Bībeles lasījumi – 15.februāris

Psalmi /22:1-11/

Jaunā Derība /Mk. 1:1-28/

Vecā Derība /2.Moz. 17:1-18:27/

PSALMI

/22:1-11/

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma (pēc"Rītausmas stirna").

2 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus!

3 Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru!

4 Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām.

5 Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi.

6 Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā.

7 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts.

8 Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu:

9 "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts."

10 Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts.

11 Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs.

JAUNĀ DERĪBA

/Mk. 1:1-28/

1 Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija sākums.

2 Itin kā pravietis Jesaja ir rakstījis: raugi, Es sūtu Savu vēstnesi Tavā priekšā, kas sataisīs Tavu ceļu,

3 saucēja balss tuksnesī: sataisait Tam Kungam ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.-

4 Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu.

5 Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tie tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus.

6 Un Jānis bija ģērbies kamieļu spalvas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu,

7 un sludināja, sacīdams: "Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas.

8 Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu."

9 Un notika, ka tanīs dienās Jēzus nāca no Nacaretes Galilejā un tika Jāņa kristīts Jordānā.

10 Un tūdaļ, no ūdens izkāpdams, viņš redzēja debesis atveramies un Garu kā balodi uz Viņu nolaižamies.

11 Un balss atskanēja no debesīm: "Tu esi Mans mīļais Dēls, uz Tevi Man ir labs prāts."

12 Un Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī.

13 Un Viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans Viņu kārdināja, un Viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi Viņam kalpoja.

14 Pēc tam kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju un sludināja Dieva evaņģēliju, sacīdams:

15 "Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju."

16 Un, pie Galilejas jūras staigādams, Viņš redzēja Sīmani un Sīmaņa brāli Andreju tīklus jūrā metam; jo tie bija zvejnieki.

17 Un Jēzus tiem sacīja: "Nāciet Man pakaļ, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem."

18 Un tūdaļ tie, savus tīklus atstājuši, Viņam sekoja.

19 Un, nedaudz tālāk pagājis, Viņš redzēja Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā tīklus lāpām.

20 Un tūdaļ Viņš tos aicināja. Un tie, savu tēvu Cebedeju ar algādžiem laivā atstājuši, nogāja Viņam pakaļ.

21 Un viņi nonāca Kapernaumā. Un tūdaļ sabatā Viņš iegāja sinagogā un mācīja.

22 Un tie izbrīnījās par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā rakstu mācītāji.

23 Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca,

24 sacīdams: "Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Dieva Svētais."

25 Un Jēzus viņu apsauca, sacīdams: "Paliec klusu un izej no tā."

26 Un, to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja.

27 Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: "Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem Viņš pavēl, un tie Viņam paklausa."

28 Un tūdaļ Viņa slava izpaudās visapkārt pa visu Galilejas apkaimi.

VECĀ DERĪBA

/2.Moz. 17:1-16/

1 Un visa Israēla bērnu draudze uz Tā Kunga pavēli devās ceļā no Sina tuksneša vairākos pārgājienos un apmetās nometnē pie Refidimas, bet tur ļaudīm nebija dzeramā ūdens. 2 Tad ļaudis bārās ar Mozu, sacīdami: "Dod mums ūdeni, ka varam dzert!" Bet Mozus viņiem sacīja: "Ko jūs rājaties ar mani? Kādēļ jūs kārdināt To Kungu?" 3 Un tauta, pēc ūdens izslāpusi, kurnēja pret Mozu, sacīdama: "Kāpēc tu mūs esi izvedis no Ēģiptes, vai lai mēs mirtu aiz slāpēm, mēs un mūsu bērni, un mūsu lopi?" 4 Un Mozus brēca uz To Kungu un sacīja: "Ko lai es daru ar šiem ļaudīm? Daudz netrūkst, ka tie mani nomētās akmeņiem." 5 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ej tautas priekšā un ņem kādus Israēla vecajus sev līdzi un arī zizli, ar kuru tu esi sitis ūdeņus, paņem to un ej! 6 Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens, ļaudīm ko dzert." Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā. 7 Un tās vietas vārdu nosauca: Masa un Meriba, tāpēc ka Israēla bērni bija strīdējušies un bija kārdinājuši To Kungu, sacīdami: "Vai Tas Kungs ir mūsu vidū vai nav?" 8 Un Amaleks nāca un karoja ar Israēlu pie Refidimas. 9 Tad Mozus sacīja uz Jozuu: "Izraugi mums vīrus un izej cīņā pret Amaleku; rīt es nostāšos kalna galā un Dieva zizlis būs manā rokā." 10 Un Jozua darīja, kā Mozus viņam bija sacījis, un cīnījās ar Amaleku; bet Mozus, Ārons un Hūrs uzkāpa kalna galā. 11 Un notika, kamēr Mozus savu roku turēja paceltu, Israēls ņēma virsroku, bet, kad Mozus savu roku nolaida, virsroku ņēma Amaleks. 12 Kad Mozum rokas kļuva smagas, tad viņi paņēma akmeni un nolika to zem viņa, un mjviņš uz tā sēdēja, bet Ārons un Hūrs atbalstīja viņa rokas, viens no vienas, otrs no otras puses. Un tā viņa rokas palika stingras, kamēr saule nogāja. 13 Un Jozua sakāva Amaleku un viņa tautu ar zobena asmeni. 14 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ieraksti to par piemiņu grāmatā un pavēli to Jozuam, ka Es pilnīgi izdzēsīšu Amaleka piemiņu apakš debess." 15 Un Mozus uzcēla altāri un nosauca tā vārdu: Tas Kungs ir mans karogs. 16 Un viņš sacīja: "Mana roka tur Tā Kunga karogu! Tas Kungs karos pret Amaleku uz audžu audzēm!"

/2.Moz. 18:1-27/

1 Jetrus, Midiāna priesteris, Mozus sievastēvs, dzirdēja visu, ko Dievs Mozum un Israēlam, Savai tautai, bija darījis, kā Tas Kungs Israēlu bija izvedis no Ēģiptes.

2 Tad Jetrus, Mozus sievastēvs, paņēma Ciporu, Mozus sievu, pēc tam kad tas viņu bija atsūtījis atpakaļ,

3 un divi tās dēlus. Tā viena vārds bija Geršoms, jo viņš bija sacījis: es esmu svešinieks bijis svešā zemē.

4 Bet otra vārds bija Ēliēzers, jo viņš bija sacījis: mana tēva Dievs ir bijis mans palīgs un mani ir izglābis no faraona zobena.

5 Un Jetrus, Mozus sievastēvs, viņa dēli un viņa sieva nāca pie Mozus tuksnesī, kur viņš bija uzcēlis nometni pie Dieva kalna.

6 Un viņš sacīja Mozum: "Es, Jetrus, tavs sievastēvs, nāku pie tevis un tava sieva un līdz ar viņu divi tās dēli."

7 Un Mozus izgāja savam sievastēvam pretim un noliecās viņa priekšā, un noskūpstīja to, un viņi jautāja viens otram, kā klājas, un tad iegāja teltī.

8 Un Mozus izstāstīja savam sievastēvam mjvisu, ko Tas Kungs faraonam un ēģiptiemjšiem Israēla labā bija darījis, un par visām grūtībām, ar kādām tie ceļā bija sastapušies, un kā Tas Kungs viņus bija izglābis.

9 Un Jetrus priecājās par visu, ko Tas Kungs Israēlam bija darījis, tos izglābdams no ēģiptiešu rokas.

10 Un Jetrus sacīja: "Svētīts lai ir Tas Kungs, kas jūs ir izglābis no ēģiptiešu rokas un no faraona rokas.

11 Tagad es zinu, ka Tas Kungs ir lielāks par visiem dieviem; jo Viņš jūs izglābis, kad tie kļuva lieli savā garā."

12 Un Jetrus, Mozus sievastēvs, upurēja dedzināmo un kaujamo upuri Dievam, un Ārons un visi Israēla vecaji nāca ēst maizi ar Mozus sievastēvu Dieva priekšā.

13 Nākamajā dienā Mozus apsēdās, lai tiesātu ļaudis; un ļaudis stāvēja Mozus priekšā no rīta līdz vakaram.

14 Un Mozus sievastēvs noskatījās visu, ko Mozus tautai darīja, un viņš sacīja: "Kas tas ir, ko tu dari tautai? Kādēļ tu sēdi atsevišķi un tauta stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?"

15 Un Mozus atbildēja savam sievastēvam: "Tauta nāk pie manis vaicāt Dieva prātu.

16 Jo, ja viņiem ir kāda lieta, tad tie nāk pie manis, un es tad tiesāju viņu starpā un daru tiem zināmus Dieva likumus un Viņa bauslību."

17 Un Mozus sievastēvs viņam sacīja: "Tā nav labi, kā tu to dari!

18 Tu gurtin pagursi un tavi ļaudis, kas pie tevis, jo pārāk grūts tev ir šis pienākums, tu nespēsi to izpildīt viens pats.

19 Tagad paklausi mani, es tev došu padomu, un Dievs būs ar tevi. Nostājies tu tautas labad Dieva priekšā un nes tās lietas Dieva priekšā.

20 Māci tiem likumus un bauslību un dari tiem zināmu to ceļu, kas tiem jāiet, un tos darbus, kas tiem jādara.

21 Bet tu izraugi sev no visas tautas spējīgus vīrus, kas bīstas Dieva, taisnīgus vīrus, kas nav uzpērkami, un iecel tos par mjpriekšniekiem pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmitiem un pār desmitiem.

22 Un lai tie tiesā ļaudis jebkurā laikā, bet lai būtu tā, ka tie katru lielāku lietu nodotu tev, bet katru mazāku lietu iztiesā paši; tā tev būs vieglāk, un viņi palīdzēs tev nest tavu nastu.

23 Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru."

24 Un Mozus paklausīja sava sievastēva balsij un darīja visu, ko tas bija sacījis.

25 Viņš izraudzīja spējīgus vīrus no visa Israēla un iecēla tos tautai par priekšniekiem pār tūkstošiem, simtiem, piecdesmitiem un desmitiem.

26 Un viņi sprieda tiesu jebkurā laikā, un visas grūtās lietas tie cēla priekšā Mozum, bet visas mazās lietas iztiesāja paši.

27 Tad Mozus atlaida savu sievastēvu, un tas atgriezās savā zemē.