• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 24.aprīlis

Psalmi /50:16-23/

Jaunā Derība /Lk. 22:39-62/

Vecā Derība /Jozuas 5:13-7:26/


PSALMI

/50:16-23/

16 Bet bezdievim Tas Kungs saka:"Ko tu daudzini Manus likumus un ņem Manu derību savā mutē,

17 ja tu ienīsti pamācību un laid Manus vārdus pār galvu?

18 Kad tu redzi zagli, tu esi viņam pa draugam, tu biedrojies ar laulības pārkāpējiem.

19 Savai mutei tu ļauj vaļu runāt ļaunu, un tava mēle pauž melus.

20 Tu sēdi un runā ļaunu pret savu brāli, tu apmelo savas mātes dēlu.

21 Tā tu dari, un, kad Es ciešu klusu, tu domā, ka Es esmu tāds pats kā tu. Tādēļ Es pārmācīšu tevi un turēšu to tev acu priekšā.

22 Ievērojiet jel to jūs, kas Dievu aizmirsuši, lai Man jūs nav jāsaplosa, un glābēja jums nebūs!

23 Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani godā, un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu pestīšanu."


JAUNĀ DERĪBA

/Lk. 22:39-62/

39 Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi.

40 Un, tai vietā nonācis, Viņš tiem sacīja: "Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā."

41 Un Viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu

42 un sacīja: "Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!"

43 Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja.

44 Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.

45 Un Viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie Saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām.

46 Un Viņš tiem sacīja: "Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā!"

47 Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca pulks ļaužu, un viens no tiem divpadsmit, Jūda vārdā, gāja viņu priekšgalā un tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu.

48 Bet Jēzus viņam sacīja: "Jūda, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?"

49 Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas notiek, Viņam sacīja: "Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?"

50 Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.

51 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Diezgan! Pietiek." Un Viņš aizskāra viņa ausi un to dziedināja.

52 Un Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un Tempļa virsniekiem un vecajiem, kas pret Viņu bija sapulcējušies: "Jūs esat izgājuši kā pret slepkavu ar zobeniem un nūjām!

53 Es esmu bijis ik dienas pie jums Templī, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara."

54 Un tie Viņu saņēma un noveda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes.

55 Un, kad tie uguni bija sakūruši pagalma vidū un kopā sasēdušies, Pēteris apsēdās pie viņiem.

56 Un kāda kalpone, to redzēdama sēžam pie uguns, uzlūkoja viņu un sacīja: "Šis arī bija pie Viņa."

57 Bet tas Viņu aizliedza, sacīdams: "Sieva, es Viņu nepazīstu."

58 Un pēc maza brīža vēl cits, viņu redzēdams, sacīja: "Arī tu esi no viņiem." Bet Pēteris sacīja: "Cilvēk, es neesmu."

59 Un pēc kādas stundas cits to apstiprināja, sacīdams: "Patiesi, arī šis ir bijis pie Viņa, jo tas arī ir galilietis."

60 Bet Pēteris sacīja: "Cilvēk, es nezinu, ko tu runā." Un tūliņ, viņam vēl runājot, gailis dziedāja.

61 Un Tas Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris atcerējās Tā Kunga vārdu, ko Tas viņam bija sacījis: "Pirms gailis šodien dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi."

62 Un, ārā izgājis, Pēteris sāka gauži raudāt.



VECĀ DERĪBA

/Joz. 5:13-15/

13 Un notika, kad Jozua bija pie Jērikas, ka viņš pacēla savas acis, un redzi, tur viņam pretī stāvēja kāds vīrs, kuram rokā bija atvēzts zobens, un Jozua gāja pie viņa un jautāja: "Vai tu esi mūsu cilvēks vai mūsu pretinieks?"

14 Bet tas sacīja: "Nē, bet es esmu tagad nācis kā Tā Kunga karaspēka virspavēlnieks." Tad Jozua metās zemē uz sava mjvaiga un to pielūdza un viņam sacīja: "Ko mans Kungs grib teikt Savam kalpam?"

15 Tad Tā Kunga karaspēka virspavēlnieks sacīja Jozuam: "Novelc savas kurpes no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta." Un Jozua tā arī darīja.

/Joz. 6:1-27/

1 Bet Jērika aizslēdza savus vārtus un palika noslēgta Israēla bērniem; ne tur kāds iegāja, ne no turienes kāds iznāca.

2 Un Tas Kungs sacīja Jozuam: "Redzi, Es esmu nodevis Jēriku, tās ķēniņu un tās varonīgos karavīrus tavā rokā.

3 Aplenciet pilsētu, visi karavīri apejiet tai apkārt vienreiz dienā, un tā dariet sešas dienas.

4 Un septiņi priesteri lai nes septiņas āžu ragu taures šķirstam pa priekšu, bet septītajā dienā ejiet apkārt ap pilsētu septiņas reizes, un priesteri lai pūš taures.

5 Un, tiklīdz tie garāk pūtīs āža ragā un jūs sadzirdēsit taures skaņu, tad lai visa tauta saceļ varen lielu troksni; tad tūdaļ sagrūs pilsētas mūri paši no sevis, un tauta lai kāpj tiem pāri tur, kur ikviens stāv."

6 Tad Jozua, Nūna dēls, aicināja priesterus un tiem sacīja: "Nesiet derības šķirstu, bet lai septiņi priesteri nes septiņas āžu ragu taures Tā Kunga šķirsta priekšā."

7 Bet kara saimei viņš pavēlēja: "Ejiet un aplenciet pilsētu, un apbruņotie vīri lai iet pa priekšu Tā Kunga šķirstam."

8 Un, kā Jozua bija tautai sacījis, tā arī gāja septiņi priesteri, nesdami septiņas āžu ragu taures Tā Kunga priekšā; viņi gāja un pūta taures, bet Tā Kunga derības šķirsts viņiem sekoja.

9 Un apbruņojušies karavīri gāja pa priekšu priesteriem, kuri pūta taures, un aizmugurējie pulki sekoja šķirstam, pūzdami taures.

10 Bet tautai Jozua bija stingri pavēlējis, teikdams: "Jūs nedrīkstat izkliegt kara saucienus, un lai jūsu balss nebūtu dzirdama un lai ne vārds neiziet no jūsu mutes līdz tai dienai, kad es jums sacīšu: saceliet troksni. Tad jums būs kliegt."

11 Un Tā Kunga šķirsts tika nests apkārt pilsētai vienu reizi; tad tie iegāja nometnē un palika pa nakti nometnē.

12 Un Jozua cēlās agri no rīta, un priesteri iznesa Tā Kunga šķirstu.

13 Un septiņi priesteri, kas nesa septiņas āžu ragu taures Tā Kunga šķirsta priekšā, staigājot lēnā solī, pūta taures, bet apbruņotie karavīri gāja viņiem pa priekšu un aizmugurējie pulki soļoja aiz Tā Kunga šķirsta, un ejot tika pūstas taures.

14 Tā viņi arī otrā dienā apgāja pilsētai apkārt vienu reizi, tad tie atgriezās nometnē; tā tie darīja sešas dienas.

15 Un septītajā dienā tie cēlās agri, gaismai austot, un gāja ap pilsētu tādā pašā veidā septiņas reizes, tikai šinī dienā viņi apgāja pilsētai apkārt septiņas reizes.

16 Un notika septītajā reizē, kad priesteri pūta taures, Jozua sacīja tautai: "Kliedziet, jo Tas Kungs šo pilsētu ir nodevis jūsu varā.

17 Un šī pilsēta lai krīt Tā Kunga sodā: viss, kas vien tanī ir, un viņa pati lai top izdeldēta; tikai netikle Rahāba lai paliek dzīva, viņa pati un visi, kas ir pie viņas atrodami viņas namā, jo viņa bija paslēpusi sūtņus, ko mēs bijām izsūtījuši.

18 Tikai sargaities no tā, kas ir padots iznīcības lāstam, ka jūs paši netopat par tādiem, kas ir iznīcināmi, un ka jūs neņemat daļu sev un tā nepadarāt arī Israēla nometni par tādu, kas ir padota lāstam, un ka jūs to nenovedat postā.

19 Bet viss sudrabs un zelts, un vara un dzelzs rīki lai ir svēti Tam Kungam, un tie lai nāk pie Tā Kunga dārgumiem."

20 Tad nu tauta kliedza, taures tika pūstas. Un, tiklīdz tauta sadzirdēja tauru skaņas, tā sāka kliegt vēl skaļāk, un tad arī mūri sagruva, un karotāji iegāja pilsētā, katrs no savas vietas. Un, kad nu viņi pilsētu tā bija ieņēmuši,

21 viņi galīgi iznīcināja it visu, kas vien bija pilsētā: vīrus un sievas, bērnus un sirmgalvjus, no vērša līdz sīklopam un ēzelim; viss tika nogalināts ar zobena asmeni.

22 Tad Jozua teica abiem vīriem, kas bija nākuši zemi izlūkot: "Ejiet netikles namā un izvediet ārā šo sievu un itin visus tos, kuri ir kopā ar viņu tās namā, kā jūs viņai zvērēdami solījāt."

23 Tad jaunekļi, abi izlūki, nogāja un izveda Rahābu un viņas tēvu, un viņas māti, un viņas brāļus, un visu, kas vien pie tās bija; viņi izveda ārā arī visus viņas ģimenes piederīgos, un viņi lika tiem apmesties ārpus Israēla nometnes.

24 Un pilsētu tie nodedzināja līdz ar visu, kas tajā bija, bet sudrabu un zeltu līdz ar vara un dzelzs rīkiem tie nodeva Tā Kunga nama dārgumu krātuvē.

25 Bet netikli Rahābu un viņas tēva namu, un itin visu, kas tai piederēja, Jozua atstāja pie dzīvības, un tā dzīvoja Israēla vidū līdz šai dienai, tāpēc ka viņa bija paslēpusi sūtņus, ko Jozua bija izsūtījis Jēriku izlūkot.

26 Un tanī laikā Jozua zvērēja un sacīja: "Nolādēts lai ir tas vīrs Tā Kunga priekšā, kas uzcels un atjaunos šo pilsētu Jēriku. Pamatus lai viņš liek tai par sava pirmdzimtā un vārtus lai ieceļ tai par sava jaunākā dēla dzīvību."

27 Bet Tas Kungs bija ar Jozuu, un viņa slava izpaudās visā zemē.


/Joz. 7:1-26/

1 Bet Israēla bērni pieskārās pie tā, kas ar lāstu bija nolemts iznīcībai, jo Ahans, Karmija dēls, bet tas Zabdija dēls, un tas Zeraha dēls no Jūdas cilts, bija paņēmis no aizliegtā. Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēla bērniem.

2 Un Jozua izsūtīja vīrus no Jērikas uz Aju, kas ir Bet-Avenas tuvumā austrumos no Bēteles, un tiem sacīja: "Ejiet augšup un izlūkojiet zemi."

3 Tad vīri nogāja un izlūkoja Aju, un tie atgriezās pie Jozuas un viņam sacīja: "Lai visa tauta nedodas uz turieni, bet lai noiet kādi divi vai trīs tūkstoši vīru, kuru pietiktu, lai Aju ieņemtu, bet lai netiek apgrūtināta visa tauta, jo Ajā ļaužu nav daudz."

4 Tad turp arī devās tikai kādi trīs tūkstoši vīru no visas tautas, bet tie metās bēgt Ajas vīru priekšā.

5 Un Ajas vīri nogalināja no šiem vīriem kādus trīsdesmit sešus vīrus un vajāja pārējos no vārtiem līdz akmeņlauztuvēm, un vēl daļu tie sakāva pie pakalnes. Tad tautas sirds izkusa un kļuva kā ūdens.

6 Un Jozua saplēsa savas drēbes un metās zemē uz sava vaiga Tā Kunga šķirsta priekšā līdz pat vakaram, viņš un Israēla vecaji, un tie kaisīja pīšļus uz savām galvām.

7 Un Jozua sacīja: "Ak, Kungs, mans Dievs! Kāpēc Tu esi licis šai tautai celties pāri Jordānai? Vai ar nodomu, lai mūs nodotu amoriešu rokās? Lai tie mūs iznīcinātu? Ak, kaut mēs labāk būtu palikuši dzīvot viņpus Jordānas!

8 Ko gan varu vēl teikt, ak, Kungs, kad Israēla tauta sava ienaidnieka priekšā ir pagriezusi muguru?

9 Kad kānaānieši un visi šīs zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie mūs ielenks no visām pusēm un izdeldēs mūsu vārdu no šīs zemes. Ko tad Tu darīsi Sava lielā Vārda labā?"

10 Tad Tas Kungs sacīja Jozuam: "Celies! Kāpēc tu guli uz sava vaiga?

11 Israēls ir grēkojis un pārkāpis Manu derību, ko Es esmu tiem pavēlējis; viņi ir arī ņēmuši no tā, kas bija ar lāstu iznīcībai nolemts, viņi ir zaguši un ir melojuši, un ir ielikuši paņemto starp saviem rīkiem.

12 Tādēļ arī Israēla bērni nespēj vairs savu ienaidnieku priekšā pastāvēt, bet tie saviem ienaidniekiem pagrieza muguru, jo tie paši ir kļuvuši nolādēti. Es turpmāk vairs nevarēšu būt ar jums, ja jūs neiznīcināsit no sava vidus ar lāstu apkrauto.

13 Celies augšā! Šķīsti tautu un saki: dariet sevi svētus rītdienai, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: iznīcības lāsts ir tavā vidū, Israēl; tu neesi spējīgs pastāvēt savu ienaidnieku priekšā, kamēr tu neiznīcināsi šo lāstu no sava vidus.

14 Tāpēc ierodieties rītu agri, pēc savām ciltīm; un tā cilts, uz kuru Tas Kungs norādīs, lai nāk pēc savām dzimtām, bet tā dzimta, uz ko Tas Kungs norādīs, lai nāk pēc savu tēvu namiem, bet tie tēvu nami, uz ko Tas Kungs norādīs, lai nāk priekšā pa vienam vīram.

15 Un, kurš tiks atrasts, ka tam iet līdzi iznīcības lāsts, tas un viss, kas vien tam pieder, ir jāsadedzina ugunī, tādēļ ka viņš ir lauzis Tā Kunga derību un darījis negodīgas lietas Israēlā."

16 Tad Jozua cēlās agri no rīta un lika Israēlam nostāties pēc viņa ciltīm, un norādījums krita uz Jūdas cilti.

17 Un, kad viņš pieaicināja Jūdas cilti, tad ar norādījumu tika apzīmēta Zeraha dzimta, un, kad viņš lika tuvoties Zeraha dzimtai, tēvu namam pēc tēvu nama, tad norādīts tika Zabdija tēvu nams.

18 Un, kad viņš lika tuvoties šī nama atsevišķiem vīriem, tad tika ar norādījumu apzīmēts Ahans, Karmija dēls, kas bija Zabdija dēls, un tas Zeraha dēls no Jūdas cilts.

19 Tad Jozua sacīja Ahanam: "Mans dēls, dod godu Tam Kungam, Israēla Dievam, un dod Viņam slavu, un saki man, ko tu esi izdarījis, bet neslēp manā priekšā itin neko."

20 Tad Ahans Jozuam atbildēja un sacīja: "Tiešām, es esmu grēkojis Tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā. Un redzi, kādu pārkāpumu es esmu izdarījis.

21 Kad es laupījuma vidū ieraudzīju kādu ļoti labu babiloniešu apmetni un divi simti sudraba seķeļu, un zelta kausējuma stieni, kas svēra piecdesmit seķeļus, tad es iekāroju šīs lietas un tās paņēmu; un redzi, tās ir paslēptas manas telts vidū, ieraktas zemē, bet sudrabs apakšā zem tām."

22 Tad Jozua sūtīja sūtņus, un tie skrēja uz telti, un redzi, tiešām viņa teltī bija paslēpti šie priekšmeti, bet sudrabs tiem apakšā.

23 Un tie tos paņēma no telts vidus un atnesa Jozuam un visiem Israēla bērniem, un tos nolika Tā Kunga priekšā.

24 Tad Jozua un viss Israēls līdz ar viņu ņēma Ahanu, Zeraha dēlu, kā arī to sudrabu, apmetni, zelta kausējuma stieni, viņa dēlus, viņa meitas, viņa vēršus, viņa ēzeļus, viņa sīklopus, viņa telti, itin visu, kas tam piederēja, un tos visus noveda Ahoras ielejā.

25 Un Jozua tad sacīja: "Kā tu mūs esi ievedis nelaimē, tā Tas Kungs tagad tevi ieved nelaimē." Un viss Israēls to nomētāja ar akmeņiem, un viņi tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva tiem virsū akmeņus.

26 Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kaudzi, kas ir palikusi līdz šai dienai. Un Tas Kungs mitējās Savā dusmu karstumā. Šo vietu līdz pat šai dienai tādēļ vēl sauc par Ahoras ieleju.