Salamana Pamācības /Sal. pam. 19:13-22/
Vēstules /1. Kor. 4:1-21/
Vecā Derība /1. Lku. 26:20-27:34/
SALAMANA PAMĀCĪBAS
/19:13-22/
Nejēgas dēls ir sava tēva sirdēsti, un nesaticīga sieva ir līdzīga jumta notekai, pa kuru nepārtraukti plūst un pil ūdens.
Namu un mantu manto no vecākiem, bet sapratīgu sievu no Tā Kunga.
Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
Kas glabā Tā Kunga bauslību, tas saglabā savu dzīvību, bet, kas nepiegriež nopietnu vērību savam ceļam, mirs.
Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu Tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.
Pārmāci savu dēlu, kamēr ir vēl kāda cerība, bet neļauj savai dvēselei tevi aizraut tik tālu, ka tu iedomātos savu dēlu nonāvēt.
Lielam un straujam niknumam jācieš zaudējumi, un, jo tu gribi to savaldīt, jo lielāks un niknāks tas kļūst.
Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs.
Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek Tā Kunga padoms.
Cilvēkam ir prieks par otra labā veiktu labu darbu, un nabags ir labāks par meli.
VĒSTULES
/1. Kor. 4:1-21/
Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem.
No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami.
Bet tā man ir maza lieta, ka jūs mani tiesājat vai kāda cilvēku tiesa; es neesmu arī pats sev tiesnesis.
Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots, mans tiesnesis ir Tas Kungs.
Tātad netiesājiet priekšlaikus, tiekāms Tas Kungs atnāks; Tas arī cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā un atklās siržu nodomus, un tad ikvienam būs sava uzslava no Dieva.
Bet to, brāļi, es esmu attiecinājis uz sevi un uz Apollu, jūsu labad, lai jūs pie mums mācāties nepacelties pār to, kas ir rakstīts, lai jūs viena cilvēka dēļ neuzpūšaties pret citu.
Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?
Jūs jau gan esat tapuši bagāti un sākuši valdīt bez mums. Kaut jūs valdītu, ka arī mēs ar jums kopā varētu valdīt.
Man šķiet, ka Dievs nolicis mūs, apustuļus, par pēdējiem, it kā nāvei nolemtus. Jo mēs esam kļuvuši par izsmieklu pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem.
Mēs esam ģeķi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri; jūs cienīti, bet mēs nicināti.
Līdz šai stundai mēs ciešam badu un slāpes, esam pliki un vajāti, bez pajumtes.
Un mēs grūti strādājam savām rokām. Mūs lamā, un mēs svētījam; mūs vajā, un mēs paciešam;
mūs zaimo, un mēs iepriecinām. Mēs esam kļuvuši kā par atkritumiem pasaulē, kājām minami visiem līdz šai dienai.
To rakstu jums, nevis jūs apkaunodams, bet pamācīdams kā savus mīļus bērnus.
Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū.
Tagad jūs pamācu: sekojiet manai priekšzīmei!
Tādēļ es pie jums sūtīju Timoteju, kas ir mans mīļais un uzticīgais bērns Tā Kunga darbā, tas jums atgādinās manus Kristus dotos noteikumus, kā es visur mācu katrā draudzē.
Daži uzpūtušies, es nenākšot pie jums.
Bet es drīz nākšu pie jums, kad tas būs Tā Kunga prāts, un gribu redzēt uzpūtušos - ne viņu vārdus, bet viņu spēku.
Jo Dieva valstība nav vārdos, bet spēkā.
Ko jūs gribat? Vai lai es pie jums nāku ar rīksti vai ar mīlestību un lēnprātību?
VECĀ DERĪBA
/1. Lku. 26:20-32/
Bet no levītiem Ahija bija pār Dieva nama dārgumu krātuvi un pār svētajām mantām;
arī Laādana, Geršona dēladēli, Geršona dēla Laādana pēcnācēju tēvu namu galvenie, un Jehiēla pēcnācēji.
Un Jehiēla pēcnācēji bija Zetāms un viņa brālis Joēls, kuri bija pār Dieva nama dārgumu krātuvēm.
Pie amrāmiešiem, pie jihariešiem, pie hebroniešiem, pie usiēliešiem pieder:
Šebuēls, Geršoma dēls, Mozus dēls, Mozus dēladēls, kurš bija pārzinis pār dārgumu krātuvi.
Un viņa brāļi no Ēliēzera bija tā dēls Rehabja, tā dēls Jesaja, tā dēls Jorāms, tā dēls Sihrijs, tā dēls Šelomīts.
Šis Šelomīts un viņa brāļi bija pār visām svētajām mantām, ko ķēniņš Dāvids bija veltījis kopā ar tēvu namu galveniem un ar visiem virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem, un ar citiem karaspēka pavēlniekiem.
No karu laupījumiem viņi bija tās veltījuši, lai uzturētu Tā Kunga namu.
Un viss, ko vien redzētājs Samuēls un Sauls, Kīša dēls, un Abners, Nera dēls, un Joābs, Cerujas dēls, bija veltījuši, - visas šīs veltītās lietas atradās Šelomīta un viņa brāļu pārziņā.
No jihariešiem: Kenanja un viņa dēli veica ārlietu pienākumus Israēlā, būdami ierēdņi un tiesneši.
Bet no hebroniešiem bija Hašabja un viņa brāļi, krietni vīri, pēc skaita tūkstoš septiņi simti, kam bija pienākums būt pār Israēlu uz vakariem no Jordānas, visos Tā Kunga darbos un kalpošanā ķēniņam.
Un hebroniešu galvenais bija Jerija; no hebroniešiem, pēc dzimtām un tēvu namiem, četrdesmitajā Dāvida valdīšanas gadā meklēja un atrada viņu starpā krietnus vīrus Jazerā Gileādā.
Arī viņu brāļu, krietnu vīru, bija divi tūkstoši septiņi simti, tēvu namu galvenie, un ķēniņš Dāvids viņus iecēla pār rūbeniešiem, gadiešiem un pār Manases puscilti itin visās lietās - Dieva un ķēniņa lietās.
/1. Lku. 27:1-34/
Šie nu ir Israēla bērni pēc sava skaita, tēvu namu galvenie un virsnieki pār tūkstošiem un pār simtiem, un viņu ierēdņi, kas ķēniņam kalpoja pēc noteikta dalījuma, nākdami un iedami katru mēnesi, visus mēnešus cauru gadu; katrā tādā nodaļā bija divdesmit četri tūkstoši vīru.
Pār pirmo nodaļu pirmajā mēnesī bija Jašobeāms, Zabdiēla dēls; un viņa nodaļā bija divdesmit četri tūkstoši vīru.
Viņš bija no Pereca dēliem un bija galvenais pār karapulku virsniekiem pirmajā mēnesī.
Un pār otrā mēneša nodaļu bija Ēleāzars, ahohieša Dodaja dēls, un Miklots bija viņa nodaļai virsnieks; un viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Bet trešais karaspēka virspavēlnieks, galvenais trešajā mēnesī bija Benaja, priestera Jojadas dēls; un viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Šis Benaja bija viens no tiem trīsdesmit varonīgajiem vīriem un bija pār tiem trīsdesmit, un viņa nodaļā bija viņa dēls Amizabāds.
Un ceturtais ceturtajā mēnesī bija Asahēls, Joāba brālis, un pēc viņa bija viņa dēls Zebadja, un viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Piektais piektajā mēnesī bija virspavēlnieks Šamhuts, Jizraha dēls, un viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Un sestais sestajā mēnesī bija Īra, Ikeša dēls, tekojietis, un viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Septītais septītajā mēnesī bija pelonietis Helecs no Efraima, un viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Astotais astotajā mēnesī bija hušatietis Sibehajs, no Zeraha piederīgiem, viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Devītais devītajā mēnesī bija anatotietis Abiēzers, benjamīnietis, viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Desmitais desmitajā mēnesī bija netofietis Maharajs, no Zeraha piederīgiem, un viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Vienpadsmitais vienpadsmitajā mēnesī bija piratonietis Benaja, no Efraima dēliem, un viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Divpadsmitais divpadsmitajā mēnesī bija netofietis Heldajs, no Otniēla nama, un viņš bija pār savu nodaļu, pār divdesmit četriem tūkstošiem.
Un pār Israēla ciltīm bija: pār Rūbena cilti vadonis bija Ēliēzers, Sihrija dēls; pār Simeona cilti Šefatja, Maāhas dēls;
pār Levija cilti Hašabja, Kemuēla dēls; pār Ārona cilti Cadoks;
pār Jūdas cilti Ēlihus no Dāvida brāļiem; pār Isašara cilti Omrijs, Mihaēla dēls;
pār Zebulona cilti Jišmaja, Obadjas dēls; pār Naftaļa cilti Jerimots, Asriēla dēls;
pār Efraima dēliem Hošea, Azasjas dēls; bet pār pusi no Manases cilts Joēls, Pedajas dēls;
un pār otru Manases cilts pusi Gileādā Ido, Zaharjas dēls; pār Benjamīnu Jaāsiēls, Abnera dēls;
pār Dana cilti Azareēls, Jerohāma dēls. Šie bija Israēla cilšu vadoņi.
Bet Dāvids neaplēsa to Israēla bērnu skaitu, kas bija divdesmit gadu veci un jaunāki, jo Tas Kungs bija sacījis, ka Viņš Israēlu vairos kā debesu zvaigznes.
Joābs, Cerujas dēls, gan iesāka skaitīt, bet viņš nepabeidza, tāpēc ka pār Israēlu nāca šīs skaitīšanas dēļ dusmība, un šis skaits netika ierakstīts ķēniņa Dāvida Laiku grāmatā.
Un pārzinis pār ķēniņa dārgumu krātuvēm bija Osmavets, Adiēla dēls, bet pārzinis pār glabātavām laukos, pilsētās, ciemos un nocietinātās vietās bija Jonatāns, Usija dēls.
Un pār lauku strādniekiem, zemes kopējiem, bija Esrijs, Heluba dēls;
un pār vīna dārziem bija Šimejs no Ramas, un pār vīna krājumiem vīna dārzos bija Zabodijs no Šifmas;
un pār olīvkoku dārziem un vīģu kokiem, kas atradās ielejā, bija Baal-Hanans no Gaderas, un pār eļļas krājumiem Joass;
un pār liellopiem, kas ganījās Šaronā, bija Šitrajs no Šaronas, bet pār liellopiem ielejās bija Šafats, Adlaja dēls;
un pār kamieļiem bija ismaēlietis Obils, bet pār ēzeļu mātēm Jehdeja no Meronotas;
pār sīklopiem bija hagrietis Jazizs. Šie visi bija pārziņi pār ķēniņa Dāvida īpašumu.
Un Jonatāns, Dāvida tēvocis, bija padoma devējs; viņš bija saprātīgs vīrs un rakstu pratējs; Jehiēls, Hakmonija dēls, bija audzinātājs ķēniņa dēliem.
Un Ahitofels bija ķēniņa padoma devējs, bet Hušajs no Arkas bija ķēniņa draugs.
Un pēc Ahitofela bija Jojada, Benajas dēls, un Abjatārs, bet ķēniņa karaspēka virspavēlnieks bija Joābs.
Comments