• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 26. novembris

Psalmi /134:1-3/

Vēstules /1.Pētera 5:1-14/

Vecā Derība /Daniēla 1:1-2:23/


PSALMI

/134:1-3/

1 Svētceļnieku dziesma. Redzi, teiciet tad nu To Kungu, visi Viņa kalpi, jūs, kas stāvat naktī Tā Kunga namā!

2 Paceliet savas rokas uz svēto vietu un teiciet To Kungu!

3 Tas Kungs, kas radījis debesis un zemi, lai tevi svētī no Ciānas!


VĒSTULES

/1.Pētera 5:1-14/

1 Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks:

2 ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds,

3 ne kā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam.

4 Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsit nevīstošo godības vainagu.

5 Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.

6 Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.

7 Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.

8 Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.

9 Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.

10 Bet visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis Savā mūžīgajā godībā, Tas jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus.

11 Viņam vara mūžu mūžos. Āmen!

12 Ar Silvānu, uzticamo brāli, kā man šķiet, es jums esmu rakstījis īsi, pamācīdams un apliecinādams, ka tā ir patiesa Dieva žēlastība, tanī stāviet!

13 Jūs sveicina līdzi izredzētā draudze Bābelē un mans dēls Marks.

14 Sveiciniet cits citu ar mīlestības skūpstu! Miers jums visiem, kas esat Kristū!



VECĀ DERĪBA

/Daniēla 1:1-21/

1 Jūdas ķēniņa Jojakīma trešajā valdīšanas gadā Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars devās kara gājienā pret Jeruzālemi un aplenca to.

2 Un Tas Kungs nodeva Jūdas ķēniņu Jojakīmu un dažus Dieva nama traukus un piederumus viņa rokā, un viņš aizveda tos uz Sineāras zemi un nodeva tos sava dieva namā, bet traukus un dažus citus piederumus viņš novietoja sava dieva dārgumu krātuvē.

3 Tad viņš pavēlēja Aspenasam, savam galminieku priekšniekam, izraudzīt no israēliešu vidus no ķēniņa nama vai no dižciltīgo ģimenēm jaunekļus,

4 kas miesīgi bez vainas, kas glīti izskatā, ievadīti visās zināšanās, labi mācīti un ar bagātām gara dāvanām un būtu derīgi kalpot ķēniņa pilī. Tie ir mācāmi kaldeju rakstos, un tiem jāmācās arī kaldeju valoda.

5 Un ķēniņš noteica viņu uzturam ņemt ik dienas ēdienus no ķēniņa galda un dzērienus no ķēniņa vīna pagraba. Viņu izglītībai viņš noteica trīs gadus; pēc tam tiem bija stāties ķēniņa kalpībā.

6 Viņu starpā bija Jūdas cilts dēli: Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja.

7 Bet galminieku priekšnieks deva tiem citus vārdus un nosauca Daniēlu par Beltsacaru, Hananju par Sadrahu, Misaēlu par Mesahu un Asarju par Abed-Nego.

8 Bet Daniēls cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda un ar vīnu, ko ķēniņš dzēra; tādēļ viņš lūdza galminieku priekšnieku nespiest viņu aptraipīt sevi.

9 Un Dievs piešķīra Daniēlam žēlastību un pretimnākšanu no galminieku priekšnieka puses.

10 Tas sacīja Daniēlam: "Es tikai bīstos sava kunga un ķēniņa, kas ir noteicis jums barību un dzērienu. Ja ķēniņš redzētu, ka jūsu izskats nav tik labs kā citiem jaunekļiem jūsu vecumā, tad es pēc ķēniņa pavēles zaudētu savu galvu jūsu dēļ."

11 Tad Daniēls atbildēja barības sargam, ko vecākais galminieks bija iecēlis kā uzraugu pār Daniēlu, Hananju, Misaēlu un Asarju:

12 "Izmēģini ar saviem kalpiem desmit dienu laikā, lai mums dod augu barību ēst un tīru ūdeni dzert!

13 Tad lai salīdzina mūsu izskatu ar to jaunekļu izskatu, kuri saņem barību no ķēniņa galda. Tad dari pats ar saviem kalpiem, kā tu atzīsti par labu!"

14 Tad viņš piekrita to priekšlikumam un izdarīja mēģinājumu ar tiem desmit dienu laikā.

15 Un pēc šīm desmit dienām tie izskatījās labāki un veselīgāki nekā tie jaunekļi, kuri saņēma savu ēdienu no ķēniņa galda.

16 Tad barības sargs pārtrauca izsniegt tiem nolemto barību no ķēniņa galda un vīnu, kas tiem bija jādzer, un atļāva tiem augu barību.

17 Dievs piešķīra šiem četriem jaunekļiem ieskatu un saprašanu visādās gudrībās un zinībās, bet Daniēlu apveltīja ar spēju saprast visādas parādības un sapņus.

18 Kad laiks notecēja, ko ķēniņš bija noteicis, lai tos vestu viņa priekšā, tad galminieku priekšnieks arī veda tos pie ķēniņa.

19 Un, kad ķēniņš runāja ar tiem, tad izrādījās, ka no visiem jaunekļiem nebija neviena tāda kā Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja; tādēļ viņus arī uzņēma ķēniņa galma darbinieku vidū.

20 Un visos gadījumos, kad ķēniņš griezās pie tiem, izrādījās, ka tie savās zināšanās, apķērībā un asprātībā bija desmitreiz pārāki par visiem gudrajiem un zīlniekiem visā viņa valstī.

21 Daniēls palika tur līdz ķēniņa Kīra pirmajam valdīšanas gadam.


/Daniēla 2:1-23/

1 Savas valdīšanas otrajā gadā Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu tā satrauca, ka viņš uzmodās no miega.

2 Ķēniņš aicināja gudros un vārdotājus, zīlniekus un kaldejus, lai tie viņam izskaidro sapni. Un, kad tie stājās ķēniņa priekšā,

3 ķēniņš tiem sacīja: "Man bija sapnis, tas uztrauc mani un nedod man miera, un es gribu izprast tā nozīmi."

4 Tad kaldeji sacīja ķēniņam aramiski: "Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Atstāsti saviem kalpiem savu sapni, tad mēs tev to izskaidrosim!"

5 Ķēniņš teica kaldejiem: "Mans lēmums ir negrozāms: ja jūs nedarīsit man zināmu pašu sapni un tā izskaidrojumu, tad jūs sacirtīs gabalos un jūsu namus padarīs par drupu kaudzi;

6 bet, ja jūs pastāstīsit man sapni un to izskaidrosit, tad jūs saņemsit no manis bagātas dāvanas un lielu goda parādīšanu. Tātad atstāstiet manu sapni un izskaidrojiet to!"

7 Tad tie atkārtoja un sacīja: "Lai ķēniņš pastāsta saviem kalpiem savu sapni, tad mēs to izskaidrosim."

8 Ķēniņš atbildēja un sacīja: "Es redzu, ka jūs gribat tikai laiku novilcināt, jo jūs redzat, ka mans lēmums ir negrozāms.

9 Bet, ja jūs nevarat man pastāstīt manu sapni, tad paliek jums nolemtais sods, tāpēc ka jūs esat sarunājušies runāt manā priekšā melus un viltu, lai tikai laiku novilcinātu un lai apstākļi grozītos. Tāpēc stāstiet man manu sapni, lai es varu pārliecināties, ka jūs manu sapni arī izskaidrosit!"

10 Tad kaldeji atbildēja ķēniņam: "Nav neviena cilvēka virs zemes, kas varētu apmierināt ķēniņa prasību. Nav arī bijis ķēniņa, lai cik varens tas būtu bijis, kas būtu griezies ar tādu prasību pie kāda pareģa, kāda vārdotāja vai kaldeja.

11 Tas ir par daudz - par grūtu, ko ķēniņš prasa. Nav neviena, kas varētu izpildīt ķēniņa prasību kā vien dievi, bet tie nedzīvo starp mirstīgiem cilvēkiem."

12 Par to ķēniņš stipri uztraucās un tā sadusmojās, ka pavēlēja nokaut visus gudros Bābelē.

13 Kad šī pavēle iznāca, lai gudros nokautu, tad meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nogalinātu.

14 Tad Daniēls gudri un saprātīgi griezās pie ķēniņa pils sardzes virsnieka Arioha, kas bija augstākais ķēniņa uzlikto sodu izpildītājs un bija devies sodīt ar nāvi Bābeles gudros.

15 Viņš jautāja Arioham, ķēniņa pilnvarniekam: "Kāpēc ķēniņš izdevis tik bargu pavēli?" Kad Ariohs to paskaidroja Daniēlam,

16 tad Daniēls gāja pie ķēniņa un izlūdzās no tā laiku, lai varētu dot ķēniņam sapņa izskaidrojumu.

17 Tad Daniēls gāja savā namā un pastāstīja to saviem biedriem Hananjam, Misaēlam un Asarjam,

18 lai tie izlūgtos no debesu Dieva žēlastību šinī noslēpumā, ka nenogalinātu Daniēlu un viņa biedrus kopā ar Bābeles gudrajiem.

19 Tad Daniēlam atklājās šis noslēpums nakts parādībā; par to Daniēls teica debesu Dievu

20 un sacīja: "Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara!

21 Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu;

22 Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma.

23 Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man esi devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis izlūdzamies, jo Tu mums esi atklājis to, ko ķēniņš vēlas zināt."