Salamana Pamācības /7:6-20/
Jaunā Derība /Lk. 2:1-20/
Vecā Derība /4.Moz. 5:11-6:27/
SALAMANA PAMĀCĪBAS
/7:6-20/
6 Lūk, es skatījos pa sava nama logu cauri sētas skadriņiem
7 un noraudzījos jaunajos nejēgās, un starp jaunajiem zēniem manu uzmanību saistīja kāds neprātīgs jauneklis,
8 kas pagāja garām zināmam ielas stūrim un novirzījās uz ceļu gar viņas māju
9 vakara krēslā, kad jau bija satumsis un gandrīz jau iestājusies nakts.
10 Un raugi, viņa priekšā parādās sieva greznā netikles tērpā, viltīga savā sirdī,
11 trakulīga, palaidnīga un nesavaldīga, tā ka viņas kājas nevar viņas namā mieru atrast.
12 Brīžiem viņa ir vienkārši ārā, mājas priekšā, brīžiem klejo pa ielu un glūn gar visiem stūriem.
13 Tagad viņa panāk jaunekli, nekautrīgi noskūpsta jaunekli un saka viņam:
14 "Es šodien nokārtoju par sevi pateicības ziedojuma nodevu saskaņā ar savu solījumu.
15 Tāpēc es esmu arī izgājusi, lai tevi sastaptu, lai redzētu tavu vaigu, un nu es esmu tevi atradusi.
16 Es esmu izrotājusi jo skaisti savu gultu ar raibām ēģiptiešu segām un grezniem pārklājiem.
17 Es esmu izsmidzinājusi savu guļasvietu ar mirrēm un alvejām un apbirdinājusi to ar kanēļa smelkni.
18 Nāc, lai iegrimstam saldkāres priekos līdz pašam rītam un izbaudām mīlestību līdz pašiem apslēptākiem tās dziļumiem!
19 Jo mana vīra nav mājās, viņš ir devies tālā ceļā;
20 viņš ir paņēmis sev līdzi savu naudas maisu, viņš atgriezīsies tikai uz svētkiem."
JAUNĀ DERĪBA
/Lk. 2:1-20/
1 Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus.
2 Un šī pirmā uzrakstīšana notika tajā brīdī, kad Kirenijs valdīja Sīrijā.
3 Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā.
4 Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts,
5 ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta.
6 Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt.
7 Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī.
8 Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus,
9 un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
10 Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks:
11 jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.
12 Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu."
13 Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja:
14 "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts."
15 Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: "Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot."
16 Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu.
17 Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu.
18 Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši.
19 Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī.
20 Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.
VECĀ DERĪBA
/4.Moz. 5:11-31/
11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
12 "Runā uz Israēla bērniem, tiem sacīdams: katra sieva, kas novērsusies no sava vīra, ar to ir lauzusi viņam uzticību.
13 Un, ja kāds vīrs tad pie viņas guļ un to apaugļo un ja viņa to noklusē savam vīram un tā apslēpj savu laulības pārkāpšanu, tad viņa ir kļuvusi nešķīsta, lai arī nebūtu pret to liecinieku un tā nebūtu pienākta.
14 Un, ja pār vīru nāk greizsirdības gars un viņš neuzticas savai sievai, kura tiešām ir aptraipījusies, vai ja greizsirdības kaislība viņu pārņem pret savu sievu, kaut tā nemaz nebūtu kļuvusi nešķīsta,
15 tad tāds vīrs lai ved savu sievu pie priestera un kā upuri viņas labā lai tas atnes desmito daļu ēfas miežu miltu, bet lai neuzlej miltiem eļļu, nedz uzliek vīraku, jo tas ir greizsirdības piemiņas upuris, ēdamais upuris, lai atgādinātu pārkāpumu.
16 Un priesteris lai šo sievu ņem un nostata Tā Kunga priekšā.
17 Tad priesteris lai ņem māla traukā svētīto ūdeni un arī putekļus no svētā mājokļa grīdas un tos ieliek ūdenī.
18 Un priesterim būs nostatīt šo sievu Tā Kunga priekšā, un viņam ir jāatsedz sievas galva un viņas rokās jāieliek greizsirdības piemiņas ēdamais upuris, un rūgtais lāsta ūdens lai ir priestera rokā.
19 Un priesteris lai izjautā sievu un lai viņai saka: ja neviens svešs vīrs nav pie tevis gulējis un ja tu neesi lauzusi uzticību, nešķīsta kļūdama, kamēr tu piederi savam vīram, tad tu paliksi rūgtā lāsta ūdens malka neskarta!
20 Bet, ja tu tomēr, savam vīram piederēdama, esi uzticību lauzusi, esi pati aptraipījusies un vēl cits vīrs pie tevis ir gulējis, tevi apaugļodams,-
21 tad priesteris ar lāsta vārdiem lai apdraud sievu un lai viņai saka: lai Tā Kunga sūtīts lāsts nāk pār tevi un tevi padara nolādētu savas tautas vidū, ka Tas Kungs liek izdilt tavām ciskām, un lai tavs klēpis uztūkst;
22 un šis rūgtais lāsta ūdens lai ieplūst tavās iekšās un lai ir tas, kas liek tavai ciskai izdilt un tavam klēpim uztūkt! Un tai sievai būs sacīt: jā, lai tas tā notiek! Āmen!
23 Un priesterim šie lāsti ir jāieraksta grāmatā un jānoskalo ar rūgto ūdeni.
24 Un viņam ir jādod sievai dzert rūgtais lāsta ūdens, lai šis rūgtais lāsta ūdens ieietu viņas iekšās viņai par rūgtām sāpēm.
25 Tad priesterim jāizņem no sievas rokas upura dāvana, kas ir par greizsirdību nesta, un viņš lai šo ēdamo upuri šūpo šurpu turpu Tā Kunga priekšā un lai to noliek uz altāra.
26 Un priesterim jāņem pilna sauja no ēdamā upura, proti, piemiņai domātā daļa, un jāsadedzina uz altāra par kvēpināmo upuri, un tad lai viņš dod sievai ūdeni dzert.
27 Un, kad viņš ūdeni būs devis sievai dzert, tad notiks: ja viņa ir aptraipījusies un ir izdarījusi pārkāpumu, laužot uzticību savam vīram, tad viņas iekšās skalosies lāsta ūdens viņai par rūgtām sāpēm un viņas klēpis piepamps, un viņas ciskas izdils, un šī sieva kļūs nolādēta savas tautas vidū.
28 Bet, ja šī sieva nav aptraipījusies, bet ir šķīsta, tad viņu sods neskars, viņa paliks vesela un būs auglīga māte."
29 Šie ir bauslības noteikumi par greizsirdību: ja sieva, piederēdama vīram, ir lauzusi uzticību aptraipīdamās
30 vai kad vīru pārņem greizsirdības kaislība un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad viņam sava sieva ir jānostata Tā Kunga priekšā, un priesterim jādara viss, kā tas šeit bauslībā noteikts.
31 Un tad vīrs būs bez noziedzības pārkāpumā, bet sieva nesīs pārkāpējas vainu.11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
12 "Runā uz Israēla bērniem, tiem sacīdams: katra sieva, kas novērsusies no sava vīra, ar to ir lauzusi viņam uzticību.
13 Un, ja kāds vīrs tad pie viņas guļ un to apaugļo un ja viņa to noklusē savam vīram un tā apslēpj savu laulības pārkāpšanu, tad viņa ir kļuvusi nešķīsta, lai arī nebūtu pret to liecinieku un tā nebūtu pienākta.
14 Un, ja pār vīru nāk greizsirdības gars un viņš neuzticas savai sievai, kura tiešām ir aptraipījusies, vai ja greizsirdības kaislība viņu pārņem pret savu sievu, kaut tā nemaz nebūtu kļuvusi nešķīsta,
15 tad tāds vīrs lai ved savu sievu pie priestera un kā upuri viņas labā lai tas atnes desmito daļu ēfas miežu miltu, bet lai neuzlej miltiem eļļu, nedz uzliek vīraku, jo tas ir greizsirdības piemiņas upuris, ēdamais upuris, lai atgādinātu pārkāpumu.
16 Un priesteris lai šo sievu ņem un nostata Tā Kunga priekšā.
17 Tad priesteris lai ņem māla traukā svētīto ūdeni un arī putekļus no svētā mājokļa grīdas un tos ieliek ūdenī.
18 Un priesterim būs nostatīt šo sievu Tā Kunga priekšā, un viņam ir jāatsedz sievas galva un viņas rokās jāieliek greizsirdības piemiņas ēdamais upuris, un rūgtais lāsta ūdens lai ir priestera rokā.
19 Un priesteris lai izjautā sievu un lai viņai saka: ja neviens svešs vīrs nav pie tevis gulējis un ja tu neesi lauzusi uzticību, nešķīsta kļūdama, kamēr tu piederi savam vīram, tad tu paliksi rūgtā lāsta ūdens malka neskarta!
20 Bet, ja tu tomēr, savam vīram piederēdama, esi uzticību lauzusi, esi pati aptraipījusies un vēl cits vīrs pie tevis ir gulējis, tevi apaugļodams,-
21 tad priesteris ar lāsta vārdiem lai apdraud sievu un lai viņai saka: lai Tā Kunga sūtīts lāsts nāk pār tevi un tevi padara nolādētu savas tautas vidū, ka Tas Kungs liek izdilt tavām ciskām, un lai tavs klēpis uztūkst;
22 un šis rūgtais lāsta ūdens lai ieplūst tavās iekšās un lai ir tas, kas liek tavai ciskai izdilt un tavam klēpim uztūkt! Un tai sievai būs sacīt: jā, lai tas tā notiek! Āmen!
23 Un priesterim šie lāsti ir jāieraksta grāmatā un jānoskalo ar rūgto ūdeni.
24 Un viņam ir jādod sievai dzert rūgtais lāsta ūdens, lai šis rūgtais lāsta ūdens ieietu viņas iekšās viņai par rūgtām sāpēm.
25 Tad priesterim jāizņem no sievas rokas upura dāvana, kas ir par greizsirdību nesta, un viņš lai šo ēdamo upuri šūpo šurpu turpu Tā Kunga priekšā un lai to noliek uz altāra.
26 Un priesterim jāņem pilna sauja no ēdamā upura, proti, piemiņai domātā daļa, un jāsadedzina uz altāra par kvēpināmo upuri, un tad lai viņš dod sievai ūdeni dzert.
27 Un, kad viņš ūdeni būs devis sievai dzert, tad notiks: ja viņa ir aptraipījusies un ir izdarījusi pārkāpumu, laužot uzticību savam vīram, tad viņas iekšās skalosies lāsta ūdens viņai par rūgtām sāpēm un viņas klēpis piepamps, un viņas ciskas izdils, un šī sieva kļūs nolādēta savas tautas vidū.
28 Bet, ja šī sieva nav aptraipījusies, bet ir šķīsta, tad viņu sods neskars, viņa paliks vesela un būs auglīga māte."
29 Šie ir bauslības noteikumi par greizsirdību: ja sieva, piederēdama vīram, ir lauzusi uzticību aptraipīdamās
30 vai kad vīru pārņem greizsirdības kaislība un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad viņam sava sieva ir jānostata Tā Kunga priekšā, un priesterim jādara viss, kā tas šeit bauslībā noteikts.
31 Un tad vīrs būs bez noziedzības pārkāpumā, bet sieva nesīs pārkāpējas vainu.
/4.Moz. 6:1-27/
1 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
2 "Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: ja vīrs vai sieva apsolījušies nodot sevišķu zvērestu kļūt par nazīrieti, lai būtu īpašā piederībā Tam Kungam,
3 tad viņam būs atturēties no vīna un reibinošiem dzērieniem; nedz vīna etiķi, nedz stipra dzēriena etiķi tam nebūs dzert, nedz vīnogu sulu, nedz ko citu, kas darināts no vīnogām, un neēst nedz zaļas, nedz žāvētas vīnogas.
4 Visu savu nazīrieša solījuma laiku tam neko tādu nebūs baudīt, kas sataisīts no vīna koka, sākot ar kauliņiem līdz atvašu galotnēm.
5 Visu viņa nazīrieša solījuma laiku skujamam nazim nebūs iet pār viņa galvu; kamēr tās dienas paies, kurās viņš solījies vienīgi Tam Kungam piederēt, tikmēr lai viņš paliek svēts un lai audzē savus galvas matus garus.
6 Tāpēc visu šo sava solījuma laiku Tam Kungam lai viņš neiet pie miroņa:
7 ne pie sava tēva, ne pie savas mātes, ne pie sava brāļa, ne pie savas māsas,- viņš lai nepadara sevi nešķīstu gar tiem, kad tie ir miruši; arī viņš pats lai sevi nepadara nešķīstu, tāpēc ka solījums Dievam ir uz viņa galvas:
8 visu sava nazīrieša solījuma laiku viņš ir svēts Tam Kungam.
9 Un, ja viņam līdzās kāds piepeši un negaidot nomirst, ka viņš savu svētīto galvu sagānītu, tad viņam būs savas šķīstīšanās dienā jānoskuj sava galva, septītajā dienā viņam to būs noskūt.
10 Bet astotajā dienā viņam jāatnes divas ūbeles vai divi jauni baloži priesterim pie Saiešanas telts durvīm.
11 Un priesteris lai tos sataisa upurim, vienu grēku upurim, bet otru dedzināmam upurim, un viņš lai tā salīdzinās par grēku gar mirušo. Tāpat lai viņš svētī savu galvu tanī pašā dienā.
12 Pēc tam lai viņš atkal uzņem savu solījuma laiku Tam Kungam un lai pienes par vainas izpirkšanas upuri gadu vecu jēru; bet iepriekšējās dienas būs veltas, jo viņa nazīrieša solījums tika sagānīts.
13 Un šis ir bauslības likums par nazīrieti: tanī dienā, kad viņa solījuma laiks ir notecējis, viņš ir jānoved pie Saiešanas telts durvīm.
14 Un viņš lai pienes savu upuri Tam Kungam, proti, nevainojamu gadu vecu jēru par dedzināmo upuri, bet vienu citu bez vainas gadu vecu aitiņu par grēku upuri un vienu bez vainas aunu par pateicības upuri;
15 un grozu ar neraudzētu maizi, plāceņus no smalkiem kviešu miltiem, iejauktus eļļā, plānos raušus no neraudzētas mīklas, kas apziesti ar eļļu, līdz ar ēdamiem upuriem un līdz ar dzeramiem upuriem.
16 Un priesteris lai to nes Tā Kunga priekšā, un lai viņš sataisa gan viņa grēku upuri, gan viņa dedzināmo upuri.
17 Bet aunu lai viņš sagatavo par kaujamo pateicības upuri Tam Kungam klāt pie groza ar neraudzētām maizēm; priesteris lai sagatavo gan viņa ēdamo, gan viņa dzeramo upuri.
18 Bet pēc tam nazīrietim pie Saiešanas telts durvīm ir jānodzen mati no savas svētītās galvas un jāņem savi svētītie mati un jāliek tie ugunī, kas deg zem kaujamā pateicības upura.
19 Un lai priesteris ņem auna vārīto priekšas pleci no groza un neraudzētās mīklas plāceni, un vienu neraudzētās mīklas plāno rausi un lai tos liek nazīrieša rokās pēc tam, kad viņš ir pilnīgi noskuvis savus matus.
20 Un priesteris lai tos šūpo šurpu turpu kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; tā ir svēta dāvana priesterim, līgojamā upura krūšu gabals un cilājamā upura pleča gabals; bet pēc tam nazīrietis var atkal dzert vīnu."
21 Šis ir bauslības likums par nazīrieti, kas Tam Kungam ir solījis savu dāvanu un ar īpašu zvērestu arī to, ko viņa roka spēj; pēc sava solījuma, ko viņš ir solījis, viņam ir jārīkojas pēc nazīrieša bauslības likuma.
22 Un Tas Kungs runāja uz Mozu, sacīdams:
23 "Runā uz Āronu un viņa dēliem: tā jums būs svētīt Israēla bērnus, sakot tiem:
24 TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ!
25 TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!
26 TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!
27 Un lieciet Manu Vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu."
Comments