• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 30. oktobris


Psalmi/119:129-136/

Vēstules /Ebrejiem 1:1-14/

Vecā Derība /Raudu dziesmas 3:40-5:22/


PSALMI

/119:129-136/

129 Tavas liecības ir brīnišķīgas, tādēļ mana dvēsele turas pie tām.

130 Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.

131 Es atdaru savu muti ilgās, jo es slāpstu pēc Taviem baušļiem.

132 Piegriezies man un esi man žēlīgs, kā Tu dari tiem, kas mīl Tavu Vārdu!

133 Stiprini manus soļus ar Tavu vārdu, un lai ļaunums nevalda pār mani!

134 Atsvabini mani no cilvēku spaidiem, tad es pildīšu Tavas pavēles!

135 Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus!

136 Asaru upes izplūst no manām acīm, tādēļ ka daudzi netur Tavus baušļus.


VĒSTULES

/Ebrejiem 1:1-14/

1 Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem,

2 šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis.

3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā;

4 ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu.

5 Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: Mans Dēls Tu esi, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis. Un atkal: Es Viņam būšu par Tēvu, un Viņš Man būs par Dēlu.

6 Un, kad Viņš pirmdzimto atkal ieved pasaulē, Viņš saka: un visi Dieva eņģeļi Viņu lai pielūdz.

7 Par eņģeļiem Viņš saka: kas Savus eņģeļus dara par vējiem un Savus sulaiņus par uguns liesmām, -

8 bet par Dēlu: Tavs tronis, Dievs, paliek mūžu mūžos, un taisnības zizlis ir Viņa valdnieka varas zizlis.

9 Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.

10 Un: sākumā Tu, Kungs, zemi esi dibinājis, un debesis ir Tavu roku darbs.

11 Tās zudīs, bet Tu paliec; tās visas sadils kā drēbes,

12 un Tu tās satīsi kā uzvalku, un tās pārvērtīsies, bet Tu esi tas pats, un Tavi gadi nebeigsies.

13 Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: sēdies Man pa labai rokai, tiekāms Es lieku Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu. -

14 Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto pestīšana?


VECĀ DERĪBA

/Raudu dz. 3:40-66/

40 Izpētīsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga!

41 Pacelsim savas sirdis un rokas uz Dievu debesīs:

42 mēs esam grēkojuši, bijuši neuzticīgi, tāpēc Tu mums nepiedevi,

43 Tu tērpies Savām dusmām, vajāji mūs un nogalināji bez žēlastības.

44 Tu biji aizsedzies ar padebesi, tā ka mūsu lūgšanas nevarēja izspiesties tam cauri.

45 Tu mūs padarīji par mēsliem un riebekļiem tautu starpā.

46 Visi mūsu ienaidnieki pleš vaļā savu muti uz mums.

47 Šausmas un bedre mums, iznīcība un posts.

48 Manas acis izplūst asarās kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.

49 Manas acis rieš asaras un nevar rimt; bez mitēšanās,

50 kamēr Tas Kungs nepalūkosies no debesīm un neieraudzīs tās.

51 Manas acis sabeidz manu dvēseli manas pilsētas meitu dēļ.

52 Kā putnu mani vajāt vajāja mani ienaidnieki bez iemesla.

53 Tie apklusināja mani bedrē un meta akmeņus uz mani;

54 ūdeņi plūda pār manu galvu, un es domāju: nu esmu pagalam!

55 Tad es piesaucu, Kungs, Tavu Vārdu, no bedres dziļumiem.

56 Un Tu dzirdēji manu saucienu: neaizslēdz Savas ausis manu vaimanu un manu kliedzienu priekšā!

57 Tu man tuvojies dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: "Nebīsties!"

58 Tu, Kungs, vadi manas dvēseles lietas, Tu glāb manu dzīvību.

59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek. Tiesā manu tiesu.

60 Tu redzi viņu atriebību un visus viņu nolūkus pret mani.

61 Ak, Kungs, Tu dzirdi viņu nievāšanu un visus viņu nolūkus pret mani,

62 manu pretinieku lūpas un valodas augu dienu.

63 Vai tie sēd vai ceļas, redzi, es - viņu apsmiekla dziesma.

64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, pēc viņu roku darba.

65 Tu apstulbosi viņu sirdi. Tavs lāsts lai nāk pār tiem!

66 Tu tos vajāsi ar dusmām un tos iznīcināsi zem Tā Kunga debesīm.


/Raudu dz. 4:1-22/

1 Kā gan apsūbējis zelta spožums, kā gan mainījies pats tīrākais zelts! Svētnīcas dārgie akmeņi ir izkaisīti visos ielas stūros.

2 Ciānas cienījamie dēli, kas bija līdzīgi tīram zeltam, kā gan tie kļuvuši līdzīgi māla traukiem, podnieka roku darbam.

3 Pat šakāļu mātes zīda savus mazuļus un baro tos; bet manas tautas meita ir kļuvusi nežēlīga kā strausi tuksnesī.

4 Zīdaiņiem līp mēle aiz slāpēm pie aukslējām; bērni prasa maizes, bet neviens viņiem tās nedod.

5 Kas ēda gardumus, tie tagad mirst badā uz ielas; kas audzināti purpurā, tie tagad guļ uz mēslu kaudzes.

6 Manas tautas meitas noziegums ir lielāks nekā Sodomas grēki, kas tika sagrauta piepeši, nevienam nepieliekot rokas.

7 Viņas dižciltīgie bija dzidrāki nekā sniegs, baltāki nekā piens, un viņu miesas bija sārtākas nekā koraļļi; savā izskatā viņi bija kā safīrs.

8 Bet tagad viņu sejas ir melnākas nekā sodrēji, viņus nevar vairs pazīt uz ielas. Viņu āda līp pie kauliem, tā ir izkaltusi kā plāna skaida.

9 Laimīgāki ir ar zobenu nokautie nekā tie, kas nomira badā un aizgāja bojā aiz zemes augļu trūkuma.

10 Visžēlsirdīgāko sievu rokas ir vārījušas savus pašu bērnus, lai būtu ko ēst manas tautas meitas postā.

11 Tas Kungs ir piepildījis Savu dusmu mēru, Viņš izlējis Savu bardzību un iededzinājis uguni Ciānā, kas aprija tās pamatus.

12 Ne ķēniņi zemes virsū, ne visas pasaules iedzīvotāji nekad nebūtu ticējuši, ka Jeruzālemes pretinieki un ienaidnieki varētu kādreiz ieiet pa tās vārtiem.

13 Bet tas ir noticis tās praviešu grēku un tās priesteru noziegumu dēļ, tie ir izlējuši tās vidū taisno asinis.

14 Tie klejoja kā akli pa ielām, aptraipīti asinīm, tā ka nevarēja aizskart viņu drēbes.

15 Ļaudis sauca uz viņiem: "Prom, nešķīstie! Prom, prom, neskarieties nekam klāt!" Un, kad viņi bēga un klejoja apkārt, tad atskanēja runas pat citu tautu starpā: "Viņi nedrīkst ilgāk palikt te."

16 Tā Kunga dusmas viņus izklīdināja, Viņš tos vairs neuzlūko. Priesterus vairs necienīja un vecajus nežēloja.

17 Vēl ilgi velti raudzījās mūsu acis pēc palīdzības, jo mēs gaidīt gaidījām uz tautu, kas nevarēja palīdzēt.

18 Mūs sāka vajāt, tā ka mēs nevarējām vairs staigāt pa savām ielām. Mūsu gals ir tuvu, skaitītas mūsu dienas, mūsu gals ir klāt.

19 Mūsu vajātāji bija ātrāki nekā ērgļi apakš debess. Tie vajāja mūs kalnos, tie uzglūnēja mums tuksnesī.

20 Mūsu dzīvības gars, Tā Kunga svaidītais, ir sagūstīts viņu bedrēs, par kuru domājām: Viņa ēnā dzīvosim tautu starpā.

21 Priecājies un līksmojies, Edoma meita, tu, kas dzīvo Ucas zemē. Arī tev neies garām kauss, tu piedzersies un izģērbsies kaila.

22 Tavs noziegums, Ciānas meita, ir izlīdzināts: Viņš tevi vairs neliks aizvest gūstā. Bet tavu noziegumu, Edoma meita, Viņš piemeklēs, un tavus grēkus Viņš atklās.


/Raudu dz. 5:1-22/

1 Piemini, Kungs, kas mums noticis, skaties un uzlūko mūsu negodu!

2 Mūsu mantojuma tiesa kritusi svešiniekiem, mūsu nami - ārzemniekiem.

3 Mēs esam kļuvuši bāriņi bez tēva, mūsu mātes ir kā atraitnes.

4 Savu ūdeni mēs dzeram par naudu, savu malku saņemam par maksu.

5 Mūs izdzen kā suņus, mēs esam noguruši, un nav mums miera.

6 Mēs pakļāvāmies Ēģiptei un Asīrijai, lai dabūtu paēst maizes.

7 Mūsu tēvi ir grēkojuši, viņu vairs nav, bet mēs nesam viņu noziegumus.

8 Kalpi valda pār mums, nav neviena, kas mūs atsvabinātu no viņu rokas.

9 Sava maize mums jāsagādā bailēs par mūsu dzīvību no zobena tuksnesī.

10 Mūsu āda ir apdegusi melna bada šausmās kā krāsnī.

11 Sievas Ciānā ir apsmietas un jaunavas Jūdas pilsētās.

12 Dižciltīgos tie ir pakāruši, vecaju vaigs nav turēts cieņā.

13 Jaunekļiem bija jānes dzirnavu akmeņi, zēniem jāklūp zem malkas nastām.

14 Vecie nesēd vairs vārtos, un jaunie vairs nedzied.

15 Mūsu sirds līksmība ir zudusi, mūsu rotaļas pārvērtušās par vaimanām.

16 Mūsu vainags mums nokritis no galvas: bēdas mums, ka esam grēkojuši!

17 Tādēļ mūsu sirds ir gurdena un mūsu acis kļuvušas tumšas,

18 Ciānas kalna dēļ, tas nopostīts un lapsas skraida pa to.

19 Bet Tu, Kungs, valdi mūžīgi, Tavs tronis paliek uz radu radiem!

20 Kādēļ Tu gribi mūs aizmirst pavisam, mūs atstāt tik ilgi?

21 Atgriez mūs, Kungs, pie Sevis, un mēs atgriezīsimies! Atjauno mūsu dienas kā vecos laikos!

22 Vai tad Tu mūs esi pavisam atmetis, vai Tavas dusmas tik bargas?

“Katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz katru labu darbu.” / II Kor 9:7-8/

Ar savu ziedošanu mēs paklausām Dieva aicinājumam un paveram durvis sev un citiem uz

dzīvām un tuvām attiecībām ar Dievu.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes

evaņģēliski luteriskā draudze

Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010
tālr. nr.: 22002211
e-pasts: kanceleja@gertrude.lv

Reliģiskās organizācijas
reģ. Nr.: 90000293463

Bankas rekvizīti:
AS Swedbank,
LV40HABA0551005116532

© 2020 Gertrude.lv. All Rights Reserved.