• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 27.aprīlis

Psalmi /51:10-19/

Jaunā Derība /Lk. 24:1-35/

Vecā Derība /Jozuas 11:1-12:24/


PSALMI

/51:10-19/

10 Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis!

11 Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus!

12 Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!

13 Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!

14 Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!

15 Es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, lai grēcinieki atgriežas pie Tevis.

16 Glāb mani no asinsgrēka, ak, Dievs, Tu mans Pestītājs, lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu!

17 Kungs, atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu!

18 Jo Tev nepatīk kaujamie upuri, un, ja es Tev dotu dedzināmo upuri, Tu to negribētu.

19 Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.



JAUNĀ DERĪBA

/Lk. 24:1-35/

1 Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.

2 Un tās atrada akmeni no kapa noveltu.

3 Tās gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.

4 Un, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs.

5 Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?

6 Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams,

7 sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties."

8 Un tās atcerējās Viņa vārdus.

9 Un, atpakaļ griezušās no kapa, tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.

10 Un tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas ar tām, kas apustuļiem to sacīja.

11 Un šie vārdi tiem izlikās kā pasaka, un tie viņām neticēja.

12 Bet Pēteris cēlās un aizskrēja pie kapa. Tur viņš noliecies paskatījās iekšā un redzēja noliktus tik autus vien un aizgāja, brīnīdamies par to, kas bija noticis.

13 Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadijas no Jeruzālemes, vārdā Emava.

14 Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas.

15 Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem.

16 Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.

17 Un Viņš tiem sacīja: "Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?" Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm.

18 Tad viens, vārdā Kleops, atbildēja un Viņam sacīja: "Vai Tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?"

19 Un Viņš tiem sacīja: "Kas tad?" Un tie Viņam sacīja: "Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,

20 ka To mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un Viņu situši krustā.

21 Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Israēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas.

22 Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa

23 un, Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, Viņš esot dzīvs.

24 Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja."

25 Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši!

26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?"

27 Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti.

28 Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.

29 Un viņi To gauži lūdza un sacīja: "Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!" Un Viņš iegāja pie tiem palikt.

30 Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva,

31 tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.

32 Un tie sacīja savā starpā: "Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?"

33 Un tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija.

34 Tie sacīja: "Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies."

35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis ceļā un kā Tas viņu pazīts, maizi laužot.



VECĀ DERĪBA

/Joz. 11:1-23/

1 Kad nu Hacoras ķēniņš Jabīns to dzirdēja, tad viņš sūtīja sūtņus pie Madonas ķēniņa Jobāba un pie Šimronas ķēniņa, un pie Akšafas ķēniņa,

2 un pie tiem ķēniņiem, kuri dzīvoja ziemeļos, kalnos, kā arī dienvidu klajumos, Kinnerotas ielejā, un rietumos, Doras kāpās,

3 tāpat arī pie kānaāniešiem austrumos un rietumos, pie amoriešiem un pie hetiešiem, pie ferisiešiem un pie jebusiešiem kalnos un pie hīviešiem Micpas zemē, Hermona kalna pakājē.

4 Tā viņi izgāja cīņā un visas viņu karapulku nometnes līdz ar tiem un varen daudz ļaužu, kā smiltis jūras malā, un daudz zirgu un kara ratu.

5 Visi šie ķēniņi sapulcējās un nāca un kopā nometnē uzcēla teltis pie Meromas ūdeņiem, lai karotu pret Israēlu.

6 Tad Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties no viņiem! Jo rītdien ap šo laiku Es visus viņus nolikšu nokautus Israēlam pie kājām; tad tu varēsi pārgriezt viņu zirgiem pakaļkāju dzīslas un viņu cīņas ratus sadedzināt ugunī."

7 Tad Jozua un visa viņa karavīru saime negaidot parādījās pie Meromas ūdeņiem un pēkšņi viņiem uzbruka.

8 Un Tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un viņi tos kāva un vajāja viņus līdz Sidonai, šai lielajai pilsētai, un līdz Šerapot-Majimai, arī līdz Micpas ielejai austrumos, un tos sakāva, tā ka neviens no tiem nepalika dzīvs.

9 Un Jozua tiem darīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis: viņu zirgus viņš padarīja tizlus, un viņu kara ratus viņš sadedzināja ugunī.

10 Un Jozua tanī laikā atgriezās atpakaļ un ieņēma Hacoru, un tās ķēniņu viņš sagūstīja un nokāva ar zobena asmeni; jo Hacora bija pirms tam visām šīm ķēniņu valstīm galvaspilsēta.

11 Un tie nokāva visus iedzīvotājus, kas tur bija, viņus pilnīgi iznīcinādami; un tur nepalika pāri neviena dvēsele, un Hacora viņš sadedzināja ugunī.

12 Un Jozua ieņēma visas šo ķēniņu pilsētas, sagūstīja visus viņu ķēniņus un nokāva tos ar zobena asmeni, viņus pilnīgi iznīcinādams, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis.

13 Tomēr tās pilsētas, kas bija nocietinātas kalnos, Israēls nenodedzināja, izņemot vienīgi Hacoru, kurai Jozua lika aiziet bojā liesmās.

14 Bet visu šais pilsētās gūto laupījumu un visus lopus Israēla bērni paturēja paši sev, mjcilvēkus turpretī visus nogalināja ar zobena asmeni, tos pilnīgi iznīcinādami; tie neatstāja pāri nevienas dzīvas dvēseles.

15 Kā Tas Kungs Savam kalpam Mozum bija pavēlējis, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā arī Jozua darīja; viņš itin neko neatstāja neizpildītu no visa tā, ko Tas Kungs bija Mozum pavēlējis.

16 Un tā Jozua ieņēma visu šo zemi - gan kalnus, gan visu dienvidu zemi, gan visu Gošenes zemi un ieleju un klajumu un Israēla kalnus un to ielejas,

17 no Halaka kalna>fn004<, kas paceļas pretī Seīra kalnam, līdz Baal-Gadai, kas atrodas Libanona ielejā Hermona pakājē,- viņš sagūstīja visus to ķēniņus, tos sita un nogalināja.

18 Ilgus gadus Jozua karoja pret šiem ķēniņiem.

19 Tur nebija nevienas pilsētas, kas ar labu būtu padevusies Israēlam, izņemot tos hīviešus, kas dzīvoja Gibeonā; visas pārējās viņš ieņēma ar kauju,

20 jo tas bija Tā Kunga nolikts, ka viņu sirdis tika nocietinātas karam pret Israēlu, lai iznīcības lāsts tiktu piepildīts un lai tiem netiktu nekāda žēlastība parādīta, bet lai viņi tiktu izdeldēti, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

21 Tanī laikā Jozua nāca un iznīcināja anakiešus kalnājā ap Hebronu, Debīru, Anābu, kā arī Jūdas un visos Israēla kalnu novados, un Jozua tos pilnīgi iznīcināja kopā ar viņu pilsētām.

22 Neviena no anakiešiem neatlika Israēla bērnu zemē, un tikai Gazā, Gatā un Ašdodā tie vēl palika.

23 Tā Jozua ieņēma visu zemi, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, un Jozua to nodeva par īpašumu Israēlam, to dalīdams pēc viņu ciltīm; tad zeme varēja atpūsties no kariem.


/Joz. 12:1-24/

1 Šie nu ir tās zemes ķēniņi, kurus Israēla bērni uzvarēja un kuru zemes mjviņi ieguva, pārcēlušies pāri Jordānai, no Arnonas upes līdz Hermona kalnam ar visu klajumu uz austrumu pusi no Jordānas:

2 Sihons, amoriešu ķēniņš, kas dzīvoja Hešbonā un valdīja kā ķēniņš pār apgabalu no Aroēras Arnonas upes krastmalā, no upes ielejas vidus sākot, un pār pusi Gileādas līdz Jabokas upei, kas ir robežupe ar amoniešiem,

3 un pār līdzenumu līdz Kinnerota ezera austrumu krastiem un Bet-Ješimotas virzienā līdz Tuksneša jūrai, tas ir, Sāls jūrai, un dienvidos līdz Pizgas kalna pakājei.

4 Otrs bija Ogs, Basanas ķēniņš, kas bija atlicies no refajiešiem un valdīja Aštorotā un Edrejā.

5 Viņš valdīja kā ķēniņš pār Hermona kalnāju un Salku un pār visu Basanu līdz gešūriešu un maāhatiešu robežām, un pār pusi no Gileādas līdz robežām ar Sihonu, Hešbonas ķēniņu.

6 Mozus, Tā Kunga kalps, un Israēla bērni tos sakāva, un jau Mozus, Tā Kunga kalps, deva šos apgabalus rūbeniešiem un gadiešiem un Manases pusciltij īpašumā.

7 Šie nu ir tās zemes ķēniņi, kurus Jozua ar Israēla bērniem uzvarēja šaipus Jordānas, rietumos no Baal-Gadas un no Libanona kalnu ielejas līdz Halaka kalnam, kas paceļas pretī Seīram, un Jozua nodeva šo apgabalu Israēla ciltīm par īpašumu pēc viņu daļām.

8 Bet kalnos un ielejās, klajumos un pakalnos, kā arī tuksnesī un dienvidu zemē mita hetieši, amorieši, kānaānieši, ferisieši, hīvieši un jebusieši.

9 Jērikas ķēniņš bija viens; Ajas ķēniņš, kas bija sānis no Bēteles, - viens;

10 Jeruzālemes ķēniņš - viens; Hebronas ķēniņš - viens;

11 Jarmutas ķēniņš - viens; Lahišas ķēmjniņš - viens;

12 Eglonas ķēniņš - viens; Gezeras ķēmjniņš - viens;

13 Debīras ķēniņš - viens; Gederas ķēniņš - viens;

14 Hormas ķēniņš - viens; Aradas ķēniņš - viens;

15 Libnas ķēniņš - viens; Adullāmas ķēniņš - viens;

16 Makēdas ķēniņš - viens; Bēteles ķēniņš - viens;

17 Tapuas ķēniņš - viens; Heferas ķēniņš - viens;

18 Afekas ķēniņš - viens; Šaronas ķēniņš - viens;

19 Madonas ķēniņš - viens; Hacoras ķēniņš - viens;

20 Šimronas-Meronas ķēniņš - viens; Akšafas ķēniņš - viens;

21 Taānakas ķēniņš - viens; Megidas ķēniņš - viens;

22 Kedešas ķēniņš - viens; Jokneāmas, pie Karmela, ķēniņš - viens;

23 Doras ķēniņš, pie Doras kāpām, - viens; Galilejas tautu ķēniņš - viens;

24 Tircas ķēniņš - viens. Pavisam kopā šo ķēniņu - trīsdesmit viens.