Salamana Pamācības /Sal. pam. 18:7-16/
Vēstules /Rom. 10:5-11:10/
Vecā Derība /1. Lku. 2:18-4:8/
SALAMANA PAMĀCĪBAS
/Sal. pam. 18:7-16/
Vientiesīga neprašas mute ir viņam pašam par postu, un viņa lūpas tur viņa paša dvēseli slazdu valgā. Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds. Kas laisks savā darbā, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu. Tā Kunga Vārds ir stipra pils, taisnais dodas turp un top pasargāts. Bagātajam manta ir viņa stiprā pils un ir it kā augsts mūris viņa iedomībā. Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā. Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība un tas piedzīvos kaunu. Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest? Sapratīga sirds iemanto gudrību, un gudra auss meklē atzīšanu. Dāvanas atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.
VĒSTULES
/Rom. 10:5-21/
Jo Mozus raksta par to taisnību, kas no bauslības: ikviens, kas to būs piepildījis, ar to iegūs dzīvību. Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? - tas ir, lai novestu zemē Kristu, - nedz arī: kas nokāps bezdibenī? - tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, - bet kā viņa saka? - Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, - proti, ticības vārds, ko mēs sludinām. Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana, jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā. Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda Savu bagātību visiem, kas Viņu piesauc. Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti! Bet ne visi pieņēmuši evaņģēliju, kā jau Jesaja saka: Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij? Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles, tad nu es jautāju: vai viņiem nav sludināts? Un kā vēl! "Pa visu zemi ir izgājusi viņu balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi." Es jautāju: kā tad Israēls nav sapratis? Jau Mozus saka: Es jūs darīšu greizsirdīgus uz tautu, kas nav Mana, dusmīgus uz nesapratīgu tautu. Bet Jesaja visai pārdroši saka: Es devos pazīstams tādiem, kas Mani nemeklēja, un atklāju Sevi tādiem, kas pēc Manis nevaicāja. Bet par Israēlu viņš saka: augu dienu Es Savas rokas turēju izplestas pret tautu, kas bija nepaklausīga un spītīga.
/Rom. 11:1-10/
Pēc visa tā es jautāju: vai Dievs Savu tautu ir atstūmis? Nepavisam ne. Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma dzimuma, Benjamīna cilts. Dievs nav atstūmis Savu tautu, ko Viņš jau iepriekš bija izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, kas rakstīts par Eliju, kā viņš apsūdz Israēlu Dievam: Kungs, Tavus praviešus viņi ir nokāvuši, Tavus altārus izpostījuši, tā ka es viens esmu palicis, un nu tie tīko pēc manas dzīvības. Bet ko viņam atbild Dieva balss: Es esmu Sev atlicinājis septiņus tūkstošus, kas savus ceļus nav locījuši Baala priekšā! Gluži tāpat arī šinī laikā ir palicis pāri mazs atlikums pēc žēlastības. Bet, ja pēc žēlastības, tad vairs ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība. Kas no tā izriet? Pēc kā Israēls tiecas, to viņš nav sasniedzis, tikai Dieva izvēlētie to ir sasnieguši, bet pārējo sirdis ir tikušas apcietinātas, kā ir rakstīts: Dievs viņiem devis truluma garu, acis, lai tie neredzētu, un ausis, lai tie nedzirdētu, līdz pat šai dienai. Un Dāvids saka: viņu bagāti klātais galds viņiem kļūs par slazdu un cilpu, par krišanas un soda iemeslu. Viņu acis tiks aptumšotas, ka viņi vairs neredzēs, un viņu muguras būs saliektas vienumēr.
VECĀ DERĪBA
/1. Lku. 2:18-55/
Un Kālebs, Hecrona dēls, dzemdināja bērnus no savas sievas Azubas un no Jerigotas, un šie ir viņu dēli: Ješebs, Šobabs un Ardons. Pēc Azubas nāves Kālebs sev apņēma Efratu, un tā viņam dzemdēja Hūru. Un Hūrs dzemdināja Ūriju, bet Ūrijs dzemdināja Becaleēlu. Un pēc tam Hecrons iegāja pie Mahīra, kas ir Gileāda tēvs, meitas un to apņēma par sievu, būdams sešdesmit gadus vecs, un tā viņam dzemdēja Segubu. Un Segubs dzemdināja Jaīru, kuram piederēja divdesmit trīs pilsētas Gileāda zemē. Un Gešūrs un Arāms tiem atņēma Jaīra telšu ciemus un Kenatu ar tās mazajām pilsētām, pavisam kopā sešdesmit pilsētas. Un šie visi bija Mahīra, Gileāda tēva, dēli. Un pēc Hecrona nāves Kāleb-Efratā Hecrona sieva Abija dzemdēja viņam Ašhūru, Tekojas tēvu. Un Jerahmeēla, Hecrona pirmdzimtā, dēli bija: pirmdzimtais Rams, tad Būna, Orens, Ocems un Ahija. Un Jerahmeēlam bija vēl arī cita sieva, un tās vārds bija Atara, un tā bija Onāma māte. Un Rama, Jerahmeēla pirmdzimtā, dēli bija Maācs, Jamīns un Ēkers. Un Onāma dēli bija Šamajs, Nadabs un Abišurs. Un Abišura sievas vārds bija Abihaila, un tā viņam dzemdēja Ahbanu un Molidu. Un Nadaba dēli bija Seleds un Apaims; bet Seleds nomira bez bērniem. Un Apaima dēls bija Jišijs, un Jišija dēli bija Šešans, un Šešana dēls bija Ahlajs. Un Jādas, Šamaja brāļa, dēli bija Jeters un Jonatāns; bet Jeters nomira bez bērniem. Un Jonatāna dēli bija Pelets un Zaza. Šie visi bija Jerahmeēla dēli. Un Šešanam nebija dēlu, bet vienīgi meitas; un Šešanam bija kalps, kāds ēģiptietis, un viņa vārds bija Jarha. Un Šešans deva savu meitu Jarham, savam kalpam, par sievu, un tā viņam dzemdēja Ataju. Un Atajs dzemdināja Nātānu, un Nātāns dzemdināja Zabādu, un Zabāds dzemdināja Eflalu, un Eflals dzemdināja Obedu, un Obeds dzemdināja Jehu, bet Jehus dzemdināja Asarju, un Asarja dzemdināja Helecu, un Helecs dzemdināja Elasu, un Elasa dzemdināja Sisemaju, bet Sisemajs dzemdināja Šalumu, un Šalums dzemdināja Jekamju, bet Jekamja dzemdināja Ēlišāmu. Un Kāleba, Jerahmeēla brāļa, dēli bija Meša, viņa pirmdzimtais, viņš ir Zifa tēvs, un Marešas, Hebrona tēva, dēli. Un Hebrona dēli bija Korahs, Tapua, Rekems un Šama. Un Šama dzemdināja Rahāmu, Jorkāma tēvu, un Rekems dzemdināja Šamaju. Un Šamaja dēls bija Maons, bet Maons bija Beit-Cūras tēvs. Un Ēfa, Kāleba blakussieva, dzemdēja Haranu, Mūcu un Gazesu, bet Harans dzemdināja Gazesu. Un Jahdaja dēli bija Regems, Jotāms, Gēšans, Pelets, Ēfa un Šaāfs. Un Maāha, Kāleba blakussieva dzemdēja Šeberu un Tirhanu. Un viņa dzemdēja arī Šaāfu, Madmanas tēvu, un Ševu, Mahbenas tēvu un arī Gibeas tēvu; bet Ahsa bija Kāleba meita. Šie bija Kāleba dēli. Hūra dēls, Efratas pirmdzimtais, bija Šobals, Kirjat-Jeārima tēvs, Salma, Bētlemes tēvs, un Harefs, Bet-Gaderas tēvs. Un Šobalam, Kirjat-Jeārima tēvam, bija dēli: Harojs, kā arī puse no manahatiešiem. Bet Kirjat-Jeārima ciltis bija jetrieši, putieši, šumatieši un mišrajieši; un no tiem ir cēlušies corātieši un eštaūlieši. Un Salmas dēli bija Bētleme un netofatieši, Aterot-Bet-Joāba un puse no manahatiešiem, proti, corieši, un rakstvežu ģimenes, kas dzīvoja Jabecā: tirjatieši, šimeatieši un šūhatieši. Šie ir kinieši no Hamata, Bet-Rehaba tēva.
/1. Lku. 3:1-24/
Un šie bija Dāvida dēli, kuri viņam piedzima Hebronā: pirmdzimtais Amnons, no jezreēlietes Ahinoāmas; otrais Daniēls, no karmelietes Abigailas, trešais Absaloms, Gešūras ķēniņa Talmaja meitas Maāhas dēls, ceturtais Adonja, Hagitas dēls, piektais Šefatja, no Abitalas, sestais Jitrāms, no viņa sievas Eglas. Šie seši dēli viņam tika dzemdēti Hebronā; tur viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus, bet Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus. Un šie viņam tika dzemdēti Jeruzālemē: Šimejs, Šobabs, Nātāns un Salamans, šie četri, no Bat-Šuas jeb Batsebas, Amiēla meitas; un Jibhars, Ēlišua, Ēlifelets, Nogahs, Nefegs, Jafija, Ēlišāma, Ēljada, Ēlifelets, kopā deviņi. Šie visi ir Dāvida dēli, neminot tos, kas viņam bija dzimuši no blakussievām; un Tamāra bija viņu māsa. Un Salamana dēls bija Rehabeāms, un viņa dēls Abija, un tā dēls Asa, un tā dēls Jošafats, tā dēls Jorāms, un tā dēls Ahasja, un viņa dēls Joass, tā dēls Amacja, tā dēls Asarja, tā dēls Jotāms, tā dēls Ahass, tā dēls Hiskija, tā dēls Manase, tā dēls Amons, un tā dēls Josija. Un Josijas dēli bija: pirmdzimtais Johanans, otrais Jojakims, trešais Cedekija, ceturtais Šalums. Un Jojakima dēls bija Jehonja, un tā dēls Cedekija. Un Jehonjas, tā trimdinieka, dēls bija Šealtiēls, un Malhirāms, Pedaja, Šenacars, Jekamja, Hošama un Nebadja. Un Pedajas dēli bija Zerubābels un Šimejs. Un Zerubābela dēli bija Mešullāms un Hananja, un Šelomīte bija viņu māsa, un Hašuba, Ohēls, Berakja, Hasadja, Jūšabheseds, šie pieci. Un Hananjas dēli bija Pelatja un Jesaja; Refajas dēli, Arnana dēli, Obadjas dēli, Šenanjas dēli. Un Šenanjas dēls bija Šemaja, un Šemajas dēli: Hatušs, Jīgals, Bariahs, Nearja un Šafats, seši. Un Nearjas dēli bija Ēlisoenajs, Hiskija un Azrikāms, trīs. Un Ēlihoenaja dēli bija Hodavja, Ēljašibs, Pelaja, Akubs, Johanans, Dalja un Ananijs, septiņi.
/1. Lku. 4:1-8/
Un Jūdas dēli bija Perecs, Hecrons, Karmijs, Hūrs un Šobals. Bet Reaja, Šobala dēls, dzemdināja Jahatu; un Jahats dzemdināja Ahumaju un Lahadu. Šīs ir corātiešu dzimtas. Un šie ir Hūra, Ētama tēva, dēli: Jezreēls, Jišma un Jidbašs, un viņu māsas vārds bija Haclelponija, un Pnuēls, Gedora tēvs, bet Ēzers ir Hušas tēvs. Šie ir Hūra, Efratas pirmdzimtā, Bētlemes tēva, dēli. Un Ašhūram, Tekojas tēvam, bija divas sievas: Helea un Naāra. Un Naāra viņam dzemdēja Ahuzāmu, Heferu, Teimeni un Ahaštari. Šie ir Naāras dēli. Un Heleas dēli bija Cerets, Jihars un Etnans. Un Kocs dzemdināja Anūbu un Cobebahu un Aharhēla, Haruma dēla, dzimtas.
Comments