Psalmi /132:1-18/
Vēstules /1.Pētera 2:4-25/
Vecā Derība /Ecēhiēla 43:1-44:31/
PSALMI
/132:1-18/
1 Svētceļnieku dziesma. Piemini, ak, Kungs, Dāvidu un visas viņa ciešanas, viņu,
2 kas zvērēja Tam Kungam un solījās Jēkaba varenajam:
3 "Tiešām, es neiešu savas telts mītnē, es nekāpšu savas gultas cisās,
4 es neatvēlēšu savām acīm miegu un neļaušu snaust saviem acu plakstiem,
5 līdz kamēr nebūšu atradis vietu Tam Kungam, mājokli Jēkaba varenajam!"
6 Redzi, mēs dzirdējām par to Efratā, mēs to atradām Jaāra laukos:
7 "Iesim Viņa miteklī un zemosimies Viņa kāju pamesla priekšā!
8 Nāc, Kungs, Savā dusas vietā, Tu un Tavas godības šķirsts!
9 Tavi priesteri lai tērpjas taisnībā, un lai gavilē Tavi svētie!
10 Sava kalpa Dāvida dēļ nenoraidi Sava svaidītā vaigu!"
11 Tas Kungs ir devis Dāvidam patiesu zvērestu, no tā Viņš neatkāpsies: "No tavas miesas augļiem vienu Es celšu uz tava troņa.
12 Ja tavi dēli turēs Manu derību un Manas liecības, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu dēli sēdēs mūžīgi uz tava troņa!"
13 Jo Tas Kungs ir izraudzījis Ciānu, tur Viņš grib mājot.
14 "Tā ir Mana dusas vieta uz visiem laikiem, te Es mājošu, jo tā Es vēlos.
15 Svētīdams Es svētīšu Ciānas barību, tās nabagus Es paēdināšu ar maizi.
16 Es apģērbšu tās priesterus ar pestīšanu, un gavilēt gavilēs tās svētie.
17 Tur es uzcelšu Dāvidam ragu>fn002<, Es Savam svaidītajam sagādāšu spīdekli.
18 Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņa galvā mirdzēs viņa valdnieka kronis!"
VĒSTULES
/1.Pētera 2:4-25/
4 Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs.
5 Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu,
6 jo ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā izredzētu dārgu stūra akmeni, un, kas tic uz Viņu, nepaliks kaunā.
7 Tad nu jums, kas ticat, dārgs ieguvums, bet neticīgiem tas akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir tapis par stūra akmeni un ir akmens, pār kuru krīt, un klints, pie kuras piedauzās.
8 Tiem tas ir par piedauzību, kas neklausa vārdam, kam tie arī ir nolemti.
9 Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā,
10 jūs, kas citkārt nebijāt tauta, bet tagad Dieva tauta, kas nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti.
11 Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli,
12 dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundarus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.
13 Pakļaujieties ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai Tā Kunga dēļ,
14 gan valdniekam, kas ir pār visiem, gan pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu.
15 Jo tāda ir Dieva griba, ka jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu
16 kā svabadi, nevis tādi, kam svabadība būtu kā ļaunuma apsegs, bet kā Dieva kalpi.
17 Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstaities Dievu, godājiet valdnieku.
18 Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.
19 Jo tā ir žēlastība, ja kāds savas dievapziņas dēļ panes bēdas, netaisnību ciezdams.
20 Jo kāda slava jums būs, ja jūs panesīsit sitienus pārkāpumu dēļ? Bet, ja jūs, labu darīdami, cietīsit pārestības un tās panesīsit, tas Dievam labi patīk.
21 Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.
22 Tas grēku nedarīja, nedz arī atrada viltu Viņa mutē;
23 Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu Tam, kas spriež taisnu tiesu.
24 Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.
25 Jo jūs maldījāties kā avis, bet tagad jūs esat atgriezti pie sava dvēseļu Gana un Sarga.
VECĀ DERĪBA
/Ecēhiēla 43:1-27/
1 Viņš mani noveda pie vārtiem, kas ir uz rītu pusi.
2 Un redzi, Israēla Dieva godība parādījās pēkšņi no rītu puses ar stipru troksni kā lielu ūdeņu krākšana, un zeme atmirdzēja no Viņa godības.
3 Šī parādība bija tāda pati kā tā, ko es redzēju, kad Viņš nāca iznīcināt pilsētu, parādība, ko es ieraudzīju, bija tā pati parādība, ko es redzēju pie Ķebaras upes, un es nokritu uz sava vaiga.
4 Tā Kunga godība ienāca Templī pa vārtiem, kas ir uz rītu pusi,
5 un tad Gara spēks pacēla mani uz augšu un ienesa mani iekšējā pagalmā. Un redzi, Templis bija Tā Kunga godības pilns.
6 Es dzirdēju, ka kāds mani no Tempļa uzrunāja, un redzēju, ka tas pats vīrs stāvēja pie manis.
7 Tas uz mani sacīja: "Cilvēka bērns, šī vieta ir Mana troņa vieta un Manu soļu vieta, kur Es Israēla bērnu vidū dzīvošu mūžīgi. Un Israēla nams nedarīs vairs turpmāk nesvētu Manu svēto Vārdu, ne viņi paši, ne viņu ķēniņi ar savu elka dievību, nedz arī viņi ar savu ķēniņu mirušām miesām pēc viņu nāves ar to,
8 ka tie savu ķēniņu slieksni novietoja pie Mana sliekšņa un savus durvju stabus pie Maniem durvju stabiem, tā ka starp viņiem un Mani bija tikai siena; tā tie lika negodā Manu svēto Vārdu ar savām negantībām, ko tie darīja, tā ka Es tos iznīcināju Savās dusmās.
9 Bet, ja tie tagad atstājas no savas elkdievības un arī savu ķēniņu mirušās miesas tur tālu no Manis, tad arī Es dzīvošu viņu vidū mūžīgi!
10 Un tu, cilvēka bērns, pavēsti Israēla namam par šo Templi, lai tie kaunas savu noziegumu dēļ.
11 Un, kad tie kaunēsies visa tā, ko tie darījuši, tad iepazīstini viņus ar Tempļa plānu, ar tā izvietojumu, ar tā ieejām un izejām, ar tā ārējo izskatu, tā iekšējo kārtību un noteikumiem, un uzraksti visu to viņiem acu priekšā, lai tie piegriež vērību visam tā iekārtojumam, visiem tā noteikumiem un cenšas to visu arī ievērot un pildīt."
12 Šāds ir likums par Templi: "Kalna virsotnē visam laukumam visapkārt jābūt pašai svētākajai vietai!" Tāds ir likums par Templi.
13 Šādi ir altāra mēri olektīs, skaitot olekti vienkāršas olekts lielumā un vēl vienu plaukstas platumu klāt. Altāra pamats ir vienu olekti augsts un vienu olekti garš, un tā apmale visapkārt ir vienu sprīdi augsta. Un šāds bija altāra augstums:
14 no pamata pie grīdas līdz apakšējam iežogojumam bija divas olektis un platums viena olekts. Bet no mazā iežogojuma līdz lielajam bija četras olektis un platums viena olekts.
15 Upura ugunskurs bija četras olektis augsts, un no ugunskura pacēlās četri ragi.
16 Upura ugunskurs bija divpadsmit olekšu garš un divpadsmit olekšu plats, visās četrās pusēs līdzīgs četrstūris.
17 Platais iežogojums bija četrpadsmit olekšu garš un četrpadsmit olekšu plats uz visām četrām pusēm, un tā apmale visapkārt ap to bija pusolekti plata, un tās pamats vienu olekti plats visapkārt. Altāra pakāpieni atradās uz rītu pusi.
18 Un viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, tā saka Tas Kungs: šie ir altāra noteikumi, kas stāsies spēkā tai dienā, kad altāris būs izveidots, lai uz tā nestu dedzināmos upurus un slacinātu asinis.
19 Levija priesteriem, kas no Cadoka dzimuma un kam atļauts Man tuvoties, lai Man kalpotu, tā saka Dievs Tas Kungs, tiem dod vienu jaunu vērsi par grēku upuri.
20 Lai viņi ņem no upura asinīm un slacina tās uz altāra četriem ragiem un uz iežogojuma četriem stūriem, un visapkārt uz apmali: tā viņi altāri šķīstīs un sagādās tam salīdzinājumu.
21 Tad lai viņi ņem grēku upura vērsi un sadedzina to norādītā vietā ārpus svētnīcas.
22 Otrā dienā lai viņi nes āzi, kas bez vainas, kā grēku upuri, lai šķīstītu altāri, kā to šķīstīja ar vērsi.
23 Kad viņi būs pabeiguši šķīstīšanu, lai viņi tad ņem no liellopu ganāmā pulka vienu jaunu vērsi, kas bez vainas, un no sīklopiem vienu aunu, kas bez vainas, un upurē tos.
24 Tie viņiem jānes Tā Kunga priekšā, un priesteri lai uzber tiem sāli un upurē tos par dedzināmo upuri Tam Kungam.
25 Septiņas dienas viņiem būs upurēt katru dienu vienu āzi kā grēku upuri, arī vienu jaunu vērsi no liellopiem un vienu aunu no sīklopiem, kas abi bez vainas.
26 Septiņas dienas būs altāri darīt par bezgrēcīgu, to būs tā šķīstīt un iesvētīt.
27 Un pēc šīm septiņām dienām priesteriem astotā dienā un turpmāk būs nest uz šā altāra jūsu dedzināmos un pateicības upurus, un Es būšu jums žēlīgs," saka Dievs Tas Kungs.
/Ecēhiēla 44:1-31/
1 Pēc tam viņš veda mani atpakaļ pie svētnīcas ārējiem vārtiem rītu pusē, bet tie bija aizslēgti.
2 Tad Tas Kungs man sacīja: "Šiem vārtiem jāpaliek aizslēgtiem, tos nebūs atvērt, neviens pa tiem lai neieiet, tāpēc ka Tas Kungs, Israēla Dievs, iegāja pa tiem, tāpēc tiem jāpaliek aizslēgtiem.
3 Tikai pats valdnieks var tur apsēsties un maizi ēst Tā Kunga priekšā; pa vārtu priekštelpu tam būs ieiet un pa to pašu ceļu iziet."
4 Tad viņš veda mani pie ziemeļu vārtiem Tempļa priekšpusē. Un, kad es paskatījos, es redzēju: Tā Kunga godība pildīja Templi. Tad es nokritu uz sava vaiga,
5 un Tas Kungs man sacīja: "Cilvēka bērns, ievēro labi un uzklausies uzmanīgi visu, ko Es tev tagad teikšu par visiem Tempļa noteikumiem un likumiem. Ņem vērā ieeju Templī un visas izejas no svētnīcas.
6 Saki Israēla namam, šai pretestības pilnajai ciltij: tā saka Dievs Tas Kungs: lai nu reiz pietiktu jūsu nelietību, Israēla nams!
7 Jūs ļāvāt ienākt svešiniekiem, kas neapgraizīti sirdī un miesās, Manā svētnīcā, un apgānīt Manu Templi, kad jūs Man upurējāt Manu maizi, taukus un asinis un tā lauzāt derību ar Mani bez visām pārējām jūsu nelietībām.
8 Jūs nepildījāt paši savu svēto kalpošanu, bet saucāt citus, šos svešiniekus, savā vietā kalpot Manā svētnīcā.
9 Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: nevienam svešiniekam, kas neapgraizīts sirdī un miesās, nebūs ieiet Manā svētnīcā, nevienam svešiniekam no tiem, kas dzīvo Israēla tautas vidū.
10 Toties levītiem, kas atkrituši no Manis, kad Israēls bija nomaldījies un pēc savas atkrišanas no Manis skrēja saviem elkiem pakaļ - tiem jānožēlo savi pārkāpumi.
11 Tiem būs kalpot Manā svētnīcā kā sargiem Tempļa vārtos un namu apkopt; tiem būs kaut dedzināmos un kaujamos upurus priekš tiem ļaudīm, un tiem būs stāvēt viņu priekšā, lai kalpotu viņiem.
12 Tāpēc ka tie viņiem kalpojuši elku priekšā un kļuvuši Israēla namam par iemeslu apgrēcībai, Es pacēlu pret tiem Savu roku zvērestam, saka Dievs Tas Kungs, ka tiem būs izpirkt savu noziegumu.
13 Tiem nav atļauts Man tuvoties kā priesteriem, priesteru pienākumus pildot, un aizskart jebkādus Manus svētumus, bet tiem būs nest savu kaunu un tās nelietības, ko tie darījuši.
14 Es tos iecelšu par kalpiem nama apkopšanai, lai tie veic visu, kas tur nama apkopšanā darāms.
15 Bet levītu priesteriem, Cadoka pēcnācējiem, kas uzticīgi veica kalpošanu Manā svētnīcā, kad israēlieši nomaldījās un atkrita no Manis, tiem ir atļauts Man tuvoties un Man kalpot un stāvēt Manā priekšā, Man pienest upurim taukus un asinis, tā saka Dievs Tas Kungs.
16 Tiem būs iet Manā svētnīcā un nostāties pie Mana galda, lai Man kalpotu un uzturētu Manu kārtību.
17 Bet, kad tie ieies pa iekšējā pagalma vārtiem, tad tiem jāapvelk linu drēbes; nekas vilnains tiem nedrīkst būt mugurā, kad tie kalpo iekšpus iekšējā pagalma vārtiem un Templī.
18 Linu apsējam jābūt uz viņu galvas un linu biksēm ap viņu gurniem, tiem nebūs tērpties tādās drēbēs, kas dzen sviedrus.
19 Bet, kad tie iziet pie tautas ārējā pagalmā, tad tiem jānovelk tās drēbes, kurās tie kalpojuši, un tās jānoliek svētajās telpās un jāapvelk citas drēbes, lai tie nepiešķirtu tautai svētību ar savām drēbēm.
20 Tiem nebūs noskūt savu galvu pliku, nedz arī nēsāt garus matus, bet savas galvas matus nogriezt, kā parasts.
21 Viņu priesteriem nebūs vīnu dzert, kad tiem jāiet iekšējā pagalmā.
22 Tiem nebūs precēt atraitni vai šķirtu sievu, bet tikai jaunavu no Israēla cilts. Bet priestera atstātu atraitni tie drīkst precēt.
23 Tiem būs mācīt Manu tautu atšķirt svētu no nesvēta un rādīt, kāda starpība ir starp nešķīstu un šķīstu.
24 Tiesas lietās tiem būs tiesu turēt; pēc Manām tiesām tiem būs tiesāt un turēt Manus baušļus un likumus visos Manos svētkos un svētīt Manu svēto dienu.
25 Mironi tiem nebūs aizskart, lai netaptu nešķīsts; ir tikai atļauts aizskart mirušu tēvu un māti, dēlu vai meitu, brāli vai neprecētu māsu un kļūt nešķīstam.
26 Un, kad viņš atkal šķīstījies, viņam pie pavadītā laika vēl jāpieliek septiņas dienas.
27 Un tai dienā, kad tam jāiet iekšējā pagalmā, lai pēc tam kalpotu svētnīcā, tam būs nest grēku upuri, tā saka Dievs Tas Kungs.
28 Nekāds mantots īpašums lai viņiem nepieder: Es esmu viņu mantotais īpašums; arī nekādu zemes īpašumu jums nebūs Israēlā viņiem piešķirt: Es esmu viņu īpašums.
29 Viņi ir tie, kam būs apēst ēdamos upurus, grēku un noziegumu upurus, un viss tas, kas atzīstams par kāda izraidāmā īpašumu un kas atrodas Israēlā, piederēs viņiem.
30 Un visu jūsu augļu pirmaji un visi jūsu cilājamie upuri, ko jūs nesat, lai pieder priesteriem; arī no labākajām jūsu smalko miltu šķirnēm kādu daudzumu jums būs dot priesteriem, lai svētība mīt jūsu namos.
31 Kritušu vai saplosītu lopu vai putnu gaļu priesteriem nebūs ēst.
Komentarze