Salamana Pamācības /27:15-22/
Vēstules /Ebrejiem 11:1-16/
Vecā Derība /Ecēhiēla 22:23-23:49/
SALMANA PAMĀCĪBAS
/27:15-22/
15 Nesaticīga sieva un nepārtraukta pilēšana no jumta, kad spēcīgi līst, tiek bieži savā starpā salīdzinātas.
16 Kas pūlas tādu sievu apvaldīt, tas mēģina saturēt vēju un grib savā rokā sagrābt eļļu.
17 Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.
18 Kas vīģes koku kopj, tas ēd tā augļus, un, kas savam kungam uzmanīgi kalpo, top godāts.
19 Cik ūdens atspoguļo cilvēka īsto seju, tik viena sirds atspoguļo otru.
20 Elle un bezdibens nekad nav piepildāmi, tāpat nekad nepietiek redzētā cilvēka acīm.
21 Kausējamais katls sudrabam, kausējamā krāsns zeltam, bet vīrs tiek novērtēts pēc sava darba.
22 Ja tu nejēgu ar grūžamo pat sagrūstu piestā putraimos, tad tomēr viņa negudrums viņā neizzustu.
VĒSTULES
/Ebrejiem 11:1-16/
1 Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.
2 Jo, tanī stāvēdami, tēvi saņēmuši liecību.
3 Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.
4 Ticībā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ par viņu ir liecināts, ka viņš ir taisns, kā Dievs par viņa dāvanām ir liecinājis; tās dēļ viņš vēl runā, kaut arī miris.
5 Ticībā Ēnohs tika aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi, un viņu neatrada, tāpēc ka Dievs viņu bija aizrāvis. Jo pirms aizraušanas par viņu ir nodota liecība, ka viņš Dievam paticis.
6 Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.
7 Ticībā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu par vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai; tās dēļ viņš nicināja pasauli un kļuva tās taisnības mantinieks, kas nāk no ticības.
8 Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet.
9 Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem.
10 Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs.
11 Ticībā arī tā pati Sāra spēja kļūt māte, neraugoties uz vecumu, jo turēja par uzticamu To, kas devis apsolījumu.
12 Tāpēc arī no viena cilvēka, kas turklāt vēl bija vecuma nespēkā, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmalā.
13 Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.
14 Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka viņi meklē tēviju.
15 Un, ja viņi būtu domājuši par to zemi, no kuras bija izgājuši, tad viņiem būtu bijis laiks atgriezties.
16 Bet nu tie tiecas pēc labākas, tas ir, debesu tēvijas. Tāpēc arī Dievs netur par kaunu, ka tie Viņu sauc par savu Dievu, jo Viņš tiem sagatavojis pilsētu.
VECĀ DERĪBA
/Ecēhiēla 22:23-31/
23 Tad atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
24 "Cilvēka bērns, saki tai: tu esi kā zeme, kas nav slacināta, kur lietus nelija dusmības dienā.
25 Tās valdnieki bijuši kā rūcēji un laupījuma kārīgi lauvas, tie norijuši cilvēku dzīvības, salaupījuši bagātību un mantu, tie vairojuši tur atraitņu skaitu.
26 Tās priesteri pārkāpuši Manu bauslību, tie liek novārtā to, kas Man svēts, tie neatšķir svēto no nesvētā un nemāca atšķirt šķīsto no nešķīstā, tie neievēro Manas svētās dienas. Es neesmu vairs viņu vidū tas Svētais.
27 Tās dižciltīgie pārējo starpā ir kā plēsīgi vilki: aiz mantkārības tie izlej asinis un iznīcina cilvēku dzīvības.
28 Bet tās pravieši apmet visu to ar kaļķu javu, tiem stāstīdami par aplamām parādībām, sludina tiem melus, apgalvodami: tā saka Dievs Tas Kungs, - kaut Tas Kungs to nav sacījis.
29 Arī vienkāršā tauta tai zemē dara varmācības, tā laupa, apspiež nabago un cietēju un apkrāpj svešinieku, neievērodama ne tiesu, ne taisnību.
30 Es meklēju viņu vidū kādu, kas nostātos par saviem tautiešiem kā mūris un aizstāvētu zemi Manā priekšā, ka Es ar Savu tiesas spriedumu to galīgi nepazudinu, bet Es neatradu neviena.
31 Tad Es izlēju Savas dusmas pār tiem un tos iznīcināju ar Savas bardzības uguni, un sodam par viņu grēkiem Es liku krist uz viņu galvas," - tā saka Dievs Tas Kungs.
/Ecēhiēla 23:1-49/
1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2 "Cilvēka bērns, bija divi sievas, vienas mātes meitas.
3 Tās pārkāpa laulību un nodevās netiklībai Ēģiptē jau savā jaunībā, tās ļāva aptaustīt savu stāvu un spaidīt savas jaunavīgās krūtis.
4 Vecākajai bija vārds Ohola un viņas māsai - Oholiba, tās abas kļuva Manas sievas un dzemdēja dēlus un meitas. Viņu vārdi nozīmē: Ohola ir Samarija un Oholiba - Jeruzāleme.
5 Ohola nodevās neatļautiem mīlas sakariem, Mana būdama, un iedegās kaislībā pret saviem mīļākajiem asīriešiem, kas viņai tuvojās, būdami tērpti
6 zilā purpura tērpā, valdnieki un virsnieki, glīti jaunekļi, jātnieki zirgiem mugurā.
7 Viņa ielaidās ar visiem šiem izcilajiem asīriešiem, pret kuriem viņa iekarsa, un apgānījās ar visiem viņu elkiem.
8 Pie tam viņa neatsacījās no saviem izlaidīgajiem sakariem arī ar ēģiptiešiem, jo tie bija gulējuši pie viņas jau no pašas jaunības, taustījuši viņas jaunavīgās krūtis un stāvu, dzīvojuši ar viņu izvirtībā.
9 Tādēļ Es to nodevu viņas mīļāko, asīriešu, rokā, pret kuriem tā bija iedegusies stiprā kaislībā.
10 Tie atsedza viņas kailumu, atņēma viņas dēlus un meitas un nokāva viņu pašu ar zobenu. Tā viņa palika par apsmieklu un baigu paraugu sievu starpā, kad sods bija izpildīts.
11 Viņas māsa Oholiba to gan redzēja, bet viņas kaislība bija vēl niknāka, un viņas netiklība bija vēl lielāka nekā viņas māsas netiklība.
12 Viņas kaislība iedegās uz asīriešiem, valdniekiem un vadoņiem, kas viņai tuvojās, būdami glīti ģērbti, jātnieki zirgiem mugurā, visi stalti jaunekļi.
13 Tad Es redzēju, ka arī viņa ir aptraipījusies, viņām abām bija viens ceļš.
14 Tomēr savā netiklībā viņa gāja vēl tālāk. Kad tā redzēja pie sienas kaldeju vīru attēlus sarkanā krāsā
15 ar jostu ap gurniem un augstām cepurēm galvā, kas izskatījās kā stalti kareivji, līdzīgi babiloniešiem, kuru dzimtene ir Kaldeja,
16 tad iedegās viņas kaislība pret viņiem, kad viņa tos ieraudzīja, un viņa sūtīja vēstnešus pie tiem uz Kaldeju.
17 Babiloniešu dēli nāca pie tās, lai nodotos mīlestībai ar to un aptraipīja to ar savu netiklo kārību. Kad tā bija sakaros ar viņiem nešķīsta kļuvusi, tie viņai apnika.
18 Kad nu viņa atklāti piekopa netiklību un viņas izvirtība jau visiem bija kļuvusi redzama, jo viņa neslēpa un atklāja savu kailumu, tā apnika arī Man, kā viņas māsa Man bija apnikusi.
19 Viņas netiklība kļuva arvien ļaunāka, arvien vairāk izvirtuši kļuva viņas sniegtie pērkamie glāsti; tā atcerējās tad savu jaunības laiku, kad tā jau Ēģiptē labprāt bija ļāvusies tiem, kas kāroja pēc viņas.
20 Tad viņa iekarsa pret saviem jaunajiem mīļākajiem un turienes izvirtuļiem, kuriem locekļi bija kā ēzeļiem un sēklas izplūdums kā ērzeļiem.
21 Tu labprāt kavējies domās pie savas jaunības laika netiklības, kad ēģiptieši taustīja tavu stāvu un spaidīja tavas jaunavīgās krūtis.
22 Tādēļ, Oholiba, tā saka Dievs Tas Kungs, Es sakūdīšu tavus mīļākos pret tevi, tieši tos, kas tev apnikuši, Es tos visus sacelšu pret tevi:
23 babiloniešus un visus kaldejus, Pekodas, Šoas un Koas ļaudis, visus asīriešus, kas visi stalti jaunekļi, valdnieki un vadoņi, kareivji un dižciltīgie, jātnieki, visi zirgiem mugurā.
24 Tie virzīsies pret tevi no ziemeļiem, milzīgs zirgu un ratu jūklis un bezgalīgi lieli tautu pulki. Tie ielenks tevi, bruņojušies ar lieliem un maziem vairogiem un segti ar dzelzs bruņucepurēm. Viņi nāks tev virsū no visām pusēm. Es nodošu viņu rokās visu tiesas varu, un tie tiesās tevi pēc saviem likumiem.
25 Es tev likšu sajust Savas dusmas, un tie apiesies ar tevi bargi: tie nogriezīs tev degunu un ausis, un, kas no tevis vēl paliks, tas kritīs no zobena. Tie atņems un aizvedīs tavus dēlus un meitas, un, kas vēl no tevis atliks, to aprīs uguns.
26 Tie novilks tavas drēbes un atņems tavas dārgās rotas.
27 Tā Es darīšu galu tavai izlaidībai un tavai netiklībai jau kopš Ēģiptes laikiem, ka tu vairs neraugies uz turieni un nepiemini vairs Ēģipti.
28 Jo tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es tevi nodošu to rokās, ko tu ienīsti, to varā, no kuriem tava dvēsele novērsusies.
29 Tie liks tev sajust savu naidu pret tevi, tie atņems tev visu, kas tev ir, un atstās tevi guļam pliku un kailu, ka atklājas tavas netiklības kailums, tava izvirtība un tava laulības pārkāpšana.
30 Visu šo tavu noziegumu dēļ tas tev arī notiks, jo tu savā iekārē esi skrējusi pakaļ citām tautām un ar viņu elkiem nešķīsta kļuvusi.
31 Tu esi gājusi pa to pašu ceļu kā tava māsa, tādēļ Es dodu tagad viņas kausu tev rokā, lai tu dzertu no tā.
32 Tā saka Dievs Tas Kungs: tavas māsas kauss tev jādzer, tas dziļais un platais, - un par nievām un apsmieklu tev būs palikt, tur daudz iet iekšā,
33 tā ka tu būsi pavisam apreibusi un apskurbusi gan no stiprā dzēriena, gan no sērām un raudām: izbaiļu un šausmu kauss ir tavas māsas Samarijas kauss.
34 Tu izdzersi un iztukšosi to līdz dibenam un vēl nolaizīsi tā lauskas un ar tām ievainosi savas krūtis, jo Es to esmu tā teicis," saka Dievs Tas Kungs.
35 Tādēļ Dievs Tas Kungs saka tā: "Tāpēc ka tu Mani aizmirsi un pameti Mani sev aiz muguras, tad arī ciet nu tagad sodu par savu izvirtību un netiklību."
36 Tad Tas Kungs man sacīja: "Cilvēka bērns, vai tu negribi iet tiesā ar Oholu un Oholibu? Tad rādi tām viņu nelietību,
37 ka tās pārkāpušas laulību un ka asinis vēl līp pie viņu rokām, jo, proti, tās pārkāpušas laulību ar saviem elkiem, tiem ziedojušas pat savus bērnus, ko tās Man bija dzemdējušas, iemezdamas tos ugunī elkiem par barību.
38 Tad vēl ar to tās noziegušās pret Mani, ka tās tanī pašā dienā darījušas nešķīstu Manu svēto vietu un apgānījušas Manas svētās dienas,
39 jo, kad tās bija nokāvušas savus bērnus saviem elkiem, tās gāja tanī pašā dienā Manā svētnīcā, lai tai laupītu tās svētumu. Redzi, tādas lietas tās ir darījušas Manā namā.
40 Tiešām, tās sūtīja pat ziņu vīriem, kam bija jāierodas pie viņām no tālienes, un, tiklīdz pie viņiem bija ieradušies sūtņi, redzi, tie nāca; viņu dēļ tu mazgājies, krāsoji savas acis, un greznojies ar rotām.
41 Tad tu atlaidies uz krāšņa zviļņa, kura priekšā stāvēja galds; uz tā tu biji nolikusi Manas kvēpināmās zāles un Manu eļļu.
42 Tad atskanēja jautru dzīru troksnis; tika aicināti arī vīri no vienkāršās tautas, un arī dzērāji no tuksneša; tie lika sprādzes ap viņu rokām un krāšņus vainagus uz viņu galvām.
43 Tad Es domāju par viņu, kas tagad jau veca un biežās laulības pārkāpšanas dēļ jau novājināta, vai viņa - jo viņa jau tāda ir savā būtībā - arī tagad vēl nodosies netiklībai?
44 Tomēr pie viņas iegriezās, kā iegriežas pie atklātas netikles; tā vīri gāja pie Oholas un Oholibas, šīm netiklajām sievām.
45 Bet taisnīgi vīri tās tiesās pēc likumiem, kas pastāv laulības pārkāpējām un slepkavotājām, jo tās ir laulības pārkāpējas, un asinis līp pie viņu rokām.
46 Jo tā saka Dievs Tas Kungs: "Es sasaukšu pret tām sapulci un nodošu tās rupjai izrīcībai un laupīšanai.
47 Tautas sapulce viņas nomētās ar akmeņiem, sacirtīs ar zobeniem, nokaus viņu dēlus un meitas un nodedzinās viņu namus ar uguni.
48 Tā Es izbeigšu netiklību visā zemē, lai visas pārējās sievas ļautu sevi brīdināt un nenodotos izvirtībai kā viņas.
49 Tā jums būs jānožēlo jūsu zemiskā izlaidība, un jums būs jācieš sods par to, ko jūs esat nogrēkojušās ar saviem elkiem, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Dievs Tas Kungs."
Comments