Psalmi /119:161-168/
Vēstules /Ebrejiem 6:13-7:10/
Vecā Derība /Ecēhiēla 7:1-9:11/
PSALMI
/119:161-168/
161 Augsti valdnieki mani bez iemesla vajā, bet mana sirds bīstas tikai no Tava vārda.
162 Es priecājos par Tavu vārdu kā tāds, kas iegūst lielu kara laupījumu.
163 Es ienīstu melus, tie man ir negantība, bet es mīlu Tavus baušļus.
164 Septiņreiz dienā es Tevi teicu par Tavām taisnajām tiesām.
165 Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp.
166 Es gaidu, ak, Kungs, uz Tavu glābiņu un daru pēc Taviem baušļiem.
167 Mana dvēsele turas pie Tavām liecībām, un tās man ir no sirds mīļas.
168 Es sargu Tavas pavēles un liecības, jo visi mani ceļi ir zināmi Tavā priekšā.
VĒSTULES
/Ebrejiem 6:13-20/
13 Jo Dievs, Ābrahāmam apsolījumu dodams, kad Viņam nebija lielāka pie kā zvērēt, zvērēja pie Sevis paša,
14 sacīdams: tiešām, svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu. -
15 Un tā, pacietīgi gaidījis, viņš saņēma apsolīto.
16 Jo cilvēki zvēr pie kaut kā lielāka, un zvērests ir viņiem par apstiprinājumu, lai izbeigtu katru pretrunu.
17 Gribēdams apsolījuma mantiniekiem vēl vairāk parādīt Savu negrozāmo gribu, Dievs tāpēc to ir apstiprinājis ar zvērestu,
18 lai šīs divas negrozāmās lietas, un Dievam taču nebija iespējams melot, būtu par stipru paskubinājumu mums, kas esam meklējuši glābiņu, satverot gaidāmo cerību.
19 Tā mums ir par drošu un stipru dvēseles enkuru, kas sniedzas iekšā aiz priekškara,
20 kur Jēzus par mums iegājis kā ceļvedis, kļūdams uz mūžiem par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.
/Ebrejiem 7:1-10/
1 Šis Melhisedeks, Salemas ķēniņš, visuaugstākā Dieva priesteris, sastapās ar Ābrahāmu, kad tas atgriezās no ķēniņu sakāves, un viņu svētīja;
2 viņam Ābrahāms arī piešķīra desmito tiesu no visa; viņš vispirms ir taisnības ķēniņš, tā viņa vārds tulkojams, bet tad arī Salemas ķēniņš, tas ir - miera ķēniņš,
3 bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta; viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet, Dieva Dēlam līdzināms, viņš paliek priesteris mūžam.
4 Redziet, cik liels ir tas, kam sentēvs Ābrahāms ir devis desmito tiesu no ieguvuma!
5 Arī tiem Levija bērniem, kas uzņēmās priestera amatu, ir nolikts ņemt no tautas, saskaņā ar bauslību, desmito tiesu, tas ir, no saviem brāļiem, lai gan tie arī cēlušies no Ābrahāma gurna.
6 Bet tas, kas nav no viņu cilts cēlies, ir ņēmis desmito tiesu no Ābrahāma un ir svētījis to, kam apsolījumi.
7 Neapšaubāmi tikai lielākais svētī mazāko.
8 Šeit desmito tiesu saņem mirstīgi cilvēki, bet tur tas, par kuru liecina, ka viņš dzīvo.
9 Un, tā sakot, arī Levijs, kas ņem desmito tiesu, caur Ābrahāmu ir devis desmito tiesu.
10 Jo viņš bija tēva gurnā, kad Melhisedeks ar to satikās.
VECĀ DERĪBA
/Ecēhiēla 7:1-27/
1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2 "Cilvēka bērns, tā saka Dievs Tas Kungs Israēla zemei: gals tuvojas, beigas nāk pār visām četrām zemes pusēm.
3 Tagad tevi apņem tavs gals: Es vērsīšu Savas dusmas pret tevi un tiesāšu tevi pēc tavas rīcības, un atmaksāšu tev par visām tavām nelietībām.
4 Mana acs nenoraudzīsies uz tevi žēlsirdības pilna, un Es tevi nesaudzēšu, bet Es atmaksāšu tev pēc visiem taviem darbiem, un tavas nelietības būs tavā vidū, un jūs atzīsit, ka es esmu Tas Kungs.
5 Tā saka Dievs Tas Kungs: nelaime nelaimes galā! Redzi, tā nāk!
6 Gals tuvojas, gals nāk; tas virzās arvien spēcīgāk tev klāt, tas ir jau tuvu!
7 Tavs baigais liktenis nāk pār tevi, tu zemes iedzīvotāj! Nāk laiks, nāk diena, tā ir kara trokšņa un ne prieka diena kalnos.
8 Es drīz izliešu Savas dusmas pār tevi un piepildīšu Savas dusmības mēru, lai tas veldzējas tevī: Es tiesāšu tevi pēc visiem taviem darbiem, Es atmaksāšu tev par visām tavām nelietībām.
9 Mana acs tevi nesaudzēs, un Es nebūšu žēlīgs pret tevi, Es tev atmaksāšu pēc visiem taviem darbiem, un tavas nelietības būs tavā vidū, un jūs atzīsit, ka Es, Tas Kungs, jūs sodu.
10 Redzi, tā diena nāk, tā ir klāt, nelaime ir izvērsusies plašumā; rīkste ir izaugusi, pārgalvība stāv pilnos ziedos.
11 Varmācība ir kļuvusi par netaisnības rīksti. Tomēr nekā no viņiem nepaliks, no viņu godības, bagātības un greznības.
12 Laiks nāk, diena ir jau tuvu. Pircējs lai nepriecājas, pārdevējs lai neskumst, jo bardzība iet pār visu viņu kopu ar tās ārējo lepnību un greznību.
13 Jo pārdevējs neatdabūs pārdoto, lai vai cik ilgi viņš dzīvotu: Mana bardzības kvēle pret viņu lepnību un greznību nemitēsies. Neviens, kas dzīvo savā noziedzībā, neturēs savu dzīvību droši savās rokās.
14 Pūtiet tauri un sakārtojiet visu, kaut arī nav neviena, kas ietu karā, jo Mana dusmu kvēle iet pāri pār visu viņu kopas lepnību un iedomību.
15 Ārā plosās zobens un iekšā mēris un bads. Kas ir uz lauka, tas kritīs no zobena, un, kas ir pilsētā, to aprīs bads un mēris.
16 Un, ja daži bēgļi no viņiem izglābsies, tie slēpsies kalnos un ūbos kā baloži aizās ikviens savu noziegumu dēļ.
17 Rokas visiem nolaidīsies, un ceļi visiem ļodzīsies.
18 Tie apvilks maisu, visi viņu locekļi drebēs bailēs, viņu sejas nosarks kaunā, un viņu galvas būs plikas.
19 Savu sudrabu tie metīs uz ielas, viņu zelts tiem būs kā mēsli, jo viņu sudrabs un zelts tos nevar izglābt Tā Kunga dusmības dienā. Ar to tie neremdēs savu izsalkumu un nepiepildīs savu vēderu, jo zelts tiem bijis par apgrēcību.
20 No tā darinātās dārgās rotas ir veicinājušas lepnību, un tie darināja no tā savus nejēdzīgos dievekļus, savus riebīgos elku tēlus. Tamdēļ Es viņiem zeltu padarīšu līdzīgu mēsliem,
21 Es to nodošu svešiem par laupījumu un pasaules bezdievjiem izputināšanai, lai tie to liek negodā.
22 Un Es novērsīšu Savu vaigu no tiem, lai viņi padara nešķīstu Manu dārgumu, Manu namu Ciānā; postītāji un laupītāji iebruks tajā un liks to negodā.
23 Lai darina važas, jo zeme ir asinsgrēku un pilsēta ir varasdarbu pilna.
24 Es atsaukšu niknākās no citām tautām, tās ieņems viņu namus; vareno lepnībai Es darīšu galu, viņu svētnīcas tiks sagānītas.
25 Posts un bailes ir klāt! Tie meklēs glābiņa, bet velti.
26 Nelaime nelaimes galā, un bēdu vēsts pēc bēdu vēsts. Tad viņi prasīs, lai pravieši atklāj nākotni. Bet priesteriem pietrūks bauslības pamācības un vecajiem padoma.
27 Ķēniņu nomāks skumjas un dižciltīgos bailes, zemes tautai rokas nolaidīsies izbailēs. Es darīšu viņiem pēc viņu rīcības, un Es tiesāšu viņus pēc viņu nopelna. Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs."
/Ecēhiēla 8:1-18/
1 Notika pēc tam sestā gada sestā mēneša piektajā dienā, kad es sēdēju savā namā un Jūdas vecaji bija pie manis, ka Tā Kunga roka krita uz mani.
2 Es pēkšņi redzēju tēlu, kam bija cilvēka izskats. No saviem gurniem uz leju tas bija kā uguns un no saviem gurniem uz augšu kā spilgtas debess gaismas atspīdums, kā mirdzoša metāla spožums.
3 Tad viņš izstiepa it kā roku un satvēra mani pie manas galvas matiem. Gara spēks pacēla mani starp zemi un debesīm un dievišķā parādībā aiznesa mani uz Jeruzālemi pie iekšējā pagalma vārtiem uz ziemeļu pusi, kur stāvēja tas elka tēls, kas To Kungu kaitināja un sāpināja.
4 Un redzi, tur manā priekšā atklājās godība, kā es to jau biju redzējis ielejā.
5 Un Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, pacel savas acis uz ziemeļu pusi!" Un, kad es pacēlu savas acis uz ziemeļu pusi, es redzēju minēto elka tēlu stāvam uz ziemeļiem no altāra vārtiem pie ieejas.
6 Un Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, vai tu redzi, ko tie dara? Tā ir negantība, ko Israēla nams dara, lai Mani aizdzītu projām no Manas svētās vietas. Bet tu redzēsi vēl lielākas negantības."
7 Tad Viņš mani veda pie ieejas pagalmā, un, kad es apskatījos visapkārt, es tur ievēroju sienā caurumu.
8 Un Viņš sacīja: "Cilvēka bērns, izspraucies caur šo sienu!" Un, kad es izspraucos, es ieraudzīju tur durvis.
9 Tad Viņš man sacīja: "Ej iekšā un apskaties tās šausmīgās negantības, ko tie šeit dara."
10 Kad es iegāju, es redzēju tur dažādu rāpuļu un nešķīstu dzīvnieku un arī dažādu Israēla nama elku attēlus, kas visap kārt bija uzzīmēti uz sienas.
11 To priekšā stāvēja septiņdesmit vīru no Israēla nama vecajiem, viņu starpā Jaāsanja, Safana dēls. Katram bija rokā kvēpināmais trauks, smaržīgu kvēpināmo zāļu dūmu mākonis pacēlās uz augšu.
12 Tad Viņš man sacīja: "Vai tu redzēji, cilvēka bērns, ko Israēla nama vecaji šeit dara tumsā, ikviens savā elka telpā? Jo tie saka: Tas Kungs mūs neredz, Tas Kungs ir atstājis šo zemi."
13 Tad Viņš vēl man sacīja: "Tu redzēsi vēl lielākas negantības, ko tie dara."
14 Tad Viņš mani veda pie Tā Kunga nama ziemeļu vārtiem. Tur sēdēja sievas, kas apraudāja Tammusu.
15 Un Viņš man sacīja: "Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Bet tu redzēsi vēl lielākas negantības nekā šo."
16 Tad Viņš veda mani Tā Kunga nama iekšējā pagalmā. Tur es redzēju - pie ieejas starp priekštelpu un altāri stāvēja kādi divdesmit pieci vīri; tie, pagriezuši muguru pret Tā Kunga Templi un vaigu pret rītiem, pielūdza sauli.
17 Un Viņš man sacīja: "Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Vai tad Jūdas namam nepietiek šo negantību, ko tie dara, ka tie vēl pilda visu zemi ar varas darbiem un vienmēr Manī rada dusmas? Un nu skaties: viņi tur zaļus zarus sev pie deguna.
18 Tādēļ Es celšos pret tiem ar bardzību, Mana acs tos neuzlūkos ar līdzcietību, un Es tos nesaudzēšu. Un, kaut tie ar stipru balsi kliegtu Man ausīs, Es tos tomēr neuzklausīšu."
/Ecēhiēla 9:1-11/
1 Tad es dzirdēju, ka Viņš sauca stiprā balsī: "Tuvojas soda izpildīšanas diena pilsētai. Ikviens lai ņem savu iznīcināšanas ieroci rokā."
2 Un redzi, seši vīri nāca pa ceļu šurpu no augšējiem vārtiem, kas pret ziemeļiem. Katram bija rokā savs iznīcināšanas ierocis. Viens viņu starpā bija ģērbies linu audeklā, tam pie jostas ap gurniem bija rakstāmie rīki. Tie ienāca un nostājās līdzās vara altārim.
3 Pa to laiku Israēla Dieva godība bija pacēlusies no ķeruba ratiem, uz kuriem tā atradās, un nostājusies pie Dieva nama sliekšņa. Tur tā uzsauca tam vīram, kas bija tērpies lina audeklā un kam pie jostas bija rakstāmie rīki,
4 šos vārdus: "Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi, šķērso to un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā."
5 Bet citiem Viņš sacīja, man dzirdot: "Eita viņam pakaļ pa pilsētu un kaujiet nost! Jūsu acis lai nežēlo, un nesaudzējiet neviena.
6 Kaujiet nost sirmgalvjus un jaunekļus, jaunavas, bērnus un sievas, kamēr visi pagalam. Bet neaizskariet neviena, kam ir zīme. Un iesāciet ar Manu svētnīcu!" Tad tie iesāka ar vecajiem, kas stāvēja Tempļa priekšā.
7 Un Viņš tiem sacīja: "Lieciet negodā svētnīcu un pildiet pagalmus ar nokautiem. Eita tagad projām!" Un tie izgāja un kāva ļaudis pilsētā.
8 Kad tie tos nokāva, es viens biju palicis, tad es kritu uz sava vaiga un brēcu: "Ak, Kungs, Kungs, vai tad Tu gribi visus iznīcināt, kas vēl palikuši Israēlā, izliedams Savas dusmas pār Jeruzālemi?"
9 Tad Viņš man atbildēja: "Israēla un Jūdas nama noziegums ir pārāk liels. Zeme ir piepildīta ar asinīm un pilsēta ar noziegumiem, jo tie saka: Tas Kungs ir zemi atstājis, Tas Kungs nekā neredz.
10 Arī Mana acs neraudzīsies vairs ar līdzcietību, un Es nesaudzēšu neviena. Es likšu sodam par visiem viņu grēkiem krist uz viņu galvas."
11 Tad vīrs, kas bija tērpies linu audeklā un kam pie jostas bija rakstāmie rīki, ziņoja un sacīja: "Es izpildīju visu, ko Tu man pavēlēji."
Comments