldumiem es negribu neko baudīt.

5 Lai taisnais mani sit, tā būs mīlestība, un lai viņš mani pārmāca, tā būs eļļa uz galvas, tam lai mana galva neliedzas. Tomēr es vienmēr lūdzu, lai viņi man nenodara ko ļaunu.

6 Bet viņu tiesneši un vadoņi lai top nogāzti no klints sienas, tad ļaudis klausīsies uz maniem vārdiem, un tie ļaudīm liksies mīlīgi.

7 Kā arājs uzplēš zemi un saar to vienās bedrēs, tā ir izkaisīti mūsu kauli pa kapu dziļumiem līdz pašai pazemei.

8 Bet manas acis raugās uz Tevi, Tu Kungs mans Dievs. Es paļaujos uz Tevi, neatstum manu dvēseli!

9 Pasargi mani no slazdu valga, ko viņi man izlikuši, un no ļaundaru slazdu cilpām!

10 Bezdievji lai krīt paši savos tīklos, bet es tiem paiešu garām!


VĒSTULES

/Jņ. atkl. 3:6-22/

6 Un Filadelfijas draudzes eņģelim raksti:

7 tā saka Svētais, Patiesīgais, kam Dāvida atslēga, kas atver, un neviens neaizslēdz, kas aizslēdz, un neviens neatver.

8 Es zinu tavus darbus. Redzi, Es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, ko neviens nevar aizslēgt; tev ir maz spēka, un tomēr Manu mācību tu esi turējis un neesi aizliedzis Manu Vārdu.

9 Redzi, Es došu tev no sātana sinagogas, kas saucas par jūdiem un nav tādi, bet melo; redzi, Es darīšu, ka viņi nāks, metīsies pie tavām kājām un atzīs, ka Es esmu tevi mīlējis.

10 Tāpēc, ka tu esi turējis Manu pacietības mācību, Es tevi sargāšu pārbaudīšanas stundā, kas nāks pār visu pasauli pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes.

11 Es nāku drīz; turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu.

12 To, kas uzvar, Es darīšu par balstu Sava Dieva templī, un viņš no tā nekad neaizies, un Es rakstīšu uz viņa Sava Dieva Vārdu, arī Mana Dieva pilsētas, jaunās Jeruzālemes, vārdu, kas nokāpj no debesīm, no Mana Dieva, un Manu jauno Vārdu.

13 Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.

14 Un Lāodikejas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums.

15 Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts.

16 Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.

17 Tu saki: es esmu bagāts, un man ir pārpilnība, un man nevajag nenieka, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails.

18 Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs.

19 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!

20 Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.

21 Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla.

22 Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.



VECĀ DERĪBA

/Esteres 2:19-23/

19 Un, kad jaunavas tika sapulcinātas otru reizi, Mordohajs sēdēja pie ķēniņa vārtiem.

20 Estere vēl joprojām nebija neko stāstījusi par savu jūdisko izcelsmi un saviem tuviniekiem, kā Mordohajs bija viņai pavēlējis, jo viņa darīja, kā Mordohajs teica, tāpat kā tad, kad viņa bija audzināšanā pie viņa.

21 Un tajās dienās, kad Mordohajs sēdēja pie ķēniņa vārtiem, divi ķēniņa galminieki, Bigtans un Terešs, no sliekšņa sargiem, iedegās pret ķēniņu tādās dusmās, ka mēģināja pacelt pret viņu roku.

22 Un šī lieta kļuva zināma Mordohajam, un viņš to izstāstīja ķēniņienei Esterei, un Estere stāstīja to ķēniņam Mordohaja vārdā.

23 Izmeklēja šo lietu ķēniņa pilnvarotie un atrada to atbilstošu patiesībai, un viņus abus pakāra pie koka. Un to ierakstīja dienu notikumu grāmatā ķēniņa zināšanai.


/Esteres 3:1-15/

1 Pēc šiem notikumiem ķēniņš Ahasvers iecēla augstākā godā un visaugstākā amatā agagieti Hamanu, Hammedatas dēlu, un lika viņa sēdekli augstāk par visiem lielkungiem savā galmā.

2 Un visiem ķēniņa galma kalpotājiem bija jāliecas un jāzemojas Hamana priekšā, jo tā ķēniņš par viņu bija pavēlējis. Bet Mordohajs neliecās un arī nekrita viņa priekšā pie zemes.

3 Tad ķēniņa kalpotāji, kas bija pie vārtiem, jautāja Mordohajam: "Kāpēc tu pārkāp ķēniņa pavēli?"

4 Kad viņi jautāja tā viņam ik dienas un kad viņš tomēr neklausījās uz viņiem, viņi stāstīja to Hamanam, lai redzētu, vai Mordohaja pašattaisnojums tiks atzīts, jo viņš bija stāstījis tiem, ka viņš ir jūds.

5 Un, kad Hamans redzēja, ka Mordohajs tiešām neliecas un nezemojas viņa priekšā, viņš kļuva dziļu dusmu pilns.

6 Taču viņš turēja zem sava goda pacelt roku vienīgi pret Mordohaju, jo viņam bija paziņots, kādas tautas loceklis Mordohajs esot. Tādēļ viņam radās nodoms reizē ar Mordohaju iznīcināt visus jūdus, kas mita visā Ahasvera valstī.

7 Pirmajā mēnesī, kas ir nīsāna mēnesis, ķēniņa Ahasvera divpadsmitajā valdīšanas gadā, meta pūr, tas ir, meslus, Hamana priekšā no dienas dienā, un viņi meta tos no mēneša mēnesī līdz divpadsmitajam mēnesim, kas ir ādāra mēnesis.

8 Tad Hamans sacīja ķēniņam Ahasveram: "Ir kāda tauta, kas ir izkaisīta un izklīdināta starp citām visās tavas valsts zemēs; tās likumi atšķiras no ikvienas tautas likumiem, un ķēniņa likumus viņi nepilda, tā ka ķēniņam neklājas tos neievērotus atstāt mierā.

9 Ja ķēniņam tas šķiet labi, lai uzraksta, ka viņi jāiznīcina, un es iesvēršu desmit tūkstošus sudraba talentu ķēniņa ierēdņu rokās, lai tos nodotu ķēniņa mantu glabātavā."

10 Tad ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu no savas rokas un deva to agagietim Hamanam, Hammedatas dēlam, jūdu ienaidniekam,

11 un ķēniņš sacīja Hamanam: "Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk."

12 Tad pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā valdība sasauca ķēniņa rakstvežus, un viss tika rakstīts, kā Hamans pavēlēja, ķēniņa zemes vietvalžiem un pārvaldniekiem, kas bija katrā zemē, un ikvienas tautas lielkungiem, katrai zemei tās rakstā un katrai tautai viņas valodā; to rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmogu.

13 Vēstules izsūtīja ar skrējējiem uz visām ķēniņa zemēm, lai iznīcinātu, nokautu un izdeldētu visus jūdus, no zēna līdz sirmgalvim, mazus bērnus un sievas, vienā dienā, proti, divpadsmitā mēneša trīspadsmitajā dienā, kas ir ādāra mēnesis, un arī lai nolaupītu viņu mantu.

14 Norakstu no tā, kas bija rakstīts, kā pavēli vajadzēja nodot katrā zemē, darot to zināmu visām tautām, lai tās būtu sagatavotas šai dienai.

15 Skrējēji naski devās prom ar ķēniņa pavēli. Šo pavēli izsludināja arī Sūsas pilī. Ķēniņš un Hamans atsēdās, lai dzertu, bet Sūsas pilsēta bija satraukuma pilna.


/Esteres 4:1-17/

1 Kad Mordohajs uzzināja visu, kas bija darīts, viņš saplēsa savas drēbes, apģērba maisu un kaisīja pelnus uz savas galvas. Viņš izgāja pilsētas vidū un brēca skaļā un izmisuma pilnā balsī.

2 Viņš nonāca ķēniņa vārtu priekšā, bet tālāk viņš netika, jo neviens nedrīkstēja ieiet pa ķēniņa vārtiem, ietērpies maisā.

3 Un ikvienā zemē, kur nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, bija lielas bēdas jūdu starpā un gavēšana, un raudāšana, un vaimanāšana; daudziem par guļasvietu bija tikai izklāts maiss un pelni.

4 Kad Esteres kalpones un viņas galma ļaudis nāca un stāstīja viņai par visu to, ķēniņiene ļoti izbijās; viņa sūtīja drēbes, lai Mordohajs tās apģērbtu un novilktu no sevis maisu, bet viņš nepaklausīja.

5 Tad Estere sauca Hatahu, vienu no ķēniņa galminiekiem, ko viņš bija iecēlis, lai tas viņai kalpotu, un lika viņam iet pie Mordohaja, lai uzzinātu, kas par lietu un kāpēc tas viss notiek.

6 Un Hatahs izgāja pie Mordohaja uz pilsētas laukuma, kas bija ķēniņa vārtu priekšā,

7 un Mordohajs izstāstīja Hataham visu, kas bija noticis ar viņu, un arī par noteikto naudas summu, ko Hamans bija apsolījis iemaksāt ķēniņa mantu glabātavā par jūdiem, tas ir, par atļauju viņus iznīcināt.

8 Viņš deva viņam arī kādu norakstu no Sūsās rakstītā rīkojuma par jūdu iznīcināšanu, lai parādītu to Esterei un darītu viņai zināmu un lai liktu viņai iet pie ķēniņa lūgt viņa žēlastību un aizlūgt viņa priekšā par savu tautu.

9 Kad Hatahs atnāca un darīja zināmus Esterei Mordohaja vārdus,

10 tad Estere runāja ar Hatahu un sūtīja viņu atkal ar jaunu ziņu pie Mordohaja:

11 "Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa zemju ļaudis zina, ka ikviens vīrs vai sieva, kas ienāk iekšējā pagalmā pie ķēniņa bez aicinājuma, ir pakļauts vienam un tam pašam likumam, proti, tapt nogalinātam, izņemot vienīgi to, kam ķēniņš izstiepj pretī savu zelta scepteri, lai to atstātu dzīvu. Bet es neesmu aicināta iet pie ķēniņa nu jau visas šīs trīsdesmit dienas."

12 Un Hatahs paziņoja Mordohajam Esteres vārdus.

13 Tad Mordohajs sacīja, lai atbild Esterei: "Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi!

14 Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?"

15 Tad Estere pavēlēja atbildēt Mordohajam tā:

16 "Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsās, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet trīs dienas un naktis; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un, ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!"

17 Tad Mordohajs aizgāja un darīja visu, ko Estere viņam bija pavēlējusi.


/Esteres 5:1-14/

1 Trešajā dienā Estere apģērba ķēniņienes tērpu un nostājās ķēniņa pils iekšējā pagalmā pretī ķēniņa pilij. Ķēniņš sēdēja savas valsts tronī ķēniņa pilī pretī pils ieejai.

2 Kad ķēniņš redzēja ķēniņieni Esteri stāvam pils pagalmā, viņa atrada labvēlību viņa acīs, un ķēniņš izstiepa zelta scepteri, kas bija viņa rokā, pretī Esterei, un Estere tuvojās un pieskārās sceptera smailei.

3 Un ķēniņš sacīja viņai: "Kas tev ir, ķēniņiene Estere, un kāda ir tava vēlēšanās? Kaut arī tu lūgtu pusi no valsts, lai tā top tev piešķirta!"

4 Un Estere sacīja: "Ja ķēniņam patīk, lai ķēniņš un Hamans nāk šodien uz dzīrēm, ko es viņam sarīkoju!"

5 Tad ķēniņš pavēlēja: "Pasauciet tūliņ Hamanu, lai mēs varam darīt to, ko Estere vēlas!" Tā ķēniņš un Hamans atnāca uz dzīrēm, ko Estere bija sarīkojusi.

6 Kad visi dzēra vīnu, ķēniņš prasīja Esterei: "Kāds ir tavs lūgums? Lai tas tev top izpildīts! Un kāda ir tava vēlēšanās? Līdz pat pusei no valsts - lai tā top piepildīta!"

7 Bet Estere sacīja: "Mans lūgums un mana vēlēšanās būtu šāda:

8 ja es esmu atradusi labvēlību ķēniņa acīs un ja ķēniņam patīk ievērot manu lūgumu un piepildīt manu vēlēšanos, tad lai ķēniņš un Hamans nāk rīt atkal uz dzīrēm, ko es viņiem sarīkošu; un rīt tad es arī paklausīšu ķēniņa uzaicinājumam."

9 Un tajā dienā Hamans izgāja priecīgs un jautrs sirdī. Bet, kad Hamans ieraudzīja Mordohaju ķēniņa vārtos, ka viņš atkal nedz piecēlās, nedz drebēja viņa priekšā, nedz vispār piegrieza viņam vērību, tad Hamans kļuva dusmu pilns pret Mordohaju.

10 Taču Hamans savaldījās un iegāja savā namā; tad viņš sūtīja ziņu un lika ierasties saviem draugiem un savai sievai Zerešai.

11 Un Hamans stāstīja viņiem par savas bagātības spožumu un par savu dēlu daudzumu, un it īpaši par to, kā ķēniņš ir viņu lielu darījis un pacēlis viņu pāri visiem lielkungiem un visiem ķēniņa kalpotājiem.

12 Tad viņš turpināja: "Pat ķēniņiene Estere nebija likusi nākt nevienam citam kopā ar ķēniņu uz dzīrēm, ko viņa bija sarīkojusi, kā vienīgi man. Un arī rīt es esmu uzaicināts pie viņas kopā ar ķēniņu.

13 Tomēr tas viss neiepriecinās mani tikmēr, kamēr es redzu jūdu Mordohaju sēžam ķēniņa vārtos!"

14 Tad viņa sieva Zereša un visi viņa draugi sacīja: "Lai saceļ karātavu koku, piecdesmit olektis augstu, un no rīta saki ķēniņam, lai pakar pie tām Mordohaju; tad ej priecīgi kopā ar ķēniņu uz dzīrēm." Šis vārds patika Hamanam, un viņš lika uzcelt karātavas.