Salamana Pamācības /Sal. pam. 19:3-12/
Vēstules /1. Kor. 1:1-17/
Vecā Derība /1. Lku. 16:37-18:17/
SALAMANA PAMĀCĪBAS
/19:3-12/
Cilvēka bezprātība sajauc viņa ceļus, tā ka viņa sirds ir nemiera pilna pret To Kungu. Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj. Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam. Daudzi izsaka glaimus dižciltīgajam, un visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas. Nabago ienīst visi viņa brāļi; cik vēl vairāk no viņa atraujas viņa draugi! Un, kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek! Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, un sapratīgais gūst sev labumu. Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, dabūs galu. Nejēgam neklājas pieredzēt labas dienas, un vēl mazāk vergam pār savu augstāko valdnieku valdīt. Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt. Ķēniņa bargums ir kā jauna lauvas rūciens, bet viņa žēlastība ir kā rasa uz zāles.
VĒSTULES
/1. Kor. 1:1-17/
Pāvils, pēc Dieva prāta aicināts Kristus Jēzus apustulis, un brālis Sostens Dieva draudzei Korintā, Jēzū Kristū svētītiem, aicinātiem svētajiem un visiem, kas piesauc mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdu visās vietās, tiklab pie viņiem, kā pie mums: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus! Es pateicos Dievam vienumēr jūsu dēļ par žēlastību, kas jums ir dota Kristū Jēzū, jo ar Viņu jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās viscaur vārdos un atziņā, tāpēc ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū, tādēļ jums netrūkst nevienas dāvanas, un jūs sagaidāt mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos. Viņš jūs arī darīs stiprus līdz galam, nevainojamus mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā. Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis Sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā. Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā. Jo man par jums, mani brāļi, ir pienākušas ziņas no Hloes nama ļaudīm, ka jūsu starpā ir ķildas. Es gribu teikt to, ko pie jums visur dzird runājam, viens saka: es turos pie Pāvila, otrs: es pie Apolla, trešais: es pie Kēfas, bet ceturtais: es pie Kristus. Vai tad Kristus ir dalīts? Vai tad Pāvils ir par jums krustā sists? Jeb vai jūs esat kristīti uz Pāvila vārdu? Paldies Dievam, ka es pie jums cita neviena neesmu kristījis kā vien Krispu un Gaju; tā neviens nevar teikt, ka jūs esat kristīti uz manu vārdu. Es gan kristīju arī Stefanas namu, bet neatceros, vai vēl kādu citu būtu kristījis. Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet evaņģēliju sludināt, ne gudriem vārdiem, lai Kristus krusts nepaliktu bez satura.
VECĀ DERĪBA
/1. Lku. 16:37-43/
Tad Dāvids tur atstāja Tā Kunga derības šķirsta priekšā Asafu un viņa brāļus, lai tie pastāvīgi kalpotu šķirsta priekšā, kā ik dienas pienākas. Un Obed-Edomam un viņa sešdesmit astoņiem brāļiem viņš lika darīt to pašu, pie kam Obed-Edoms, Jedutuna dēls, un Hosa un visi šie pārējie bija vārtu sargi. Un priesteri Cadoku un viņa brāļus, priesterus, viņš atstāja arī turpmāk par sargiem Tā Kunga mājokļa priekšā, kas atradās Gibeonas augstienē, lai tie Tam Kungam vienmēr, rītos un vakaros, upurētu dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra, kā tas ir rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko Viņš Israēlam bija pavēlējis. Un kopā ar viņiem tur bija Heimans un Jedutuns, un atlikusī daļa no izraudzītiem, kuri bija nozīmēti pēc vārdiem, lai pateiktos Tam Kungam, jo Viņa žēlastība ir mūžīga. Un līdz ar viņiem bija Heimans un Jedutuns, un viņu rīcībā bija taures un cimbāles, kuras tie skandināja, un arī Dieva dziesmu pavadīšanai domātās cītaras; taču Jedutuna dēliem bija jābūt par vārtu sargiem. Un tad visi ļaudis atgriezās, ikviens savā namā, arī Dāvids atgriezās, lai savu namu svētītu.
/1. Lku. 17:1-27/
Un notika, kad Dāvids bija atgriezies savā namā, tad Dāvids sacīja pravietim Nātānam: "Redzi, es dzīvoju ciedru namā, bet Tā Kunga derības šķirsts mīt zem telts drānām." Tad Nātāns atbildēja Dāvidam: "Dari itin visu, kas vien ir tavā sirdsprātā, jo Dievs ir ar tevi!" Bet tanī pašā naktī notika, ka Dieva vārds atklājās Nātānam, sacīdams: "Noej un saki Manam kalpam Dāvidam: tā saka Tas Kungs: tu nedrīksti Man celt dzīvojamo namu! Jo Es neesmu dzīvojis nevienā namā, sākot no tās dienas, kopš Es Israēla tautu esmu izvedis laukā no Ēģiptes, līdz šai dienai, bet Es esmu gājis no telts uz telti un no mājokļa uz mājokli. Un vai Es esmu visu to laiku, kamēr Es esmu staigājis ar visu Israēlu, runājis vārdu uz kādu no Israēla soģiem, kam Es esmu pavēlējis ganīt Savu tautu, sacīdams: kādēļ jūs Man neesat uzcēluši ciedru namu? Tāpēc tev tagad ir tā jāsaka Manam kalpam Dāvidam: tā saka Tas Kungs Cebaots: Es esmu tevi ņēmis no ganībām, prom no avīm, lai tu kļūtu par vadoni Manai Israēla tautai. Un Es esmu bijis ar tevi itin visur, kur vien tu esi gājis, un Es esmu izdeldējis visus tavus ienaidniekus tavā priekšā, un Es esmu tev darījis vārdu, kāds ir šīs zemes varenajiem. Un Es gribu ierādīt Savai tautai Israēlam vietu, un Es to tur dēstīšu, lai tā savā vietā dzīvotu un turpmāk vairs netiktu satraukta un lai varmākas to vairs tā neizposta, kā tas bija iesākumā un vēl tai laikā, kad Es iecēlu soģus pār Savu Israēla tautu; Es gribu pazemot visus tavus ienaidniekus, un Es tev daru zināmu, ka Tas Kungs tev cels namu. Un notiks, kad tavu dienu skaits būs piepildījies un tev būs jāiet pie saviem tēviem, tad Es celšu kādu no taviem pēcnācējiem pēc tevis, kas būs no taviem dēliem, tam Es nostiprināšu viņa ķēniņa valsts varu. Tas Man uzcels namu, un Es viņa troni nostiprināšu uz mūžīgiem laikiem. Un Es tam būšu par tēvu, bet viņš Man būs par dēlu, un Savu žēlastību Es neatraušu no viņa, kā Es to gan esmu atrāvis no tava priekšgājēja. Bet Es viņu ielikšu Savā namā un Savā ķēniņa valstībā uz mūžīgiem laikiem, un viņa tronis pastāvēs mūžīgi!" Kā visi šie vārdi un visas šīs parādības mācīja, tā Nātāns to pateica Dāvidam. Un ķēniņš Dāvids nāca un palika Tā Kunga priekšā, un sacīja: "Kas gan es esmu, Kungs, mans Dievs, un kas ir mans nams, ka Tu esi mani līdz šejienei vadījis? Un tas vēl ir licies Tavās acīs pārāk maz, ak, Dievs, bet Tu vēl par Sava kalpa namu esi runājis par tāliem nākošiem laikiem, un Tu esi mani uzlūkojis kā no cilvēku kārtas un augsti cēlis, ak, Kungs, mans Dievs! Un ko vēl Dāvids spētu Tev pateikt par godu, kāds Tavam kalpam piešķirts? Bet Tu jau pats pazīsti Savu kalpu! Ak, Kungs, Sava kalpa labad un pēc Tava paša sirds nodoma Tu esi visas šīs lielās lietas darījis, lai visas šīs varenās lietas kļūtu zināmas. Kungs, nav neviena, kas ir tāds kā Tu, un nav neviena cita dieva kā vien Tu, pēc visa, ko mēs savām ausīm esam dzirdējuši. Un kur gan ir kāda cita tauta virs zemes, kas līdzinātos Tavai Israēla tautai, kuru Dievs pats Sev ir devis, lai to izglābtu Sev par īpašu tautu un lai Sev celtu lielu un bijājamu Vārdu ar lieliem un brīnišķīgiem darbiem, izdzīdams citas tautas Savas tautas acu priekšā, ko Tu pats esi izglābis no Ēģiptes. Un Tu esi Savu tautu Israēlu iecēlis Sev par tautu uz mūžīgiem laikiem, un Tu, Kungs, esi kļuvis viņu Dievs. Un tagad, Kungs, tas vārds, ko Tu esi sacījis Savam kalpam un viņa namam, lai tiek nostiprināts uz mūžīgiem laikiem, un dari, kā Tu esi sacījis! Un Tavs Vārds būs nostiprināts un būs paaugstināts mūžīgi; un sacīs: Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, ir Dievs pār Israēlu un Israēla labā, - un Tava kalpa Dāvida nams pastāvēs stiprs Tavā priekšā! Jo Tu, mans Dievs, esi atklājis Savam kalpam, ka Tu viņam gribi celt namu, un tādēļ Tavs kalps ir iedrošinājies lūgt Tava vaiga priekšā. Un tagad, Kungs, Tu esi Dievs, un Tu esi runājis uz Savu kalpu par šīm labajām lietām, un lai Tev labpatiktu svētīt Sava kalpa namu, ka tas pastāvētu mūžīgi Tavā priekšā, jo, ko Tu, Kungs, esi svētījis, tas ir svētīts mūžīgi!"
/1. Lku. 18:1-17/
Un notika, pēc tam Dāvids no jauna sakāva filistiešus un pakļāva tos sev, un viņš iekaroja Gātu ar tās mazajām pilsētām, kas līdz šim bija filistiešu rokās. Un viņš sakāva arī Moābu, un moābieši kļuva Dāvida kalpi un maksāja viņam nodevas. Un Dāvids uzvarēja Hadadēzeru, Cobas ķēniņu, Hamatā, kad tas bija ceļā, lai nostiprinātu savu varu Eifratas upes apgabalā. Un Dāvids viņam atņēma tūkstoš kara ratus un septiņus tūkstošus jātnieku, un divdesmit tūkstošus kājnieku, un Dāvids visiem braucamiem zirgiem pārgrieza kāju dzīslas un atstāja no tiem sev tikai simts braucamos zirgus. Kad sīrieši no Damaskas nāca Hadadēzeram, Cobas ķēniņam, palīgā, tad Dāvids nokāva no sīriešiem divdesmit divus tūkstošus vīru, un Dāvids novietoja apsardzi Sīrijā, Damaskā, un sīrieši kļuva Dāvida kalpi un maksāja viņam nodevas. Un Tas Kungs palīdzēja Dāvidam, kur vien viņš gāja. Un Dāvids paņēma zelta vairogus, ko nesa Hadadēzera galminieki, un viņš lika tos pārvest uz Jeruzālemi. Bet no Tibhatas un no Kūnas, Hadadēzera pilsētām, Dāvids paņēma ļoti daudz vara; vēlāk no šī vara Salamans izgatavoja vara jūru un arī atbalsta kājas un vara rīkus. Bet, tiklīdz Tous, Hamatas ķēniņš, dzirdēja, ka Dāvids bija sakāvis visu Hadadēzera, Cobas ķēniņa, karaspēku, tad viņš sūtīja savu dēlu Hadorāmu pie ķēniņa Dāvida sveicināt viņu un apsveikt viņu par viņa uzvaru karā pret Hadadēzeru; jo Tous bija karojis pret Hadadēzeru; un visus zelta, sudraba un vara priekšmetus ķēniņš Dāvids veltīja Tam Kungam līdz ar to sudrabu un zeltu, ko viņš bija no visām tautām paņēmis: no Edoma, no Moāba, no Amona bērniem, no filistiešiem un no amalekiešiem. Bet Abišajs, Cerujas dēls, uzvarēja edomiešus Sāls ielejā un nokāva no viņiem astoņpadsmit tūkstošus vīru. Un viņš novietoja Edomā apsardzi, un visi edomieši kļuva Dāvida kalpi, jo Tas Kungs palīdzēja Dāvidam, kur vien viņš gāja. Un Dāvids valdīja pār visu Israēlu un ieveda tiesu un taisnību visā savā tautā. Un Joābs, Cerujas dēls, bija virspavēlnieks pār kara pulkiem, un Jošafats, Ahiluda dēls, bija valsts padomnieks. Un Cadoks, Ahituba dēls, un Ahimēlehs, Abjatara dēls, bija priesteri, bet Šavša bija valsts rakstvedis. Un Benaja, Jojadas dēls, bija pār krētiešiem un plētiešiem; un Dāvida dēli bija pirmie pie ķēniņa.
Comments