Bībeles lasījumi – 22.maijs

Psalmi /66:1-12/

Jaunā Derība /Jņ. 12:37-13:17/

Vecā Derība /1.Samuēla 10:9-12:25/

PSALMI

/66:1-12/

1 Dziedātāju vadonim. Dziesma. Psalms.

2 Gavilējiet Dievam jūs, visas zemes! Dziediet Viņa Vārda godībai, veltījiet Viņam jo diženu cildinājumu!

3 Sakait Dievam: "Cik bijājami lieli ir Tavi darbi! Tavas varenības dēļ Tavā priekšā noliecas pat Tavi ienaidnieki!

4 Visa pasaule lai zemojas Tavā priekšā un dzied Tev, slavē Tavu Vārdu!" (Sela.)

5 Nāciet un raugiet Dieva darbus, kas ir tik liels Savā varā, valdīdams pār cilvēku bērniem!

6 Viņš pārvērta jūru par sausumu, sausām kājām varēja iet pāri upei; tādēļ mēs lai priecājamies par Viņu!

7 Viņš ir tas, kas valda mūžīgi Savā spēkā, Viņa acis nemitīgi vēro tautas; nepaklausīgie necelsies nemūžam. (Sela.)

8 Slavējiet, jūs tautas, mūsu Dievu! Un lieciet skaļi atskanēt Viņa slavai,

9 kas mūsu dvēselei devis dzīvību un mūsu kājām nav ļāvis slīdēt,

10 jo Tu mūs esi pārbaudījis, ak, Dievs, un esi mūs dzidrinādams kausējis, kā kausē sudrabu.

11 Tu esi ļāvis mums sapīties tīklā, licis smagas nastas uz mūsu kamiešiem;

12 Tu esi licis cilvēkiem celties pāri mūsu galvām, mums bija jāiet ugunī un ūdenī, un tomēr Tu beidzot mūs esi izvedis svabadībā.

JAUNĀ DERĪBA

/Jņ. 12:37-50/

37 Bet, lai gan Viņš tik daudz zīmju viņu priekšā bija darījis, tie tomēr neticēja Viņam.

38 Tā piepildījās pravieša Jesajas vārdi, ko tas teicis: Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij, un kam Dieva elkonis kļuvis zināms?

39 Tāpēc tie nevarēja ticēt, kā Jesaja tālāk saka:

40 viņu acis Viņš ir aptumšojis un viņu sirdis apcietinājis, lai viņi savām acīm neredzētu un nesaprastu un savās sirdīs neatgrieztos, ka Es tos varētu dziedināt.

41 To Jesaja ir sacījis tāpēc, ka tas skatīja Viņa godību un sludināja par Viņu.

42 Tomēr arī daudzi valdības vīri bija sākuši Viņam ticēt, bet farizeju dēļ viņi to atklāti neapliecināja, lai tos neizslēgtu no draudzes.

43 Jo viņi cilvēku atzinību mīlēja vairāk nekā godu Dieva priekšā.

44 Bet Jēzus sauca: "Kas Man tic, tas netic Man, bet Tam, kas Mani sūtījis!

45 Un, kas Mani redz, redz To, kas Mani sūtījis.

46 Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā.

47 Un, ja kāds Manus vārdus dzird un neievēro, Es to netiesāju; jo Es neesmu nācis pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt.

48 Kas Mani nievā un nepieņem Manus vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: Mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.

49 Jo Es nerunāju no Sevis, bet Tēvs, kas Mani sūtījis, Tas Man ir pavēlējis, ko lai saku un ko lai runāju.

50 Un Es zinu, ka Viņa pavēle ir mūžīga dzīvība. Tāpēc visu, ko runāju, Es runāju, kā to Mans Tēvs Man ir sacījis."

/Jņ. 13:1-17/

1 Bet pirms Pashā svētkiem, zinādams, ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam.

2 Vakariņas ēdot, kad jau velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, bija sirdī iedevis Viņu nodot,

3 zinādams, ka Tēvs visu bija licis Viņa rokās un ka Viņš pie Dieva aiziet, kā Viņš no Dieva ir nācis,

4 Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to;

5 pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko Viņš bija apsējis.

6 Kad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas Viņam saka: "Kungs, vai Tu man mazgāsi kājas?"

7 Jēzus atbildēja viņam: "Ko Es daru, to tu tagad nezini, bet pēc tu to sapratīsi."

8 Pēteris Viņam saka: "Nemūžam Tu man nemazgāsi kājas!" Jēzus atbildēja viņam: "Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie Manis."

9 Sīmanis Pēteris saka Viņam: "Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu!"

10 Jēzus saka viņam: "Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi."

11 Jo Viņš pazina Savu nodevēju, tāpēc Viņš sacīja: "Ne visi jūs esat tīri."

12 Kad nu Viņš viņu kājas bija mazgājis, Viņš paņēma Savas drēbes un atkal apsēdās. Tad Viņš sacīja: "Vai jūs zināt, ko Es jums esmu darījis?

13 Jūs Mani saucat: Mācītājs un Kungs, un jūs pareizi darāt, jo Es tas esmu.

14 Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt.

15 Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis.

16 Patiesi, patiesi Es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz sūtnis lielāks par to, kas viņu sūtījis.

17 Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!

VECĀ DERĪBA

/1Sam. 10:9-27/

9 Un notika, tikko viņš pagrieza muguru pret Samuēlu, lai turpinātu ceļu, Dievs pārmainīja viņa sirdi; un visas tās zīmes piepildījās tanī pat dienā.

10 Un tad tie devās uz Gibeu, un praviešu pulks viņam nāca pretī, un pēkšņi pār viņu nāca Tā Kunga Gars, un viņš viņu vidū pravietoja.

11 Un visi, kas viņu citkārt bija pazinuši, ne tikai kopš vakarējās un aizvakarējās dienas, kad redzēja, ka viņš kopā ar praviešiem pravietoja, tad cits citam teica: "Kas ar Kīša dēlu ir noticis? Vai tad arī Sauls pieder pie praviešiem?"

12 Tad kāds vīrs no turienes atbildēja un sacīja: "Un kas tad ir viņu, šo praviešu, tēvs?" Tādēļ ir cēlies šāds sakāmvārds: vai tad arī Sauls pieder pie praviešiem?

13 Un, kad viņš beidza pravietot, viņš devās uz augstieni.

14 Tad Saula radinieks prasīja viņam un viņa puisim: "No kurienes nākuši?" Un viņš atbildēja: "Ēzeļu mātes meklēt. Bet, kad redzējām, ka to tur nav, tad mēs devāmies pie Samuēla."

15 Tad Saula radinieks sacīja: "Pastāsti man, ko Samuēls jums teica."

16 Un Sauls sacīja savam radiniekam: "Viņš mums droši pateica, ka ēzeļu mātes atrastas." Bet par ķēniņa godu, par ko Samuēls arī bija vēstījis, viņš tam nekā neteica.

17 Tad Samuēls sasauca tautu Tā Kunga priekšā Micpā

18 un sacīja Israēla bērniem: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu izvedis Israēlu no Ēģiptes, un Es esmu arī tos glābis no ēģiptiešu rokas un arī no visu ķēniņu valstību varām, kas jūs ir apspiedušas;

19 bet jūs šodien paši esat savu Dievu atmetuši, kas jūs ir izglābis no visām jūsu likstām un no visām jūsu bēdām, un jūs esat Viņam teikuši: iecel pār mums ķēniņu! - Un tagad stājieties Tā Kunga priekšā, pēc jūsu ciltīm un pēc jūsu dzimtām!"

20 Un, kad Samuēls bija savedis kopā visas Israēla ciltis, tad tika mesti mesli, un tika iezīmēta Benjamīna cilts.

21 Un, kad Benjamīna cilts pēc savām dzimtām bija klāt pienākusi, tad ar meslu tika iezīmēta Matrija dzimta, un tā ar meslu tika izraudzīts Sauls, Kīša dēls. Un tie to meklēja, bet neatrada.

22 Tad tie vēlreiz vaicāja To Kungu: "Vai viņš vēl nāks?" Un Tas Kungs atbildēja: "Redzi, viņš ir paslēpies starp mantu kravām."

23 Tad tie steidzās un izvilka viņu no turienes laukā, un viņš nostājās tautas vidū, un viņš bija galvas tiesu pārāks nekā citi ļaudis.

24 Tad Samuēls sacīja visai tautai: "Vai jūs redzat, kādu Tas Kungs ir izredzējis? Tiešām, nav neviena cita visā tautā, kas būtu tāds kā viņš!" Tad visa tauta uzgavilēja un sauca: "Lai dzīvo ķēniņš!"

25 Tad Samuēls tautai teica, kādas ir ķēniņa varas tiesības, un viņš to ierakstīja grāmatā un nolika Tā Kunga priekšā; tad Samuēls atlaida tautu, ikvienu uz savām mājām.

26 Un arī Sauls gāja uz savām mājām Gibeā, un viņam līdzi gāja pulks vīru, kuru sirdis Dievs bija aizskāris.

27 Bet kādi nelieši sacīja: "Ko gan šis mums palīdzēs?" Un tie viņu nicināja un nenesa viņam dāvanas, bet viņš nelikās to dzirdējis.

/1Sam. 11:1-15/

1 Tad amonietis Nahašs devās un apmetās teltīs pie Jabešas Gileādā, un visi Jabešas vīri sacīja Nahašam: "Noslēdz derību ar mums, mēs gribam tev kalpot."

2 Tad amonietis Nahašs viņiem sacīja: "Tikai tā esmu ar mieru ar jums visiem noslēgt derību, ka es jums visiem izduru labo aci, tā likdams kaunam nākt pār visu Israēlu."

3 Tad Jabešas vecaji viņam sacīja: "Dod mums septiņas dienas laika, lai mēs izsūtām vēstnešus pa visām Israēla robežām; ja tad nebūs neviena glābēja mums, mēs paši iziesim pie tevis."

4 Kad vēstneši nonāca Gibeā, Saula pilsētā, un izstāstīja visus šos vārdus tautai, tad visa tauta pacēla savu balsi un raudāja.

5 Bet Sauls atgriezās ar vēršiem no lauka. Un Sauls vaicāja: "Kas ļaudīm ir noticis, ka tie raud?" Tad tie viņam izstāstīja Jabešas vīru vēsti.

6 Kad Sauls šos vārdus dzirdēja, tad Dieva Gars nāca pār viņu un viņš iedegās ļoti bargās dusmās.

7 Viņš sagrāba jūga vēršus un tos sakapāja mazos gabalos. Tos ar vēstnešu rokām viņš izsūtīja pa visām Israēla robežām, teikdams: "Kas nesekos Saulam un kas nesekos Samuēlam, ar tā vēršiem tiks darīts tāpat!" Tad bijība Tā Kunga priekšā it pēkšņi pārņēma visu tautu, un tie devās karā kā viens vīrs.

8 Viņš tos pārskaitīja Bezekā, un tad Israēlam izrādījās trīs simti tūkstošu, bet Jūdam trīsdesmit tūkstoši vīru.

9 Tad tie sacīja vēstnešiem, kas bija nākuši: "Tā sakiet Jabešas vīriem Gileādā: rītdien, kad saule karsti spiedīs, jums būs glābšana." Kad vēstneši atnāca un paziņoja to Jabešas vīriem, tad tie priecājās.

10 Un tad Jabešas vīri paziņoja amoniešiem: "Rīt mēs labprātīgi dosimies jūsu rokās, tad dariet ar mums, kā jums patīk!"

11 Nākamā rītā Sauls sadalīja karaspēku trijos pulkos, un tie rīta ausmā uzbruka ienaidnieku nometnei un kāva amoniešus līdz dienas karstākai stundai; bet tie, kuri palika pāri, tika tā izklīdināti, ka pat divi nepalika kopā.

12 Tad tauta sacīja Samuēlam: "Kas tie tādi bija, kuri sacīja: vai lai Sauls pār mums valda kā ķēniņš? - Dodiet šurp mums šos vīrus, lai mēs tos nonāvējam!"

13 Bet Sauls sacīja: "Šodien lai neviens nemirst, tāpēc ka Tas Kungs šodien ir devis atpestīšanu Israēlam."

14 Un tad Samuēls sacīja tautai: "Nāciet, dosimies uz Gilgalu un apstiprināsim tur ķēniņa varu!"

15 Tad visa tauta nogāja uz Gilgalu, un tur viņi iecēla Saulu par ķēniņu Tā Kunga priekšā Gilgalā, un viņi tur nesa Tam Kungam kaujamos pateicības upurus. Tur tad arī Sauls ar visiem Israēla vīriem ļāvās lielam priekam.

/1Sam. 12:1-25/

1 Tad Samuēls sacīja visam Israēlam: "Redzi, es esmu uzklausījis visas jūsu vēlēšanās, ko jūs esat izteikuši, un esmu jums iecēlis ķēniņu.

2 Un redzi, te jūsu priekšā staigā jūsu ķēniņš, bet es esmu palicis vecs un nosirmojis, un mani dēli ir ar jums, un es esmu jūsu priekšā staigājis no savas jaunības līdz pat šai dienai.

3 Redzi, še es stāvu. Atbildiet par mani Tā Kunga un Viņa svaidītā priekšā: kura vērsi es esmu ņēmis, un kura ēzeli es esmu piesavinājies? No kura es esmu izspiedis netaisnu peļņu, un kuram es esmu varas darbus darījis? Un no kura rokas es esmu ņēmis dāvanas, ka es savas acis tādēļ būtu piemiedzis? Tad es jums atlīdzināšu; lieciniet pret mani, tad es jums atdošu!"

4 Un tie atbildēja: "Tu neesi no mums netaisnu peļņu izspiedis, tu arī neesi centies mums izdabāt, un tu arī neesi ne no viena cilvēka rokas neko pieņēmis."

5 Tad viņš turpināja: "Lai Tas Kungs man ir liecinieks pret jums, un Viņa svaidītais lai ir šodien liecinieks, ka jūs manā rokā nekā tāda neesat atraduši." Un tie sacīja: "Lai Viņš ir liecinieks."

6 Un Samuēls sacīja tautai: "Jā, Tas Kungs ir liecinieks, kas Mozu un Āronu sūtījis un kas jūsu tēvus izvedis no Ēģiptes zemes.

7 Un nu tagad nostājieties še, lai es ar jums izskaidrojos Tā Kunga priekšā par visiem labiem darbiem un žēlastības liecībām, ko Viņš jums un jūsu tēviem ir parādījis.

8 Kad Jēkabs bija nogājis uz Ēģipti un jūsu tēvi vaimanādami brēca uz To Kungu, tad Tas Kungs sūtīja Mozu un Āronu, un tie izveda jūsu tēvus no Ēģiptes un lika tiem apmesties šinī vietā.

9 Bet tie aizmirsa To Kungu, savu Dievu, tāpēc Viņš tos nodeva Siseras, Hacoras karaspēka virspavēlnieka, varā, arī filistiešu varā un Moāba ķēniņa varā, un šie karoja pret viņiem.

10 Un tad tie brēca un vaimanāja, griezdamies pie Tā Kunga, un sacīja: mēs esam grēkojuši, jo mēs esam To Kungu atstājuši un esam kalpojuši baaliem un aštartēm! Bet nu, lūdzams, izglāb mūs no mūsu ienaidnieku rokas, un mēs Tev kalposim!

11 Tad Tas Kungs sūtīja Jerubbaalu, Baraku, Jeftu un Samuēlu, un Viņš jūs izglāba no jūsu ienaidnieku rokas, kas bija jums visapkārt, tā ka jūs varējāt dzīvot mierā.

12 Un, kad jūs redzējāt, ka amoniešu ķēniņš Nahašs jums uzbrūk, tad jūs man teicāt: ne tā, bet ķēniņam būs pār mums valdīt, - kaut gan Tas Kungs, jūsu Dievs, bija jūsu ķēniņš.

13 Un nu redzi, te ir tas ķēniņš, ko jūs sev izraudzījāt un kuru jūs prasījāt; un redzi, Tas Kungs ir jums iecēlis ķēniņu.

14 Vai nu jūs gribat bīties To Kungu, Viņam kalpot, klausīt Viņa balsij un nesacelties pret Tā Kunga pavēlēm, un tiklab jūs, kā arī tas ķēniņš, kurš pār jums valda, sekot Tam Kungam, savam Dievam?

15 Bet, ja jūs Tā Kunga balsij neklausīsit un sacelsities pret Tā Kunga pavēlēm, tad Tā Kunga roka būs pret jums, kā tā bija pret jūsu tēviem.

16 Tagad nostājieties še un vērojiet to lielo parādību, kurai Tas Kungs liks notikt jūsu acu priekšā.

17 Vai pašreiz nav kviešu pļaujamais laiks? Es piesaukšu To Kungu, un Viņš dos pērkonus un lietu, lai jūs atzīstat un nomanāt, ka ļaunums, ko jūs esat izdarījuši, ir ļoti liels Tā Kunga priekšā, proti, ka esat prasījuši sev ķēniņu."

18 Kad nu Samuēls To Kungu piesauca, tad Tas Kungs sūtīja pērkonus un vēlīno lietu tanī pašā dienā; un visa tauta ļoti bijās To Kungu un Samuēlu.

19 Un tad visa tauta sacīja Samuēlam: "Aizlūdz par saviem kalpiem To Kungu, savu Dievu, lai mēs nemirstam, jo bez visiem saviem grēkiem mēs arī vēl to grēku esam darījuši, ka esam sev prasījuši ķēniņu."

20 Tad Samuēls sacīja tautai: "Nebīstieties! Jūs gan patiešām esat šo ļaunumu izdarījuši; tomēr neatkāpieties no Tā Kunga, bet kalpojiet Tam Kungam ar visu savu sirdi.

21 Un neatkāpieties, sekodami blēņu dievībām, kas nedz palīdz, nedz arī izglābj, jo tie ir nieki.

22 Gan Tas Kungs Savu tautu neatmetīs Sava lielā Vārda dēļ, jo Tam Kungam ir paticis jūs darīt par Savu tautu.

23 Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu.

24 Tikai bīstaities To Kungu un kalpojiet Viņam patiesībā no visas savas sirds, jo jūs esat redzējuši, kādas varen lielas lietas Viņš jums ir darījis.

25 Bet, ja jūs tomēr darīsit ļaunu, tad gan jūs, gan jūsu ķēniņš aiziesit bojā."