• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 17. augusts

Psalmi /98:1-9/

Vēstules /1. Kor. 11:2-34/

Vecā Derība /2. Lku. 7:11-9:31/


PSALMI

/98:1-9/

Dziesma. Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, jo Viņš ir darījis brīnumus! Viņam palīdzējusi gūt uzvaru Viņa labā roka, Viņa svētais elkonis.

Tas Kungs ir zināmu darījis Savu palīdzīgo un svētīgo rīcību, tautu priekšā Viņš ir atklājis Savu taisnīgumu.

Viņš atcerējies Savu žēlastību un uzticību Israēla namam, visi zemes gali redz mūsu Dieva svētīgo un palīdzības pilno valdīšanu.

Gavilējiet Tam Kungam, visa pasaule, līksmojiet, gavilējiet un spēlējiet!

Spēlējiet Tam Kungam ar cītaru un pavadiet cītaras skaņas ar daiļskanīgām dziesmām!

Ar taurēm un bazūņu skaņām paudiet savu prieku ķēniņa, Tā Kunga, priekšā!

Lai krāc un plosās jūra un viss, kas to pilda, lai vētra iet pār zemi un visu, kas uz tās dzīvo!

Upes lai plaukšķina, kalni lai gavilē visnotaļ

Tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk tiesāt zemi. Viņš tiesās pasauli pēc likuma un tautas taisnībā.


VĒSTULES

/1. Kor. 11:2-34/

Bet par to es jūs slavēju, ka jūs vienmēr mani pieminat un turat tās mācības, ko es esmu jums uzticējis.

Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.

Katrs vīrs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu.

Bet katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu vai runā kā praviete, dara kaunu savai galvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta.

Ja sieva neaizsedzas, tad lai tā arī apcērpas. Bet, tā kā tas sievai ir par kaunu, ka tā ir apcirpta vai noskūta, tad lai tā aizsedzas.

Bet vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra godības atspulgs.

Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.

Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.

Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ.

Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā.

Jo, it kā sieva ir no vīra, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva.

Spriediet paši: vai pieklājas sievai neaizsegtai Dievu lūgt?

Vai pati daba nerāda jums, ka gari mati ir vīram par negodu.

Bet, ja sievai gari mati, tad tas viņai par godu. Jo mati viņai doti par apsegu.

Bet, ja kāds tur grib tiepties, mēs nepazīstam tādu ieražu, Dieva draudzes arī ne.

Bet, aizrādīdams uz vienu lietu, es jūs nevaru slavēt: jūsu sanāksmes nenāk jums par labu, bet par ļaunu.

Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu.

Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie.

Kad jūs sanākat kopā, tad nav iespējams turēt Tā Kunga mielastu.

Jo, mielastam notiekot, katrs steidzas paņemt savu paša ēdienu, un tā cits paliek neēdis, cits piedzeras.

Vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājat un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs slavēju? Šinī lietā es jūs nevaru slavēt.

Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots,

ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, -

tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami.

Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk.

Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm.

Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.

Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu.

Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir mirušu.

Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.

Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.

Tāpēc, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, tad gaidait cits uz citu.

Ja kas ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūsu sanāksme nav jums par sodu. Visu pārējo noteikšu, kad ieradīšos pie jums.

VECĀ DERĪBA

/2.Lku. 7:11-22/

Kad Salamans pabeidza Tā Kunga namu un ķēniņa namu un bija arī sagādājis visu, ko Salamans bija iecerējis, vai nu Tā Kunga nama, vai ķēniņa nama vajadzībām, un tas viņam bija paveicies,

tad Tas Kungs parādījās Salamanam naktī sapnī un viņam sacīja: "Es esmu uzklausījis tavu lūgšanu, un šo vietu esmu Sev izraudzījis par upura namu.

Redzi, kad Es aizslēgšu debesis, ka lietus nelīs, vai kad Es pavēlēšu siseņiem, lai viņi noēd zemi, vai ja Es sūtīšu mēri Savai tautai,

un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi.

Tad nu tagad Manas acis būs atvērtas un Manām ausīm labpatiks dzirdēt šinī vietā izteiktās lūgšanas,

jo Es esmu izraudzījis šo namu un esmu to darījis svētu, lai tur mūžīgi mājotu Mans Vārds un Manas acis un Mana sirds būtu tur vienumēr.

Un nu, ja tu staigāsi Manā priekšā, gluži kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, un pildīsi visu tā, kā Es esmu tev pavēlējis, un ievērosi Manus likumus un Manas tiesas,

tad Es nostiprināšu tavas ķēniņa valsts troni, kā Es to esmu svinīgi apsolījis tavam tēvam Dāvidam, sacīdams: tev nekad netrūks vīru, kas valdīs pār Israēlu!

Bet, ja jūs no Manis novērsīsities un atstāsit Manus likumus un Manus baušļus, ko Es esmu jums devis, un iesit un kalposit citiem dieviem un pielūgsit tos,

tad Es iznīdēšu Israēla bērnus no Manas zemes, kuru Es tiem esmu devis, un no šī nama, kuru Es biju svētījis Savam Vārdam, un Es viņus aizsūtīšu prom no Sava vaiga, un Es tos darīšu par nievu vārdu un apsmieklu visu tautu starpā.

Bet par šo namu, kura augstumu redzēja ikviens, kas tam kaut reizi gājis garām, - par to izbīsies un sacīs: kāpēc gan Tas Kungs ir tā izrīkojies ar šo zemi un šo namu?

Un tad atbildēs: par sodu, tāpēc ka viņi atstājuši To Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes, un ir pakļāvušies citiem dieviem un pielūguši tos, un kalpojuši tiem, - tādēļ Viņš pār tiem ir licis nākt visai šai nelaimei!"


/2.Lku. 8:1-18/

Bet pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija uzcēlis Tā Kunga namu un savu namu,

tad Salamans no jauna nocietināja tās pilsētas, ko Hūrāms no savējām bija piešķīris Salamanam, un viņš tur novietoja Israēla bērnus.

Pēc tam Salamans devās uz Hamat-Cobu un to iekaroja.

Un viņš nocietināja tuksnesī Tadmoru un visas pārējās noliktavu pilsētas, ko viņš Hamatā bija cēlis.

Un viņš izveidoja Kalna un Lejas Bet-Horonu par stiprām pilsētām ar mūriem, vārtiem un vārtu aizšaujamiem,

tāpat arī Baalatu un visas noliktavu pilsētas, kas Salamanam piederēja, un visas kara ratu pilsētas, visas jātnieku pilsētas un visas pilsētas, ko Salamans vēlējās uzcelt gan Jeruzālemē, gan Libanonā, gan arī visā viņa ķēniņa valstī.

Un visiem ļaudīm, kas bija atlikušies no hetiešiem, no amoriešiem, no ferisiešiem, no heviešiem un no jebusiešiem, kuri nebija Israēla izcelsmes,

viņu pēcnācējiem, kas bija palikuši pēc viņiem šinī zemē un kurus Israēla bērni nebija pilnīgi iznīcinājuši, - tiem Salamans uzlika darbu klausību, līdz pat šai dienai.

Bet no Israēla dēliem Salamans nevienu nepadarīja par vergu savos darbos, bet tie kalpoja karaspēkā kā karavīri, kā virsnieki un kā pavēlnieki pār viņa kara ratiem un pār viņa jātniekiem.

Un pārraugu skaits, kas bija ķēniņam Salamanam, bija divi simti piecdesmit; viņu pienākums bija uzraudzīt tautu tās darbos.

Un faraona meitas dzīvokli Salamans pārvietoja no Dāvida pilsētas augšup uz to namu, ko viņš viņai bija uzcēlis, jo viņš teica tā: "Nevienai manai sievai nebūs dzīvot Israēla ķēniņa Dāvida namā, jo tās ir svētas vietas, kopš tajās ir novietots Tā Kunga šķirsts."

Tad Salamans upurēja Tam Kungam dedzināmos upurus uz Tā Kunga altāra, ko viņš bija uzcēlis priekštelpas priekšā,

upurēdams ikkatru dienu savu tiesu, kā Mozus bija pavēlējis, sabatos un Jauna mēness svētkos, un noteiktos svētkos trīs reizes gadā: Neraudzētās maizes svētkos, nedēļas svētkos un Būdiņu svētkos.

Un viņš pēc sava tēva Dāvida pavēles izveidoja nodaļas - priesterus kalpošanai un levītus savam amatam, slavēt un palīdzēt priesteriem, kā noteikts, ik dienas; tāpat viņš noteica vārtu sargu nodaļām noteiktus vārtus sargāšanai; tā viņš izpildīja Dāvida, Dieva vīra, pavēles.

Un nevienā vietā viņi neatkāpās no ķēniņa rīkojumiem par priesteriem un levītiem un arī par dārgumu krātuvēm.

Tā Salamans pabeidza visu savu darbu, no Tā Kunga nama pamatu likšanas dienas līdz Tā Kunga nama pilnīgai uzcelšanai.

Tad Salamans devās uz Ecion-Geberu un uz Ēlatu jeb Ēlotu, kas atradās jūras malā Edoma zemē.

Bet Hūrāms viņam nosūtīja ar saviem kalpiem kuģus un ļaudis, kas labi pazina jūru. Viņi devās kopā ar Salamana kalpiem uz Ofīru, atveda no turienes četri simti piecdesmit talentus zelta un to nodeva ķēniņam Salamanam.


/2.Lku. 9:1-31/

Kad Sābas ķēniņiene dzirdēja par Salamana slavu, tad viņa devās ceļā, lai pārbaudītu Salamanu ar mīklām, - uz Jeruzālemi ar varen lielu pavadoņu pulku un ar kamieļiem, kuri nesa dārgas zāles un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un, kad viņa bija atnākusi pie Salamana, tad viņa ar to runāja par itin visu, kas bija uz sirds.

Un Salamans atbildēja uz visiem viņas jautājumiem, un Salamanam nebija nekā apslēpta, ko viņš tai nebūtu izskaidrojis.

Kad Sābas ķēniņiene redzēja Salamana gudrību un to namu, ko viņš bija uzcēlis,

un viņa galda ēdienus un viņa kalpu dzīvokļus, viņa virsnieku stāju un viņu apģērbu, viņa dzērienu pasniedzējus un viņu apģērbu, un arī viņa dedzināmos upurus, kurus viņš upurēja Tā Kunga namā, tad viņai aiz izbrīna aizrāvās elpa.

Un viņa sacīja ķēniņam: "Patiess ir tas vārds, ko es esmu savā zemē dzirdējusi gan par taviem darbiem, gan par tavu gudrību.

Bet es citu vārdiem tikmēr negribēju ticēt, tiekāms es pati nācu un apskatīju savām acīm; un redzi, man nebija ne puse pateikta no visas tavas lielās gudrības; tev ir daudz vairāk nekā tikai tā slava, par ko es dzirdēju.

Svētīgi ir tavi vīri, un svētīgi ir tavi kalpotāji, kuri vienmēr stāv tavā priekšā un dzird tavu gudrību!

Slavēts lai ir Tas Kungs, tavs Dievs, kuram ir labpaticies tevi sēdināt uz Sava troņa par ķēniņu Tam Kungam, tavam Dievam! Tāpēc, ka tavs Dievs Israēlu mīl, gribēdams to uzturēt mūžīgi laimīgu, Viņš tevi ir iecēlis viņiem par ķēniņu, lai tu darītu tiesu un taisnību."

Un viņa deva ķēniņam simts divdesmit talentus zelta un balzamu lielā vairumā, un dārgakmeņus; un tur nebija tāda balzama kā šī, ko Sābas ķēniņiene dāvināja ķēniņam Salamanam.

Un arī Hūrāma kalpi un Salamana kalpi, kas bija atveduši zeltu no Ofīras, atveda sarkankokus un dārgakmeņus.

Un ķēniņš uztaisīja no sarkankoka kāpnes Tā Kunga namā, arī ķēniņa namā, tāpat cītaras un arfas dziedātājiem; tādi dāvinājumi nekad iepriekš nebija redzēti Jūdas zemē.

Un ķēniņš Salamans deva Sābas ķēniņienei visu, kas viņai patika un ko viņa no tā lūdza; vēl vairāk nekā viņa pati bija ķēniņam atvedusi. Un viņa griezās atpakaļ ar saviem pavadoņiem un gāja uz savu zemi.

Un zelta svars, kas Salamanam ik gadus ienāca, bija seši simti sešdesmit seši talenti zelta,

neskaitot to, kas ienāca no tirgotājiem un veikalniekiem; bez tam vēl visi Arābijas ķēniņi un zemes pārvaldnieki nesa Salamanam gan zeltu, gan sudrabu.

Un ķēniņš Salamans lika darināt divi simti vairogu no kalta zelta, seši simti zelta seķeļu viņš deva katram vairogam,

un trīs simti mazu vairogu no kalta zelta, un viņš deva trīs simti zelta seķeļus katram mazajam vairogam; un ķēniņš tos novietoja Libanona ciedru namā.

Un ķēniņš darināja lielu troni no ziloņkaula, un to viņš pārvilka ar tīru zeltu.

Šim tronim bija seši pakāpieni, un tronim apakšā bija piestiprināts zelta kāju soliņš; abās pusēs sēdeklim atradās atbalsti rokām, un tiem līdzās stāvēja divi lauvas.

Bez tam divpadsmit lauvas stāvēja uz sešiem troņa pakāpieniem abās pusēs; nekas tāds vēl nekad nevienā ķēniņa valstī nebija darināts.

Un visi ķēniņa dzeramie trauki bija no zelta; tāpat arī visi trauki Libanona ciedru namā bija no tīra zelta, un sudrabu Salamana laikā neturēja ne par ko,

jo ķēniņa kuģi ar Hūrāma kalpiem devās uz Taršišu, un reizi pa trijiem gadiem kuģis no Taršišas griezās atpakaļ un atveda zeltu un sudrabu, ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus.

Un tā ķēniņš Salamans kļuva visvarenākais visu pasaules ķēniņu vidū bagātībā un gudrībā.

Un visi ķēniņi virs zemes centās Salamanu redzēt, lai dzirdētu viņa gudrību, ko Dievs bija licis viņa sirdī.

Un viņi ikviens atnesa savas dāvanas - sudraba rīkus un zelta traukus, un drānas, ieročus, mirres un balzamu, zirgus un mūļus, un tā tas notika gadu no gada.

Un Salamanam bija četri tūkstoši pajūgu, zirgu un ratu, un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos novietoja kara ratu pilsētās un paturēja arī savā tuvumā Jeruzālemē.

Un viņš valdīja pār visiem ķēniņiem no lielās upes līdz filistiešu zemei un līdz Ēģiptes robežām.

Un darīja ķēniņš, ka sudraba Jeruzālemē bija tik daudz kā akmeņu un ciedru koku kā vīģes koku ielejās.

Un ļaudis veda Salamanam zirgus no Ēģiptes un no visām pārējām zemēm.

Pārējie Salamana laika notikumi, gan sākotnējie, gan beidzamie - tie visi ir uzrakstīti pravieša Nātāna laiku grāmatā, arī silonieša Ahijas pravietojumos un redzētāja Jedija redzējumos par Jerobeāmu, Nebata dēlu.

Un Salamans valdīja Jeruzālemē pār Israēlu četrdesmit gadus.

Un Salamans gūlās pie saviem tēviem, un viņš tika apglabāts sava tēva Dāvida pilsētā, un viņa dēls Rehabeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.


“Katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz katru labu darbu.” / II Kor 9:7-8/

Ar savu ziedošanu mēs paklausām Dieva aicinājumam un paveram durvis sev un citiem uz

dzīvām un tuvām attiecībām ar Dievu.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes

evaņģēliski luteriskā draudze

Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010
tālr. nr.: 22002211
e-pasts: kanceleja@gertrude.lv

Reliģiskās organizācijas
reģ. Nr.: 90000293463

Bankas rekvizīti:
AS Swedbank,
LV40HABA0551005116532

© 2020 Gertrude.lv. All Rights Reserved.