Bībeles lasījumi – 7. augusts

Psalmi /92:1-16/

Vēstules /1. Kor. 3:1-23/

Vecā Derība /1. Lku. 24:1-26:19/

PSALMI

/92:1-16/

Dziesma. Sabata dziesma.

Laba lieta ir Tam Kungam pateikties un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais, paust rītos Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību ar desmitstīgu cītaru un arfu, ar cītaras maigajām skaņām.

Jo Tu, Kungs, mani esi iepriecinājis ar Savu darbu, es gavilēju par to, ko Tava roka dara.

Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs, cik ļoti dziļas Tavas domas!

Tik nejēga to nesaprot, un nelga to neņem vērā!

Ja bezdievji zaļo kā zāle un visi ļaundari zied, tad tomēr viņi tiks izdeldēti uz mūžu mūžiem.

Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi!

Jo patiešām Tavi ienaidnieki, Kungs, tiešām Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundari tiek izkliedēti.

Bet Tu paaugstini manu ragu kā meža vērša ragu; Tu mani svaidi ar svaigu eļļu.

Mana acs raugās priecīgi uz maniem ienaidniekiem, un manas ausis iepriecinās vēsts par to ļauno ļaužu likteni, kas pret mani saceļas.

Taisnais zaļo kā palma, aug kā Libanona ciedrs; dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos.

Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi, lai paustu, ka Tas Kungs ir taisns, mana patvēruma klints, un tajā nav netaisnības.

VĒSTULES

/1. Kor. 3:1-23/

Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristū.

Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat.

Jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki?

Jo, kad viens saka: es turos pie Pāvila, bet otrs: es pie Apolla, - vai tad neesat miesīgi?

Kas tad ir Apolls, un kas ir Pāvils? Tik kalpi, ar kuru palīdzību jūs kļuvāt ticīgi, ikviens tā, kā Tas Kungs viņam devis.

Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.

Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē.

Dēstītājs un laistītājs - abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.

Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne.

Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku pamatu, bet cits ceļ uz tā ēku. Bet katrs lai pielūko, kā viņš to ceļ.

Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.

Bet, ja kas ceļ uz šā pamata zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, koku, sienu vai salmus, katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs.

Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, tas dabūs algu;

ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni.

Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?

Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat.

Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim, lai tas kļūtu gudrs.

Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība. Jo ir rakstīts: Viņš satver gudros viņu viltībā,

un atkal: Tas Kungs pazīst gudro domas, ka tās ir tukšas. -

Tamdēļ neviens lai nelielās ar cilvēkiem. Jo viss ir jūsu.

Vai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa, vai pasaule, vai dzīvība, vai nāve, vai tagadējās vai nākamās lietas, viss jums pieder.

Bet jūs piederat Kristum un Kristus Dievam.

VECĀ DERĪBA

/1. Lku. 24:1-31/

Un Ārona dēliem bija šādi viņu iedalījumi. Ārona dēli bija Nadabs, Abijs, Ēleāzars un Ītamārs.

Bet Nadabs un Abijs nomira pirms sava tēva, un viņiem nebija dēlu, bet Ēleāzars un Ītamārs kļuva par priesteriem.

Un Dāvids tos nodalīja: Cadoku, Ēleāzara dēlu, un Ahimēleku, Ītamāra dēlu, pēc viņu kalpošanas amatiem.

Un atrada, ka starp Ēleāzara dēliem ir vairāk galveno nekā starp Ītamāra dēliem, un tie tika iedalīti: no Ēleāzara dēliem sešpadsmit tēvu namu galvenie, bet no Ītamāra dēliem astoņi.

Un viņš tos iedalīja, kā vienus, tā otrus, meslus metot, jo tiklab starp Ēleāzara, kā arī starp Ītamāra pēcnācējiem bija augstākie svētnīcā un augstākie Dieva priekšā;

un Šemaja, Netaneēla dēls, rakstvedis levītu starpā, pierakstīja viņus ķēniņa un augstāko priekšnieku, un priestera Cadoka un Ahimēleka, Abjatāra dēla, un priesteru un levītu tēvu namu galveno klātbūtnē: viens tēvu nams tika ņemts no Ēleāzara un viens no Ītamāra.

Un pirmā meslu zīme krita Jojaribam un otrā Jedajam,

trešā Harimam, ceturtā Seorimam,

piektā Malhijam, sestā Mijamīnam,

septītā Hakocam, astotā Abijam,

devītā Ješuam, desmitā Šehanjam.

Vienpadsmitā Ēljašibam, divpadsmitā Jakimam,

trīspadsmitā Hupam, četrpadsmitā Ješebabam,

piecpadsmitā Bilgam, sešpadsmitā Imeram,

septiņpadsmitā Heziram, astoņpadsmitā Hapicēcam,

deviņpadsmitā Petahjam, divdesmitā Jeheskēlam,

divdesmit pirmā Jakīnam, divdesmit otrā Gamulam,

divdesmit trešā Delajam, divdesmit ceturtā Maāsjam.

Šī bija viņu kalpošanas kārtība, kādā viņi nāca Tā Kunga namā, saskaņā ar likumu, ko Ārons, viņu tēvs, ar Tā Kunga, Israēla Dieva, pavēli bija noteicis.

Bet no atlikušajiem Levija dēliem - no Amrāma dēliem bija Šubaēls, no Šubaēla dēliem Jehdeja,

no Rehabjas dēliem bija Jišija, pirmais.

No Jihara dēliem bija Šelomots, no Šelomota dēliem Jahats.

Un no Hebrona dēliem bija: Jerija, pirmais, Amarja, otrs, Jahaziēls, trešais, Jekameāms, ceturtais.

Usiēla dēls bija Miha; no Mihas dēliem Šamīrs.

Mihas brālis bija Jišija; no Jišijas dēliem Zaharja.

Merārija dēli bija Mahlijs un Mušijs, kā arī viņa dēla Jaāsijas pēcnācēji.

Merārija mazdēli no viņa dēla Usijas bija Šohāms, Zakurs un Ibrijs.

No Mahlija: Ēleāzars, bet viņam nebija dēlu, un Kīšs.

No Kīša: Kīša dēli, Jerahmeēls.

Un Mušija dēli bija Mahlijs, Ēders un Jerimots. Šie bija levītu dēli pēc saviem tēvu namiem.

Arī viņu dēļ tika mesti mesli, gluži tāpat kā viņu brāļu Ārona dēlu dēļ, ķēniņa Dāvida, Cadoka un Ahimēleka, priesteru un levītu tēvu namu galveno klātbūtnē, kā tēvu nama galvenajam, tāpat arī jaunākajam brālim.

/1. Lku. 25:1-31/

Un Dāvids ar karaspēka vadoņiem izraudzīja kalpošanai dažus Asafa, kā arī Heimana un Jedutuna dēlus, kas pravietoja dziedādami, pavadot ar cītarām, arfām un cimbālēm; un to vīru skaits, kas šajā kalpošanā atradās, bija:

no Asafa dēliem: Zakurs, Jāzeps, Netanja un Asarēls; šie bija Asafa dēli, kas bija padoti Asafam, kas pravietoja pie ķēniņa.

No Jedutuna, no viņa dēliem: Gedalja, Cerijs, Jesaja, Hašabja, Matitja un Šimejs, šie seši ar arfām sava tēva Jedutuna vadībā pravietodami teica un slavēja To Kungu.

No Heimana, no viņa dēliem: Bukijs, Matanja, Usiēls, Šebuēls, Jerimots, Hananja, Hananijs, Ēliata, Gidaltijs, Romamti-Ēzers, Jošbekaša, Malotijs, Hotīrs un Mahaziots.

Šie visi bija Heimana dēli, kas bija ķēniņa redzētājs, kas uz Dieva vārdu pamata pacēla ragu; un Dievs Heimanam deva četrpadsmit dēlus un trīs meitas.

Šie visi atradās sava tēva vadībā, lai dziedātu Tā Kunga namā ar cimbālēm, arfām un cītarām, kalpodami Dieva namā. Asafs, Jedutuns un Heimans bija pakļauti ķēniņa rīkojumam.

Un viņu skaits kopā ar viņu brāļiem, kas bija mācīti dziedāt Tam Kungam, - viņu visu bija divi simti astoņdesmit astoņi.

Un viņi visi meta meslus par savu kalpošanas kārtību, kā mazie, tā lielie, kā mācītie, tā apmācāmie.

Un pirmā meslu zīme krita Asafa labā Jāzepam; otrā Gedaljam kopā ar viņa brāļiem un viņa dēliem, viņu kopā bija divpadsmit;

trešā Zakuram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

ceturtā Jicrijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

piektā Netanjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

sestā Bukijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

septītā Ješareēlam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

astotā Jesajam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

devītā Matanjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

desmitā Šimejam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

vienpadsmitā Usiēlam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

divpadsmitā Hašabjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

trīspadsmitā Šubaēlam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

četrpadsmitā Matitjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

piecpadsmitā Jeremotam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

sešpadsmitā Hananjam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

septiņpadsmitā Jošbekašam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

astoņpadsmitā Hananijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

deviņpadsmitā Malotijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

divdesmitā Ēliatam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

divdesmit pirmā Hotīram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

divdesmit otrā Gidaltijam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

divdesmit trešā Mehaziotam ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit;

divdesmit ceturtā Romamti-Ēzeram ar viņa dēliem un viņa brāļiem, kopā divpadsmit.

/1. Lku. 26:1-19/

Un vārtu sargu nodaļā bija: no korahiešiem Mešelemja, Kores dēls, no Asafa dēliem.

Un Mešelemjas dēli bija: Zaharja, pirmdzimtais, Jediaēls, otrs, Zebadja, trešais, Jatniēls, ceturtais,

Ēlaāms, piektais, Johanans, sestais, Ēlihoenajs, septītais.

Un Obed-Edoma dēli bija: Šemaja, pirmdzimtais, Jehozabāds, otrs, Joahs, trešais, Sahars, ceturtais, Netaneēls, piektais,

Amiēls, sestais, Isašars, septītais, un Pehuletajs, astotais, jo Dievs bija viņu svētījis.

Un arī viņa dēlam Šemajam tika dzemdēti dēli, un viņi bija vadoņi savu tēvu namos, jo viņi bija krietni vīri.

Šemajas dēli bija Otnijs, Refaēls, Obeds un Ēlzabāds un viņa brāļi, Ēlihus un Semahja, arī krietni vīri.

Šie visi piederēja pie Obed-Edoma dēliem - viņi, viņu dēli un viņu brāļi, krietni vīri, kuriem bija spēks kalpot, kopā sešdesmit divi no Obed-Edoma.

Arī Mešelemjam bija dēli un brāļi, spēcīgi vīri, pavisam astoņpadsmit.

Un Hosam, no Merārija dēliem, bija dēli: Šimrijs bija galvenais; kaut gan viņš nebija pirmdzimtais, taču viņa tēvs to iecēla par galveno;

Hilkija, otrs, Tebalja, trešais, Zaharja, ceturtais; visu Hosas dēlu un brāļu kopā bija trīspadsmit.

Šiem vārtu sargu nodaļu galvenajiem vīriem, tāpat kā viņu brāļiem, bija pienākums kalpot Tā Kunga namā.

Un tie meta meslus, kā mazais, tā lielais, pēc saviem tēvu namiem, par katriem vārtiem.

Un meslu zīme austrumu virzienā krita Šelemjam; arī viņa dēlam Zaharjam, kas bija gudrs padoma devējs, tie meta meslus, un viņu meslu zīme krita ziemeļu virzienā;

Obed-Edomam - dienvidu virzienā, bet viņa dēliem pie noliktavas nama.

Šupimam un Hosam - rietumu virzienā pie Šalehetas vārtiem uz ceļa, kas ved uz augšu, - sargs pie sarga.

Pret austrumiem stāvēja sardzē seši levīti, pret ziemeļiem četri, ik dienas; pret dienvidiem četri, ik dienas, un pie noliktavām - divi un divi.

Pie Tempļa piebūves rietumu pusē: četri pie ielas un divi pie Tempļa piebūves.

Šīs ir vārtu sargu nodaļas no korahiešu pēcnācējiem un no Merārija pēcnācējiem.