• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 3.marts

Psalmi /29:1-11/

Jaunā Derība /Mk. 11:27-12:12/

Vecā Derība /3.Moz. 9:1-10:20/


PSALMI

/29:1-11/

1 Dāvida dziesma. Dodiet Tam Kungam, jūs Dieva dēli, dodiet Tam Kungam godu un slavu! 2 Dodiet Tam Kungam Viņa Vārda godu, pielūdziet Viņu svētā glītumā! 3 Tā Kunga balss dzirdama pār ūdeņiem, godības pilnais Dievs liek pērkoniem dārdēt, Tas Kungs pār lielajiem ūdeņiem! 4 Tā Kunga balss ir spēka pilna, Tā Kunga balss ir pilna varenības! 5 Tā Kunga balss salauž ciedrus, Tā Kunga zibeņi sašķaida ciedrus Libanona kalnos. 6 Tā Kunga balss dara, ka šie ciedri lēkā kā teļi, bet Libanons un Sirions kā jauni vērši. 7 Tā Kunga balss šķiļ uguns liesmas; 8 Tā Kunga balss liek tuksnesim drebēt, Tas Kungs liek drebēt Kadešas tuksnesim. 9 Tā Kunga balss iztrūcina stirnas un izgāž mežus ar visām saknēm. Bet Viņa svētajā namā ikviens sauc Viņam:"Gods lai ir Tam Kungam!" 10 Tas Kungs Savu troni cēlis virs ūdeņiem, un Tas Kungs Savā tronī būs valdnieks mūžīgi. 11 Tas Kungs lai piešķir spēku Savai tautai, Viņš lai svētī Savu tautu ar mieru!

JAUNĀ DERĪBA

/Mk. 11:27-33/

27 Un tie nāk atkal uz Jeruzālemi, un, Viņam Templī staigājot, nāk pie Viņa augstie priesteri un rakstu mācītāji, un vecaji

28 un Tam saka: "Kādā pilnvarā Tu šo visu dari? Un kas Tev šo pilnvaru devis to darīt?"

29 Bet Jēzus tiem sacīja: "Es jums kaut ko vaicāšu, un atbildiet Man; tad Es jums sacīšu, kādā pilnvarā Es to daru.

30 Vai Jāņa kristība bija no debesīm vai no cilvēkiem? Atbildiet Man."

31 Un tie sprieda savā starpā un sacīja: "Ja mēs sakām: no debesīm, - tad Viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neesat ticējuši?

32 Bet vai lai sakām: no cilvēkiem?" Viņi bijās no ļaudīm. Jo visi par Jāni domāja, ka tas patiesi bijis pravietis.

33 Un tie atbildēdami Jēzum saka: "Mēs nezinām." Un Jēzus tiem saka: "Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā pilnvarā Es to daru.


/Mk. 12:1-12/

1 Un Viņš tiem iesāka runāt līdzībās: "Kāds cilvēks stādīja vīnadārzu un ap to uzcēla sētu, un raka vīna spaidu, un uzcēla torni, un to izdeva vīna dārzniekiem, un aizceļoja.

2 Un, kad bija laiks, viņš sūtīja pie vīna dārzniekiem kādu kalpu saņemt no dārzniekiem savu tiesu vīnadārza augļu.

3 Bet viņi to ņēma un šauta un sūtīja tukšā atpakaļ.

4 Un viņš sūtīja atkal citu kalpu pie tiem; un to tie sasita un apsmēja.

5 Un viņš sūtīja vēl citu. Un šo tie nonāvēja. Un vēl daudz citus; un no tiem tie citus šauta un citus nonāvēja.

6 Un viņam bija vēl viens vienīgs dēls, ko viņš mīlēja, arī to viņš beidzot pie tiem sūtīja un sacīja: taču no mana dēla tie bīsies.

7 Bet šie vīna dārznieki sacīja cits uz citu: šis ir tas mantinieks! Nāciet, nokausim to, tad mantojums būs mūsu.

8 Un tie viņu ņēma, nokāva un izmeta no vīnadārza ārā.

9 Ko nu vīnadārza kungs darīs? Viņš nāks un nogalinās dārzniekus un izdos vīnadārzu citiem.

10 Vai jūs šo vārdu neesat lasījuši? Tas akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni:

11 no Tā Kunga tas ir un ir brīnums mūsu acīs."

12 Un tie meklēja Viņu rokā dabūt un bijās no ļaudīm, jo tie nomanīja, ka Viņš uz tiem šo līdzību bija sacījis; un, Viņu atstājuši, tie aizgāja.


VECĀ DERĪBA

/3.Moz. 9:1-24/

1 Un notika, astotajā dienā Mozus aicināja Āronu un viņa dēlus un Israēla vecajus.

2 Un viņš sacīja Āronam: "Ņem jaunu vērsi par grēku upuri un aunu par dedzināmo upuri, kas abi ir bez vainas, un atved tos Tam Kungam.

3 Un Israēla bērniem saki: ņemiet āzi par grēku upuri un gadu vecu telēnu un avi, kuri bez vainas, par dedzināmo upuri,

4 un vērsi un aunu par kaujamo pateicības upuri Tā Kunga priekšā, un ēdamo upuri, iejautu eļļā, jo Tas Kungs jums šodien parādīsies."

5 Un viņi paņēma, ko Mozus bija pavēlējis pie Saiešanas telts durvīm, un visa draudze tuvojās un nostājās Tā Kunga priekšā.

6 Un Mozus sacīja: "Šī ir Tā Kunga dotā pavēle, ko jums būs darīt, lai Tā Kunga godība jums parādītos."

7 Un Mozus sacīja Āronam: "Tuvojies altārim un izpildi tu savu grēku upura un dedzināmā upura kārtību, un izdari salīdzināšanu sevis un tautas labad, tad upurē upuri par tautu un izdari salīdzināšanu viņu labad, kā Tas Kungs to ir pavēlējis."

8 Un Ārons tuvojās altārim un nokāva grēka upura teļu, kas tam bija.

9 Un Ārona dēli pienesa viņam asinis, un viņš iemērca savu pirkstu asinīs un lika tās uz altāra ragiem, un pēc tam viņš izlēja asinis uz altāra grīdas.

10 Bet grēku upura taukus un nieres, un taukus, kas pār aknām, viņš lika sadedzināt uz altāra, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis.

11 Bet gaļu un ādu viņš sadedzināja ugunī ārpus nometnes.

12 Pēc tam viņš nokāva dedzināmo upuri, un Ārona dēli nesa viņam klāt asinis, un viņš tās slacīja pār altāri no visām pusēm.

13 Un tie pienesa viņam gabalos sadalītu dedzināmo upuri ar tā galvu, un šie gabali tika sadedzināti uz altāra kā dedzināmais upuris.

14 Un viņš mazgāja tā iekšas un kājas un sadedzināja tās uz altāra virs dedzināmā upura.

15 Pēc tam viņš ņēma upuri priekš ļaudīm, grēku upura āzi, kas bija nesams ļaužu dēļ, viņš to nokāva un pienesa kā grēku upuri tāpat kā to pirmo.

16 Un viņš pienesa dedzināmo upuri un to sataisīja pēc likumīgās kārtības.

17 Un viņš pienesa ēdamo upuri un pildīja savas rokas, un viņš upurēja to uz altāra kā dedzināmo upuri, gluži kā no rīta.

18 Pēc tam viņš nokāva vērsi un aunu, kas bija tautas kaujamais pateicības upuris, un Ārona dēli pienesa viņam asinis, tās viņš slacīja no visām pusēm pār altāri,

19 un vērša taukus un auna tauko asti, un tos taukus, kuri apklāj iekšas un nieres, un taukus, kas pār aknām,

20 un viņi lika šos taukus uz krūts gabaliem un aizdedzināja taukus uz altāra.

21 Bet krūts gabalus un labo pleci Ārons šūpoja šurpu turpu kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā, kā Mozus bija to pavēlējis.

22 Pēc tam Ārons pacēla savu roku pār tautu, un viņš to svētīja; pēc tam viņš devās lejup, kad grēku upuris, dedzināmais upuris un kaujamais pateicības upuris bija upurēti.

23 Un Mozus un Ārons iegāja Saiešanas teltī; tad tie atkal iznāca ārā un svētīja tautu. Un Tā Kunga godība kļuva redzama visai tautai.

24 Uguns izgāja no Tā Kunga un aprija uz altāra gan dedzināmo upuri, gan taukus. Un visa tauta to redzēja, tie iekliedzās gavilēs un krita uz sava vaiga.


/3.Moz. 10:1-20/

1 Un Ārona dēli, Nadabs un Abijs, ņēma katrs savu kvēpināmo upuru trauku un ielika tur uguni, un uzlika virsū kvēpināmās zāles, un tie nesa svešu uguni Tā Kunga priekšā, ko tiem nebija pavēlēts ņemt.

2 Tad uguns izgāja no Tā Kunga un tā aprija viņus, un tie nomira Tā Kunga priekšā.

3 Un Mozus sacīja Āronam: "Tas ir tā, kā to Tas Kungs bija runājis, sacīdams: Es parādīšos svēts tavā vidū, un, visai tautai to redzot, Es parādīšu Savu godu." Bet Ārons cieta klusu.

4 Un Mozus aicināja Mišaēlu un Ēlcafanu, Usiēla dēlus no Ārona cilts, un viņš tiem sacīja: "Pienāciet un nesiet projām savus brālēnus no svētās vietas, ārpus nometnes!"

5 Un viņi pienāca un aiznesa tos savās drēbēs ietītus ārpus nometnes, kā Mozus bija noteicis.

6 Un Mozus sacīja Āronam un Ēleāzaram un Itamāram, viņa dēliem: "Savas galvas jums nav jāatstāj nekoptas un jums savs apģērbs nav jāsaplēš, lai jums nebūtu jāmirst un lai dusmas nenāk pār visu draudzi, bet jūsu brāļiem un visam Israēla namam ir jāapraud ugunī sadedzinātie, kurus Tas Kungs ir sadedzinājis.

7 Jums arī nebūs aiziet no Saiešanas telts vārtiem, lai jūs nemirtu, jo Tā Kunga svaidāmā eļļa ir uz jums." Un tie darīja, kā Mozus bija sacījis.

8 Un Tas Kungs runāja uz Āronu:

9 "Vīnu un stipru dzērienu tu nedzer, nedz tu pats, nedz tavi dēli, kad ejat Saiešanas teltī, ka jūs nemirstat; tas ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm,

10 lai jūs varētu izšķirt starpību starp svētu un nesvētu, šķīstu un nešķīstu

11 un lai jūs varētu Israēlu pamācīt visos likumos, ko Tas Kungs caur Mozu jums pavēlējis."

12 Un Mozus sacīja Āronam un Ēleāzaram un Itamāram, viņa dēliem, kuri bija vēl atlikušies: "Ņemiet ēdamo upuri, kas ir atlicies no uguns upura Tam Kungam, un ēdiet to blakus altārim neraudzētu, jo tas ir augsti svēts.

13 Tāpēc jums būs to ēst svētā vietā, tas ir likums tev un arī likums taviem bērniem, ņemt un ēst no Tā Kunga uguns upuriem, jo tā man ir pavēlēts.

14 Un līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura pleci ēdiet - gan tu, gan tavi dēli un tavas meitas līdz ar tevi - tīrā vietā; jo tā ir tava daļa un tavu dēlu daļa, kas dota no Israēla bērnu kaujamiem pateicības upuriem.

15 Bet cilājamā upura pleci un līgojamā upura krūts gabalu lai viņi atnes un pievieno tauku uguns upurim, lai jūs to varat šurpu turpu šūpot kā līgojamo upuri Tā Kunga priekšā; tas lai ir mūžīgs likums tev un taviem bērniem, kas pie tevis, kā Tas Kungs to ir pavēlējis."

16 Un tad Mozus meklēt meklēja grēka upura āzi, un redzi, tas bija sadedzināts; un viņš apskaitās par Ēleāzaru un Itamāru, atlikušajiem Ārona dēliem, un teica:

17 "Kāpēc jūs neesat ēduši grēka upura gaļu svētā vietā? Jo tas ir augsti svēts, un jums tas bija iedots, lai nestu draudzes grēkus un lai izdarītu salīdzināšanu viņu labad Tā Kunga priekšā.

18 Redzi, viņa asinis nav ienestas svētā vietā; jums tas bija jāēd svētā vietā, kā es jums esmu pavēlējis!"

19 Tad Ārons teica Mozum: "Redzi, šodien viņi likuši atvest savus grēku upurus un savus dedzināmos upurus Tā Kunga priekšā, un tomēr man ir tā gadījies; ja nu es būtu ēdis šodien grēku upura gaļu, vai tas Tam Kungam būtu paticis?"

20 Kad Mozus to dzirdēja, tad viņš samierinājās.