• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 13. decembris

Psalmi /142:1-8/

Vēstules /Jņ. atkl. 4:1-11/

Vecā Derība /Esteres 6:1-8:17/


PSALMI

/142:1-8/

1 Dāvida psalms, lūgšana, kad viņš bija paslēpies alā.

2 Es piesaucu To Kungu ar skaļu balsi, es lūdzu To Kungu sirsnīgos vārdos.

3 Es izkratu Viņa priekšā savu sirdi un izsūdzu Viņam savas bēdas.

4 Kad mans gars skumst izmisumā, Tev tomēr mans ceļš ir zināms. Ceļā, kur man jāiet, viņi slepeni liek man valgus.

5 Kad raugos pa labi, redzi, tur nav neviena, kas mani saprot; nekur nevaru tverties, neviens nebēdā par manu dvēseli.

6 Tevi es piesaucu, Kungs, un saku: Tu esi mans patvērums, mana daļa dzīvo zemē!

7 Uzklausi manas vaimanas, jo es esmu visai nomākts! Izglāb mani no maniem vajātājiem, jo viņi ir man par spēcīgiem!

8 Atsvabini manu dvēseli no cietuma, lai es teicu Tavu Vārdu! Par mani gavilēs taisnie, kad Tu man darīsi labu.


VĒSTULES

/Jņ. atkl. 4:1-11/

1 Pēc tam es redzēju, un raugi: durvis atvērtas debesīs, un pirmā balss, ko es dzirdēju kā bazūni ar mani runājam, sacīja: "Uzkāp šurp, un es rādīšu tev, kam jānotiek turpmāk!"

2 Tūliņ es tapu aizrauts garā, un raugi: goda krēsls celts debesīs; goda krēslā kāds sēdēja.

3 Tas, kas sēdēja, pēc skata līdzīgs dārgakmeņiem jaspīdam un sardijam, un ap goda krēslu bija varavīksnes loks, kas izskatījās kā smaragds.

4 Ap goda krēslu divdesmit četri krēsli, krēslos sēdēja divdesmit četri vecaji, apģērbti baltās drēbēs, viņiem galvā zelta vainagi.

5 No goda krēsla nāk zibeņi, balsis, pērkoni; septiņas uguns lāpas dega goda krēsla priekšā, kas ir septiņi Dieva gari.

6 Goda krēsla priekšā kā stikla jūra, līdzīga kristālam. Goda krēsla vidū un goda krēslam apkārt četras dzīvas būtnes pilnas acīm, no priekšas un muguras puses.

7 Pirmā līdzīga lauvam, otra līdzīga vērsim, trešai kā cilvēka seja un ceturtā līdzīga skrejošam ērglim.

8 Un četras dzīvas būtnes, kam katrai pa seši spārni, kas pilni acīm visapkārt un iekšpusē un bez mitēšanās dienu un nakti sauc: "Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāks."

9 Kad dzīvās būtnes dod slavu, godu un pateicību Tam, ko redz goda krēslā un kas dzīvo mūžu mūžos,

10 tad divdesmit četri vecaji metas zemē Tā priekšā, kas sēd goda krēslā, un pielūdz To, kas dzīvo mūžu mūžos, un noliek savus vainagus goda krēsla priekšā, sacīdami:

11 "Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas."


VECĀ DERĪBA

/Esteres 6:1-14/

1 Tajā naktī ķēniņam nenāca miegs, un viņš pavēlēja, lai atnes laiku grāmatu, kurā bija atzīmēti notikumi valsts dzīvē, un viņi lasīja tos ķēniņam priekšā.

2 Un tur bija rakstīts, ka Mordohajs ir uzrādījis Bigtanu un Terešu, divus ķēniņa galminiekus no sliekšņu sargiem, kas bija taisījušies izstiept roku pret ķēniņu Ahasveru.

3 Un ķēniņš jautāja: "Kāds gods un paaugstinājums ir parādīts Mordohajam par to?" Tad ķēniņa sulaiņi, kas viņu apkalpoja, atbildēja: "Viņam nekāda atzinība nav parādīta."

4 Tad ķēniņš vēl jautāja: "Kas ir pagalmā?" Un Hamans bija tikko ienācis ķēniņa pils ārējā pagalmā, lai sacītu ķēniņam, ka Mordohajs ir pakarams pie karātavām, kuras viņš bija licis viņam uzcelt.

5 Tad ķēniņa apkalpotāji sacīja viņam: "Lūk, Hamans stāv pagalmā!" Un ķēniņš sacīja: "Lai viņš ienāk!"

6 Kad Hamans ienāca, tad ķēniņš jautāja viņam: "Ko lai dara tam vīram, kuru ķēniņš grib pagodināt?" Un Hamans domāja savā sirdī: kam gan citam kā man ķēniņš grib parādīt godu?

7 Un Hamans sacīja ķēniņam: "Tam vīram, kuru ķēniņš grib pagodināt,

8 lai atnes ķēniņa tērpu, kas pašam ķēniņam bijis mugurā, un atved zirgu, uz kā ķēniņš ir jājis un kuram galvā uzlikts ķēniņa kroņa atdarinājums,

9 un lai nodod drēbes un zirgu vienam no ķēniņa dižciltīgajiem lielkungiem rokās, un lai tas apģērbj vīru, kuru ķēniņš grib pagodināt. Un lai viņš liek viņam jāt uz zirga pilsētas laukumā un sauc viņa priekšā: tā top darīts vīram, kuru ķēniņš grib pagodināt!"

10 Tad ķēniņš sacīja Hamanam: "Steidzies, ņem drēbes un zirgu un pagodini ar šīm dāvanām, tā kā tu nupat teici, jūdu Mordohaju, kas sēž ķēniņa vārtos! Neizlaid neko no tā, ko tu man sacīji!"

11 Tad Hamans ņēma drēbes un zirgu un apģērba Mordohaju, un lika viņam jāt uz pilsētas laukumu; un viņš pats sauca viņa priekšā: "Tā top darīts vīram, ko ķēniņš nolēmis pagodināt!"

12 Tad Mordohajs atgriezās ķēniņa vārtos. Bet Hamans steidzās uz savu māju noskumis ar apsegtu galvu.

13 Un Hamans stāstīja Zerešai, savai sievai, un visiem saviem draugiem visu, kas bija viņam gadījies. Un viņa gudrie un viņa sieva Zereša sacīja viņam: "Ja Mordohajs, pret kuru tu esi sācis zaudēt, ir no jūdu dzimuma, tad tu nespēsi neko pret viņu, bet tu krizdams kritīsi viņa priekšā!"

14 Kamēr viņi vēl runāja ar viņu, ieradās ķēniņa galminieki, lai steidzīgi vestu Hamanu uz dzīrēm, ko Estere bija sarīkojusi.


/Esteres 7:1-10/

1 Tā ķēniņš un Hamans atnāca uz dzīrēm pie ķēniņienes Esteres.

2 Un otrā dienā, kad dzēra vīnu, ķēniņš atkal sacīja Esterei: "Kāds ir tavs lūgums, ķēniņiene Estere? Lai tas tev top izpildīts! Un kāda ir tava vēlēšanās? Ja tā sniedzas līdz pusei no manas valsts, lai tā top izpildīta!"

3 Tad ķēniņiene Estere sāka runāt un sacīja: "Ja es esmu atradusi labvēlību tavās acīs, ķēniņ, un ja ķēniņam tas patīk, tad lai man dāvina dzīvību - tas ir mans lūgums - un lai saudzē manu tautu - tā ir mana vēlēšanās!

4 Jo mēs esam pārdoti, es un mana tauta, lai mūs iznīcinātu, lai nokautu un lai izdeldētu mūs. Ja mēs būtu pārdoti par kalpiem un kalponēm, tad es būtu cietusi klusu, jo šāda pārestība mums būtu par niecīgu, lai apgrūtinātu ķēniņu."

5 Tad ķēniņš Ahasvers runāja un jautāja ķēniņienei Esterei: "Kurš tas ir un kur viņš ir, kas bija ieņēmies savā prātā to darīt?"

6 Un Estere sacīja: "Ienaidnieks un pretinieks ir šis ļaunprātīgais Hamans!" Tad Hamans izbijies sabruka ķēniņa un ķēniņienes priekšā.

7 Tad ķēniņš dusmās piecēlās no vīna dzeršanas un izgāja pils dārzā. Bet Hamans palika stāvot, lai aizlūgtu ķēniņieni Esteri par savu dzīvību, jo viņš redzēja, ka kaut kas ļauns viņam ir nolemts no ķēniņa puses.

8 Un, kad ķēniņš atgriezās no pils dārza namā, kur notika dzīres, Hamans bija nokritis lūgdamies zemē pie sēdekļa, kur Estere sēdēja, un ķēniņš izsaucās: "Vai viņš pat pret ķēniņieni grib izlietot varu mana paša namā?" Tikko šis vārds bija atskanējis no ķēniņa mutes, tā Hamanam aizsedza vaigu.

9 Tad Harbona, viens no galminiekiem, kas īpaši apkalpoja ķēniņu, sacīja: "Pat karātavas, kuras Hamans lika uzsliet Mordohajam, ķēniņa labdarim, pie sava nama, ir jau kārtībā, piecdesmit olektis augstas!" Un ķēniņš sacīja: "Pakariet viņu pie tām!"

10 Tā viņi pakāra Hamanu pie karātavām, ko viņš bija uzcēlis Mordohajam. Tad ķēniņa dusmas rimās.


/Esteres 8:1-17/

1 Tai pašā dienā ķēniņš Ahasvers atdāvināja ķēniņienei Esterei jūdu ienaidnieka Hamana namu. Un Mordohajam tika atļauts stāties ķēniņa priekšā, jo Estere bija izstāstījusi, kas viņš viņai bija.

2 Un ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu, ko viņš bija atņēmis Hamanam, un iedeva to Mordohajam. Un Estere iecēla Mordohaju par Hamana nama pārvaldnieku.

3 Tad Estere atkal runāja ar ķēniņu, krita viņam pie kājām, raudāja un lūdza viņu, lai viņš novērš agagieša Hamana ļaunprātību un viņa nodomu, ko viņš bija izdomājis pret jūdiem.

4 Un ķēniņš izstiepa zelta scepteri Esterei pretī, un Estere piecēlās un nostājās ķēniņa priekšā,

5 un viņa sacīja: "Ja ķēniņam tas patīk un ja es esmu atradusi labvēlību viņa priekšā, un ja šī lieta šķiet ķēniņam taisna un es esmu patīkama viņa acīm, tad lai ar rakstītu rīkojumu tiktu atklāti pateikts, ka agagieša Hamana, Hammedatas dēla, ļaunos nolūkos piesūtītie rīkojumi, ar kuriem bija pavēlēts iznīcināt visā ķēniņa zemē dzīvojošos jūdus, tiek tūliņ atsaukti un atcelti.

6 Jo kā gan es varētu noraudzīties nelaimē, kas stāv priekšā manai tautai, un kā gan lai es spētu noskatīties savu ciltsbrāļu bojāejā!"

7 Tad ķēniņš Ahasvers sacīja ķēniņienei Esterei un jūdam Mordohajam: "Lūk, Hamana namu es esmu dāvinājis Esterei, un viņš pats ir pakārts, tādēļ ka viņš bija izstiepis savu roku pret jūdiem.

8 Un jūs drīkstat ķēniņa vārdā rakstīt par jūdiem, kā tas jums šķiet labāk, un drīkstat apzīmogot to ar ķēniņa zīmoggredzenu, jo raksts, kas rakstīts ķēniņa vārdā un apzīmogots ar ķēniņa zīmoggredzenu, nav atsaucams!"

9 Tad sapulcējās ķēniņa rakstveži trešajā mēnesī, kas ir sīvāna mēnesis, divdesmit trešajā dienā un rakstīja saskaņā ar visu, ko pavēlēja Mordohajs par jūdiem, ķēniņa vietvalžiem, zemes pārvaldniekiem un zemju lielkungiem no Indijas līdz Etiopijai, simts divdesmit septiņām zemēm, katrai zemei tās valodā un katrai tautai tās valodā un arī jūdiem viņu rakstā un viņu valodā.

10 Un rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmoggredzenu un vēstules izsūtīja ar skrējējiem, kas jāja uz ātrākajiem kumeļiem no ķēniņa zirgu audzētavām.

11 Ar šīm vēstulēm ķēniņš atļāva jūdiem katrā atsevišķā pilsētā sapulcēties un aizstāvēt savu dzīvību, iznīcinot, nokaujot un izdeldējot ikvienas tautas vai zemes bruņotu spēku, kas taisītos apdraudēt viņus, viņu bērnus un sievas, kā arī izlaupīt šo ļaužu mantu, pie tam

12 vienā dienā visās ķēniņa Ahasvera zemēs, proti, divpadsmitā mēneša, kas ir ādāra mēnesis, trīspadsmitajā dienā.

13 Noraksts no tā, kas rakstīts, bija jāizsludina kā pavēle katrā zemē, to darot zināmu visiem ļaudīm, lai jūdi varētu būt sagatavoti uz šo dienu un varētu atriebties saviem ienaidniekiem.

14 Pēc īpaša ķēniņa pamudinājuma nekavēties, skrējēji tad arī naski devās ceļā, jādami uz ķēniņa zirgiem, ar ķēniņa pavēli; arī Sūsas pilī tika izsludināta šī pavēle.

15 Un Mordohajs iznāca no ķēniņa pils purpurzilās baltās karaliskās drēbēs ar lielu zelta pieres sprādzi un purpursārtā smalka audekla mētelī; tad Sūsas pilsēta gavilēja un priecājās,

16 jo jūdiem bija pienākušas laimes, prieka, līksmības un goda pilnas dienas.

17 Un ikvienā zemē un ikvienā pilsētā, kur vien nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, jūdiem bija prieks un līksmība, dzīres un svētku dienas. Un daudzi no iezemiešiem uzdevās par jūdiem, jo viņiem bija uznākušas bailes no jūdiem.