• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 29.aprīlis

Psalmi /53:1-7/

Jaunā Derība /Jņ. 1:1-28/

Vecā Derība /Jozuas 15:1-16:10/


PSALMI

/53:1-7/

1 Dziedātāju vadonim. Dāvida mācības dziesma uz stabulēm. 2 Ģeķis saka savā sirdī: "Dieva nav!" Samaitāta un nejēdzīga ir viņu dzīve, nav starp viņiem neviena, kas labu dara. 3 Dievs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, vēro, vai ir kāds gudrs, kas meklē Dievu. 4 Bet visi ir no Viņa atkāpušies, visi ir izvirtuši un nekrietni; nav, kas labu dara, nav it neviena. 5 Vai tad to nesaprot ļauna darītāji, kas saēd manu tautu? Viņi ēd gan Dieva maizi, bet Dievu viņi nepiesauc. 6 Viņus pārņēma bailes, kur nebija nekāda pamata bailēm, jo Dievs izkaisīja tavu aplencēju kaulus; viņi tapa apkaunoti, jo Dievs viņus bija atmetis. 7 Ak, kaut jel nāktu no Ciānas Israēlam glābiņš! Kad Tas Kungs grozīs Savas tautas likteni, tad līksmosies Jēkabs, priecāsies Israēls!



JAUNĀ DERĪBA

/Jņ. 1:1-28/

1 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.

2 Tas bija iesākumā pie Dieva.

3 Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.

4 Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.

5 Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.

6 Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.

7 Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.

8 Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu.

9 Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.

10 Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina.

11 Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.

12 Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam,

13 kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva.

14 Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.

15 Jānis liecina par Viņu un sauc: "Šis ir Tas, par ko sacīju: kas pēc manis nāk, ir mani pārspējis, jo Viņš bija pirmāk nekā es."

16 Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību.

17 Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.

18 Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.

19 Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: "Kas tu esi?"

20 Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: "Es neesmu Kristus."

21 Tad tie viņam jautāja: "Kas tad? Vai tu esi Ēlija?" Bet viņš saka: "Es tas neesmu." - "Vai tu esi gaidāmais pravietis?" Viņš atbildēja: "Nē."

22 Tad tie viņam sacīja: "Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?"

23 Viņš teica: "Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: sataisait Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis."

24 Tos bija sūtījuši farizeji,

25 un tie viņam jautāja: "Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Ēlija, ne gaidāmais pravietis?"

26 Jānis viņiem atbildēja: "Es kristīju ar ūdeni. Jūsu vidū stāv viens, ko jūs nepazīstat,

27 kas pēc manis nāk, kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu."

28 Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.


VECĀ DERĪBA

/Joz. 15:1-63/

1 Bet atsevišķām Jūdas bērnu ciltīm, pēc viņu dzimtām, metot meslus, krita zeme vairāk uz dienvidiem virzienā uz edomiešu novadiem un Cina tuksnesi zemes galējos dienvidos.

2 Un tā viņu dienvidu robeža bija no Sāls jūras gala, no jūras šaurās smailes, kas nogriežas uz dienvidiem,

3 un tad tā iznāk ārā dienvidos no Skorpiju augstienes, iet pāri uz Cinu un uz augšu dienvidos no Kadeš-Barneas un tālāk uz Hecronu, stiepjas kalnup pret Adaru, pagriežas apkārt uz Karku,

4 tad pāriet pāri uz Acmonu un turpinās līdz Ēģiptes strautam, robežas turpinājums stiepjas pret jūru. Šāda nu būtu viņu dienvidu robeža.

5 Bet viņu austrumu robeža ir Sāls jūra līdz Jordānas ietekai; viņu ziemeļu robeža sākas no Sāls jūras ziemeļu gala un Jordānas ietekas,

6 un tad šī robeža ved augšup uz Bet-Hoglu, un ziemeļos tā iet garām Bet-Arabai, un tad robeža virzās augšup līdz Bohana, Rūbena dēla, akmenim,

7 un tad tā paceļas uz augšu līdz Debīrai, iedama augšup no Ahoras ielejas, tad paliecas ziemeļu virzienā pret Gilgalu, kura atrodas pretī kalna ceļam augšā uz Adumimu, kas atrodas dienvidos no upes līča, un tad robeža virzās pāri uz Ajin-Šemešu, un tā turpinās līdz Ajin-Rogelai.

8 Tad šī robeža iet augšup pa Ben-Hinomas ieleju un no dienvidus puses gar jebusiešu kalnu nogāzi, un šī vieta ir Jeruzāleme; un tad tālāk robeža iet augšup uz kalna virsotni, kurš ir Hinomas ielejai priekšā rietumos un tai pašā laikā Refaima ielejas ziemeļu galā.

9 Pēc tam robeža met līkumu, no pašas kalna virsotnes sākot līdz Nefatoas avotam, tad iznāk uz pilsētām, kuras atrodas Efrona kalnos, un tad nogriežas uz Baalu, tas ir, Kirjat-Jeārimu,

10 un, apvīdamās apkārt Baalai, robeža ved rietumu virzienā uz Seīra kalniem, pāriet no šejienes pāri Jeārima kalna ziemeļu daļai, tur ir Kesalona, kas paliek ziemeļos, bet tad robeža iet uz Bet-Šemešu un iet pāri uz Timnu.

11 Tad robeža iet pret ziemeļiem no Ekronas kalna nogāzes un noliecas uz Šikronu, ved pāri Baalas kalnam un iznāk pie Jabneēlas, un tā turpinās līdz jūrai.

12 Un robeža rietumos ir Lielā jūra un tās krastu apgabali. Tādas ir Jūdas bērnu robežas visapkārt pēc viņu dzimtām.

13 Bet Kālebam, Jefunnas dēlam, viņš iedeva viņa daļu Jūdas bērnu īpašumu vidū, kā Tas Kungs to bija Jozuam pavēlējis, proti, Arbu, anakiešu bērnu pilsētu, kura ir vēlākā Hebrona.

14 Un Kālebs no turienes izdzina trīs Anaka dēlus: Šešaju, Ahimanu un Talmaju, Anaka pēcnācējus.

15 Un tad no turienes viņš cēlās un devās tālāk pret Debīras iedzīvotājiem, bet senāk Debīras vārds bija Kirjat-Sefere>fn007<.

16 Un Kālebs sacīja: "Kurš uzveiks Kirjat-Seferi un arī to ieņems, tam es došu savu meitu Aksu par sievu."

17 Un Otniēls, Kenasa dēls, to ieņēma, bet Kenass bija Kāleba brālis, un viņš tam deva savu meitu Aksu par sievu.

18 Un notika, kad viņu pie tā pieveda, tad viņa pierunāja to atļaut viņai izlūgt no sava tēva tīrumu, un, kad viņa nolēca no ēzeļa, tad Kālebs viņai jautāja: "Ko tu vēlies?"

19 Un viņa atbildēja: "Dod man savu svētības dāvanu, jo tu man esi devis dienvidu zemi, un tad dod man arī ūdens avotus." Un tad tas viņai atvēlēja gan augšējos, gan apakšējos ūdens avotus.

20 Un šis ir Jūdas bērnu cilts īpašums pēc viņu dzimtām.

21 Tā Jūdam krita šādas pilsētas, sākot no cilts novada gala pret dienvidiem pie Edomas robežām: Kabceēla, Edera un Jagura,

22 Kina, Dimona un Adada,

23 Kedeša, Hacora un Itnana,

24 Zifa, Telema un Bealota,

25 Hacora-Hadata, Keriot-Hecrona - tā ir Hacora,

26 Āmama, Šema un Molada,

27 Hacara-Gada, Hešmona un Bet-Peleta,

28 Hacara-Šuala, Bēršeba un Bisjotja,

29 Baala, Ijima un Ezema,

30 Eltolada, Kesila un Horma,

31 Ciklaga, Madmana un Sansana,

32 Lebaota, Šilhima, Ajina un Rimona - pavisam divdesmit deviņas pilsētas ar to ciemiem.

33 Līdzenumā: Ēštaola, Cora un Ašna,

34 Sanoa, Ajin-Ganima, Tapua un Enama,

35 Jarmuta, Adullāma, Šoho un Aseka,

36 Šaaraima, Aditaima, Gedera un Gederotaima - četrpadsmit pilsētas ar to ciemiem;

37 Cenana, Hadaša un Migdal-Gada,

38 Dilgana, Micpa un Jokteēla,

39 Lahiša, Boskata un Eglona,

40 Kabona, Lahmama un Kitliša,

41 Gedarota, Bet-Dagona, Naāma un Makēda - sešpadsmit pilsētas ar to ciemiem;

42 Libna, Etera un Ašna,

43 Jifta, Ašna un Neciba,

44 Kegila, Ahsiba un Mareša - deviņas pilsētas ar to ciemiem;

45 Ekrona ar tās mazajām pilsētām un ciemiem;

46 no Ekronas līdz jūrai un viss tas apgabals, kas paliek sānis Ašdodai un tās ciemiem;

47 Ašdoda ar tās mazajām pilsētām un ciemiem; Gaza ar tās mazajām pilsētām un ciemiem līdz pat Ēģiptes strautam un Lielajai jūrai un ar tai piegulošiem krastu apgabaliem, kas kopā veido rietumu robežu.

48 Tālāk kalnu apgabalā: Šamīra, Jatīra un Šoho,

49 Dana un Kirjat-Sana - tā ir Debīra,

50 Anāba, Eštemoa un Anīma,

51 Gošene, Holona un Gilo - vienpadsmit pilsētas ar to ciemiem;

52 Araba, Dūma un Ešgana,

53 Januma, Bet-Tapua un Afeka,

54 Humta un Kirjat-Arba, tā ir Hebrona, un Ciora - deviņas pilsētas ar to ciemiem;

55 Maona, Karmela, Zifa un Juta,

56 Jezreēla, Jokdeāma un Sanoa,

57 Kaina, Gibea un Timna - desmit pilsētas ar to ciemiem;

58 Halhula, Bet-Cūra un Gedora,

59 Maārata, Bet-Anota, kā arī Eltekona - sešas pilsētas ar to ciemiem;

60 Kirjat-Baala, tā ir Kirjat-Jeārima, un Raba, divas pilsētas ar to ciemiem.

61 Un klajumā bija Bet-Araba, Midina un Šehaha,

62 Nibšana, Sāls pilsēta un En-Gedija - sešas pilsētas ar to ciemiem.

63 Bet tos jebusiešus, kuri dzīvoja Jeruzālemē, Jūdas bērni nevarēja izdzīt; un tādēļ jebusieši palika kopā ar Jūdas bērniem dzīvot Jeruzālemē līdz pat šai dienai.


/Joz. 16:1-10/

1 Bet Jāzepa bērniem, metot meslus, krita šāda robeža: no Jordānas pie Jērikas, uz Jērikas ūdeņiem pret austrumiem, tad tuksnesī, kas no Jērikas paceļas augšup pret Bēteles kalniem.

2 No Bēteles robeža ved uz Lūzu un iet pāri uz arkiešu apgabalu uz Atarotu.

3 Tālāk tā virzās lejup rietumu virzienā uz jafletiešu apgabalu līdz Bet-Horonas lejas galam un līdz Gezerai, un tā turpinās līdz jūrai.

4 Šī ir zeme, ko Jāzepa dēli, Manase un Efraims, ieguva par savu īpašumu.

5 Un šīs ir Efraima bērnu robežas pēc viņu dzimtām: viņu īpašuma robeža sākas austrumos no Atarot-Adaras līdz Kalna-Bet-Horonai.

6 No turienes šī robeža noiet pie jūras, Mikmetata paliek ziemeļos, bet tad robeža noliecas uz austrumiem no Taānat-Šilo un iet aiz tās uz austrumiem uz Janou.

7 No Janoas tā nolaižas lejup uz Atarotu un Naāratu, pieskaras Jērikai un iznāk ārā pie Jordānas.

8 No Tapuas robeža iet rietumu virzienā uz Kanas upes ieleju un izbeidzas pie jūras. Šīs ir Efraima bērnu cilts robežas pēc viņu dzimtām.

9 Un Efraima bērniem nodalītās pilsētas, kas bija Manases bērnu īpašumu vidū, visas tās pilsētas līdz ar to ciemiem.

10 Bet viņi neizdzina tos kānaāniešus, kuri dzīvoja Gezerā; tā kānaānieši dzīvoja efraimiešu vidū līdz šai dienai, un viņi tos paverdzināja.