Psalmi /124:1-8/
Vēstules /Ebrejiem 11:17-40/
Vecā Derība /Ecēhiēla 24:1-25:17/
PSALMI
/124:1-8/
1 Dāvida svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs nebūtu bijis ar mums, tā lai saka Israēls,
2 ja Tas Kungs nebūtu bijis ar mums, kad cilvēki pret mums cēlās,
3 tad viņi mūs būtu aprijuši dzīvus, kad iedegās pret mums viņu dusmas;
4 tad ūdens mūs būtu applūdinājis un upes viļņi mūs aizskalojuši,
5 tad ūdens bangas būtu mums visiem pārvēlušās pāri.
6 Slavēts lai ir Tas Kungs, ka Viņš mūs nedeva viņu zobiem par laupījumu!
7 Mūsu dvēsele ir izglābta kā putns no mednieka tīkliem; pārrauti ir tīklu valgi, un mēs esam glābti!
8 Mūsu palīdzība stāv Tā Kunga Vārdā, kas radījis debesis un zemi.
VĒSTULES
/Ebrejiem 11:17-40/
17 Ticībā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Īzāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus,
18 par ko bija teikts: pēc Īzāka tev pēcnācēji tiks nosaukti, -
19 jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to arī saņēma atpakaļ kā līdzību.
20 Ticībā Īzāks nākotnei svētīja Jēkabu un Ēsavu.
21 Ticībā Jēkabs mirdams ir svētījis abus Jāzepa dēlus un pielūdzis Dievu, noliecies pār sava zižļa galu.
22 Ticībā Jāzeps mirdams ir runājis par Israēla bērnu iziešanu un devis norādījumus par saviem kauliem.
23 Ticībā Mozu pēc dzimšanas viņa vecāki paslēpa trīs mēnešus, tāpēc ka viņi redzēja, ka bērns ir jauks. Un viņi nebijās no valdnieka pavēlēm.
24 Ticībā Mozus, liels izaudzis, liedzās saukties par faraona meitas dēlu,
25 labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi,
26 par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā Ēģiptes mantas, jo viņš raudzījās uz atmaksu.
27 Ticībā viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no valdnieka dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.
28 Ticībā viņš izpildīja Pashā svētku ieražu un slacīšanu ar asinīm, lai pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu.
29 Ticībā viņi izgāja cauri Sarkanajai jūrai kā pa sausu zemi, ko mēģinot ēģiptieši noslīka.
30 Ticībā sabruka Jērikas mūri pēc tam, kad septiņas dienas tiem bija gājuši apkārt.
31 Ticībā netikle Rahāba negāja bojā līdz ar neticīgajiem, draudzīgi uzņēmusi pie sevis izlūkus.
32 Un ko vēl lai saku? Man pietrūktu laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Sampsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem,
33 kas ar ticību valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši, lauvu rīkles aizbāzuši,
34 uguns spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši, pārvarējuši nespēku, karā stipri kļuvuši, svešus kara pulkus piespieduši bēgt.
35 Sievas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos. Bet citi tika mocīti, nepieņemdami atsvabināšanu, lai iegūtu augšāmcelšanos.
36 Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu.
37 Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti;
38 viņi, kuru pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem un alām un zemes aizām.
39 Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto,
40 tāpēc ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību.
VECĀ DERĪBA
/Ecēhiēla 24:1-27/
1 Devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2 "Cilvēka bērns, pieraksti sev dienas vārdu, šīs dienas vārdu, jo taisni šodien Bābeles ķēniņš ir pienācis tuvu klāt Jeruzālemei un uzsācis tās aplenkšanu.
3 Stāsti šai pretestības pilnajai ciltij šādu līdzību: tā saka Dievs Tas Kungs: liec podu uz uguns, uzliec to labi un ielej arī ūdeni.
4 Ieliec tajā arī visus gaļas gabalus, tikai labus, cisku un pleci, un pildi to ar izlasītiem kauliem.
5 Ņem vienu no labajām avīm, iekurini zem kauliem podā uguni ar malku, lai krietni vārās, lai kauli labi izvārās.
6 Tādēļ arī saka Dievs Tas Kungs: bēdas šai asins aptraipītajai pilsētai, šim sarūsējušam podam, ko rūsa neatstāj! Izņem pa vienam, gabalu pa gabalam, ārā no tā bez izvēles,
7 jo pilsētas izlietās asinis ir vēl tās vidū, viņa tās izlējusi uz kailas klints un ne uz zemes, kur pīšļi tās varētu pārklāt.
8 Lai parādītu Savas dusmas un atriebtos, Es arī liku visām tās izlietajām asinīm tecēt uz klints, ka tās netiek apklātas.
9 Tādēļ arī saka Dievs Tas Kungs: bēdas šai ar asinīm aptraipītajai pilsētai! Arī Es sakraušu ugunskuram lielu malkas grēdu!
10 Atnes daudz malkas, iekurini uguni, izvāri gaļu, savāri labi arī viru un pieliec smaržīgu sāli un garšvielas, arī kauli labi lai savārās - līdz pat piedegšanai.
11 Pēc tam liec tukšo podu tieši uz gailošām, kvēlojošām oglēm, lai tā varš sakarst, netīrumi nodeg un iztvaiko un tā rūsa nozūd.
12 Bet veltīgas pūles: rūsa nepazūd, tā paliek uz tā sienām arī ugunī.
13 Tavas kauna pilnās nešķīstības dēļ, tāpēc ka Es tevi gribēju šķīstīt, bet tu nekļuvi šķīsta, tad arī turpmāk tu nebūsi vairs šķīsta, kamēr Es nebūšu apmierinājis Savas dusmas, tās izgāzdams pār tevi.
14 Es, Tas Kungs, to sacīju, un tā tas arī notiks; Es to piepildīšu bez žēlastības un līdzcietības, bez kādas saudzības, un Es no tā neatkāpšos. Tevi tiesās pēc tavām gaitām un visiem taviem darbiem," - tā saka Dievs Tas Kungs.
15 Atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
16 "Cilvēka bērns, redzi, Es atņemšu tev tavu acu jaukumu ar kādu gadījumu. Bet tev nebūs skumt un raudāt, nedz asaras liet.
17 Klusībā tu vari nopūsties, bet nerīko sēru atceri. Uzliec savu galvassegu un apvelc savas kurpes kājās. Neaizklāj savu bārdu un neēd to sēru maizi, ko tev piesūta."
18 No rīta es vēl runāju uz tautu, bet vakarā jau nomira mana sieva. Un es darīju nākamā rītā, kā man bija pavēlēts.
19 Kad tauta man jautāja: vai tu mums nepaskaidrosi, kāda tam nozīme mums, ka tu tā rīkojies? -
20 tad es tiem atbildēju: "Pār mani nāca Tā Kunga vārds:
21 saki Israēla namam: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es ļaušu likt negodā Savu svētnīcu, jūsu lepnumu, jūsu acu jaukumu, jūsu sirdsprieku. Jūsu dēli un mjmeitas, kurus jūs tur atstājāt, kritīs zobenam par upuri.
22 Tad jūs darīsit tā, kā Es daru: jūs seju neapsegsit un sēru maizi, ko jums piesūta, neēdīsit.
23 Jūsu galvassega būs jums galvā un jūsu kurpes kājās, un jūs neskumsit un neraudāsit, bet sabruksit savos noziegumos un nopūtīsities cits par citu.
24 Tā Ecēhiēls būs jums par zīmi, lai jūs darītu, kā viņš darījis, un, kad tas notiks, jūs arī atzīsit, ka Es esmu Dievs Tas Kungs.
25 Un tu, cilvēka bērns, ievēro labi: tanī dienā, kad Es tiem atņemšu viņu stipro nocietinājumu, viņu lepnumu un prieku, viņu acu jaukumu un viņu sirds ilgas, viņu dēlus un meitas,
26 tanī dienā ieradīsies pie tevis kāds bēglis, kas būs izglābies, lai tev pašam to pastāstītu.
27 Tanī pašā dienā tava mute atdarīsies reizē ar bēgļa ierašanos, un tu atkal runāsi un nebūsi vairs mēms. Tā tu būsi tiem par zīmi, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."
/Ecēhiēla 25:1-17/
1 Un pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2 "Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Amona bērniem un sludini pret tiem.
3 Saki tiem: klausaities Tā Kunga vārdu: tā saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka tu smējies par Manu svētnīcu, kad tā bija apgānīta, un par Israēla zemi, kad tā bija nopostīta, un par Jūdas namu, kad viņi aizgāja trimdā,
4 tad Es tevi nodošu austrumu bērniem par īpašumu, un tie cels tavā vidū savas teltis un rīkos savus mājokļus; tie ēdīs tavus augļus un dzers tavu pienu.
5 Rabas pilsētu Es padarīšu par kamieļu ganībām un amoniešu ciemus par avju laidariem, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs.
6 Jo tā saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka tu plaukšķināji rokas un priekā piesiti ar kāju, un no visas sirds ar nicināšanu priecājies par Israēla zemi,
7 tāpēc arī Es izstiepšu Savu roku pret tevi un nodošu tevi citām tautām par laupījumu, un izdeldēšu tevi starp tautām, un izdzēsīšu tevi no zemju skaita, lai tu atzīsti, ka Es esmu Tas Kungs.
8 Tā saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka Moāba un Seīra saka: nu notiek Jūdas namam kā visām citām tautām, -
9 tāpēc Es atvēršu Moābas sānus, ka tā pazaudēs savas pilsētas, sākot ar robežpilsētām, savu zemes jaukumu, Betjezimotu, Baālmeonu un Kirjataimu.
10 Austrumu bērniem par īpašumu Es to nodošu kopā ar Amona bērnu zemi, tā ka Amona bērnus vairs nepieminēs tautu starpā.
11 Pār moābiešiem Es turēšu tiesu, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs.
12 Tā saka Dievs Tas Kungs: tāpēc ka Edoma nostājās pret Jūdas namu ar atriebības kāres pilnu sirdi un atriebdamās stipri noziedzās,
13 tāpēc, saka Dievs Tas Kungs, Es izstiepšu Savu roku pret Edomu un iznīcināšu tur cilvēkus un lopus un padarīšu to par izkaltušu kailatni: tie kritīs no zobena no Temanas līdz Dedanai.
14 Savu atriebību Edomai Es likšu Savas Israēla tautas rokā, tie darīs edomiešiem pēc Manām dusmām un pēc Manas bardzības, un pēdējie sajutīs Manu atriebību, saka Dievs Tas Kungs.
15 Tā saka Dievs Tas Kungs: tādēļ ka filistieši darbojušies aiz atriebības kāres, ar cietu, bezjūtīgu sirdi naidā atriebušies, lai radītu iznīcību,
16 tādēļ, saka Dievs Tas Kungs, Es izstiepšu Savu roku pret filistiešiem un iznīcināšu krētiešus un izdeldēšu tos, kas no tiem vēl palikuši jūras malā.
17 Es likšu viņiem piedzīvot Savu smago atriebību ar bargām pārmācībām, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs, kas tiem licis sajust šo atriebību."
Comments