top of page
gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 16.aprīlis

Psalmi /46:1-12/

Jaunā Derība /Lk. 17:11-37/

Vecā Derība /5.Moz. 26:1-28:14/


PSALMI

/46:1-12/

1 Dziedātāju vadonim. No korahītu dziesmām augstām balsīm.

2 Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā.

3 Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu.

4 Lai jūras ūdeņi krāc, lai ceļas viļņi, un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb. Tas Kungs Cebaots ir pie mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs! (Sela.)

5 Taču Dieva pilsētu iepriecina Viņa strauti, tie iepriecina Viņa svētnīcu, kas Visuaugstākajam ir par mājokli.

6 Dievs ir šai pilsētā, tās pamati negrīļosies. Dievs tai palīdz, jau rītam austot.

7 Tautas trako, un valstis krīt, zeme izkūst, kad Viņš paceļ Savu balsi.

8 Tas Kungs Cebaots ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu stiprā pils! (Sela.)

9 Nāciet un skataities Tā Kunga darbus, kas iztrūcina zemi,

10 kas liek kariem mitēties visā pasaulē, kas salauž stopus, kas šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina!

11 "Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs, cildināms tautu starpā, cildināms pa visu pasauli!"

12 Tas Kungs Cebaots ir ar mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs!



JAUNĀ DERĪBA

/Lk. 17:11-37/

11 Un notika ceļā uz Jeruzālemi, Viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju 12 un iegriezās kādā ciemā. Te Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes 13 un paceltā balsī sauca: "Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!" 14 Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: "Ejiet, rādaities priesteriem!" Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli. 15 Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja, 16 nometās uz sava vaiga pie Viņa kājām un pateicās Viņam. Un tas bija samarietis. 17 Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: "Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi? 18 Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis? 19 Un Viņš tam sacīja: "Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi." 20 Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, Viņš tiem atbildēja: "Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. 21 Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir vai tur, - jo, redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū." 22 Bet mācekļiem Viņš sacīja: "Nāks dienas, kad jūs ilgosities redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsit. 23 Un, kad jums kāds sacīs: redzi, še, redzi, tur, - neejiet un neskrieniet tam pakaļ. 24 Jo, kā zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs Cilvēka Dēls Savā dienā. 25 Bet papriekš Viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam. 26 Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās: 27 ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja. 28 Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja; 29 bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja. 30 Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls. 31 Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt; un, ja kāds atrodas laukā, tas lai negriežas atpakaļ. 32 Pieminiet Lata sievu! 33 Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs. 34 Es jums saku: viņā naktī divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās. 35 Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās. 36 Divi būs laukā: viens taps pieņemts un otrs atstāts." 37 Tad mācekļi To pārtrauca, jautādami: "Kur, Kungs?" Bet Viņš tiem sacīja: "Kur maita, tur salasās ērgļi."



VECĀ DERĪBA

/5.Moz. 26:1-19/

1 Un notiks, kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod iemantot, un tu būsi to dabūjis un tur dzīvosi,

2 tad tev būs ņemt no visiem zemes augļiem pirmo ražu, ko tu ievāksi no savas zemes, kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod, un likt grozā un iet uz to vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, Sev izraudzīs, lai tur mājotu Viņa Vārds.

3 Un tev būs iet pie priestera, kas tanī laikā būs, un viņam sacīt: es šodien apliecinu Tā Kunga, tava Dieva, priekšā, ka es esmu ienācis tanī zemē, ko Tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, mūsu tēviem ir apsolījis ar zvērestu dot.

4 Tad lai priesteris ņem grozu no tavas rokas un lai viņš to noliek Tā Kunga, tava Dieva, altāra priekšā.

5 Un tev jāatbild un jāsaka Tā Kunga, sava Dieva, priekšā: mans ciltstēvs bija aramiešu klejotājs, un viņš nogāja uz Ēģipti un mita tur kā svešinieks ar nedaudz ļaudīm, kas tur pieauga par varenu, stipru un lielu tautu.

6 Bet ēģiptieši darīja mums ļaunu, tie mūs apspieda un mums uzlika smagus darbus,

7 un tad mēs sākām brēkt uz To Kungu, savu tēvu Dievu, un Tas Kungs paklausīja mūsu balsij un ieraudzīja mūsu bēdas, mūsu grūtumu un mūsu nomāktību;

8 un Tas Kungs mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku un ar izstieptu elkoni, ar lielām izbailēm, ar zīmēm un brīnumiem;

9 un Viņš mūs ir vedis uz šo vietu un mums ir devis šo zemi - zemi, kur piens un medus tek.

10 Un nu tagad, redzi, es esmu atnesis zemes pirmos augļus no tās zemes, ko Tas Kungs ir man devis. Tad tev tos būs atstāt Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un pielūgt To Kungu, savu Dievu,

11 un tev jābūt priecīgam par visu to labo, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev un tavam namam ir devis, tev un tavam levītam, un tavam svešiniekam, kas ir tavā vidū.

12 Un, kad tu būsi pabeidzis nodalīt desmito tiesu no visas savas ražas trešajā gadā, kas ir desmitās tiesas upura gads, un tu būsi devis levītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, ka tie tavos vārtos ēd un ir paēduši,

13 tad tev būs Tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā sacīt: es to, kas ir svētīts, esmu iznesis no sava nama un esmu to devis gan levītam, gan svešiniekam, gan bārenim, gan atraitnei pēc visām Tavām pavēlēm, ko Tu man esi pavēlējis,- Tavus baušļus es neesmu ne pārkāpis, ne aizmirsis.

14 Es neesmu no tā neko ēdis savās bēdās un neesmu no tā neko atrāvis, kad biju nešķīsts, un es no tā neesmu arī neko devis mirušajiem; es esmu klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij un esmu darījis, ko Viņš man ir pavēlējis.

15 Raugies lejup no Savas svētās vietas, no debesīm, un svētī Savu Israēla tautu un šo zemi, ko Tu esi mums devis, kā Tu ar zvērestu mūsu tēviem esi apsolījis,- zemi, kur piens un medus tek.

16 Šodien Tas Kungs, tavs Dievs, tev pavēl šos likumus un šīs tiesas pildīt; tad nu turi tos un dari no visas savas sirds un no visas savas dvēseles.

17 Šodien tu esi Tam Kungam sacījis, lai Viņš ir tev par Dievu un ka tu staigāsi visur Viņa ceļos, turēsi Viņa likumus, Viņa baušļus un Viņa tiesas un klausīsi Viņa balsij.

18 Un Tas Kungs tev šodien ir sacījis, ka tu Viņam esi par īpašuma tautu, kā Viņš to bija teicis, un ka tu turi visus Viņa baušļus

19 un ka Viņš tevi augstu cels pār visām tautām, ko Viņš ir radījis, ka tu būtu pagodināta, slavināta un teikta un būtu par svētu tautu Tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš ir sacījis."


/5.Moz. 27:1-26/

1 Un Mozus un Israēla vecaji pavēlēja tautai, sacīdami: "Turiet visus šos baušļus, ko es jums šodien pavēlu.

2 Un, kad jūs iesit pār Jordānu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad uzcel lielus akmeņus un nobalsini tos ar kaļķiem,

3 raksti uz tiem visus šos baušļus pēc tam, kad tu būsi pārcēlies un iegājis tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos,- zemē, kur piens un medus tek, kā Tas Kungs, tavu tēvu Dievs, bija solījis.

4 Un, kad jūs pāriesit Jordānu, tad jums būs šos akmeņus, kā es jums šodien pavēlu, uzcelt Ēbala kalnā un tos nobalsināt ar kaļķiem.

5 Un tur tev būs uzcelt altāri Tam Kungam, savam Dievam, altāri no akmeņiem, un tev tos nebūs apstrādāt ar dzelzi.

6 Tev būs uzcelt Tā Kunga, sava Dieva, altāri no neapcirstiem akmeņiem un uz tā upurēt dedzināmos upurus Tam Kungam, savam Dievam;

7 tev arī būs upurēt kaujamos pateicības upurus, un tur ēst un priecāties Tā Kunga, sava Dieva, priekšā.

8 Raksti uz šiem akmeņiem visus šīs bauslības vārdus jo skaidri."

9 Un Mozus un levītu priesteri runāja uz visu Israēlu, sacīdami: "Ņem vērā un klausies, Israēl! Šodien tu esi kļuvis par Tā Kunga, sava Dieva, tautu.

10 Tāpēc tev būs klausīt Tā Kunga, sava Dieva, balsij un pildīt Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es jums šodien pavēlu."

11 Un Mozus pavēlēja tanī dienā tautai, sacīdams:

12 "Pēc tam kad jūs būsit pārcēlušies pāri Jordānai, tad šie lai nostājas uz Garicima kalna, lai svētītu tautu: Simeons un Levijs, Jūda un Isašars, Jāzeps un Benjamīns;

13 bet šie lai nostājas uz Ēbala kalna un lai saka lāsta vārdus: Rūbens, Gads un Ašers, Zebulons, Dans un Naftalis.

14 Tad lai sāk levīti un skaļā balsī paziņo visiem vīriem Israēlā:

15 nolādēts lai ir tas vīrs, kas darina kādu izgrieztu vai izlietu elka tēlu, kas Tam Kungam ir negantība, amatnieku roku darbs, un kas to slepenībā uzceļ! - Un visa tauta lai atbild un saka: āmen.

16 Nolādēts, kas negodā savu tēvu un savu māti! - Un visa tauta lai saka: āmen.

17 Nolādēts, kas pārceļ sava tuvāka robežas! - Un visa tauta lai saka: āmen.

18 Nolādēts, kas aklu noved neceļā! - Un visa tauta lai saka: āmen.

19 Nolādēts, kas sagroza svešinieka, bāreņa un atraitnes tiesas! - Un visa tauta lai saka: āmen.

20 Nolādēts, kas guļ pie sava tēva sievas, jo viņš ir atsedzis sava tēva apsegu! - Un visa tauta lai saka: āmen.

21 Nolādēts, kas kopojas ar lopiem! - Un visa tauta lai saka: āmen.

22 Nolādēts, kas guļ pie savas māsas, sava tēva meitas vai savas mātes meitas! - Un visa tauta lai saka: āmen.

23 Nolādēts, kas guļ pie savas sievas mātes! - Un visa tauta lai saka: āmen.

24 Nolādēts, kas savu tuvāku slepeni nosit! - Un visa tauta lai saka: āmen.

25 Nolādēts, kas ņem uzpirkšanas dāvanas, lai izlietu nenoziedzīgas asinis! - Un visa tauta lai saka: āmen.

26 Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos nepilda! - Un visa tauta lai saka: āmen.


/5.Moz. 28:1-14/

1 Un, kad tu klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un turēsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu cels pār visām zemes tautām,

2 un pār tevi nāks visas šīs svētības, un tās tevī piepildīsies, jo tu būsi klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij:

3 svētīts tu būsi pilsētā, un svētīts tu būsi uz lauka.

4 Svētīts būs tavas miesas auglis, un svētīts būs tavas zemes auglis; svētīts būs tavu lopu auglis, tavu liellopu un tavu sīklopu pieaugums.

5 Svētīts būs tavs grozs, un svētīta būs tava abra.

6 Svētīts tu būsi ieiedams, un svētīts tu būsi iziedams.

7 Un Tas Kungs tavus ienaidniekus, kas vien pret tevi celsies, nonāvēs tavā priekšā: pa vienu ceļu tie pret tevi izies, bet pa septiņiem ceļiem tie no tevis bēgs.

8 Un Tas Kungs pavēlēs svētībai, ka tā būs ar tevi tavās klētīs un pie visa, pie kā tu liksi savu roku, un Viņš tevi svētīs tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.

9 Tas Kungs tevi cels Sev par svētu tautu, kā Viņš tev to ar zvērestu ir apsolījis, ja tu turēsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļus un staigāsi Viņa ceļus.

10 Un visas zemes tautas redzēs, ka tu esi nosaukts pēc Tā Kunga Vārda, un tās bīsies no tevis.

11 Un Tas Kungs tevi pārpilnībā vairos tavā miesas auglī, tavā lopu auglī un tavā zemes auglī tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, bija ar zvērestu apsolījis taviem tēviem tev dot.

12 Un Tas Kungs tev atvērs Savu labumu krātuvi, debesis, lai dotu savā laikā lietu tavai zemei un svētītu visu tavu roku darbu, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies.

13 Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt.

14 Un nenovērsies ne no viena no šiem vārdiem, ko es jums šodien pavēlu, ne pa labi, ne pa kreisi, ka tu nesekotu citiem dieviem un tiem nekalpotu.

Comments


bottom of page