• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 28.aprīlis

Psalmi /52:1-11/

Jaunā Derība /Lk. 24:36-53/

Vecā Derība /Jozuas 13:1-14:15/


PSALMI

/52:1-11/

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma,

2 kad edomietis Doēgs nāca un ziņoja Saulam: "Dāvids ir ieradies Ahimeleha namā."

3 Ko tu lielies ar ļaunumu, tu varmāka? Dieva žēlastība pastāv vienmēr.

4 Tava mēle meklē postu kā uztrīts dzenamais nazis, tu viltus perētājs!

5 Tu mīli vairāk ļaunu nekā labu, tev patīk vairāk runāt melus nekā patiesību. (Sela.)

6 Tu labprāt runā posta vārdus, tu viltus mēle.

7 Tādēļ arī Dievs tevi iznīcinās uz laiku laikiem, Viņš tevi sagrābs un izmetīs no telts un izraus ar visām saknēm no dzīvības zemes! (Sela.)

8 Taisnie to redzēs un bīsies un smiesies par viņu:

9 lūk, tas ir tas vīrs, kas Dievu neturēja par savu atbalstu, bet paļāvās uz savu lielo bagātību, būdams varens savā ļaunumā!

10 Bet es esmu kā zaļojošs eļļas koks Dieva namā, es paļaujos uz Dieva žēlastību vienmēr un mūžīgi mūžam.

11 Es Tevi teikšu mūžīgi, ka Tu esi to darījis, un daudzināšu Tavu Vārdu, jo tas ir laipnīgs Taviem svētajiem.



JAUNĀ DERĪBA

/Lk. 24:36-53/

36 Un, kad viņi runāja par šīm lietām, Jēzus pats stājās viņu vidū un viņiem sacīja: "Miers ar jums!"

37 Bet tie ļoti izbijās un baiļojās, un viņiem šķita, ka garu redzot.

38 Un Viņš tiem sacīja: "Kāpēc esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas šaubas ceļas jūsu sirdīs?

39 Redziet Manas rokas un Manas kājas! Es pats tas esmu. Aptaustait Mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam."

40 Un, to sacījis, Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.

41 Bet, kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: "Vai jums še ir kas ēdams?"

42 Un viņi Tam pasniedza gabalu ceptas zivs un tīru medu.

43 Un Viņš ņēma un ēda to, viņiem redzot.

44 Pēc tam Viņš tiem sacīja: "Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās."

45 Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata,

46 un tiem sacīja: "Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā

47 un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes,

48 un jūs esat liecinieki tam visam.

49 Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes."

50 Un Viņš tos izveda līdz Betānijai un, Savas rokas pacēlis, tos svētīja.

51 Un notika, kad Viņš tos svētīja, Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts debesīs.

52 Bet tie Viņu pielūdza un atgriezās Jeruzālemē ar lielu prieku,

53 un bija allaž Templī, teica un slavēja Dievu.



VECĀ DERĪBA

/Joz. 13:1-33/

1 Kad Jozua bija vecs un stipri gados, tad Tas Kungs sacīja uz viņu: "Tu esi kļuvis vecs un stipri gados, bet vēl ļoti daudz zemes paliek, kas jāiegūst īpašumā.

2 Šī ir tā zeme, kas vēl palikusi: visi filistiešu un gešūriešu apgabali,

3 sākot no Šihoras upes, kas austrumos no Ēģiptes, līdz Ekronas robežām ziemeļos - šo zemi parasti mēdz pieskaitīt kānaāniešiem, un proti, pieci filistiešu valdnieki: Gazas, Ašdodas, Aškalonas, Gatas un Ekronas, kā arī avieši dienvidos,

4 tālāk viss kānaāniešu apgabals, sākot no sidoniešu Meāras līdz Afekai, līdz amoriešu robežām,

5 un tad vēl visa Gebalas zeme>fn005<un visi Libanona apgabali austrumos no Baal-Gadas Hermona kalna pakājē līdz Hamatas pievārtei,

6 turklāt vēl visi kalnu iedzīvotāji no Libanona līdz Šerepat-Majimai>fn006<, visi Sidonas ļaudis, Es tos izdzīšu Israēla bērnu priekšā, sadali tikai to Israēlam par īpašumu, kā Es to tev esmu pavēlējis.

7 Un tagad sadali šo zemi par īpašumu tām deviņām ciltīm un Manases pusciltij."

8 Kopā ar otru Manases puscilti rūbenieši un gadieši bija jau saņēmuši savu īpašuma tiesu, ko tiem Mozus bija piešķīris viņpus Jordānas pret austrumiem, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, to bija tiem iedalījis:

9 no Aroēras, kas atrodas Arnonas upes krastos, un no tām pilsētām, kuras pašā upes ielejā, visu līdzenumu no Medebas līdz Dibonai;

10 un visas amoriešu ķēniņa Sihona pilsētas, kurš bija valdījis Hešbonā, līdz amoniešu robežām;

11 un Gileādu un gešūriešu un maāhatiešu robežas, un visu Hermona kalnāju, un visu Basanu līdz Salkai;

12 visu Oga, Basanas ķēniņa, valsti, kurš bija valdījis Aštarotā un Edrejā. Viņš bija atlicies no refajiešiem; tos Mozus bija uzveicis un izdzinis no viņu zemes.

13 Bet Israēla bērni nebija izdzinuši nedz gešūriešus, nedz maāhatiešus, tādēļ gešūrieši un maāhatieši palikuši dzīvot Israēla vidū līdz šai dienai.

14 Tikai Levija ciltij Mozus nebija piešķīris īpašumu, Tā Kunga, Israēla Dieva, uguns upuri ir viņas daļa, tie ir viņu īpašums, kā Viņš to ir noteicis.

15 Un Mozus bija devis zemi īpašumā Rūbena bērnu ciltij pēc tās dzimtām,

16 tā ka viņiem krita apgabals, sākot no Aroēras, kas atrodas Arnonas upes krastos, un visas pilsētas upes ielejā, kā arī viss augstieņu līdzenums līdz Medebai,

17 Hešbona līdz ar visām pilsētām, kas atrodas līdzenumā, Dibona, Bamot-Baāla, Bet-Baāl-Meona,

18 Tahca, Kedemota, Mefaata,

19 Kirjataima, Sibma, Ceret-Šahara uz Lēzenā kalna,

20 Bet-Peora, Pizgas nogāzes un Bet-Ješimona,

21 arī visas augstienes pilsētas, visa Sihona ķēniņvalsts, kurš bija bijis amoriešu ķēniņš un valdījis Hešbonā un kuru Mozus bija uzveicis līdz ar Midiāna valdniekiem: Eviju, Rekemu, Zūru, Hūru, Rēbu, Sihona vadoņiem, kas bija mituši šinī zemē.

22 Tāpat Israēla bērni ar zobenu bija nokāvuši pareģi Bileāmu, Beora dēlu, līdz ar pārējiem viņu nogalinātiem.

23 Tā Rūbena bērnu robeža bija Jordāna un tās apgabals. Šis bija Rūbena bērnu īpašums pēc Rūbena dzimtām, visas šīs pilsētas līdz ar viņu ciemiem.

24 Un tad Mozus bija devis Gada ciltij, Gada bērniem, zemi īpašumā pēc viņu dzimtām,

25 tā ka viņu robežās bija Jāzera un visas Gileādas pilsētas, un puse amoniešu zemes līdz Aroērai, kas austrumos no Rābas,

26 apgabals no Hešbonas līdz Ramat-Micpai un Betonimai un no Mahanajimas līdz Debīras robežām,

27 un ielejā Bet-Harāna, Bet-Nimra un Sukota un Cafona - atlikušās Sihona, Hešbonas ķēniņa, ķēniņvalsts daļas, tad Jordānas apgabali līdz Kinneretas jūras galam viņpus Jordānai uz austrumiem.

28 Tas bija Gada bērnu īpašums pēc viņu dzimtām, visas šīs pilsētas līdz ar viņu ciemiem.

29 Un Mozus bija arī devis Manases pusciltij zemi, tā ka Manases pusciltij pēc tās dzimtām krita apgabals,

30 kura robežās bija, sākot no Mahanajimas, visa Basana, visa Oga, Basanas ķēniņa, valsts un visas Jaīra telšu apmetnes, kuras atradās Basanā,- sešdesmit apdzīvotas vietas,

31 un puse no Gileādas, kā arī Aštarota un Edreja, Oga ķēniņvalsts galvenās pilsētas Basanā. Visas šīs zemes krita Mahira, Manases dēla, bērniem, pusei no Mahira bērniem pēc viņu dzimtām.

32 Šie ir tie apgabali, kurus Mozus bija sadalījis Moāba klajumos viņpus Jordānas austrumos no Jērikas.

33 Bet Levija ciltij Mozus nepiešķīra zemi īpašumā, jo viņu daļa ir pats Tas Kungs, Israēla Dievs; Viņš pats ir to īpašums, kā Viņš bija tiem teicis.


/Joz. 14:1-15/

1 Un šie ir tie apgabali, kurus Israēla bērni sev iemantoja īpašumā Kānaāna zemē un kurus viņiem piešķīra priesteris Ēleāzars un Jozua, Nūna dēls, un Israēla bērnu cilšu galvenie.

2 Un viņi to zemi iemantoja, meslus metot, kā Tas Kungs caur Mozu to bija pavēlējis dot deviņām ciltīm un pusciltij,

3 jo tām divām ciltīm un pusciltij Mozus bija devis īpašumus viņpus Jordānai, bet levītiem viņš nebija devis nekādu īpašumu starp tiem.

4 Jo Jāzepa bērni dalījās divās ciltīs: Manases un Ēfraima; bet levītiem netika dota nekāda īpašuma daļa tai zemē, vienīgi pilsētas dzīvošanai un ganības viņu ganāmpulkiem un viņu lopiem.

5 Kā Tas Kungs bija Mozum pavēlējis, tā Israēla bērni darīja, zemi dalot.

6 Tad Jūdas bērni piegāja pie Jozuas Gilgalā, un Kālebs, Jefunnas dēls, šis kenizietis, sacīja Jozuam: "Tu zini pats to vārdu, ko Tas Kungs Mozum, šim Dieva vīram, teica par mani un par tevi pie Kadeš-Barneas.

7 Man bija četrdesmit gadi, kad Mozus, Tā Kunga kalps, mani sūtīja no Kadeš-Barneas šo zemi te izlūkot, un es viņam atbildēju pēc labākās sirdsapziņas.

8 Bet mani brāļi, kas bija man līdzi gājuši, tie darīja tautas sirdi bailīgu; es tomēr pilnīgi sekoju Tam Kungam, savam Dievam.

9 Tai dienā Mozus zvērēja, sacīdams: patiesi, tā zeme, kuru tu esi savām kājām minis, tā lai paliek tev un taviem bērniem kā īpašums uz mūžīgiem laikiem, jo tu esi pilnīgi klausījis Tam Kungam, manam Dievam.

10 Un tu tagad redzi: Tas Kungs ir manu dzīvību uzturējis, kā Viņš man bija apsolījis; un ir pagājuši četrdesmit pieci gadi no tā laika, kad Tas Kungs šo vārdu sacīja Mozum un Israēls gāja pa tuksnesi; un nu, redzi, es šodien esmu astoņdesmit piecus gadus vecs.

11 Es vēl šodien esmu tik stiprs kā toreiz, kad Mozus mani izsūtīja; kāds mans spēks bija toreiz, tāds spēks arī tagad: vai eju karā, vai izejot vai atnākot.

12 Un tagad dod man šo kalnu zemi, par kuru Tas Kungs toreiz runāja, jo tu to arī tanī dienā dzirdēji, ka tur dzīvojot anakieši un ka tur esot lielas un nocietinātas pilsētas; varbūt Tas Kungs būs ar mani, ka es tos spēšu izdzīt, kā Tas Kungs ir apsolījis."

13 Tad Jozua viņu svētīja un deva Kālebam, Jefunnas dēlam, Hebronu īpašumā.

14 Tā Hebrona kļuva Kāleba, Jefunnas dēla, kenizieša, īpašums vēl līdz šai pašai dienai, tāpēc ka viņš bija pilnīgi sekojis Tam Kungam, Israēla Dievam.

15 Bet Hebronas vārds bija vecos laikos Kirjat-Arba, jo Arba bija lielākais vīrs anakiešu vidū. Un zemei bija miers no kariem.