• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 15. oktobris


Salamana Pamācības /25:1-10/

Vēstules /2.Tes. 3:1-17/

Vecā Derība /Jeremijas 31:15-32:25/


SALAMANA PAMĀCĪBAS

/25:1-10/

1 Arī šie ir Salamana izteicieni, ko sakrājuši un pievienojuši Hiskijas, Jūdas ķēniņa, vīri.

2 Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.

3 Debesis ir augstas un zeme dziļa, bet ķēniņu sirds ir neizdibināma.

4 Atšķir piekušņus no sudraba, tikai tad zeltkalim no tā taps dzidrs trauks.

5 Attālini bezdievīgo no tuvuma ķēniņam, tad viņa goda krēsls savā taisnībā kļūs vēl vairāk stiprināts.

6 Nepūlies velti spīdēt ķēniņa priekšā un nenostājies augstu vīru vietā!

7 Ir taču tev labāk, ja tev saka:"Virzies šurpu te augstāk!" - nekā ja tu tiec dižciltīgā priekšā pazemots, tā ka tavas acis pašas spiestas to redzēt.

8 Nesteidzies tūliņ ar kādu citu uzsākt asu vārdu maiņu, jo ko tu darīsi tad, ja tevi tavs tuvākais būs apkaunojis?

9 Kārto savu lietu ar savu tuvāko un neatklāj kāda cita noslēpumus,

10 lai par tevi nerunātu ļaunu tas, kas to dzirdētu, un lai tad tava nelabā slava nekad neizzustu.


VĒSTULES

/2. Tes. 3:1-17/

1 Beidzot, brāļi, lūdziet par mums, lai mūsu Kunga vārds turpina savu gaitu un manto godu tāpat kā pie jums

2 un lai mēs tiekam paglābti no nekrietnajiem, ļaunajiem cilvēkiem: visi ir ticīgi.

3 Tas Kungs ir uzticams. Viņš jūs darīs stiprus un pasargās no ļauna.

4 Mēs paļaujamies uz jums, ticēdami Tam Kungam, ka jūs darāt un darīsit, ko mēs noteicam.

5 Bet pats Kungs lai vērš jūsu sirdis uz Dieva mīlestību un Kristus pacietību.

6 Mēs aizrādām jums, brāļi, Kunga Jēzus Kristus Vārdā: atraujieties no katra brāļa, kas nekārtīgi dzīvo, neievērodams mācības, ko jūs no mums esat saņēmuši.

7 Jūs paši zināt, kā jums jāseko mūsu paraugam, jo mēs jūsu starpā neesam dzīvojuši nekārtīgi,

8 neesam arī ne pie viena maizi ēduši par brīvu, bet esam dienām naktīm grūti strādājuši un pūlējušies, lai nevienam no jums nebūtu par apgrūtinājumu;

9 nevis it kā mums nebūtu uz to tiesības, bet lai jums būtu par paraugu, ka jūs mums varētu sekot.

10 Jo, kad bijām pie jums, mēs noteicām jums: ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.

11 Tagad dzirdam, ka daži jūsu starpā dzīvo nekārtīgi, nestrādādami nekādu darbu, bet tikai izlikdamies.

12 Tādiem mēs aizrādām un liekam pie sirds, atsaukdamies uz mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai viņi klusā garā strādā un ēd savu maizi.

13 Bet jūs, brāļi, nepiekūstiet, labu darīdami.

14 Un, ja kāds neklausa mūsu vēstules vārdiem, to ievērojiet un nesaejieties ar to, lai tas justos apkaunots.

15 Tikai neizturieties pret to kā pret ienaidnieku, bet pamācait to kā brāli.

16 Bet pats miera Kungs lai jums dod mieru vienumēr un visādos veidos! Mūsu Kungs lai ir ar jums visiem!

17 Šo sveicienu es, Pāvils, rakstu ar savu paša roku. Tā ir pazīšanas zīme katrā vēstulē: tāds ir mans raksts. Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība ar jums visiem!

VECĀ DERĪBA

/Jeremijas 31:15-40/

15 Tā saka Tas Kungs: klau! Brēkšana dzirdama Rāmā, vaimanas un gauža raudāšana! Rahēle apraud savus bērnus, tā nav iepriecināma savu bērnu dēļ, jo to vairs nav!"

16 Tomēr arī tā saka Tas Kungs: "Neļauj savai balsij izskanēt nemitīgās vaimanās un atradini savas acis no nepārtrauktām asarām! Jo ir vēl kāda cita atlīdzība par tavām pūlēm, tā saka Tas Kungs, patiesi tie pārnāks no ienaidnieku zemes!

17 Tiešām, tev ir vēl nākotnes cerība, tā saka Tas Kungs, jo tavi bērni pārnāks atpakaļ savās robežās!

18 Es gan dzirdēju, kā Efraims žēlojās: Tu esi mani pārmācījis, un es mācījos kārtību kā iešanai jūgā nepieradināts teļš. Ļauj man atgriezties mājās, tad es atgriezīšos, jo Tu taču esi Tas Kungs, mans Dievs!

19 Jo kopš es novērsos no Tevis, es sajūtu nožēlu, kopš esmu nācis pie īstās atziņas, es situ sev pa saviem gurniem, es kaunos un stāvu apjucis, jo man jācieš par savas jaunības negodu! -

20 Vai tad Man Efraims tiešām ir tik dārgs dēls un tik mīļš bērns, ka Es viņu vienmēr atceros mīlestībā, kaut gan Es viņu bieži esmu brīdinājis? Taču laikam tādēļ Mana sirds tā pukst par viņu, un Man par viņu jāapžēlojas katrā ziņā!" saka Tas Kungs.

21 "Uzcel ceļa rādītājus stabus un nostati ceļa zīmes un ievēro to ceļu, pa kuru tu reiz gāji! Atgriezies, jaunava Israēl, atgriezies atpakaļ šeit savās pilsētās!

22 Cik ilgi tu vēl šurp un turp maldīsies, tu atkritēja gara meita? Tas Kungs ir devis ko jaunu šinī zemē: sieva aptecēs vīru, tā cieši viņam piekļausies."

23 Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: "Atkal lietos šo svētīšanas vārdu Jūdas zemē un tās pilsētās, kad Es pārvedīšu atpakaļ trimdiniekus: Tas Kungs lai tevi svētī, tu taisnības mājokli, tu svētais kalns!

24 Un Jūda tur dzīvos ar visām savām pilsētām vienkopus, arāji un tie, kas klejo ar ganāmo pulku;

25 Es dzirdināšu katru iztvīkušo un novārgušo un iepriecināšu katru noskumušo dvēseli!"

26 Tad es uzmodos, un raugi, mans miegs man bija salds bijis un mani spirdzinājis.

27 "Redzi, nāks dienas," saka Tas Kungs, "kad Es stiprināšu Israēla un Jūdas namu un likšu spēcīgi pieaugt tiklab cilvēku, kā arī lopu skaitam,

28 un, kā Es turēju vaļā Savas acis pār viņiem, lai tos izrautu ar visām saknēm, tos sagrautu, tiem visu noplēstu un iznīcinātu un sagādātu nelaimi, tā Es tagad būšu pār tiem nomodā, lai tiem uzceltu un dēstītu visu par jaunu!" - tā saka Tas Kungs.

29 Tanīs dienās vairs nesacīs: tēvi ēduši skābas vīnogas, un bērniem no tā zobi apmizējuši.

30 Ikvienam jāmirst sava nozieguma dēļ: kas ēd skābas vīnogas, tam zobi tiešām apmizēs.

31 "Redzi, nāks dienas," saka Tas Kungs, "kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu,

32 ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem, kad Es tos ņēmu pie rokas un izvedu no Ēģiptes zemes. Šo derību tie ir pārkāpuši, kaut gan Man bija noteikšana pār tiem, tā saka Tas Kungs.

33 Nē, šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, tā saka Tas Kungs, Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta.

34 Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! - jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!"

35 Tā saka Tas Kungs, kas licis sauli par spīdekli dienā un mēnesi un zvaigznes pēc noteiktiem likumiem par spīdekļiem naktī, kas sabango jūru, ka tās viļņi krāc, - Kungs Cebaots ir Viņa vārds:

36 "Ja šie nesatricināmie likumi reiz izbeigtos Manā priekšā, saka Tas Kungs, tikai tad izbeigtos arī Israēla dzimums kā tauta Manā priekšā uz visiem laikiem!"

37 Tā saka Tas Kungs: "Ja varētu izmērīt debesis augšā un izpētīt zemes pamatus apakšā, tikai tad Es atstumtu arī no Sevis visu Israēla dzimumu visa tā dēļ, ko tie darījuši, saka Tas Kungs,

38 redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, kad šo pilsētu uzcels no jauna Tam Kungam no Hananeēla torņa līdz Stūra vārtiem

39 un mērnieka aukla stiepsies tālāk taisni pār Gāreba pakalnu un pagriezīsies tad uz Goahu.

40 Un visa miroņu un pelnu ieleja un visi tīrumi līdz Kidronas ielejai, līdz Zirgu vārtu stūrim uz rītiem būs svēti Tam Kungam. Tur neko vairs nemūžam nedz plēsīs, nedz jauks nost!"


/Jeremijas 32:1-25/

1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas nāca pār Jeremiju Jūdas ķēniņa Cedekija desmitajā valdīšanas gadā, tas bija astoņpadsmitais Nebukadnēcara valdīšanas gads.

2 Tanī laikā Bābeles ķēniņa karaspēks bija aplencis Jeruzālemi, un pravietis Jeremija sēdēja apcietināts Jūdas ķēniņa pils sardzes pagalmā.

3 Jo Jūdas ķēniņš Cedekija bija viņu apcietinājis, tam pārmezdams: "Kādēļ tu uzstājies kā pravietis un sludini: tā saka Tas Kungs: redzi, tik tiešām Es nodošu šo pilsētu Bābeles ķēniņa varā, un viņš to ieņems.

4 Arī Cedekija, Jūdas ķēniņš neizglābsies no kaldeju rokas, viņu nodos Bābeles ķēniņam, ka viņš runās ar to muti pret muti un skatīsies aci pret aci.

5 Un tas aizvedīs Cedekiju uz Bābeli, un tur viņš paliks, kamēr Es atkal par viņu gādāšu, tā saka Tas Kungs, bet, ja jūs karosit ar kaldejiem, jums nebūs panākuma."

6 Tad Jeremija sacīja: "Tā Kunga vārds nāca pār mani un man sacīja:

7 drīz vien atnāks pie tevis Hanameēls, tava tēvoča Šaluma dēls, ar piedāvājumu: nopērc manu tīrumu, kas Anatotā! Jo tev uz to ir priekšroka."

8 Tiešām, Hanameēls, mana tēvoča dēls, ieradās pie manis sardzes pagalmā, kā Tas Kungs man bija sacījis, un teica man: "Pērc manu tīrumu, kas ir Anatotā Benjamīna zemē, jo tev uz to ir priekšroka, pērc to!" Tad es nomanīju, ka tas bija mājiens no Tā Kunga.

9 Un tā es nopirku tīrumu Anatotā no sava tēvabrāļa dēla Hanameēla un iesvēru viņam naudu, septiņus seķeļus un desmit sudraba gabalus.

10 Tad es uzrakstīju pirkšanas līgumu, to apzīmogoju un liku lieciniekiem parakstīt un iesvēru naudu ar svariem.

11 Es ņēmu apzīmogoto pirkšanas līgumu ar nolīgumu un noteikumiem un arī apzīmogoto norakstu

12 un nodevu līgumu Baruham, Nerijas dēlam, Maāsejas dēlam, mana brālēna Hanameēla klātbūtnē un liecinieku klātbūtnē, kas bija parakstījuši līgumu, un visu jūdu klātbūtnē, kas bija sardzes pagalmā.

13 Pēc tam es lūdzu Baruhu viņu klātbūtnē veikt manā labā šādu uzdevumu un sacīju:

14 "Tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: ņem šos dokumentus, apzīmogoto pirkšanas līgumu un tā norakstu un liec tos māla traukā, ka tos var ilgi uzglabāt!

15 Jo tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: turpmāk atkal pirks šinī zemē namus, tīrumus un vīnadārzus!"

16 Kad es biju nodevis pirkšanas līgumu Baruham, Nerijas dēlam, es griezos pie Tā Kunga ar šādu lūgšanu:

17 "Ak, Kungs, Kungs! Tu radīji debesis un zemi ar Savu lielo spēku un Savu izstiepto roku, Tev nekas nav neiespējams.

18 Tu parādi žēlastību tūkstošiem un atmaksā bērniem par tēvu grēkiem, Tu lielais, varenais Dievs, Tavs vārds ir Kungs Cebaots,

19 Tu esi liels padomā un varens darbos, Tavas acis ir nomodā pār cilvēku bērnu ceļiem, lai atmaksātu ikvienam pēc viņa gaitas un pēc viņa darbu augļiem.

20 Tu darīji zīmes un brīnumus Ēģiptes zemē Israēlam un citām tautām līdz šai dienai un ar to sagādāji Sev Vārdu, kāds tas Tev šodien.

21 Tu izvedi Savu Israēla tautu no Ēģiptes ar zīmēm un brīnumiem, ar stipru roku un paceltu elkoni, un lielām briesmām.

22 Tu tiem devi šo zemi, par kuru Tu zvērēji viņu tēviem, ka dosi jau tiem šo zemi par īpašumu, zemi, kur piens un medus tek.

23 Bet, kad tie ienāca zemē un to ieņēma, tie neklausīja Tavu balsi un nestaigāja pēc Taviem baušļiem un nedarīja nekā no visa tā, ko Tu biji viņiem pavēlējis. Tādēļ Tu liki piedzīvot viņiem visu šo nelaimi.

24 Redzi, aplenkuma uzbērumi jau sniedzas līdz pilsētai, lai to ieņemtu, un pilsēta, kas ir zobena, bada un mēra varā, jau ir aplencēju kaldeju rokās; tas, ar ko Tu draudēji, ir jau noticis, Tu pats to redzi.

25 Un tomēr Tu, Kungs mans Dievs, man pavēlēji: pērc tīrumu par naudu un piesauc lieciniekus, - jebšu pilsēta jau īstenībā ir kaldeju rokās!"

“Katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz katru labu darbu.” / II Kor 9:7-8/

Ar savu ziedošanu mēs paklausām Dieva aicinājumam un paveram durvis sev un citiem uz

dzīvām un tuvām attiecībām ar Dievu.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes

evaņģēliski luteriskā draudze

Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010
tālr. nr.: 22002211
e-pasts: kanceleja@gertrude.lv

Reliģiskās organizācijas
reģ. Nr.: 90000293463

Bankas rekvizīti:
AS Swedbank,
LV40HABA0551005116532

© 2020 Gertrude.lv. All Rights Reserved.