top of page
gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 12.marts

Psalmi /33:1-11/

Jaunā Derība /Mk. 16:1-20/

Vecā Derība /3.Moz. 25:1-26:13/


PSALMI

/33:1-11/

1 Dziediet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie, visiem, kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt!

2 Pateicieties Tam Kungam ar cītaru, spēlējiet Viņam uz desmitstīgu arfas!

3 Dziediet Viņam jaunu dziesmu! Skandiniet jauki ar bazūnēm!

4 Tiešām, taisni ir Tā Kunga vārdi, un visi Viņa darbi ir pilni uzticības.

5 Viņš mīl taisnību un tiesu, zeme ir pilna Viņa žēlastības.

6 Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu.

7 Viņš sakrāj jūras ūdeņus kā kādā traukā, Viņš glabā straumes Savās krātuvēs.

8 Lai To Kungu bīstas visa pasaule, Viņa priekšā lai dreb visi zemes iedzīvotāji!

9 Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās.

10 Tas Kungs izjauc tautu nodomus, Viņš sagrauj ļaužu padomu.

11 Bet Tā Kunga padoms pastāv mūžīgi, un Viņa sirds nodomi ir spēkā uz audžu audzēm.


JAUNĀ DERĪBA

/Mk. 16:1-20/

1 Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu.

2 Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu

3 un runāja savā starpā: "Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?"

4 Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels.

5 Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās.

6 Viņš tām sacīja: "Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika;

7 bet noeita un sakait to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis."

8 Un tās izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailes tās bija pārņēmušas, tās nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.

9 Bet, uzcēlies pirmajā nedēļas dienā rīta agrumā, Jēzus parādījās papriekš Marijai Magdalēnai, no kuras Viņš septiņus ļaunus garus bija izdzinis.

10 Šī gāja un pasludināja to tiem, kas ar Viņu bijuši un tagad skuma un raudāja.

11 Un tie, dzirdēdami, ka Viņš esot dzīvs un tā Viņu redzējusi, neticēja.

12 Bet pēc tam, kad divi no tiem staigāja, Jēzus, tiem uz lauku ejot, parādījās citā veidā.

13 Un tie arīdzan nogājuši to pārējiem pasludināja, tomēr arī tiem viņi neticēja.

14 Bet pēc tam Viņš parādījās tiem vienpadsmit pie galda sēžot un norāja viņu neticību un cietsirdību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšāmcelšanās Viņu jau bija redzējuši.

15 Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.

16 Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.

17 Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās,

18 tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli."

19 Un Tas Kungs, kad Viņš ar tiem bija runājis, ir uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas.

20 Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.



VECĀ DERĪBA

/3.Moz. 25:1-55/

1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu Sinaja kalnā, sacīdams:

2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nāksit tanī zemē, ko Es jums došu, tad lai arī tur zeme ietur sabatu, atpūzdamās Tam Kungam.

3 Sešus gadus tev būs apsēt savu tīrumu, un sešus gadus tev būs apgriezt savu vīna dārzu un ievākt tā ražu.

4 Bet septītajā gadā lai zeme atpūšas un tur sabatu, kas ir sabats Tam Kungam; tavs tīrums lai paliek neapsēts, un tavs vīna dārzs lai paliek neapgriezts.

5 Kas pēc tavas pļaujas pats no sevis izaug, tas lai paliek nenopļauts, un vīnogu ķekari, kas aug bez kopšanas, lai paliek nenolasīti; lai tas ir zemei lielais sabata gads.

6 Bet tas, ko zeme sabata gadā izdod, tas lai ir jums par barību, tev, tavam kalpam un kalponei, tavam algādzim un tavam piedzīvotājam, kas mājo pie tevis;

7 un arī tavam lopam, un tam lauku zvēram, kas dzīvo tavā zemē, lai visi šie augļi ir uzturam.

8 Un tad tev būs skaitīt septiņus tādus sabata gadus, septiņus gadus septiņas reizes, tā ka tev viss septiņu sabata gadu laiks iznāk četrdesmit deviņi gadi.

9 Un gaviļu taures skaņa lai atskan septītā mēneša desmitajā dienā; salīdzināšanas svētku dienā lai šo bazūni dzird visa zeme.

10 Un jums jāsvētī piecdesmitais gads un jāpasludina tanī zemē visiem tās iedzīvotājiem atlaišana brīvībā; tas lai jums ir gaviļu gads, un jūs ikviens atgūsit atpakaļ savu īpašumu, un ikviens atgriezīsies atpakaļ savā ciltī.

11 Piecdesmitais gads lai jums ir gaviļu gads; tanī jums nav jāsēj, nedz jāpļauj, kas pats no sevis izaug, nedz jāsalasa vīnogas, kas aug bez kopšanas vīna dārzā.

12 Jo šis ir gaviļu gads, tas lai ir jums svēts; ēdiet no sava tīruma, ko tas pats no sevis ienes bez apstrādāšanas.

13 Šādā gaviļu gadā lai ikviens iegūst atpakaļ savu īpašumu.

14 Tad nu, ja tu ko pārdosi savam tuvākam vai arī tu kaut ko no sava tuvāka pērc, tad nedariet viens otram pāri.

15 Pēc gadu skaita no gaviļu gada tev būs pirkt no sava tuvāka, un pēc augļu ražas gadu skaita, kādiem vēl ir jānāk, lai viņš tev pārdod.

16 Pēc lielāka gadu skaita pavairo maksu un pēc sarūkošo gadu skaita pazemini tā cenu, jo ienesuma laiks lai noteic maksu.

17 Tad nu nedariet pāri viens otram, bīstieties sava Dieva, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs.

18 Un pildiet Manus likumus, un turiet Manas tiesas, un dariet pēc tām, tad jūs varēsit tanī zemē dzīvot drošībā.

19 Un zeme izdos savus augļus, un jūs ēdīsit un būsit paēduši, un dzīvosit tanī zemē drošībā.

20 Bet, ja jūs prātosit: ko mēs ēdīsim septītajā gadā? Redzi, nedz mēs sējam, nedz savācam kopā savas zemes augļu ražu,-

21 Es likšu Savai svētībai būt tik lielai sestajā gadā, ka tā dos ražu trijiem gadiem.

22 Un, kad jūs sēsit astotajā gadā, tad jūs ēdīsit no iepriekšējo gadu ražas - pat līdz devītajam gadam; iekāms jaunā raža ienāksies, jūs vēl ēdīsit iepriekšējo gadu augļus.

23 Un zemi lai neviens nepārdod par īpašumu: zeme pieder Man, bet jūs esat svešinieki un piemājotāji pie Manis.

24 Tāpēc visā jums piederīgajā zemē jums jāatļauj zemes izpirkšana.

25 Ja tavs brālis panīkst un grib ko pārdot no savas zemes, tad lai kāds viņa tuvs radinieks nāk viņam par izpircēju un izpērk to, ko viņa brālis pārdevis.

26 Un, ja kādam izpircēja nav, bet viņš no savas rocības spēj samaksāt izpirkšanas maksu,

27 tad lai viņš skaita gadus, kad viņš pārdevis, un to, kas pāri palicis gadu maksā, lai tas atdod tam vīram, kam viņš bija pārdevis, un lai viņš pats atgriežas savā īpašumā.

28 Bet, ja viņa rocība nesniedzas tik tālu un viņam nav tik daudz, cik viņam nāktos tam atdot, tad pārdotais īpašums lai paliek pircēja rokā līdz gaviļu gadam; bet gaviļu gadā lai tas kļūst brīvs, un lai viņš atkal tiek pie sava īpašuma.

29 Un, ja kas pārdod dzīvojamu ēku pilsētā, kurai mūri ir apkārt, tad izpirkšanas laiks notek gada laikā no pārdošanas dienas; tas ir viņa izpirkšanas laiks.

30 Bet, ja tas netop izpirkts, kamēr gads apkārt, tad nams pilsētas mūros lai nāk pircēja īpašumā un viņa ciltij; un tas netiek brīvs arī gaviļu gadā.

31 Bet namus ciemos, kam nav mūri visapkārt, būs pielīdzināt lauku tīrumam; tos ir iespējams izpirkt, un tie nāk brīvi gaviļu gadā.

32 Bet levītu pilsētās uz pilsētas namiem, kas viņiem pieder īpašumā, levītiem paliek mūžīgas tiesības tos izpirkt.

33 Bet, ja kāds ko pircis no levītiem, tad nopirktais nams viņu pilsētā kļūst brīvs gaviļu gadā, jo nami levītu pilsētās ir tikai viņu daļa Israēla bērnu vidū.

34 Bet arī tīrumi ārpus viņu pilsētām nav pārdodami, jo tie ir viņu mūžīgs īpašums.

35 Bet, ja tavs brālis panīkst un viņa roka gurst un zemē noslīd tev līdzās, tad satver to stingri ar savu roku un, lai tas būtu vai svešinieks, vai piedzīvotājs, palīdzi viņam, ka viņš var dzīvot pie tevis.

36 Un neņem no viņa augļus, nedz pagaidas, bet bīsties sava Dieva, un lai tavs brālis dzīvo pie tevis.

37 Neaizdod viņam savu naudu pret augļiem un neaizdod viņam barību pret pagaidām.

38 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jums dotu Kānaāna zemi un lai būtu jums par Dievu!

39 Un, ja tavs brālis pie tevis panīkst un tev tiek pārdots, tad tev nebūs viņu kalpināt kā vergu.

40 Kā algādzis un kā piedzīvotājs lai viņš pie tevis dzīvo līdz gaviļu gadam un pie tevis lai kalpo.

41 Tad lai viņš no tevis aiziet brīvs, viņš pats un viņa bērni līdz ar viņu, lai viņš iet atpakaļ pie savas cilts un lai atkal atgriežas savu tēvu īpašumā,

42 jo arī viņi ir Mani kalpi, ko Es izvedu no Ēģiptes zemes, un arī viņus nebūs pārdot par vergu naudu.

43 Tev nebūs bargi pār viņu valdīt, bet būs bīties sava Dieva!

44 Bet vergus un verdzenes, kas tev ir, pērc no apkārtnē mītošām tautām, no tām jums būs pirkt vergus un verdzenes.

45 Arī no piedzīvotāju bērniem, no to pēcnācējiem, kurus viņi ir dzemdinājuši jūsu zemē, pērciet tos no viņu ciltīm, un tie lai ir jums par īpašumu.

46 Un dodiet tos tālāk kā mantojumu saviem bērniem pēc jums, ka tie ir viņiem par pastāvīgu īpašumu, un lai tie jums vergo; bet pār saviem brāļiem, Israēla bērniem, lai neviens cietsirdīgi nevalda!

47 Un, ja kāds svešinieks vai piedzīvotājs, pie tevis dzīvodams, nāk pie rocības, bet tavs brālis pie viņa panīkst un top pārdots tam svešiniekam, kas pie tevis mīt, vai arī kādam no svešinieka cilts,

48 tad viņu var atpirkt, pēc tam kad tas ir ticis pārdots; kāds no viņa tuviniekiem var to atpirkt.

49 Vai nu tēva brālis, vai tēva brāļa dēls var viņu izpirkt, vai kāds no viņa cilts asinsradiem var viņu izpirkt, vai, ja viņa paša rocība to atļauj, viņš var arī pats sevi izpirkt.

50 Un tam jāskaita laiks kopā ar viņa pircēju, sākot ar gadu, kad tas tika pārdots, līdz gaviļu gadam; viņa izpirkšanas maksa lai ir atbilstoša gadu skaitam, cik ilgi viņš kā algādzis ir tam kalpojis.

51 Ja vēl daudz gadu, tad pēc to skaita lai viņš dod par savu izpirkšanu no tās naudas, par ko viņš ir pirkts.

52 Bet, ja maz gadu vēl atlicis līdz gaviļu gadam, tad lai tos saskaita, un pēc to skaita lai viņš dod savu izpirkšanas maksu.

53 Viņa gadus lai pielīdzina algādžu gadiem, un ar varmācību no augšas lai neviens uz viņu nelūkojas tavā priekšā.

54 Un, ja viņš tā netop izpirkts, tad lai viņš iziet brīvībā gaviļu gadā, viņš un viņa bērni līdz ar viņu.

55 Jo jūs, Israēla bērni, esat Mani kalpi, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes - Es, Tas Kungs, jūsu Dievs!"


/3.Moz. 26:1-13/

1 "Nedariniet sev elkus vai izgrieztus tēlus, neceliet sev piemiņas akmeņus; arī savā zemē neceliet iezīmētus piemiņas akmeņus, lai to priekšā liektos līdz zemei, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!

2 Turiet Manus sabatus un bīstieties Manu svēto vietu,- Es esmu Tas Kungs!

3 Ja jūs Manos likumos staigāsit un Manus baušļus turēsit un tos pildīsit,

4 tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus.

5 Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīnogu novākšanas laikam, un vīnogu novākšanas laiks sniegsies līdz sējas laikam, un jūs bagātīgi ēdīsit savu maizi un dzīvosit droši savā zemē.

6 Un Es došu zemei mieru, ka jūs gulēsit bez briesmām; plēsīgos zvērus Es jūsu zemē darīšu rāmus, un zobens arī nepārstaigās jūsu zemi.

7 Un jūs vajāsit savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu acu priekšā.

8 Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā.

9 Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un ar jums nodibināšu Savu derību.

10 Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas.

11 Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neniecinās.

12 Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu.

13 Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs tur nebūtu par vergiem, un Es esmu salauzis jūsu jūga kokus un esmu licis jums staigāt ar paceltu galvu.

Comments


bottom of page