• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 23.aprīlis

Psalmi /50:1-15/

Jaunā Derība /Lk. 22:1-38/

Vecā Derība /Jozuas 3:1-5:12/


PSALMI

/50:1-15/

1 Asafa psalms. Dievs, stiprais Dievs Kungs, uzrunā un uzsauc visai zemei no rītiem līdz vakariem.

2 No Ciānas, kas ir skaistuma vainagojums, Dievs staro Sava spožuma gaismā.

3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; iznīcības uguns iet Viņam pa priekšu, un stipra vētra plosās Viņam visapkārt.

4 Viņš uzsauc debesīm augšā un zemei, lai tiesātu Savu tautu:

5 "Sapulcējiet Manus svētos, kas upurēdami slēdza ar Mani derību!"

6 Un debesis pauda Viņa taisnīgumu, jo Dievs pats ir tiesnesis. (Sela.)

7 "Klausies, Mana tauta, Es runāšu, Israēl, Es brīdinu tevi! Es - Dievs, Es esmu tavs Dievs!

8 Nevis tavu kaujamo upuru dēļ norāju Es tevi; tavi dedzināmie upuri ir vienumēr Manu acu priekšā.

9 Es neņemšu vēršus no tava nama, nedz āžus no tava ganāmā pulka,

10 jo Man pieder visi meža zvēri, visi kustoņi pa tūkstošiem kalnos.

11 Man ir zināms ikviens putns gaisā, un visi lauku kustoņi ir Manā ziņā.

12 Ja Man gribētos ēst, tas Man nebūtu tev jāsaka, jo Man pieder pasaule un viss tās pilnums.

13 Vai tad lai Es ēdu vēršu gaļu un dzeru āžu asinis?

14 Nes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visuaugstākajam savus solījumus!

15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!"


JAUNĀ DERĪBA

/Lk. 22:1-38/

1 Un Neraudzētās maizes svētki, ko sauc Pashā, bija tuvu,

2 un augstie priesteri un rakstu mācītāji prātoja, kā Viņu nonāvēt, jo tie bijās no ļaudīm.

3 Bet sātans bija iegājis Jūdā, kuru sauca par Iskariotu un kurš bija viens no tiem divpadsmit.

4 Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā Viņu tiem nodot.

5 Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu.

6 Un viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, lai Viņu tiem nodotu, ļaudīm nezinot.

7 Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Pashā jērs bija kaujams,

8 un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: "Eita un sataisiet Pashā jēru, lai to varam ēst."

9 Un tie Viņam jautāja: "Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?"

10 Un Viņš tiem sacīja: "Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet,

11 un sakait nama kungam: Mācītājs tev liek jautāt: kur ir tā telpa, kur Es ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru?

12 Un viņš jums rādīs lielu, ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet."

13 Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēru.

14 Un, kad tā stunda pienāca, tad Viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar Viņu.

15 Un Viņš tiem sacīja: "Es esmu ļoti ilgojies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu,

16 jo Es jums saku: Es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā."

17 Un, biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: "Ņemiet un dalait to savā starpā!

18 Jo Es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi."

19 Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: "Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani pieminēdami!"

20 Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: "Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.

21 Bet, redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda.

22 Jo Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas Viņu nodod!"

23 Un tie sāka apjautāties savā starpā, kurš gan no viņiem tas esot, kas to darīšot.

24 Un tur arī ķilda cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot lielākais.

25 Un Viņš tiem sacīja: "Ķēniņi valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem.

26 Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo.

27 Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo.

28 Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis Manās grūtībās.

29 Un tāpēc Es jums novēlu Valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis,

30 ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā Valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.

31 Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.

32 Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!"

33 Bet tas Viņam sacīja: "Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē."

34 Bet Viņš sacīja: "Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti."

35 Un Viņš tiem sacīja: "Kad Es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka?" Un tie sacīja: "Nekā!"

36 Tad Viņš tiem sacīja: "Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu.

37 Jo Es jums saku: pie Manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš noziedzniekiem pieskaitīts. - Jo, kas par Mani rakstīts, tas piepildās."

38 Bet tie sacīja: "Kungs, redzi, še ir divi zobeni." Un Viņš tiem sacīja: "Diezgan."



VECĀ DERĪBA

/Joz. 3:1-17/

1 Tad Jozua cēlās agri no rīta, un tie aizgāja no Sitimas un nonāca lejā līdz Jordānai, gan viņš, gan visi Israēla bērni; un viņi tur pārnakšņoja, pirms tie cēlās pāri. 2 Un pēc trijām dienām virsnieki gāja pa nometni šurpu un turpu 3 un pavēlēja tautai, sacīdami: "Kad jūs ieraudzīsit Tā Kunga, sava Dieva, derības šķirstu, ka priesteri, Levija dēli, to nes, tad celieties no savas vietas un sekojiet tam. 4 Tomēr lai paliek starp jums un to divi tūkstoši olekšu plats atstatums, un neejiet tam tuvu, lai jūs varat zināt ceļu, kas jums jāiet, jo jūs šo ceļu vēl nekad neesat gājuši." 5 Un Jozua pavēlēja tautai: "Svētījieties, jo rīt Tas Kungs darīs jūsu vidū brīnumus." 6 Un Jozua sacīja priesteriem, teikdams: "Ņemiet derības šķirstu un celieties pāri tautai pa priekšu." Tad tie ņēma, pacēla derības šķirstu un gāja tautai pa priekšu. 7 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Šodien Es sākšu tevi paaugstināt visa Israēla acīs, lai tie zina, ka Es būšu ar tevi, kā Es esmu bijis ar Mozu. 8 Bet priesteriem, kas nes derības šķirstu, tu pavēli, sacīdams: kad jūs nonākat Jordānas malā pie ūdens, tad apstājieties pie Jordānas." 9 Un Jozua sacīja Israēla bērniem: "Nāciet šurp un klausaities Tā Kunga, sava Dieva, vārdus." 10 Un Jozua sacīja: "Šai brīdī jūs paši nomanīsit, ka dzīvais Dievs ir jūsu vidū, jo Viņš dzīdams izdzīs jums pa priekšu kānaāniešus, hetiešus, hīviešus, ferisiešus, girgaziešus, amoriešus un jebusiešus. 11 Redzi, Tā Kunga, visas pasaules valdītāja, derības šķirsts ies jūsu priekšā pāri Jordānai. 12 Tad nu izraugait sev divpadsmit vīrus no Israēla ciltīm, pa vienam no katras cilts. 13 Un, kad priesteru kāju pēdas, kas nes Tā Kunga, visas pasaules valdītāja, šķirstu, iegrims Jordānas ūdenī, tad savā tecējumā Jordānas ūdeņi apstāsies, ūdeņi, kas no augšas tek, un veidos ūdens aizsprostu." 14 Un, kad nu tauta devās ārā no savām teltīm, lai celtos pāri Jordānai, un priesteri nesa derības šķirstu tautas priekšā, 15 un šķirsta nesēji nonāca līdz Jordānai, un priesteru kājas, kuri nesa šķirstu, bija jau iebridušas ūdenī - bet Jordāna ir pārplūdusi visu pļaujas laiku -, 16 tad ūdeņi, kas plūda no augšas, sastājās kā liels aizsprosts, kurš sniedzās līdz pašai Ādamas pilsētai, kas atrodas sānis Cartanai; bet ūdeņi, kas plūda lejup uz Arabas jūru jeb Sāls jūru, izsīka. Tad tauta gāja pāri iepretim Jērikai. 17 Bet priesteri, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, stāvēja sausumā Jordānas vidū, un viss Israēls arī gāja sausām kājām pāri, līdz kamēr visi ļaudis bija pārgājuši pār Jordānu.

/Joz. 4:1-24/

1 Un, kad visi ļaudis bija pārgājuši Jordānu, tad Tas Kungs sacīja Jozuam:

2 "Izvēlieties sev no tautas divpadsmit vīrus, pa vienam vīram no katras cilts,

3 un pavēliet tiem, sacīdami: ņemiet sev no šejienes, no Jordānas upes vidus, kur priesteru kājas ir sausumā stāvējušas, divpadsmit akmeņus un pārnesiet tos pāri sev līdzi un nolieciet tos tanī vietā, kur jūs pavadīsit nakti."

4 Tad Jozua ataicināja divpadsmit vīrus, ko viņš bija izraudzījis no Israēla bērniem, pa vienam vīram no katras cilts,

5 un Jozua tiem sacīja: "Noejiet Tā Kunga, sava Dieva, šķirsta priekšā Jordānas vidū, paņemiet ikkatrs vienu akmeni uz saviem pleciem, pēc Israēla bērnu skaita,

6 lai šī ir zīme jūsu vidū, kad jūsu bērni jums vēlāk jautās, vaicādami: kas tie jums par akmeņiem?

7 Tad atbildiet viņiem: ūdeņi izsīka Tā Kunga derības šķirsta priekšā; kad tas devās pāri Jordānai, tad izsīka Jordānas ūdeņu straumes; tā šie akmeņi kļuva par piemiņu Israēla bērniem uz mūžīgiem laikiem."

8 Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi iznesa divpadsmit akmeņus no Jordānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs bija Jozuam sacījis, un viņi ar tiem pārnāca pāri upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja.

9 Un citus divpadsmit akmeņus Jozua sacēla Jordānas vidū tanī vietā, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur atrodas līdz šai dienai.

10 Bet priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja tik ilgi Jordānas vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis tautai sacīt, kā to Mozus jau bija pavēlējis Jozuam; un tā ļaudis steigšus gāja pāri.

11 Un, kad tauta bija pārgājusi pāri, tad arī Tā Kunga šķirsts tika nests pāri, un priesteri gāja tautai pa priekšu.

12 Un Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts apbruņoti gāja pāri Israēla bērnu priekšpulkā, kā Mozus tiem bija pavēlējis.

13 Apmēram četrdesmit tūkstoši cīņai bruņotu vīru devās pāri karā Tā Kunga priekšā Jērikas līdzenumā.

14 Tanī dienā Tas Kungs paaugstināja Jozuu visa Israēla acīs, un tie viņu bijās, tāpat kā tie bija Mozu bijušies visu viņa dzīves laiku.

15 Un Tas Kungs sacīja uz Jozuu:

16 "Pavēli priesteriem, liecības šķirsta nesējiem, lai tie iznāk no Jordānas."

17 Tad Jozua pavēlēja priesteriem un sacīja: "Izkāpiet no Jordānas."

18 Un, kad priesteri, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, izkāpa no Jordānas un tiklīdz viņu kāju pēdas bija sasniegušas krasta sausumu, tad tūdaļ Jordānas ūdens atgriezās savā vietā un ieplūda visur savos krastos kā vakar un aizvakar.

19 Bet arī tauta izkāpa no Jordānas pirmā mēneša desmitajā dienā, un tā uzcēla savas teltis Gilgalā, Jērikas austrumu pusē.

20 Un Jozua uzstatīja tos divpadsmit akmeņus Gilgalā, ko tie bija paņēmuši no Jordānas gultnes.

21 Un viņš sacīja Israēla bērniem, teikdams: "Kad jūsu bērni saviem tēviem vēlākos gados vaicās: kas tie par akmeņiem? -

22 tad stāstiet saviem bērniem, sacīdami: šo Jordānas upi Israēls ir pārgājis pa sausumu,

23 jo Tas Kungs, jūsu Dievs, lika izsīkt Jordānas ūdenim jūsu priekšā, iekāms jūs bijāt pārgājuši, tāpat kā Tas Kungs, jūsu Dievs, bija darījis ar Niedru jūru, likdams arī tai izsīkt sausai mūsu priekšā, iekāms bijām izgājuši tai cauri,

24 lai visas zemes tautas atzīst Tā Kunga roku, ka tā ir stipra, un lai jūs bīstaties To Kungu, jūsu Dievu, visu savu mūža dienu."


/Joz. 5:1-12/

1 Un notika, ka visi amoriešu ķēniņi, kuri mīt viņpus Jordānas pret rietumiem, un visi kānaāniešu ķēniņi, kuri dzīvo jūras malā, dzirdēja, ka Tas Kungs bija licis izsīkt Jordānas ūdenim Israēla bērnu priekšā, līdz tie visi bija pārgājuši pāri, un tad viņu sirdis kļuva bailīgas, un tiem vairs nebija drosmes stāties pretim Israēla bērniem.

2 Tanī laikā Tas Kungs sacīja Jozuam: "Taisi sev akmens nažus un sāc apgraizīt Israēla bērnus pa otram lāgam."

3 Tad Jozua sev izgatavoja akmens nažus, un viņš apgraizīja Israēla bērnus pie Gibeas-Aralotas>fn001<

4 Un redzi, iemesls, kādēļ Jozua apgraizīja tautu, visus vīrus, kas bija izgājuši no Ēģiptes: visi karavīri bija pa ceļam nomiruši tuksnesī, nākot no Ēģiptes. Pa to laiku no jauna neviens nebija ticis apgraizīts.

5 Jo apgraizīta bija visa tā tautas daļa, kas bija iznākusi no Ēģiptes, bet tā tautas daļa, kas bija dzimusi tuksnesī, pa ceļam no Ēģiptes nākot, - tie nebija apgraizīti.

6 Jo Israēla bērni staigāja četrdesmit gadus tuksnesī, tiekāms visa karotāju saime bija izmirusi, kas bija izgājuši no Ēģiptes, tādēļ ka tie nebija uzklausījuši Tā Kunga balsi; tāpēc Tas Kungs bija ar zvērestu viņiem apsolījis, ka Viņš tiem neļaus redzēt to zemi, ko Viņš ar zvērestu viņu tēviem bija apsolījis mums dot, zemi, kur piens un medus tek.

7 Bet viņu dēlus, kuriem Tas Kungs bija licis izaugt viņu vietā, tos tagad Jozua apgraizīja, jo tie bija palikuši ceļā neapgraizīti.

8 Un, kad visi ļaudis bija apgraizīti, tad tie palika savā vietā nometnē, kamēr tie izdziedinājās.

9 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Šodien Es esmu no jums novēlis visu Ēģiptes apkaunojumu." Tāpēc šī vieta tika nosaukta par Gilgalu>fn002<līdz pat šai dienai.

10 Un Israēla bērni apmetās teltīs Gilgalā, un tie sarīkoja Pashā svētkus mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku Jērikas līdzenumā.

11 Bet nākamajā dienā, kas sekoja Pashā svētkiem, viņi jau ēda no tās zemes ražas neraudzētu maizi un grauzdētas vārpas, tieši jau tanī pašā dienā.

12 Un ar šo nākamo dienu, kad viņi bija ēduši no tās zemes iegūtās ražas, viņiem izbeidzās manna; un turpmāk Israēla bērniem vairs nebija mannas, bet tie pārtika tanī gadā no Kānaānas zemes augļiem.