Psalmi /Ps. 89:21-31/
Vēstules /Rom. 11:11-32/
Vecā Derība /1. Lku. 4:9-5:26/
PSALMI
/Ps. 89:21-31/
Es esmu atradis un izraudzījis Dāvidu par Savu kalpu, ar Savu svēto eļļu Es esmu viņu svaidījis, un Mana roka turēs viņu stipri, un Mans elkonis viņu spēcinās. Nekādi ienaidnieki neuzveiks viņu ar savu viltu, un netaisnie viņu nenomāks. Es sadragāšu viņa pretiniekus viņa priekšā un viņa nīdējus notriekšu gar zemi. Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un Manā Vārdā augstu pacelsies viņa rags. Viņa rokā Es nodošu jūru un viņa labajā rokā - upes. Viņš sauks Mani:"Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas klints patvērums!" Jā, Es viņu iecelšu par pirmdzimto, par visaugstāko zemes ķēniņu starpā. Es saglabāšu pret viņu Savu žēlastību mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīgi. Viņa dzimumu Es uzturēšu mūžīgi un viņa troni tik ilgi, kamēr pastāv debess. Bet, ja viņa dēli atmetīs Manu bauslību un nestaigās pēc Maniem likumiem,
VĒSTULES
/Rom. 11:11-32/
Es jautāju tālāk: vai viņi paklupuši, lai ietu bojā? Nebūt ne. Ar viņu apgrēcību pestīšana nākusi pie pagāniem, lai viņus mudinātu uz sacensību. Bet, ja jau viņu apgrēcība ir pasaulei ieguvums un viņu iztrūkums - ieguvums pagāniem, cik daudz vairāk viņu pilnais skaits. Jums es to saku, pagāniem. Tā kā esmu pagānu apustulis, es turu godā savu darbu, cerēdams mudināt uz sacensību savus ciltsbrāļus un dažus viņu starpā glābt. Jo, ja jau viņu atmešana devusi pasaulei salīdzināšanu, ko citu dos viņu pieņemšana kā dzīvību mirušiem? Ja jau pirmais guvums ir svēts, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari. Bet, ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma, tad nelielies zaru priekšā; bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi! Tu varbūt iebildīsi: zari izlauzti, lai es tiktu uzpotēts. Pareizi, savas neticības dēļ tie izlauzti, bet tu turies ar savu ticību. Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības! Jo, ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi netaupīs! Redzi šeit kopā: Dieva laipnību un bardzību! Bardzību pret tiem, kas krituši, laipnību pret tevi, ja tu tikai paliksi uzticīgs šai laipnībai; citādi arī tevi izcirtīs! Viņi turpretim, ja viņi nepaliks savā neticībā, tiks iepotēti. Jo Dievs viņus spēj atkal iepotēt. Jo, ja tu no sava dabīgā celma, meža eļļaskoka, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts dārza eļļaskokā, cik daudz vieglāk šie, kas pēc savas dabas jau viņam pieder, var tikt iepotēti savā pašu eļļaskokā! Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas. Un tā viss Israēls tiktu glābts, jo ir rakstīts: no Ciānas nāk Glābējs, Viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba. Un šī būs Mana derība ar viņiem, kad Es dzēsīšu viņu grēkus. Pēc evaņģēlija viņi ir ienaidnieki jūsu dēļ; bet pēc izvēles - Dieva mīļoti tēvu dēļ. Jo neatceļamas ir Dieva žēlastības dāvanas un Viņa aicinājums. Jo, kā jūs kādreiz esat bijuši nepaklausīgi Dievam, bet tagad viņu nepaklausības dēļ esat piedzīvojuši žēlastību, gluži tāpat viņi tagad kļuvuši nepaklausīgi jūsu apžēlošanas labā, lai pēc tam paši tiktu apžēloti. Tā Dievs it visus pakļāvis nepaklausībai, lai pār visiem apžēlotos.
VECĀ DERĪBA
/1. Lku. 4:9-43/
Bet Jabecs bija vairāk godāts par saviem brāļiem; un viņa māte bija nosaukusi viņu vārdā Jabecs, sacīdama: "Es viņu esmu sāpēs dzemdējusi." Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: "Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!" Un Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis. Un Helubs, Šuaha brālis, dzemdināja Mehīru, un tas ir Eštona tēvs. Un Eštons dzemdināja Bet-Rafu, Paseahu un Tehinnu, kas bija Īr-Nahašas tēvs. Šie ir Rehas vīri. Un Kenasa dēls bija Otniēls, kā arī Šeraja. Bet Otniēla dēls bija Hatats. Bet Meonotajs dzemdināja Ofru, un Šeraja dzemdināja Joābu, kas bija amatnieku ielejas tēvs, jo tie bija amatnieki. Un Kāleba, Jefunnas dēla, dēli bija Īrus, Ēla un Naāms, un Ēlas dēls bija Kenass. Un Jehaleēla dēli bija Zifs, Zifa, Tirja un Asareēls. Un Ezras dēli bija Jeters, Mereds, Ēfers un Jalons. Un šie ir Bitjas, faraona meitas, dēli, ko Mereds bija apprecējis, viņa dzemdēja Mirjāmu, Šamaju un Jišbahu, Eštemoas tēvu. Bet viņa sieva, kas pati bija no jūdu cilts, dzemdēja Jēredu, Gedora tēvu, un Heberu, Soho tēvu, un Jekutiēlu, Sanoas tēvu. Bet Hodijas sievas, Kegilas tēva, Nahāma māsas dēli bija kāds garmietis un Ēštemoa, maāhatietis. Un Sīmona dēli bija Amnons, Rina, Ben-Hanans, Tilons, un Jišeja dēli bija Zohets un Ben-Zohets. Bet Šelas, Jūdas dēla, dēli bija Gers, kas bija Lehas tēvs, un Laāda, kas bija Marešas tēvs, un linu vērpēju ģimenes no Ašbeas nama, un Jokims, un vīri no Kazebas, arī Joass un Sarafs, kas pārvaldīja Moābu, un Jašubijs-Lehems. Bet tie ir seni nostāsti. Tie bija podnieki un dzīvoja Neteimā un Gederā, tur viņi dzīvoja un kalpoja ķēniņam. Un Simeona dēli bija Nemuēls un Jamīns, Jaribs, Zerahs un Sauls. Un viņa dēls bija Šalums, un tā dēls Mibsāms, un tā dēls Mišma. Un Mišmas dēli bija: Hamuēls - viņa dēls, Zakurs - tā dēls, Šimejs - tā dēls. Bet Šimejam bija sešpadsmit dēli un sešas meitas, bet viņa brāļiem nebija tik daudz dēlu, un viņu dzimtas nepieauga tādā skaitā kā Jūdas. Un tie dzīvoja Bēršebā, Moladā un Hacar-Šualā, Bilhā, Ēcemā un Tolādā, Betuēlā, Hormā un Ciklagā, Bet-Markobotā, Hacar-Susimā, Bet-Birejā un Šaaraimā. Šīs bija viņu pilsētas, kas tiem bija apdzīvojamas līdz ķēniņa Dāvida valdīšanas laikam. Un viņu ciemi bija: Ētama, Ajina, Rimona, Tohena un Ašana, piecas pilsētas. Un viņiem piederēja visi ciemi visapkārt šīm pilsētām līdz pat Baalai. Tās ir viņu apmešanās vietas, un šie ir viņu cilts raksti. Un vēl Mešobabs, Jamleas un Joša, Amacjas dēls, un Joēls un Jehus, abi Jošibjas dēli, tas Serajas dēls, un tas Asiēla dēls, un Ēlihoenajs, Jaākoba, Ješohaja, Asaja, Adiēls, Jesimiēls un Benaja, un Ziza, Šifeja dēls, tas Alona dēls, tas Jedajas dēls, tas Šimrija dēls, un tas Šemajas dēls, tie, kas še nosaukti vārdos, bija savu dzimtu vadoņi, un viņu tēvu nami ļoti pieauga pēc skaita. Un viņi virzījās uz priekšu, noiedami līdz Gedoras apvidum un līdz ielejas austrumu malai, lai meklētu ganības saviem sīklopiem. Viņi arī atrada treknas un labas ganības, un šī zeme bija plaši atvērta uz abām pusēm, klusa un mierīga, jo tie, kas pirms viņiem tur bija apmetušies, bija bijuši no Hama cilts. Un šie vārdos nosauktie devās turp Hiskijas, Jūdas ķēniņa, dzīves laikā, un viņi uzbruka viņu teltīm un mehuniešiem, kas tur atradās, un viņi tos izdeldēja, līdz pat šai dienai, un apmetās viņu vietā, jo tur bija ganības viņu ganāmiem pulkiem. Un viena daļa no viņiem, no Simeona dēliem, kādi pieci simti vīru, devās uz Seīra kalnu zemi, un viņu priekšgalā bija Pelatja, Nearja, Refaja un Usiēls, Jišija dēli. Un viņi iznīcināja tur amalekiešu atlikušos, kas bija izglābušies, un viņi apmetās tur līdz pat šai dienai.
/1. Lku. 5:1-26/
Un Rūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli, - jo viņš bija pirmdzimtais dēls, bet, tāpēc ka viņš bija aptraipījis ar negodu sava tēva guļasvietu, viņa pirmdzimtība tika atdota Jāzepa, Israēla dēla, dēliem; bet viņš netika ierakstīts ciltsrakstos kā pirmdzimtais, jo Jūda bija varenākais starp saviem brāļiem, un no viņa nāca valdnieks, bet pirmdzimtība piederēja Jāzepam, - un Rūbena, Israēla pirmdzimtā, dēli bija Hanohs, Pallus, Hecrons un Karmijs. Joēla dēls bija Šemaja, tā dēls Gogs, un tā dēls Šimejs, un tā dēls Miha, un tā dēls Reaja, un tā dēls Baals, un tā dēls Beēra, ko Asīrijas ķēniņš Tiglat-Pilesers izveda; viņš bija rūbeniešu vadonis. Bet viņa brāļi pēc savām dzimtām, kā viņi pēc izcelšanās bija ierakstīti savos ciltsrakstos, bija: galvenais - Jehiēls, tad Zaharja, tad Bela, Azas dēls, tas Šemas dēls, un tas Joēla dēls. Bela dzīvoja Aroerā un līdz Nebo kalnam un Baal-Meonai. Uz austrumiem viņš dzīvoja līdz pieejai tuksnesim, kas stiepjas no Eifratas upes, jo viņu ganāmie pulki bija savairojušies Gileādas zemē. Un Saula laikā tie karoja ar hagariešiem; un, kad šie bija krituši no viņu rokas, tad tie dzīvoja viņu telšu nometnēs pa visu Gileādas austrumu apgabalu. Un Gada bērni dzīvoja tiem pāri pretī Basanas zemē līdz Šalkai. Joēls bija galvenais, Šafāms bija otrais, tad Jaānajs un Šafats Basanā. Un viņu brāļi pēc viņu dzimtām bija Mihaēls, Mešullāms, Šeba, Jorajs, Jākans, Zia un Ēbers, septiņi. Šie bija Būza dēla, Jahdo dēla, Ješišaja dēla, Mihaēla dēla, Gileāda dēla, Jaroaha dēla, Hūrija dēla, Abihaila dēli. Ahijs, Abdiēla dēls, Gunija dēladēls, bija viņu tēva nama galvenais. Un viņi dzīvoja Gileādā, Basanā un tās mazajās pilsētās, un visā Šaronas apgabalā, līdz tās robežām. Šie visi bija ierakstīti ciltsrakstos Jūdas ķēniņa Jotāma un Israēla ķēniņa Jerobeāma laikā. Un Rūbena dēlu un gadiešu, un Manases puscilts, varonīgu karotāju, kas varēja nest lielo vairogu un zobenu un šaut ar loku un bija kaujai apmācīti, - tādu bija četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti sešdesmit, kas gāja karā. Un tie karoja pret hagariešiem un pret Jeturu, Nafišu un Nodabu. Un tiem tika sniegta palīdzība, un viņu rokās tika nodoti hagarieši un visi, kas bija ar tiem, jo viņi bija kaujas laikā piesaukuši Dievu, un Viņš ļāvās pielūgties, tāpēc ka viņi uz Viņu paļāvās. Viņi tad pievāca kā laupījumu hagariešu ganāmos pulkus: piecdesmit tūkstošus kamieļu, divi simti piecdesmit tūkstošus sīklopu un divus tūkstošus ēzeļu, un simts tūkstošus vīru. Un tur bija daudz kritušo, jo karš bija no Dieva. Un tad tie apmetās viņu vietā līdz izvešanai. Un Manases puscilts piederīgie dzīvoja zemē no Basanas līdz Baal-Hermonam un līdz Senīram un Hermona kalnam. Un viņu bija daudz. Un šie bija viņu tēvu namu galvenie: Ēfers, Jišijs, Ēliēls, Azriēls, Jeremija, Hodavja un Jahdiēls - varonīgi karotāji, vīri ar vārdu, savu tēvu namu galvenie. Bet viņi lauza uzticību savam tēvu Dievam un netikli dzinās pakaļ šīs zemes iedzīvotāju dieviem, ko Dievs viņu priekšā bija izdeldējis. Tad Israēla Dievs modināja Asuras ķēniņa Fūla garu un Asuras ķēniņa Tiglat-Pilesera garu, un tie aizveda gūstā rūbeniešus, gadiešus un Manases puscilti; viņi noveda tos uz Halahu, uz Haboru un Haru, un līdz pat Gozanas upei, līdz pat šai dienai.
Comments