• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 21.maijs

Psalmi /65:1-14/

Jaunā Derība /Jņ. 12:12-36/

Vecā Derība /1.Samuēla 8:1-10:8/


PSALMI

/65:1-14/

1Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.

2 Dievs, klusībā Ciānā Tu topi slavēts, un solījumi Tev tiek maksāti.

3 Tu uzklausi lūgšanas, pie Tevis nāk visi mirstīgie

4 savu nepildīto solījumu dēļ; kad mūsu noziegumi mūs nospiež, tad Tu, Kungs, tos nolīdzini!

5 Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu!

6 Tu mums atbildi ar lieliem brīnumu darbiem Savā taisnībā, ak, Dievs, Tu mūsu pestītājs; Tu patvērums visiem zemes galiem, uz kuru paļāvībā vēro savus skatus tālās jūras salas,

7 Tu, kas kalnus nostiprini ar Savu spēku, apjozies ar stiprumu,

8 Tu klusini jūru krākšanu, to viļņu šņākšanu un tautu trakošanu,

9 ka visu pasaules malu iemītnieki bīstas no Tavām zīmēm; un tomēr Tu liec arī gavilēt ļaudīm gan rītausmas, gan saulrieta zemēs.

10 Tu piemeklē zemi ar svētību un dzirdini to un dari to visai bagātu: Dieva strautā ūdens papilnam. Tu liec viņu labībai un lauku augļiem labi izdoties, jo tā Tu apkop zemi.

11 Tu slacini zemes vagas, ar veldzi Tu līdzini tās arumus, Tu dari zemi mīkstu ar lietusgāzēm un svētī tās asnus.

12 Tu pušķo un vainago gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no treknuma.

13 Klajumu ganības zeļ, un pakalni apjožas ar gavilēm.

14 Pļavas pārklājas ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ietinas labības segā, tās gavilē un dzied!


JAUNĀ DERĪBA

/Jņ. 12:12-36/

12 Otrā dienā liels ļaužu pulks, kas bija nācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi,

13 ņēma palmu zarus un izgāja Viņam pretim, kliegdami: "Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Tā Kunga Vārdā, Israēla Ķēniņš!"

14 Bet Jēzus, atradis jaunu ēzeli, uzsēdās tam virsū, kā rakstīts:

15 nebīsties, Ciānas meita, redzi, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa! -

16 To visu Viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet, kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka tas par Viņu bija rakstīts un ka tāpēc tie Viņam to bija darījuši.

17 Šādu liecību nodeva ļaudis, kas pie Viņa bija bijuši, kad Viņš Lācaru bija saucis no kapa un uzmodinājis no miroņiem.

18 Tāpēc arī tauta Viņam bija gājusi pretim, ka viņa bija dabūjusi zināt, ka Viņš šo zīmi bija darījis.

19 Bet farizeji runāja savā starpā: "Jūs redzat, ka jūs nekā nespējat darīt! Redziet, visa pasaule iet Viņam pakaļ!"

20 Bet starp tiem, kas bija atnākuši svētkos, lai pielūgtu, daži bija grieķi.

21 Tie atnāca pie Filipa, kas bija no Betsaidas Galilejā, un viņu lūdza: "Kungs, mēs gribam Jēzu redzēt!"

22 Filips iet pie Andreja, lai viņam to sacītu. Andrejs un Filips nāk un saka to Jēzum.

23 Bet Jēzus atbild viņiem: "Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts.

24 Patiesi, patiesi Es jums saku: ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.

25 Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd, bet, kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvībai.

26 Ja kāds Man grib kalpot, tad lai viņš seko Man, jo, kur Es esmu, tur būs arī Mans kalps; un, ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cels godā.

27 Tagad Man dvēsele ir satriekta; ko lai Es saku? Tēvs, izpestī Mani no šīs stundas? Bet tāpēc jau šajā stundā esmu nācis.

28 Tēvs, pagodini Savu Vārdu!" Tad balss nāca no debesīm: "Es Viņu esmu pagodinājis un atkal Viņu pagodināšu!"

29 Tad ļaudis, kas stāvēja un to bija dzirdējuši, sprieda, ka pērkons ir rūcis, bet citi sacīja: "Eņģelis ar Viņu ir runājis."

30 Bet Jēzus atbildēja: "Nevis Manis dēļ šī balss atskanējusi, bet jūsu dēļ.

31 Tagad ir šīs pasaules tiesas stunda. Šīs pasaules valdnieks tagad tiks izstumts ārā.

32 Bet, kad Es no zemes tikšu paaugstināts, Es visus vilkšu pie Sevis."

33 Bet to Viņš sacīja norādīdams, kādā nāvē Viņam bija mirt.

34 Tad ļaudis Viņam atbildēja: "Mēs bauslībā esam mācījušies, ka Kristus paliek uz mūžu mūžiem; kā tad Tu saki, ka Cilvēka Dēlam jātiek paaugstinātam? Kas ir šis Cilvēka Dēls?"

35 Tad Jēzus viņiem sacīja: "Vēl mazu brīdi gaisma ir pie jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai tumsība jūs neapņem. Jo, kas tumsā staigā, nezina, kurp viņš iet.

36 Ticiet gaismai, kamēr jums ir gaisma, ka jūs topat par gaismas bērniem!" Tā Jēzus runāja un pēc tam nozuda viņu acīm.



VECĀ DERĪBA

/1Sam. 8:1-22/

1 Un notika, kad Samuēls jau bija kļuvis vecs, tad viņš iecēla abus savus dēlus par soģiem Israēlā.

2 Viņa pirmdzimtā dēla vārds bija Joēls, un otra vārds bija Abija; abi tie bija soģi Bēršebā.

3 Bet viņa dēli nestaigāja viņa ceļos, bet dzinās pēc mantas, tie pieņēma uzpirkšanas dāvanas un grozīja tiesu.

4 Tad visi Israēla vecaji sanāca kopā un devās pie Samuēla uz Rāmu.

5 Un viņi tam sacīja: "Redzi, tu esi kļuvis vecs, un tavi dēli nestaigā tavos ceļos, tādēļ iecel mums tagad ķēniņu, kas lai mūs tiesā, kā tas ir visām tautām."

6 Tas Samuēlam nepatika, it īpaši, kad viņi teica: dod mums ķēniņu, kas lai mūs tiesā. Un Samuēls pielūdza To Kungu.

7 Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Paklausi tautas balsi, dari visu, ko tie tev sacīs. Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš.

8 Tā viņi ir arvien rīkojušies, sākot ar to dienu, kad Es tos izvedu no Ēģiptes; līdz pat šai dienai tie Mani ir atstājuši un kalpojuši citiem, svešiem dieviem; tā nu viņi arī tev tagad dara.

9 Bet tagad klausi viņu balsij, tikai brīdini viņus nopietni un dari tiem zināmu, kādas tiesības būs ķēniņam, kas pār tiem valdīs."

10 Tad Samuēls visus Tā Kunga vārdus sacīja tautai, kas prasīja no viņa ķēniņu.

11 Un viņš sacīja: "Šādas tiesības būs ķēniņam, kas pār jums valdīs: viņš ņems jūsu dēlus par braucējiem saviem ratiem un arī, lai tie būtu viņa jātnieki, un arī, lai tie tecētu viņa ratu priekšā.

12 Un viņš tos iecels, lai tie būtu virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār piecdesmit vīriem; un citiem viņš liks, lai tie apartu un arī nopļautu viņa laukus, un vēl citiem, lai tie darina gan kara ieročus, gan ratu piederumus.

13 Un jūsu meitas viņš ņems, lai tās gatavotu ziedes, būtu par virējām un par cepējām.

14 Un jūsu labākos tīrumus, jūsu vīna dārzus un jūsu eļļas kokus viņš atņems jums un dos saviem kalpiem.

15 Arī no jūsu druvām un no jūsu vīna dārziem viņš ņems desmitās tiesas nodevu un to nodos saviem ierēdņiem un saviem kalpotājiem.

16 Viņš ņems arī jūsu kalpus un jūsu kalpones, un jūsu labākos jaunekļus, un jūsu ēzeļus, un ar tiem viņš veiks savus darbus.

17 No jūsu sīklopiem viņš ņems desmito tiesu, un jūs būsit viņam par kalpiem.

18 Un, kad jūs tanī dienā brēksit sava ķēniņa dēļ, ko jūs paši būsit sev izvēlējušies, tad Tas Kungs jums tanī dienā neatbildēs."

19 Bet tauta nevēlējās paklausīt Samuēla balsij, un tie sacīja: "Nē, lai tikai ķēniņš būtu pār mums!

20 Tad arī mēs būsim kā visas citas tautas, un mūsu ķēniņš pats spriedīs tiesu pār mums, un viņš pats izies mūsu priekšā karā, un viņš vadīs mūsu karus."

21 Un Samuēls dzirdēja visus tautas vārdus, un viņš tos darīja zināmus Tam Kungam.

22 Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Paklausi viņu balsij un iecel tiem ķēniņu!" Tad Samuēls sacīja Israēla vīriem: "Ejiet ikviens savā pilsētā."


/1Sam. 9:1-27/

1 Un tur bija kāds vīrs no Benjamīna cilts, vārdā Kīšs, pārticis cilvēks, Abiēla dēls, kas bija Cerora dēls, un tas Behorata dēls, un tas Afijas dēls.

2 Un viņam bija dēls, vārdā Sauls, viņa pirmdzimtais, skaists jauneklis, un visā Israēlā nebija neviena vīra, kas būtu bijis labāka izskata nekā viņš; veselu galvas tiesu viņš bija lielāks kā visi citi tautā.

3 Tieši tai laikā Saula tēvam Kīšam bija nomaldījušās ēzeļu mātes, un Kīšs sacīja savam dēlam Saulam: "Ņem sev līdzi kādu no šiem puišiem un celies un dodies ēzeļu mātes meklēt!"

4 Tad viņš pārstaigāja Efraima kalnus un izgāja caur Šališa zemi, un tie tās neatrada; un tie nogāja Šalima zemē, bet ir tur to nebija; un tad tie nonāca Benjamīna zemē, bet tie vēl arvien tās neatrada.

5 Un tad tie nogāja uz Cūfa zemi, un Sauls sacīja savam puisim, kas pie viņa bija: "Nāc, dosimies atpakaļ! Var būt, ka mans tēvs ir beidzis bēdāties par ēzeļu mātēm un sācis raizēties par mums."

6 Bet tas viņam sacīja: "Redzi, šai pilsētā ir kāds Dieva vīrs, kas ir ļoti godājams; viss, ko vien viņš saka, tas noteikti piepildās; dosimies nu uz turieni, varbūt viņš mums norādīs mūsu ceļu, kuru mums iet."

7 Tad Sauls atbildēja savam puisim: "Redzi, kad mēs tur noiesim, bet ko mēs šim vīram aiznesīsim? Jo maizes mūsu ceļa kulītēs vairs nav, un dāvanu mums nav, ko Dieva vīram pasniegt; kas tad mums ir?"

8 Taču puisis atkal atbildēja Saulam un sacīja: "Redzi, manā rokā ir sudraba seķeļa ceturtdaļa, to es gribu dot tam Dieva vīram, lai viņš mums pasaka mūsu ceļu."

9 Senāk Israēlā tā mēdza sacīt, kad kāds gāja savā gaitā, lai meklētu Dieva padomu: nāciet, iesim pie redzētāja! - Ko šodien sauc par pravieti, to senāk dēvēja par redzētāju.

10 Tad Sauls sacīja savam puisim: "Tavs padoms ir labs, nāc, iesim." Un tie gāja uz to pilsētu, kur šis Dieva vīrs mita.

11 Un tiem, kalnup kāpjot pa pilsētas uzkalniem, ceļā gadījās jaunavas, kuras bija iznākušas ārā, lai smeltu ūdeni. Un tie viņām jautāja: "Vai te atrodas redzētājs?"

12 Tās viņiem atbildēja un sacīja: "Redzi, šeit pat jau viņš ir - tur, jūsu priekšā; tikai pasteidzieties, jo šodien viņš ir nācis pilsētā, tāpēc ka šodien tautai kalnā ir upurējams kaujamais upuris.

13 Kad ieiesit pilsētā, tad jūs varēsit viņu vēl sastapt, pirms viņš dodas augšā kalnā ēst upura mielastu. Tauta nevar to baudīt pirms viņa atnākšanas, jo viņam vispirms upuris ir jāiesvētī, un tikai pēc tam to var baudīt tie, kas ir aicināti; tāpēc nu tagad ejiet, jo šodien jūs to tiešām sastapsit."

14 Un tie devās kalnup pilsētā; un, kad viņi nonāca iekšpilsētā, tad Samuēls izgāja tiem pretī, lai dotos kalnā.

15 Bet Tas Kungs dienu agrāk, pirms Sauls nāca, bija atklājies Samuēlam, sacīdams:

16 "Rītdien ap šo laiku Es pie tevis sūtīšu kādu vīru no Benjamīna zemes; to tev būs iesvētīt par vadoni Manai Israēla tautai, jo viņš Manu tautu atbrīvos no filistiešu rokas; Es esmu uzlūkojis Savas tautas postu, tāpēc ka viņu žēlabas ir nonākušas pie Manis."

17 Kad Samuēls ieraudzīja Saulu, tad Tas Kungs arī deva viņam ziņu: "Redzi, šis ir tas vīrs, par kuru Es tev sacīju, ka viņam ir jāvalda pār Manu tautu."

18 Un Sauls piestājās pie Samuēla pašos vārtos un sacīja: "Lūdzu, pasaki man, kur te ir redzētāja nams?"

19 Tad Samuēls atbildēja Saulam: "Es pats esmu redzētājs; ej man pa priekšu uz to pakalnu! Un ēd šodien kopā ar mani, bet no rīta agri es tevi atlaidīšu, un es tev došu ziņu par visu, kas tev ir uz sirds.

20 Bet par tām ēzeļu mātēm, kuras tev jau pirms trijām dienām bija nomaldījušās, vairs nebēdājies, jo tās ir atrastas. Un kuram tad tiks viss Israēla labums? Vai ne tev un visam tava tēva namam?"

21 Tad Sauls atbildēja un sacīja: "Vai es nenāku no Benjamīna, no mazākās Israēla cilts, un no mazākās dzimtas visu Benjamīna dzimtu starpā? Kāpēc tad tu man stāsti tādas lietas?"

22 Tad Samuēls ņēma līdzi Saulu un viņa puisi un tos ieveda ēdamā telpā; viņš tos sēdināja visaugstākajā vietā ielūgto priekšgalā, bet tādu bija pie trīsdesmit vīru.

23 Un Samuēls sacīja pavāram: "Dod šurp to gabalu, kuru es tev devu un par kuru es tev sacīju, lai tu noliec to pie sevis."

24 Tad pavārs atnesa, augstu pacēlis pleci ar visu, kas pie tā, un to cēla Saula priekšā. Un Samuēls sacīja: "Redzi, kas te ir atlicināts, tas tev ir celts priekšā, ēd, jo tas šim noliktajam laikam tev bija paglabāts, jau kopš es sacīju, ka esmu tautu saaicinājis." Un tā Sauls ēda kopā ar Samuēlu tanī dienā.

25 Un, kad tie nogāja lejā no kalna pilsētā, tad viņš sarunājās ar Saulu uz jumta.

26 Un tie cēlās agri, tikko kā ausa gaisma, un Samuēls sauca Saulu no jumta un sacīja: "Celies augšā! Es gribu tevi pavadīt." Tad Sauls piecēlās, un tie abi, viņš un Samuēls, izgāja laukā.

27 Un, kad viņi bija, lejup dodamies, nogājuši līdz pilsētas galam, tad Samuēls sacīja Saulam: "Saki puisim, lai viņš paiet mums garām un paliek mūsu priekšā." Un tas arī aizgāja. "Bet tu paliec nu kādu brīdi stāvot, jo es tev pavēstīšu Dieva vārdu."


/1Sam. 10:1-8/

1 Tad Samuēls ņēma eļļas trauciņu un to izlēja uz viņa galvu, un viņš to skūpstīja un sacīja: "Vai Tas Kungs nav tevi svaidījis par valdnieku pār Savu īpašumu - Israēla tautu?

2 Kad tu šodien no manis aiziesi, tad tu sastapsi divus vīrus pie Rahēles kapa uz Benjamīna robežām Celcā. Tie tev ziņos, sacīdami: tās ēzeļu mātes, ko tu biji izgājis meklēt, ir atrastas; un tavs tēvs tagad nebēdājas par ēzeļu mātēm, bet viņš raizējas par jums, domādams, ko varētu darīt sava dēla labad.

3 Un, no turienes vēl tālāk aizgājis, tu nonāksi pie Tābora ozola, un tur tevi satiks trīs vīri, kuri dosies kalnup uz Bēteli pie Dieva; viens nesīs trīs āžus, otrs trīs klaipus maizes, un trešais nesīs ādas maisu ar vīnu.

4 Un tie tevi sveicinās un dos tev divas maizes, tās ņem no viņu rokām.

5 Pēc tam tu nonāksi Dieva pakalnā, kur novietojusies filistiešu sardze, un notiks, kad tu ienāksi pilsētā, tad tu sastapsi tanī vietā praviešu pulku, kas pašreiz nāks lejā no upuru kalna. To priekšā skanēs arfas, bungas, stabules un cītaras, un tie pravietos.

6 Un Tā Kunga Gars būs pār tevi spēcīgs, un tu kopā ar viņiem pravietosi, un tu tiksi pārmainīts par citādu cilvēku.

7 Un redzi, kad šīs zīmes notiks un tās kļūs tev zināmas, tad dari pats, ko tava dvēsele atrod par pareizu, jo Dievs ir ar tevi.

8 Bet tev būs noiet man pa priekšu uz Gilgalu, un redzi, arī es nākšu lejā pie tevis, lai nestu dedzināmos upurus un arī kaujamos pateicības upurus. Bet tev tur jāgaida septiņas dienas, tiekāms es pie tevis nāku un saku, kas tev ir jādara."