• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 4. novembris

Salamana Pamācības /26:23-27:4/

Vēstules /Ebrejiem 5:11-6:12/

Vecā Derība /Ecēhiēla 4:1-6:14/


SALAMANA PAMĀCĪBAS

/26:23-28/

23 Draudzībā kvēlojošas lūpas un ļauna sirds ir kā lauskas gabaliņš, kas pārklāts ar sudraba putu krāsu.

24 Gan ienaidnieks cenšas izlikties tev ar muti draugs, tad tomēr sirdī viņam apslēpts ir viltus.

25 Kad viņš mīlīgus vārdus runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības mīt viņa sirdī.

26 Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tad taču viņa ļaunprātība draudzes priekšā drīz vien atklāsies.

27 Kas bedri rok, tas pats tajā iekrīt, un, kas veļ kalnup akmeni, tam tas atpakaļiski uzvelsies virsū.

28 Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un liekulīga mute ir par iemeslu pazudināšanai.


/27:1-4/

1 Nedaudzini sevi, gaidīdams kaut ko ievērojamu no tikko kā austošās dienas; tu taču nezini, kas šodien notiks.

2 Lai tevi daudzina kāds cits - un ne tava paša mute, kāds svešais - un ne tavas paša lūpas.

3 Akmens ir smags, un smilts ir grūti paceļama nasta, bet nejēgas dusmas ir smagākas nekā tie abi.

4 Dusmas ir nemiera pilna lieta, niknums un bargums ir nesavaldāmi; bet kas var pastāvēt skaudības un greizsirdības priekšā!



VĒSTULES

/Ebrejiem 5:11-14/

11 Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt.

12 Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības.

13 Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns.

14 Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.


/Ebrejiem 6:1-12/

1 Tāpēc, atstājuši Kristus mācības sākumu, dosimies pretim pilnībai, nelikdami atkal pamatu ar atgriešanos no nedzīviem darbiem un ticību Dievam,

2 ar mācību par kristībām, roku uzlikšanu, miroņu augšāmcelšanos un mūžīgo tiesu.

3 Arī to mēs darīsim, ja Dievs atļaus.

4 Jo ir neiespējami tos, kas reiz apgaismoti un baudījuši Dieva dāvanas, un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki,

5 un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamā laika spēkus,

6 un krituši, atkal vest pie atgriešanās, jo tie sev Dieva Dēlu sit krustā un liek smieklā.

7 Jo zeme, kas uzsūkusi bieži līstošo lietu un audzē stādus, derīgus tiem, kuru dēļ tā arī tiek apstrādāta, saņem svētību no Dieva,

8 bet, kas ērkšķus un dadžus audzē, ir nederīga un lāstam tuvu, tās gals ir ugunī.

9 Bet par jums, mīļie, mums ir pārliecība par kaut ko labāku, par jūsu pestīšanu, kaut arī tā runājam.

10 Jo Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši Viņa Vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.

11 Bet mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam,

12 ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus.


VECĀ DERĪBA

/Ecēhiēla 4:1-17/

1 "Bet tu, cilvēka bērns, ņem ķieģeli, liec to savā priekšā un uzzīmē uz tā, tajā iegrebdams, pilsētu Jeruzālemi.

2 Attēlo tās ielenkšanu: uzcel pret to ielenkšanas torņus, uzmet valni ap to, novieto karaspēku pret to un mūru grāvējus visapkārt.

3 Tad ņem dzelzs plāksni un noliec to kā mūri starp sevi un pilsētu. Un pievērs tai nepārtraukti savu skatu, tad tā būs aplenkta, un tu būsi tās aplencējs. Tā būs zīme Israēla namam.

4 Bet tagad gulsties uz saviem kreisajiem sāniem un liec uz tiem Israēla nama noziegumu. Pēc to dienu skaita, cik ilgi tu uz tiem gulēsi, tu nesīsi viņu noziegumu.

5 Bet es tev ieskaitīšu viņu noziegumu gadus par tikpat daudz dienām, tātad trīs simti deviņdesmit dienas. Tik ilgi tu nesīsi Israēla nama noziegumus.

6 Kad tu ar tiem būsi galā, tad gulsties vēlreiz, bet uz saviem labajiem sāniem un nes Jūdas nama noziegumus četrdesmit dienas; par katru gadu Es tev uzlieku vienu dienu.

7 Un griez savu vaigu, savus skatus un atsegto elkoni visu laiku pret ielenkto Jeruzālemi un sludini pret to.

8 Un redzi, Es tev aplikšu važas, ka tu nevarēsi grozīties no vieniem sāniem uz otriem, tiekāms tavas ielenkuma dienas būs galā.

9 Ņem kviešus un miežus, pupas un lēcas un citu labību, liec tos visus kopā traukā un taisi sev maizi ik dienas, kamēr tu gulēsi uz saviem sāniem, ka tev ir ko ēst trīs simti deviņdesmit dienas.

10 Barība, ko tu ēdīsi, lai sver divdesmit seķeļu katru dienu, sadali to vairākām ēdamām reizēm.

11 Arī ūdeni tev būs dzert ar mēru un ar pārtraukumiem, katrreiz hina sesto daļu un katru savā laikā.

12 Ēd savu barību kā miežu karašas, kas viņu acu priekšā ceptas uz sažuvušiem un saslaucītiem cilvēku mēsliem.

13 Tā saka Tas Kungs: tāpat Israēla bērni ēdīs savu maizi nešķīstu tautu starpā, kurp Es tos aizdzīšu."

14 Tad es atbildēju: "Ak, Kungs, mans Dievs, mana dvēsele vēl nekad nav aptraipījusies, sprāgušu un saplosītu lopu gaļu es neesmu ēdis no pašas jaunības dienām, un nešķīstu gaļu es nekad neesmu ņēmis mutē!"

15 Un Viņš man sacīja: "Tad Es tev atļauju lietot lopu mēslus cilvēku mēslu vietā, uz tiem tu vari sataisīt savu ēdamo, savu maizi."

16 Un Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, redzi, Es izbeigšu maizes krājumu Jeruzālemē; tie ēdīs maizi ar svaru un ar bēdām un dzers ūdeni ar mēru un ar bailēm.

17 Tādēļ ka tiem nebūs maizes un ūdens, tie kritīs cits aiz cita izmisumā un aizies bojā savu noziegumu dēļ."


/Ecēhiēla 5:1-17/

1 "Cilvēka bērns, ņem asu zobenu, izlieto to kā bārdas nazi, nodzen ar to savas galvas matus un savu bārdu. Tad ņem svarus, nosver un sadali matus.

2 Trešdaļu sadedzini ar uguni pilsētas vidū, kad pilsētas ielenkšanas dienas ies uz beigām. Otru trešdaļu savel pikā un apritini to ar zobenu pilsētai visapkārt. Pēdējo trešdaļu izputini vējā, tad Es aiz tiem izvilkšu arī Savu zobenu.

3 Taču paņem no tiem kādu mazu daļu un iesien tos savu svārku stūrī.

4 Tad ņem vēl kaut cik no tiem, iemet tos ugunī un sadedzini. No tiem tad izies uguns pār visu Israēla namu.

5 Pēc tam saki visam Israēla namam: tā saka Dievs Tas Kungs: tāda ir Jeruzāleme. Es to ieliku citu tautu vidū, un tai visapkārt ir citas zemes.

6 Bet tā Maniem baušļiem izrādīja ļaunāku pretestību nekā citas tautas un pretojās Maniem likumiem vēl nepiekāpīgāk nekā citas zemes tās apkārtnē; Manus baušļus tie nonicināja, un Maniem likumiem savos ceļos tie nesekoja.

7 Tādēļ Dievs Tas Kungs saka: tā kā jūs esat bijuši nepaklausīgāki nekā citas tautas jums visapkārt, nestaigājāt pēc Maniem likumiem un nepildījāt Manus baušļus, bet staigājāt pēc to tautu likumiem, kas jums visapkārt,

8 tad, saka Dievs Tas Kungs, Es celšos pret tevi un turēšu tiesu tavā vidū citu tautu acu priekšā.

9 Un visu tavu noziegumu un negantību dēļ Es darīšu tev to, ko Es līdz šim vēl nekad neesmu darījis un ko Es arī vairs nekad nedarīšu.

10 Tādēļ tēvi ēdīs savus bērnus un bērni savus tēvus jūsu vidū. Es turēšu pār jums tiesu un visus, kas no tevis pāri palikuši, izkaisīšu visos vējos.

11 Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, tāpēc ka tu apgānīji Manu svēto vietu ar saviem riebīgajiem dievekļiem un ar visādu negantību, Es novērsīšu Savu aci no tevis bez līdzjūtības, Es netaupīšu neviena.

12 Trešdaļa no tevis mirs ar mēri un nonīks badā tevis paša vidū, otra trešdaļa kritīs no zobena tev visapkārt, un pēdējo trešdaļu Es izklīdināšu visos vējos un piedraudēšu vēl tiem no mugurpuses ar zobenu.

13 Kad Manas dusmas būs izlējušās visā pilnībā pār tiem, kad Es Savu bardzību viņos būšu apmierinājis un Savu atriebību saņēmis, tad tie atzīs, ka Es, Tas Kungs, tā esmu runājis Savā kvēlajā degsmē, likdams viņos īstenoties Savām dusmām.

14 Es tevi padarīšu par postažu un par apsmieklu citām tautām, kas tev visapkārt, visu to acīs, kas tev iet garām.

15 Un tu būsi par kaunu un apsmieklu, par brīdinājumu un par biedēkli tautām, kas tev visapkārt, kad Es tevi piemeklēju dusmās un bardzībā ar smagiem sodiem, Es, Tas Kungs, to runāju,

16 kad Es raidu pret jums nāvīgās bada bultas, lai jūs nomaitātu, kad Es sūtīšu bada briesmas jūsu vidū arvien šausmīgāk un atņemšu jums pavisam maizes krājumus.

17 Es sūtīšu pret jums badu un plēsīgus meža zvērus, lai tie saplosa tavus bērnus. Mēris un asins izliešana staigās tavā vidū, un arī zobenam Es likšu nākt pār tevi. Es, Tas Kungs, to tā esmu teicis."


/Ecēhiēla 6:1-14/

1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:

2 "Cilvēka bērns! Griez savu vaigu pret Israēla kalniem un sludini pret tiem,

3 un saki: jūs Israēla kalni, klausaities Dieva Tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs Tas Kungs kalniem, pakalniem, strautiem un ielejām: redzi, Es likšu nākt pār jums zobenam un iznīcināšu jūsu elku altārus kalnu augstienēs.

4 Jūsu altārus nopostīs un jūsu saules stabus sagraus; jūsu nokautos Es nometīšu jūsu dievekļu priekšā.

5 Israēla bērnu līķus Es nometīšu viņu dievekļu priekšā un izkaisīšu jūsu kaulus ap jūsu altāriem.

6 Visur, kur jūs dzīvojat, sagraus ciemus un pilsētas, nopostīs augstieņu upuru vietas, jūsu altāri būs atstāti un izpostīti, jūsu dievekļu tēli sasisti un izdeldēti, jūsu saules stabi apgāzti un jūsu roku darinājumi iznīcināti.

7 Nokautie gulēs jūsu vidū, lai jūs atzīstat: Es esmu Tas Kungs.

8 Bet dažus no jums Es pasaudzēšu, kas, no zobena izglābti, dzīvos to tautu starpā, starp kurām Es jūs izklīdināšu.

9 Šie jūsu pāri palicēji, kas aizvesti, Mani pieminēs tur tautu starpā, kad Es būšu salauzis viņu sirdi, kas neuzticībā bija atkāpusies no Manis, un pārveidojis viņu acis, kas kā uz mīļākajiem raudzījās uz viņu elkiem. Tad tiem pašiem riebsies tas ļaunums, ko tie nodarījuši ar visām savām negantībām,

10 un tie atzīs, ka Es, Tas Kungs, ne bez iemesla tiem piedraudēju ar tādu nelaimi.

11 Tā saka Dievs Tas Kungs: sasit savas rokas kopā un piesit kāju pie zemes un sauc: lāsts! - par visām ļaunām Israēla nama negantībām, kuru dēļ tie aizies bojā no zobena, bada un mēra.

12 Kas mīt tālumā, tas mirs ar mēri, kas tuvumā, tas kritīs no zobena, un, kas vēl palicis pāri un izglābies, aiziedams ar dzīvību, tas nomirs badā. Tā Es izpaudīšu viņu vidū Savu bardzību.

13 Tad jūs atzīsit, ka es esmu Tas Kungs, kad viņu nokautie gulēs viņu elku vidū ap viņu altāriem uz visiem augstiem pakalniem un kalnu galiem, zem visiem zaļiem kokiem un visiem kupliem ozoliem, tais vietās, kur tie veltījuši saviem elkiem saldu upuru smaržu.

14 Es izstiepšu Savu roku pret tiem un darīšu zemi par tuksnesi un posta vietu no tuksneša līdz Riblai, visur, kur tie dzīvo, lai tie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."

“Katrs lai dod tā, kā iesaka sirds, nevis ar sarūgtinājumu vai piespiedu kārtā: priecīgu devēju Dievs mīl. Dievs spēj jums dot pārpilnībā visādu žēlastību, lai jums visa būtu diezgan vienmēr un visur un jūs būtu pārplūstoši dedzībā uz katru labu darbu.” / II Kor 9:7-8/

Ar savu ziedošanu mēs paklausām Dieva aicinājumam un paveram durvis sev un citiem uz

dzīvām un tuvām attiecībām ar Dievu.

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes

evaņģēliski luteriskā draudze

Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010
tālr. nr.: 22002211
e-pasts: kanceleja@gertrude.lv

Reliģiskās organizācijas
reģ. Nr.: 90000293463

Bankas rekvizīti:
AS Swedbank,
LV40HABA0551005116532

© 2020 Gertrude.lv. All Rights Reserved.