• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 20.jūlijs

Psalmi /87:1-7/

Jaunā Derība /Romiešiem 6:1-14/

Vecā Derība /Hozejas 1:1-2:25/


PSALMI

/87:1-7/

1 Koraha dēlu dziesma. Dieva Tā Kunga pilsēta ir dibināta uz svētiem kalniem.

2 Tas Kungs mīl Ciānas vārtus vairāk par visiem Jēkaba mājokļiem.

3 Varenas lietas stāsta par tevi, tu Dieva pilsēta. (Sela.)

4 "Rahabu un Bābeli Es pieskaitu zemēm, kas Mani atzīst, arī Filistiju, Tiru un Etiopiju,- ikvienu, kas tur ir dzimis."

5 Bet par Ciānu var sacīt: "Ikvienam cilvēkam tur ir dzimtene, un pats Visuaugstākais to nostiprina."

6 Tas Kungs skaita, kad Viņš pieraksta tautas:"Šis ir tur dzimis."

7 Kā dziedātāji, tā dejotāji dzied par Tevi: "Visi mani avoti ir Tevī!"



JAUNĀ DERĪBA

/Rm. 6:1-14/

1 Ko lai nu sakām? Vai paliksim grēkā, lai vairojas žēlastība? Nekādā ziņā ne!

2 Kā lai mēs, kas grēkam esam miruši, vēl dzīvojam tajā?

3 Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē?

4 Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.

5 Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā.

6 Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam,

7 jo, kas nomiris, tas ir taisnots no grēka.

8 Bet, ja mēs ar Kristu esam miruši, tad mēs - tāda ir mūsu ticība - arī dzīvosim kopā ar Viņu.

9 Jo mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst: nāvei nav vairs varas pār Viņu,

10 jo mirdams Viņš reiz par visām reizēm nomiris grēkam, bet, dzīvs būdams, Viņš dzīvo Dievam.

11 Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam.

12 Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm!

13 Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam.

14 Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai.



VECĀ DERĪBA

/Hoz. 1:1-9/

1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas nāca pār Hozeju, Beērija dēlu, Jūdas zemes ķēniņu Usijas, Jotāma, Ahasa un Hiskijas laikā un Israēla ķēniņa Jerobeāma, Joasa dēla, valdīšanas laikā.

2 Kad Tas Kungs sāka runāt ar Hozejas muti, Viņš viņam sacīja: "Ej un ņem sev netikli sievu līdz ar netiklībā dzimušiem bērniem, jo zeme arvien vairāk atkrīt no Tā Kunga un kļūst netikla."

3 Un Hozeja gāja un ņēma Gomeru, Diblaima meitu, sev par sievu. Viņa tapa grūta un dzemdēja viņam dēlu.

4 Tad Tas Kungs teica viņam: "Piešķir viņam vārdu Jezreēls. Jo paies vēl tikai īss brīdis un Es piemeklēšu Jehus namam Jezreēlā izlietās asinis un darīšu galu Israēla nama ķēniņa valstij.

5 Tāpat Es salauzīšu tai dienā Israēla stopu Jezreēla ielejā."

6 Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja meitu, un Tas Kungs viņam sacīja: "Dod viņai vārdu Lo-Ruhama, jo Es turpmāk vairs neiežēlošos par Israēla namu, lai Es tā locekļiem piedotu.

7 Bet par Jūdas namu Es gribu apžēloties un gribu tā locekļiem palīdzēt ar Tā Kunga, viņu Dieva, spēku; bet Es viņiem nepalīdzēšu nedz ar stopu, nedz ar zobenu un ieročiem, nedz arī ar zirgiem un jātniekiem."

8 Un, kad viņa bija atšķīrusi no krūts Lo-Ruhamu, viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu.

9 Tad sacīja Tas Kungs: "Nosauc viņu par Lo-Ammi, jo jūs neesat Mana tauta, un Es nebūšu jūsējais.


/Hoz. 2:1-25/

1 Tomēr Israēla bērnu skaits reiz būs kā smiltis jūrmalā, ko nevar nedz saskaitīt, nedz aplēst. Un notiks, ka tai vietā, kur viņiem reiz sacīja: jūs neesat Mana tauta, - viņiem atkal no jauna sacīs: jūs tā dzīvā Dieva bērni!

2 Un Jūdas bērni un Israēla bērni sadosies kopā un pulcēsies ap vienu augstāku priekšnieku un aizies no tās zemes, jo Jezreēla diena būs liela diena.

3 Sakiet saviem brāļiem: viņi tomēr ir Mana tauta, - un savām māsām: viņas tomēr ir žēlastību atradušas.

4 Eita tiesā ar savu māti, nododiet nosodītāju spriedumu par viņu: viņa jau patiesībā nav Mana sieva, un Es negribu viņas vīrs būt. Pavēliet viņai izdzēst netiklības zīmes viņas vaigā un laulības pārkāpšanas zīmes uz viņas krūtīm,

5 lai Es neizģērbju viņu kailu un neparādu viņu tādu, kāda viņa bija piedzimstot, un lai Es viņu nepadaru līdzīgu tuksnesim un izkaltušai zemei un nelieku viņai nomirt aiz slāpēm,

6 un lai Es neparādu nekādu žēlastību viņas bērniem, jo tie ir netikles bērni,

7 tāpēc ka viņu māte ir netikle un, kaut būdama viņu dzīvības devēja, uzvedas joprojām bez kādas kauna sajūtas un saka: es turēšos pie saviem mīļākajiem, kas man dod maizi un ūdeni, vilnu un linus, eļļu un dzērienus!

8 Tādēļ, raugi, Es aizaudzēšu tavu ceļu ar ērkšķiem un aizvilkšu tam priekšā žogu, tā ka viņa neatradīs pat vairs sava kājceliņa,

9 un, kad tad viņa skries pakaļ saviem mīļākajiem, tad lai viņa tos nesastop, un, kad viņa tos meklēs, tad lai viņa tos nespētu atrast un lai viņa būtu spiesta teikt: es atgriezīšos pie sava agrākā vīra, pie kā man klājās labāk nekā tagad!

10 Jo viņa negrib zināt, ka Es tas esmu, kas viņai dod labību, vīnogu sulu un eļļu un kas viņai piešķīris arī daudz sudraba un zelta, ko viņi izlietoja Baalam.

11 Tādēļ Es viņai savā laikā atņemšu labību un savu vīnogu sulu, un Es nepiešķiršu viņai vairs savu vilnu un savus linus, ar kuru audumiem viņa lai segtu savu kailumu.

12 Es tad atsegšu viņas kaunu viņas netiklo draugu acu priekšā, un nevienam nebūs viņu paglābt no Manas rokas!

13 Un Es darīšu galu visiem viņas priekiem, svētkiem, jauna mēneša svinībām, sabata svētīšanai un visām svētku dienām.

14 Un Es nopostīšu viņas vīna un vīģes kokus, jo viņa saka: tie ir mana netikles alga, ko man piešķīruši mani mīļākie. - Bet Es viņas dārzus pārvērtīšu par mežu, lai to kokus apgrauztu un apēstu postītāji zvēri.

15 Tāpat Es likšu viņai bargi sajust viņas Baala dievību godināšanai veltījamās svētku dienas, kad viņa nes tām kvēpināmos ziedojumus un grezno sevi ar pieres sprādzēm un kakla vijām un skrien pakaļ saviem mīļākajiem, bet Mani pilnīgi aizmirst, saka Tas Kungs.

16 Tāpēc, raugi, Es viņu vilinādams aizraušu un vedīšu viņu tuksnesī un runāšu laipni ar viņu,

17 un atdošu viņai, tur būdams, viņas vīnadārzus, un Ahoras ieleju pārvērtīšu par cerību vārtiem. Un tur tad viņa būs piekāpīga un dziedās kā savas jaunības dienās, kad viņa izgāja no Ēģiptes zemes.

18 Tad tanī dienā, saka Tas Kungs, tu Mani sauksi: mans vīrs, un nesauksi Mani vairs: mans Baals.

19 Jo Es gribu piespiest viņas muti un lūpas nekad vairs nelietot Baala dievību vārdus, tā ka lai neviens tos nekad vairs neatcerētos.

20 Un Es noslēgšu tai pašā dienā viņas labā derību ar dzīvniekiem laukā, ar putniem apakš debess, ar rāpuļiem un tārpiem uz pašas zemes; Es salauzīšu stopus un zobenus, Es iznīdēšu pašu karu un ļaušu ļaudīm mierīgi dzīvot.

21 Un Es saderēšos ar tevi uz mūžu mūžiem, Es gribu saistīties ar tevi savstarpējā uzticībā un paļāvībā pēc tiesas un taisnības laipnīgumā un žēlastībā,

22 Es saderēšos ar tevi ticībā un nezūdamā uzticībā, un tu atzīsi To Kungu.

23 Un tai pašā dienā, saka Tas Kungs, Es būšu labvēlīgs un piekāpīgs: Es uzklausīšu debesis, un debesis uzklausīs zemi,

24 un zeme būs labvēlīga labībai, vīnogu sulai un eļļai, un tie būs labvēlīgi un paklausīgi Jezreēlam.

25 Un Es visas šīs lietas paturēšu Sev sēklai zemes virsū, Es tām likšu augt un apžēlošos par to, kas bija nežēlastībā, par nemīļoto Lo-Ruhamu, un teikšu tam, kas nebija Manas tautas, Savam Lo-Ammī: tu esi Mana tauta! - un viņš teiks Man: Tu esi mans Dievs!"