Psalmi /119:169-176/
Vēstules /Ebrejiem 7:11-28/
Vecā Derība /Ecēhiēla 10:1-12:28/
PSALMI
/119:169-176/
169 Manas vaimanas lai nāk, ak, Kungs, Tava vaiga priekšā, dod man īstu Tava vārda saprašanu!
170 Mana lūgšana lai nāk Tava vaiga priekšā, Kungs! Izglāb mani pēc Sava apsolījuma!
171 Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, jo Tu man māci Tavus likumus.
172 Mana mēle dziedās par Tavu solījumu, jo visi Tavi baušļi ir taisni.
173 Tava roka lai man palīdz, jo Tavas pavēles es esmu sev izraudzījis par savas dzīves vadītājām.
174 Es ilgojos pēc Tavas pestīšanas, ak, Kungs, un Tava bauslība ir mans prieks.
175 Uzturi manu dvēseli, ka tā tevi var slavēt, un Tavas tiesas lai man palīdz.
176 Es maldos kā pazudusi avs; tad nu meklē Savu kalpu, jo es nekad neaizmirstu Tavus baušļus!
VĒSTULES
/Ebrejiem 7:11-28/
11 Jo, ja nu pilnība būtu sasniegta ar Levija priestera amatu, jo tautai ar bauslību tas bija dots, kāda vēl bija vajadzība celties citam priesterim pēc Melhisedeka kārtas un nesaukties pēc Ārona kārtas?
12 Jo, priestera amatam mainoties, jāmainās arī bauslībai.
13 Jo Tas, par ko tas tiek teikts, piederēja pie citas cilts, no kuras neviens nav kalpojis pie altāra.
14 Jo ir zināms, ka mūsu Kungs ir cēlies no Jūdas cilts; šai ciltij Mozus nav nekādu norādījumu devis par priesteriem.
15 Un lieta kļūst vēl skaidrāka, ja pēc Melhisedeka līdzības ceļas cits priesteris,
16 kas tāds tapis ne pēc cilvēku pavēles un likuma, bet neiznīcīgās dzīvības spēkā.
17 Jo raksti liecina: Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas. -
18 Jo iepriekšējo pavēli atceļ tās nespēcības un nederības dēļ.
19 Jo bauslība neko nav vedusi pie pilnības; bet tiek nodibināta labāka cerība, ar ko tuvojamies Dievam.
20 Tas nav bijis bez zvēresta. Jo tie bez zvēresta ir kļuvuši par priesteriem,
21 bet Viņš ar zvērestu pēc Tā gribas, kas Viņam teicis: Tas Kungs ir zvērējis, un Viņš nenožēlos, Tu esi priesteris mūžīgi. -
22 Tāpēc arī Jēzus ir tapis par labākas derības galvinieku.
23 Arī viņi daudzi ir kļuvuši par priesteriem, bet nāve tiem neļāva ilgāk palikt.
24 Bet Viņam, tāpēc ka Viņš paliek mūžīgi, priestera amats ir neiznīcīgs.
25 Tādēļ arī Viņš var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur Viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu.
26 Jo tāds augstais priesteris mums arī pienācās, svēts, bez ļaunuma, neaptraipīts, atšķirts no grēciniekiem un pacelts augstāk par debesīm,
27 kam nevajag kā tiem augstajiem priesteriem ik dienas upurēt vispirms par saviem, pēc tam par tautas grēkiem. Jo to Viņš ir izdarījis reizi par visām reizēm, pats Sevi upurēdams.
28 Jo bauslība ieceļ par augstajiem priesteriem cilvēkus ar vājībām, bet zvēresta vārds, kas nāca pēc bauslības, - Dēlu, mūžam pilnīgu.
VECĀ DERĪBA
/Ecēhiēla 10:1-22/
1 Es redzēju tālāk - izplatījumā pār ķerubu galvām bija kaut kas, kas izskatījās kā safīra akmens, un pār to pacēlās it kā tronis.
2 Un Viņš teica tam vīram, kas bija ģērbies linu audeklā: "Ej un ņem kvēlošas ogles, pilnas saujas, kas ir ķerubiem viņu ratu riteņu starpā, un kaisi ogles pār pilsētu!" Un viņš iegāja manu acu priekšā telpā starp ratu riteņiem.
3 Ķerubu rati stāvēja nama labajā pusē pie tā dienvidu sienas, kad tas vīrs iegāja; padebess pildīja iekšējo pagalmu.
4 Tad Tā Kunga godība pacēlās no ķerubu ratiem virzienā uz Tempļa slieksni, un nams pildījās ar padebesi, un pagalms bija pilns Tā Kunga godības spožuma.
5 Ķerubu spārnu troksni dzirdēja līdz ārējam pagalmam tāpat kā Visuvarenā balsi, kad Viņš runāja.
6 Un, kad Viņš bija pavēlējis tam vīram, kas bija tērpies linu audeklā, ņemt uguni no telpas starp ratu riteņiem, starp pašiem ķerubiem, tad tas gāja un nostājās pie viena riteņa.
7 Tad viens no ķerubiem izstiepa pa atstarpi starp diviem citiem savu roku pēc tās uguns, kas bija telpā ķerubu starpā; viņš ņēma no tās un deva to linu audeklā tērptajam vīram, tas paņēma to un aizgāja.
8 Tad ķerubiem parādījās it kā cilvēka rokas veidojums zem katra no viņu spārniem.
9 Vēl es ieraudzīju līdzās ķerubiem četrus riteņus, līdzās katram ķerubam vienu, riteņi izskatījās kā mirdzoši hrizolīta akmeņi.
10 Visi četri bija vienāda izskata, it kā būtu ritenis ritenī.
11 Kad tie kustējās, tie virzījās tieši uz visām četrām pusēm, nepagriezdamies sāņus. Kurp virzījās priekšējā ķeruba ritenis, turp pārējie gāja līdzi bez pagriešanās.
12 Un visa viņu miesa, viņu mugura, rokas un spārni un arī riteņi bija acu pilni visapkārt visiem četriem.
13 Riteņu kopu sauca, kā es pats dzirdēju, par virpuļviesuli.
14 Katram ķerubam bija četras sejas. Pirmā bija ķeruba, patiesībā vērša seja, otrā cilvēka, trešā lauvas un ceturtā eņģeļa seja.
15 Ķerubi pacēlās. Tie bija tās pašas dzīvās būtnes, ko es jau redzēju pie Ķebaras upes.
16 Kad ķerubi sāka kustēties, tad līdzās viņiem sāka ritēt arī riteņi. Un, kad ķerubi pacēlās spārnos projām no zemes, tad riteņi no sava stāvokļa viņiem līdzās neizkustējās un no viņiem neattālinājās.
17 Kad ķerubi apstājās, tad apstājās riteņi, un, kad tie atkal pacēlās, tad pacēlās arī riteņi, jo arī tajos bija dzīvo būtņu gars.
18 Tad Tā Kunga godība atstāja Tempļa slieksni un nostājās pār ķerubiem.
19 Tad ķerubi sakustināja spārnus un virzījās manu acu priekšā prom no zemes virsus, dodamies arvien augstāk un tālāk, un riteņi cēlās tiem līdzi. Bet pie Tā Kunga nama austrumu vārtu ieejas viņi atkal apstājās, un Israēla Dieva godība bija pār viņiem.
20 Tās bija tās pašas dzīvās būtnes, kuras es redzēju zem Israēla Dieva pie Ķebaras upes, un es nopratu, ka tie bija ķerubi.
21 Katram bija četras sejas un četri spārni, un zem viņu spārniem bija it kā cilvēka rokas.
22 Bet viņu sejas izskatījās tādas pašas, kādu es redzēju pie Ķebaras upes. Tie virzījās ikviens tieši uz priekšu.
/Ecēhiēla 11:1-25/
1 Tad Dieva spēks mani pacēla augšup un nonesa pie Tā Kunga nama vārtiem, kas ir pret rītiem. Vārtu ieejā es redzēju stāvam divdesmit piecus vīrus un viņu vidū tautas vadoņus - Jaāsanju, Asura dēlu, un Pelatju, Benajas dēlu.
2 Un Viņš man sacīja: "Cilvēka dēls, tie ir tavi vīri, kas šai pilsētā izprāto daudz ko nelabu un dod ļaunus padomus.
3 Tie saka: vēl nav pienācis laiks celt namus. Pilsēta ir katls, un mēs esam gaļa.
4 Tādēļ sludini pret tiem, sludini, cilvēka dēls!"
5 Tad Tā Kunga Gars nāca pār mani un man sacīja: "Saki tiem: tā saka Tas Kungs: tā jūs runājat, Israēla nams, un jūsu domas, kas nāk jūsu prātā, Man ir labi zināmas.
6 Daudz ir to, ko jūs esat nokāvuši šinī pilsētā: pilsētas ielas ir pilnas ar nokautiem.
7 Tādēļ saka Tas Kungs: jūsu nokautie, ko jūs esat noguldījuši pilsētā, ir gaļa, un pilsēta ir katls. Bet jūs Es izvedīšu ārā no tās.
8 Jūs bīstaties no zobena, bet Es tiešām sūtīšu zobenu pār jums, saka Dievs Tas Kungs.
9 Es jūs izvedīšu ārā no pilsētas un jūs nodošu rokā svešajiem, un Es nesīšu jums tiesu.
10 Jūs kritīsit no zobena, pie Israēla robežām Es jūs tiesāšu, un jūs atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs.
11 Šī pilsēta jums nebūs par katlu, un jūs nebūsit tanī par gaļu. Pie Israēla robežām Es jūs tiesāšu.
12 Tad jūs atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs, pēc kura likumiem jūs nestaigājāt un kura baušļus jūs nepildījāt, bet jūs pildījāt to tautu likumus, kas jums bija visapkārt."
13 Un notika, ka, man tā sludinot, Pelatja, Benaja dēls, pakrita un nomira. Tad es kritu uz sava vaiga, kliedzu stiprā balsī un teicu: "Ak, Kungs, Kungs, vai tad Tu gribi pēdējos no Israēla pāri palikušos iznīcināt?"
14 Tad pār mani nāca Tā Kunga vārds:
15 "Cilvēka bērns, tie ir tavi brāļi, jā, tavi brāļi un radi un viss Israēla nams, par kuriem Jeruzālemes iedzīvotāji saka: tie tagad ir tālu prom no Tā Kunga; mums ir dota šī zeme par īpašumu.
16 Tādēļ saki tiem: tā saka Tas Kungs: jebšu Es tos tālu aizvedu starp tautām un tos izkaisīju pa zemēm, tomēr Es vēl nedaudz esmu tiem par svētumu tais zemēs, kur tie nonākuši.
17 Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: tiešām, Es jūs salasīšu kopā no tām tautām un zemēm, kur jūs esat izkaisīti, un jūs savākšu vienkopus un jums atdošu Israēla zemi.
18 Kad viņi tur būs atgriezušies un būs izvākuši visus elkus un visas negantības,
19 tad Es tiem došu citu sirdi un jaunu garu, Es izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi un iedošu tiem sirdi no miesas,
20 lai tie staigā pēc Maniem likumiem, ievēro Manus baušļus un tos pilda. Tad tie būs Mana tauta, un Es būšu viņu Dievs.
21 Bet tiem, kuru sirds dzenas pēc šausmīgajiem elkiem un to negantībām, Es uzlikšu viņu grēkus uz viņu galvām," saka Dievs Tas Kungs.
22 Tad ķerubi pacēlās spārnos, un riteņi gāja viņiem līdzi. Un Israēla Dieva godība bija virs tiem.
23 Tad Tā Kunga godība pacēlās no pilsētas vidus un nolaidās uz tā kalna, kas atrodas no pilsētas pret rītiem.
24 Tad Gara spēks mani pacēla un aiznesa uz Kaldeju pie izvestajiem, parādībā, kuru deva Dieva Gars. Tad nozuda arī parādība, ko es skatīju.
25 Un es pasludināju izvestajiem Tā Kunga vārdus, ko Viņš man teica, un visu, ko Viņš man rādīja.
/Ecēhiēla 12:1-28/
1 Un pār mani atkal nāca Tā Kunga vārds:
2 "Cilvēka bērns, tu dzīvo stūrgalvīgas cilts vidū: tiem ir acis, lai redzētu, bet tie neredz, tiem ir ausis, lai dzirdētu, bet tie nedzird, jo tie ir pretestības pilna cilts.
3 Tādēļ, cilvēka bērns, ņem ceļasomu un ej projām pašā dienas laikā viņu acu priekšā un pārej viņu acu priekšā no savas dzīves vietas uz citu vietu, varbūt tad tie nāks pie atziņas, ka tie ir pretestības pilna cilts.
4 Iznes visas savas mantas, it kā tās būtu ceļa piederumi, dienas laikā viņu acu priekšā. Bet tu pats viņu acu priekšā vakarā ej projām, kā iziet ikviens, kas dodas ceļā.
5 Izlauz sienā viņu acu priekšā spraugu un izej pa to.
6 Viņu acu priekšā ņem savus ceļa piederumus uz saviem pleciem un aizej projām tumsā. Apklāj savu vaigu, ka tu neredzi zemi, jo Es gribu tevi darīt par zīmi Israēla namam."
7 Es darīju, kā man bija pavēlēts. Savas mantas es iznesu kā ceļa piederumus ārā dienas laikā, un vakarā es izlauzu sienā spraugu; es iznesu tumsā savus ceļa piederumus, ņēmu tos uz saviem pleciem viņu acu priekšā un gāju projām.
8 Nākamā rītā pār mani nāca Tā Kunga vārds:
9 "Cilvēka bērns! Vai Israēla nams, šī stūrgalvīgā cilts, tev nejautāja: ko tu dari?
10 Saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: šis vārds ir par valdnieku Jeruzālemē un par visu Israēla namu, kas tur dzīvo.
11 Saki tiem: es esmu jums par zīmi: kā es darīju šeit, tā notiks arī viņiem, tos izvedīs, un tiem būs jādodas trimdā.
12 Valdnieks, kas viņu vidū, ņems savas mantas uz pleciem un aizies projām tumsā. Viņš izlauzīsies pa spraugu cauri sienai, lai pa turieni aizietu. Viņš apklās savu vaigu, lai neredzētu vairs zemi ar savām acīm.
13 Bet Es metīšu Savu tīklu un izplāšu to pār viņu, lai viņš ir sagūstīts Manos valgos. Es viņu aizvedīšu uz Bābeli kaldeju zemē, bet viņš to neredzēs: viņš tur nomirs.
14 Un visus, kas ir ap viņu, visus viņa palīgus un viņa karaspēku Es izklīdināšu visos vējos un pacelšu aiz muguras pret tiem zobenu.
15 Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es tos izklīdinu tautu starpā un izkaisu pa dažādām zemēm.
16 Tikai nedaudzus Es atstāšu dzīvus no tiem un pasaudzēšu no zobena, bada un mēra, lai tie to tautu starpā, kur tie aizies, stāsta par savām negantībām un lai arī šie atzīst, ka Es esmu Tas Kungs."
17 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
18 "Cilvēka bērns, tev sava maize jāēd ar drebēšanu un savs ūdens jādzer ar trīcēšanu un ar bailēm.
19 Saki tās zemes tautai: tā saka Dievs Tas Kungs par Jeruzālemes iedzīvotājiem Israēla zemē: tie ēdīs savu maizi ar bailēm un dzers savu ūdeni ar bēdām, tādēļ ka viņu zeme panīks, tukšodamās no saviem labumiem savu iedzīvotāju varasdarbu dēļ.
20 Pilsētas, kas tagad vēl apdzīvotas, tiks nopostītas un stāvēs tukšas, un zeme paliks par tuksnesi, lai jūs atzītu, ka Es esmu Tas Kungs."
21 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
22 "Cilvēka bērns, kas tā pie jums Israēla zemē par parunu, kad jūs sakāt: dienas paiet, tā paiet arī visas redzētās parādības?
23 Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: Es izbeigšu šīs parunas lietošanu Israēlā. Saki tiem turpretim: ir tuvu pienācis laiks, lai sāktos visu redzēto parādību piepildījums,
24 jo turpmāk nebūs nekādu viltus parādību un maldu pravietojumu Israēla namā.
25 Bet Es, Tas Kungs, runāšu, kas Man ir sakāms, un vārds, ko runāju, piepildīsies. Vēl jūsu dienās, tu stūrgalvīgā cilts, Es jums teikšu vārdu un to arī piepildīšu," saka Dievs Tas Kungs.
26 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
27 "Cilvēka bērns, Israēla nama ļaudis saka: parādības, ko šis redz, ir vēlākam laikam, un šis sludina par laikiem, kas ir tālā nākotnē.
28 Tādēļ saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: neviens no Maniem vārdiem vairs netiks aizkavēts; katrs vārds, ko Es runāju, piepildīsies," saka Dievs Tas Kungs.
Comments