Psalmi /91:9-16/
Vēstules /1. Kor. 2:6-16/
Vecā Derība /1. Lku. 22:2-23:32/
PSALMI
/91:9-16/
Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas! "Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu. Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā. Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!"
VĒSTULES
/1. Kor. 2:6-16/
Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai, bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā.
To nav atzinis neviens šīs pasaules valdnieks; jo, ja tie to būtu atzinuši, tad tie nebūtu krustā situši godības Kungu.
Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl. -
Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.
Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā. Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva Gars.
Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis.
To mēs nerunājam ar cilvēcīgas gudrības vārdiem, bet ar vārdiem, ko Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami.
Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.
Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina.
Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, lai Viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts.
VECĀ DERĪBA
/1. Lku. 22:2-19/
Un Dāvids pavēlēja sapulcināt svešiniekus, kas bija Israēla zemē, un viņš tos nodarbināja kā akmeņkaļus, lai izcirstu četrstūru akmeņus Dieva nama celšanai.
Un Dāvids sagādāja arī lielā daudzumā dzelzi vārtu durvju naglām un savienojumu skavām, un tik daudz vara, ka to nevarēja nosvērt, un ciedru koku baļķus bez skaita, jo sidonieši un tirieši atveda Dāvidam ļoti daudz ciedru koku.
Un Dāvids sprieda tā: "Mans dēls Salamans ir vēl jauns un nav nobriedis, bet namam, kas jāceļ Tam Kungam, jābūt lielam un varenam, par slavu un godu visās zemēs, tāpēc es veikšu sagatavošanas darbus." Un Dāvids veica sagatavošanas darbus pirms savas nāves.
Tad viņš pieaicināja savu dēlu Salamanu un tam pavēlēja, ka viņam jāuzceļ nams Tam Kungam, Israēla Dievam.
Un Dāvids sacīja Salamanam: "Mans dēls! Manā sirdsprātā bija uzcelt namu Tā Kunga, mana Dieva, Vārdam, bet Tā Kunga vārds man atklājās, teikdams: tu esi izlējis daudz asiņu, un tu esi vedis lielus karus; tev nebūs celt namu Manam Vārdam, jo tu esi izlējis virs zemes daudz asiņu Manā priekšā.
Redzi, tas dēls, kas tev tiks dzemdēts, tas būs miera vīrs, jo Es likšu viņam piedzīvot mieru no visiem viņa ienaidniekiem visapkārt; ne velti Salamans būs viņa vārds, un viņa laikā Es likšu Israēlam piedzīvot laimi un mieru.
Viņš uzcels Manam Vārdam namu, viņš būs Mans dēls, un Es būšu viņa Tēvs, un Es nostiprināšu viņa troni pār viņa ķēniņa valsti Israēlu mūžīgi!
Tagad nu, mans dēls, Tas Kungs būs ar tevi, un ceru - tev labi izdosies, un tu uzcelsi Tam Kungam, savam Dievam, namu, kā Viņš par tevi ir sacījis!
Ak, kaut Tas Kungs tev piešķirtu gudrību un izpratni, lai tu, kad Viņš tevi iecels pār Israēlu, turētu Tā Kunga, sava Dieva, bauslību!
Tad tev labi veiksies, ja tu turēsi un darīsi likumus un tiesas, ko Tas Kungs Mozum ir pavēlējis Israēla labad. Esi stiprs un drosmīgs! Nebīsties un nebaiļojies!
Un redzi, ar lielām pūlēm es esmu sakrājis Tā Kunga namam simts tūkstošus talentu zelta un tūkstoš reiz tūkstoš talentu sudraba, un varu un dzelzi bez svara, jo to ir ļoti daudz; tāpat arī kokus un akmeņus es esmu sakrājis, bet pie tiem tev vēl ir jāgādā klāt.
Un tavā rīcībā ir liels skaits amatnieku: akmeņkaļi, akmens un koka apstrādātāji un vīri, kas prot visādus amatus.
Zelta, sudraba, vara un dzelzs ir neskaitāms daudzums. Celies un rīkojies, un lai Tas Kungs ir ar tevi!"
Un Dāvids pavēlēja visiem Israēla vadoņiem palīdzēt viņa dēlam Salamanam, sacīdams:
"Vai tad Tas Kungs, jūsu Dievs, nav ar jums, un vai Viņš nav jums ļāvis visapkārt dzīvot mierā? Viņš taču ir nodevis zemes iedzīvotājus manā rokā, un šī zeme tagad guļ pakļauta gan Tā Kunga, gan mjViņa tautas varai.
Tad nu dzenieties ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli meklēt To Kungu, savu Dievu, un celieties un celiet svētnīcu Dievam, Tam Kungam, lai varētu pārnest šurp Tā Kunga derības šķirstu un svētos Dieva traukus šai namā, kas ceļams Tā Kunga Vārdam!"
/1. Lku. 23:1-32/
Kad Dāvids bija kļuvis vecs un savu laiku nodzīvojis, tad viņš iecēla savu dēlu Salamanu par ķēniņu pār Israēlu.
Un viņš sapulcēja visus Israēla vadoņus, priesterus un levītus.
Un tika saskaitīti levīti, kas bija trīsdesmit gadu veci un vecāki, un viņu skaits pēc saskaitīšanas bija trīsdesmit astoņi tūkstoši vīru.
"No šiem," sacīja Dāvids, "divdesmit četri tūkstoši lai uzrauga darbu pie Tā Kunga nama, un ierēdņu un tiesnešu lai ir seši tūkstoši, un vārtu sargu lai ir četri tūkstoši, un četri tūkstoši lai ir Tā Kunga slavinātāju, ar instrumentiem, ko es esmu darinājis Dieva slavināšanai."
Un Dāvids viņus iedalīja pēc Levija dēliem - Geršona, Kehata un Merārija.
Geršona dēli bija Laādans un Šimejs.
Un Laādana dēli bija Jehiēls, pirmais, Zetāms un Joēls, šie trīs.
Šimeja dēli bija Šelomots, Haziēls un Hārans, trīs; šie bija Laādana tēvu namu galvenie.
Un Šimeja dēli bija Jahats, Ziza, Jeuss un Berija; šie bija Šimeja dēli, četri.
Un Jahats bija pirmais un Ziza otrs; bet Jeusam un Berijam nebija daudz dēlu, tādēļ tie tika skaitīti par vienu tēva namu.
Un Kehata dēli bija Amrāms, Jihars, Hebrons un Usiēls, četri.
Amrāma dēli bija Ārons un Mozus. Un Ārons tika atšķirts, lai tas tiktu iesvētīts līdz ar saviem dēliem vissvētākajā amatā uz mūžīgiem laikiem, lai viņš Tā Kunga priekšā kvēpinātu kvēpināmo upuri un lai Viņam kalpotu un svētītu Viņa Vārdā mūžīgi.
Bet Mozus, Dieva vīra, dēli tika skaitīti kā Levija cilts.
Mozus dēli bija Geršoms un Ēliēzers.
Geršoma dēli bija Šebuēls, pirmais.
Un Ēliēzera dēli bija Rehabja, pirmais. Un Ēliēzeram citu dēlu nebija, bet Rehabjam bija ļoti daudz dēlu.
Jihara dēli bija Šelomits, pirmais.
Hebrona dēli: Jerija, pirmais, Amarja, otrs, Usiēls, trešais, un Jekameāms, ceturtais.
Usiēla dēli bija Miha, pirmais, Jišija, otrs.
Merārija dēli bija Mahlijs un Mušijs; Mahlija dēli: Ēleāzars un Kīšs.
Un Ēleāzars nomira, un viņam nebija dēlu, bet tikai meitas, un tās apņēma viņu brālēni, Kīša dēli.
Un Mušija dēli bija Mahlijs, Ēders un Jerimots, šie trīs.
Šie bija Levija dēli pēc savu tēvu namiem, tēvu namu galvenie, tie ikviens tika saskaitīti pēc viņu vārdiem, pēc viņu skaita, tie veica kalpošanas darbu Tā Kunga namā, sākot ar divdesmit gadiem un vecāki.
Jo Dāvids sacīja: "Tas Kungs, Israēla Dievs, ir devis mieru Savai tautai, un Viņš mājos Jeruzālemē mūžīgi.
Tāpēc arī levītiem vairs nenākas pārnēsāt Dieva mājokli, nedz arī rīkus priekš kalpošanas tajā."
Pēc Dāvida pēdējiem vārdiem tika saskaitīti Levija dēli, divdesmit gadus veci un vecāki.
Viņu pienākums bija atrasties Ārona pēcnācēju rīcībā, kalpojot Tā Kunga namā: pagalmos un dzīvojamās telpās, kā arī pārzināt visu svēto lietu tīrīšanu un ikvienu kalpošanas darbu Tā Kunga namā, rūpēties par Dieva priekšā izliekamām maizēm un ēdamo upuru kviešu miltiem, par neraudzētām karašām, par pannām un par iejavu, un par visiem svariem un mēriem un ik rītus celties, lai teiktu un slavētu To Kungu, un tāpat arī ik vakarus, un upurēt Tam Kungam visus dedzināmos upurus ik sabatā, ik jaunā mēnesī un visos svētkos, pēc skaita un kā noteikts, Tā Kunga priekšā vienumēr, un sargāt Saiešanas telti un svēto vietu un palīdzēt saviem brāļiem, Ārona pēcnācējiem, kalpošanā Tā Kunga namā.
Comments