• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 17. novembris

Psalmi /127:1 -5/

Vēstules /Jēkaba 1:1-27/

Vecā Derība /Ecēhiēla 32:1-33:20/


PSALMI

/127:1-5/

1 Salamana svētceļnieku dziesma. Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā.

2 Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.

3 Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība.

4 Jaunības spēkā dzemdinātie dēli ir kā bultas stipra vīra rokā.

5 Svētīgs ir tas vīrs, kas ar tām pildījis savu bultu maksti. Tie nepaliks kaunā, kad tiem jāsastopas vārtos ar saviem ienaidniekiem.



VĒSTULES

/Jēkaba 1:1-27/

1 Jēkabs, Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, sūta sveicienu divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas.

2 Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās,

3 zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.

4 Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.

5 Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.

6 Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.

7 Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,

8 lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.

9 Bet lai zemais brālis lepojas ar savu augstumu,

10 bet bagātais ar savu zemumu, jo kā zāles zieds viņš iznīks.

11 Jo saule uzlec ar savu svelmi un izkaltē zāli, un viņas zieds nokrīt, un tās vaiga skaistums iet bojā. Tāpat bagātnieks novītīs savās gaitās.

12 Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl.

13 Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, - jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina.

14 Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.

15 Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.

16 Nemaldaities, mani mīļie brāļi!

17 Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.

18 No brīvas gribas Viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmaji.

19 Zinait, mani mīļie brāļi: lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties,

20 jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.

21 Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.

22 Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.

23 Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī.

24 Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija.

25 Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.

26 Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta.

27 Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.


VECĀ DERĪBA

/Ecēhiēla 32:1-32/

1 Divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša pirmajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds:

2 "Cilvēka bērns, dziedi raudu dziesmu par faraonu, Ēģiptes ķēniņu, un saki viņam tā: tevi pielīdzināja jaunam lauvam tautu starpā, bet tu biji kā krokodils ūdenī savās upēs, duļķoji ūdeni ar savām ķepām un uzvandīji dūņas.

3 Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: Es metīšu pār tevi Savu tīklu daudzu tautu pulkā, tās tevi ievilks Manos valgos.

4 Es tevi tad izmetīšu ārā uz sausuma, uz klaja, plaša lauka; visi putni apakš debess nolaidīsies uz tevi, un visi zvēri virs zemes paēdīsies no tevis.

5 Tad Es nometīšu tavu miesu uz kalniem un pildīšu ielejas ar tavu maitu.

6 Un Es dzirdināšu zemi līdz pat kalniem ar asinīm, kas no tevis izplūst, un ar tevi būs pildītas arī strautu gultnes.

7 Un, kad Es tevi būšu izdzēsis, Es aizsegšu debesis un aptumšošu debesu zvaigznes; sauli Es apklāšu ar mākoņiem, un mēness vairs nespīdēs.

8 Visus debess spīdekļus Es tevis dēļ aptumšošu un apklāšu tavu zemi ar tumsu, tā saka Dievs Tas Kungs.

9 Tad Es apbēdināšu daudzas tautas, kad Es likšu izplatīties ziņai par tavu bojā eju starp tautām un valstīs, ko tu nepazini.

10 Es darīšu, ka daudzas tautas uztrauksies par tevi izbailēs, un viņu ķēniņiem mati celsies stāvus par tevi, kad Es pacelšu Savu zobenu viņu priekšā; un tie ikviens nemitīgi drebēs par savu dzīvību tavas krišanas dienā.

11 Jo tā saka Dievs Tas Kungs: Bābeles ķēniņa zobens nāks pār tevi.

12 Ar varonīgu karavīru zobeniem Es gāzīšu tavu godību, tie visi ir paši niknākie tautu starpā; tie iznīcinās Ēģiptes diženumu, viss tās jaukums aizies bojā.

13 Es iznīcināšu arī visus kustoņus pie tās daudzajiem ūdeņiem, tā ka tos vairs nesajauks ne cilvēka, ne lopa kāja.

14 Tad atkal kļūs dzidri ēģiptiešu ūdeņi, un viņu upes tecēs kā eļļa, saka Dievs Tas Kungs,

15 kad Es Ēģiptes zemi padarīšu par tuksnesi, kad tā kļūs kaila, zaudēs visu, kas tajā bija pārpilnībā, un būs tukša un kad visiem zemes iedzīvotājiem Es likšu aiziet bojā, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs.

16 Tā ir raudu dziesma, kas jādzied sūdzoties un vaimanājot, tā dažādu tautu meitām jādzied sērās par Ēģipti un tās godību," saka Dievs Tas Kungs.

17 Un divpadsmitā gada divpadsmitā mēneša piecpadsmitajā dienā pār mani nāca Tā Kunga vārds:

18 "Cilvēka bērns, dziedi raudu un vaidu dziesmu par Ēģiptes godības galu, tu un varenu tautu meitas, un nogremdē to pazemē pie tiem, kas jau nogrimuši bedrē:

19 kādā ziņā tu esi kaut kā pārāks savā mīlīgumā par citiem? Kāp lejup zemē un paliec pie neapgraizītiem.

20 Tiem jānoslīgst zobena nokauto vidū. Zobens jau sagatavots. Vediet šurp Ēģipti un visu tās godību!

21 Tad paši izcilākie no drošsirdīgajiem karavīriem no pazemes vidus uzsauks Ēģiptei un tās palīgiem: tie ir nonākuši šurp pazemē, tie guļ neapgraizīti, zobena nokauti. -

22 Tur ir Asura ar visu savu karapulku, viņu kapi ir ap to visapkārt, tie visi ir nokauti, no zobena krituši.

23 Viņu kapi atrodas bedres vistumšākajā dziļumā, un tās karavīri visapkārt ap tās kapu, tie visi ir nokauti, no zobena krituši, tie, kas citkārt izplatīja briesmas un šausmas dzīvo zemē.

24 Tur ir Ēlāms ar visu savu karapulku visapkārt ap tā kapu, tie visi nokauti, krituši no zobena, tie nogrimuši neapgraizīti pazemē, tie, kas citkārt izplatīja briesmas un šausmas dzīvo zemē un tagad pārdzīvo savu kaunu pie nogrimušajiem bedrē.

25 Nokauto vidū tam ierādīta guļas vieta ar visiem tā karavīriem. To kapi atrodas visapkārt ap viņu. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti, tādēļ ka tie kādreiz izplatīja briesmas un šausmas dzīvo zemē; tagad tie cieš savu kaunu starp nogrimušajiem bedrē, tie guldīti nokauto vidū.

26 Tur ir Mesehs un Tubals ar visu savu pulku, kuru kapi atrodas viņiem visapkārt. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti, tādēļ ka tie izplatīja briesmas un šausmas dzīvo zemē.

27 Tie neguļ pie jau senlaikos kritušajiem neapgraizītiem varoņiem, kas nogrimuši pazemē ar visām savām bruņām, kam viņu zobeni likti zem galvas un viņu vairogi uz viņu kauliem, tāpēc ka kādreiz valdīja bailes viņu varoņa spēka priekšā dzīvo zemē.

28 Tā arī tevi, Ēģipte, satriektu guldīs starp neapgraizītiem, un tu gulēsi to vidū, kas ar zobenu nokauti.

29 Tur ir Edoma, tās ķēniņi un visi tās valdnieki, kas, kaut gan varoņi, tomēr likti pie zobena nokautajiem, tie guļ pie neapgraizītiem, pie tiem, kas nogrimuši bedrē.

30 Tur ir kopā visi ziemeļu valdnieki un visi sidonieši, kas nogrimuši pie nokautiem un kaunā likti kaut gan reiz bijuši šausmu iedvesēji un varoņi būdami. Tie guļ neapgraizīti līdzās ar zobenu nokautajiem un pārdzīvo savu kaunu kopā ar nogrimušajiem bedrē.

31 Kad faraons visu to redzēs, lai viņš iepriecinās un samierinās par visu savu godību. Faraons ir ar zobenu nokauts un kopā ar viņu viss viņa karaspēks, tā saka Dievs Tas Kungs.

32 Jo Es viņam esmu licis izplatīt briesmas un šausmas savā priekšā dzīvo zemē, un viņš gulēs neapgraizīto vidū līdzās ar zobenu nokautiem, faraons un visa viņa godība," - tā saka Dievs Tas Kungs.


/Ecēhiēla 33:1-20/

1 Un pār mani nāca Tā Kunga vārds:

2 "Cilvēka bērns, runā uz saviem tautiešiem un saki tiem: ja Es sūtu zobenu pār kādu zemi un šīs zemes tauta izvēl no sava vidus vienu vīru un to ieceļ sev par sargu,

3 ja tad tas redz zobenu nākam un jau ielaužamies zemē, ja tas pūš tauri un brīdina tautu

4 un ja tad kas dzird taures skaņu, bet to neievēro, tā ka apbruņots naidnieks tam uzbrūk un to nokauj, tad viņa asinis lai krīt uz viņa paša galvas,

5 jo viņš taču dzirdēja taures skaņu, bet to neievēroja, tātad viņš pats vainīgs savā nāvē. Ja viņš būtu ļāvies sevi brīdināt, viņš būtu izglābis savu dzīvību.

6 Bet, ja sargs redz zobenu nākam un nepūš tauri un nebrīdina tautu, tā ka zobens nāk un nokauj kādu no tiem, tad tas mirst gan savu grēku dēļ, bet viņa asinis Es atprasīšu no sarga rokas.

7 Tevi, cilvēka bērns, Es esmu izredzējis par sargu Israēla namam, lai tu, ja tu saņemsi kādu vārdu no Manas mutes, tos brīdini Manā Vārdā.

8 Ja Es bezdievim saku: bezdievi, tev jāmirst, - un tu nebrīdini bezdievi, lai tas atgriežas no sava ļaunā ceļa, tad bezdievis gan nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas.

9 Bet, ja tu būsi brīdinājis bezdievi, lai tas atgriežas no sava ceļa, tad viņš gan mirs sava nozieguma dēļ, bet tu būsi izglābis savu dzīvību.

10 Un tu, cilvēka bērns, saki Israēla namam: jūs sakāt: mūsu pārkāpumi un grēki smagi guļ uz mums, ar tiem mēs ejam bojā. Kā tad mēs varētu dzīvot?

11 Saki tiem: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jel atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt, Israēla nams?

12 Tu, cilvēka bērns, saki saviem tautiešiem: taisno neizglābs viņa taisnība, kad viņš apgrēkojas. Un bezdievis neies bojā savas bezdievības dēļ, ja viņš atgriežas no savas bezdievības. Arī taisnais nevar dzīvot no savas taisnības, kad viņš apgrēkojas.

13 Ja Es taisnajam saku, ka viņš dzīvos, un viņš, paļaudamies uz savu taisnību, dara ļaunu, tad neviens nepieminēs vairs visas viņa taisnības, bet viņš mirs tā ļaunuma dēļ, ko viņš darījis.

14 Un, ja Es piedraudu bezdievim: tu mirsi, - un tas atgriežas no saviem grēkiem un rīkojas pēc patiesības un taisnības,

15 tā ka tas atdod viņam ieķīlāto tā īpašniekam, atmaksā par laupīto un staigā pēc dzīves likumiem, un nedara ļauna, tad tas patiesi dzīvos un nemirs.

16 Viņa grēkus, ko viņš nodarījis, vairs nepieminēs, viņš rīkojas pēc patiesības un taisnības, viņš patiesi dzīvos.

17 Tavi tautieši man saka: Tā Kunga ceļš nav pareizs! - Bet viņu pašu ceļš nav pareizs.

18 Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu, tad tam jāmirst.

19 Bet, kad bezdievis atgriežas no savas bezdievības un ievēro patiesību un taisnību, tad tas dzīvos.

20 Un, kaut gan jūs apgalvojat, ka Tā Kunga ceļš neesot pareizs, Es jūs ikvienu tiesāšu pēc viņa darbiem, tu Israēla nams."

“Katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz katru labu darbu.” / II Kor 9:7-8/

Ar savu ziedošanu mēs paklausām Dieva aicinājumam un paveram durvis sev un citiem uz

dzīvām un tuvām attiecībām ar Dievu.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes

evaņģēliski luteriskā draudze

Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010
tālr. nr.: 22002211
e-pasts: kanceleja@gertrude.lv

Reliģiskās organizācijas
reģ. Nr.: 90000293463

Bankas rekvizīti:
AS Swedbank,
LV40HABA0551005116532

© 2020 Gertrude.lv. All Rights Reserved.