• gertrudes draudze

Bībeles lasījumi – 9.aprīlis

Psalmi /43:1-5/

Jaunā Derība /Lk. 12:35-59/

Vecā Derība /5.Moz. 11:1-12:31/


PSALMI

/43:1-5/

1 Gādā man taisnību, mans Dievs, un izved galā manu prāvu pret nesvētiem ļaudīm! No viltus ļaudīm un ļauna darītājiem izglāb mani, Kungs! 2 Tu taču esi mans stiprais Dievs, kas sargā. Kāpēc Tu novērsies no manis? Kāpēc mans gājiens lai norit skumjās un ienaidnieka spaidos? 3 Sūti Savu gaismu un Savu patiesību, ka tās mani vada, ka tās mani aizved Tavā svētajā kalnā, Tavos mājokļos. 4 Ak, kaut es tur nokļūtu pie Dieva altāra, pie Dieva, kas man piešķir prieka pilnu sajūsmu! Tad es gavilētu un ar cītarām Tev pateiktos, Tev, Dievs, ak, mans Dievs! 5 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!


JAUNĀ DERĪBA

/Lk. 12:35-59/

35 Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas lai deg:

36 esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tam tūdaļ varētu durvis atvērt, kad tas nāks un klauvēs.

37 Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atrod nomodā; tiešām, Es jums saku, ka viņš, apsējis priekšautu, tos apsēdinās, apstaigās visus un tiem kalpos.

38 Un, ja viņš nāktu nakts vidū vai pirmajos gaiļos un tos atrastu nomodā, svētīti tie!

39 Bet to ziniet, ja nama kungs zinātu, kurā stundā nāks zaglis, viņš neļautu tam ielauzties savā namā.

40 Tāpat arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat."

41 Tad Pēteris Viņam jautāja: "Kungs, vai Tu šo līdzību stāsti mums vai visiem?"

42 Un Tas Kungs teica: "Kas gan ir uzticamais un saprātīgais nama turētājs, ko kungs iecels pār savu saimi, lai tas laikā dotu piederīgo barību?

43 Svētīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām.

44 Tiešām Es jums saku: viņš to iecels pār visu savu īpašumu!

45 Bet, ja kalps savā sirdī domās: mans kungs kavējas nākt, - un sāks sist kalpus un kalpones, nodosies ēšanai un dzeršanai un piedzersies,

46 tad šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kad tas to negaida, un stundā, kuru tas nezina: viņš viņu šķels pušu un dos viņam viņa algu līdz ar neticīgiem.

47 Šāds kalps, kas, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa prāta, dabūs daudz sitienu.

48 Bet, kas nezinādams būs darījis to, ar ko viņš pelnījis sitienus, dabūs maz. Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs.

49 Uguni esmu nācis mest uz zemi un kā Es vēlētos, kaut tā jau degtu!

50 Bet Man jātop kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta.

51 Vai jums šķiet, ka Es esmu nācis mieru nest virs zemes? Nebūt ne, Es jums saku, bet šķelšanos!

52 Jo no šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem, un divi pret trim,

53 tēvs pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti!"

54 Un uz ļaudīm Viņš sacīja: "Kad jūs rietumos redzat paceļamies mākoni, jūs tūliņ sakāt: būs lietus, - un tā arī notiek;

55 un, kad no dienvidiem pūš vējš, jūs sakāt: būs karstums, - un tā notiek.

56 Liekuļi, par zemes un debess izskatu jūs protat spriest, kāpēc jūs neprotat spriest par šo laikmetu?

57 Un kāpēc jūs paši no sevis neizšķirat, kas ir taisnība?

58 Jo, ja tu ar savu pretinieku ej pie priekšnieka, centies ar viņu vēl ceļā izlīgt, lai viņš tevi nevestu pie soģa un soģis tevi nenodod uzraugam, un uzraugs tevi neiemet cietumā.

59 Es tev saku: no turienes tu neiziesi, kamēr nebūsi nomaksājis pēdējo artavu."


VECĀ DERĪBA

/5.Moz. 11:1-32/

1 Tad nu tev būs mīlēt To Kungu, savu Dievu, un turēt Viņa norādījumus, Viņa likumus un Viņa tiesas un Viņa pavēles visu tavu mūža dienu.

2 Un jums šodien jāatzīst, ka es nerunāju ar jūsu bērniem, kas nezina un kas arī nav redzējuši Tā Kunga, jūsu Dieva, pārmācību, Viņa lielo spēku, Viņa stipro roku un Viņa izstiepto elkoni,

3 arī ne Viņa zīmes un Viņa brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis Ēģiptē faraonam, Ēģiptes ķēniņam, un visai viņa zemei

4 un ko Viņš ir darījis Ēģiptes karaspēkam, viņu zirgiem un viņu ratiem, kā Viņš lika ūdeņiem Niedru jūrā pāri tiem gāzties, kad tie jums dzinās pakaļ, un kā Tas Kungs tos izdeldējis līdz šai dienai,

5 arī ko Viņš ir jums pašiem darījis tuksnesī, iekāms jūs nonācāt šai vietā,

6 un ko Viņš ir darījis Datanam un Abirāmam, Ēliāba, Rūbena dēla, dēliem, kad toreiz zeme atdarīja savu muti un tos aprija līdz ar viņu namiem, viņu teltīm un visu dzīvo, kas tiem piederēja, visa Israēla vidū.

7 Ar jums es runāju, kuru acis tiešām ir redzējušas visus Tā Kunga lielos darbus, ko Viņš ir darījis.

8 Un tad nu turiet visus baušļus, ko es jums šodien pavēlu, lai jūs kļūstat stipri un ejat un iemantojat to zemi, uz kuru jūs dodaties to iemantot,

9 un lai jūs ilgi dzīvotu tai zemē, ko Tas Kungs jūsu tēviem ar zvērestu ir apsolījis dot jums un jūsu pēcnācējiem,- zemē, kur piens un medus tek.

10 Jo šī zeme, uz kuru tu ej, lai to iemantotu, nav tāda, kāda ir Ēģiptes zeme, no kuras jūs esat iznākuši, ko tu apsēji ar savu sēklu un pats to aplaistīji it kā sakņu dārzu;

11 bet tā zeme, ko jūs ejat iemantot, ir zeme ar kalniem un ielejām, kas tiek slacīta ar debess lietus ūdeni,

12 zeme, par ko Tas Kungs, tavs Dievs, rūpējas, uz kuru Tā Kunga, tava Dieva, acis bez mitēšanās skatās no gada iesākuma līdz gada beigām.

13 Ja jūs apzinīgi klausīsit Maniem baušļiem, ko Es jums šodien pavēlu, un jūs mīlēsit To Kungu, savu Dievu, un kalposit Viņam ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli,

14 tad Viņš jūsu zemei dos lietu īstā laikā, gan agro lietu, gan vēlo lietu, ka tu spētu ievākt savu labību, savu svaigā vīna sulu un savu eļļu;

15 un Viņš dos taviem lopiem barību tavos laukos, tā ka tu ēdīsi un būsi paēdis.

16 Sargaities, ka jūsu sirdsprāts neļaujas pievilties un ka jūs nenovēršaties un nekalpojat citiem dieviem, viņus pielūgdami.

17 Tad Tā Kunga dusmas pret jums iedegtos un Viņš aizvērtu debesis, ka nebūtu lietus un zeme neizdotu savu ražu un ka jūs ātri iznīktu no šīs labās zemes, ko Tas Kungs jums dod.

18 Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet savās dvēselēs, un sieniet tos kā zīmi uz savām rokām un lieciet par zīmi starp savām acīm.

19 Un māciet tos saviem bērniem, tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos un kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un kad ceļaties.

20 Un raksti tos un liec pie sava nama durvju stabiem un pie saviem vārtiem,

21 lai jūsu mūža dienas un jūsu bērnu mūža dienas tiktu paildzinātas tai zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis piešķirt jūsu tēviem tik ilgi, kamēr debesis vēl stāv pāri zemei.

22 Jo, ja jūs apzinīgi glabāsit visus šos baušļus, ko es jums pavēlu turēt, mīlēdami To Kungu, savu Dievu, un, staigādami visos Viņa ceļos, Viņam cieši pieķeroties,

23 tad Tas Kungs jau laikus izdzīs visas šīs tautas un liks tām izzust jūsu priekšā, un jūs izspiedīsit no viņu vietām gan lielākas, gan stiprākas tautas, nekā jūs esat.

24 Ikkatra vieta, kur jūsu kāju pēdas mīs, jums piederēs, sākot no tuksneša līdz Libanonam, no lielās upes Eifratas līdz jūrai rietumos lai sniedzas jūsu robežas.

25 Neviens nevarēs pastāvēt jūsu priekšā, Tas Kungs, jūsu Dievs, iedvesīs bailes un izbīšanos no jums visā zemes virsū, kur vien jūs iesit, kā Viņš jums to ir sacījis.

26 Redzi, es šodien jūsu priekšā nolieku izvēlei svētību un lāstu -

27 svētību, ja jūs klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es jums šodien pavēlu,

28 bet lāstu, ja jūs neklausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un nogriezīsities no tā ceļa, ko es jums šodien pavēlu, un ja jūs sekosit citiem dieviem, kurus jūs nepazīstat.

29 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, būs tevi ievedis tanī zemē, ko tu ej iemantot, tad tev būs svētību pasludināt Garicima kalnā, bet lāstu - Ēbala kalnā.

30 Vai tie nav viņpus Jordānas uz rietumiem no ceļa pret saules rietu, kānaāniešu zemē, kas dzīvo līdzenumā pretī Gilgalai līdzās Mores ozoliem?

31 Jo jūs ejat pāri Jordānai, lai iemantotu zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod, un jūs to iemantosit un tur dzīvosit.

32 Tad nu turiet visus šos likumus un tiesas, ko es jums šodien lieku priekšā.


/5.Moz. 12:1-31/

1 Tad nu tev būs mīlēt To Kungu, savu Dievu, un turēt Viņa norādījumus, Viņa likumus un Viņa tiesas un Viņa pavēles visu tavu mūža dienu.

2 Un jums šodien jāatzīst, ka es nerunāju ar jūsu bērniem, kas nezina un kas arī nav redzējuši Tā Kunga, jūsu Dieva, pārmācību, Viņa lielo spēku, Viņa stipro roku un Viņa izstiepto elkoni,

3 arī ne Viņa zīmes un Viņa brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis Ēģiptē faraonam, Ēģiptes ķēniņam, un visai viņa zemei

4 un ko Viņš ir darījis Ēģiptes karaspēkam, viņu zirgiem un viņu ratiem, kā Viņš lika ūdeņiem Niedru jūrā pāri tiem gāzties, kad tie jums dzinās pakaļ, un kā Tas Kungs tos izdeldējis līdz šai dienai,

5 arī ko Viņš ir jums pašiem darījis tuksnesī, iekāms jūs nonācāt šai vietā,

6 un ko Viņš ir darījis Datanam un Abirāmam, Ēliāba, Rūbena dēla, dēliem, kad toreiz zeme atdarīja savu muti un tos aprija līdz ar viņu namiem, viņu teltīm un visu dzīvo, kas tiem piederēja, visa Israēla vidū.

7 Ar jums es runāju, kuru acis tiešām ir redzējušas visus Tā Kunga lielos darbus, ko Viņš ir darījis.

8 Un tad nu turiet visus baušļus, ko es jums šodien pavēlu, lai jūs kļūstat stipri un ejat un iemantojat to zemi, uz kuru jūs dodaties to iemantot,

9 un lai jūs ilgi dzīvotu tai zemē, ko Tas Kungs jūsu tēviem ar zvērestu ir apsolījis dot jums un jūsu pēcnācējiem,- zemē, kur piens un medus tek.

10 Jo šī zeme, uz kuru tu ej, lai to iemantotu, nav tāda, kāda ir Ēģiptes zeme, no kuras jūs esat iznākuši, ko tu apsēji ar savu sēklu un pats to aplaistīji it kā sakņu dārzu;

11 bet tā zeme, ko jūs ejat iemantot, ir zeme ar kalniem un ielejām, kas tiek slacīta ar debess lietus ūdeni,

12 zeme, par ko Tas Kungs, tavs Dievs, rūpējas, uz kuru Tā Kunga, tava Dieva, acis bez mitēšanās skatās no gada iesākuma līdz gada beigām.

13 Ja jūs apzinīgi klausīsit Maniem baušļiem, ko Es jums šodien pavēlu, un jūs mīlēsit To Kungu, savu Dievu, un kalposit Viņam ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli,

14 tad Viņš jūsu zemei dos lietu īstā laikā, gan agro lietu, gan vēlo lietu, ka tu spētu ievākt savu labību, savu svaigā vīna sulu un savu eļļu;

15 un Viņš dos taviem lopiem barību tavos laukos, tā ka tu ēdīsi un būsi paēdis.

16 Sargaities, ka jūsu sirdsprāts neļaujas pievilties un ka jūs nenovēršaties un nekalpojat citiem dieviem, viņus pielūgdami.

17 Tad Tā Kunga dusmas pret jums iedegtos un Viņš aizvērtu debesis, ka nebūtu lietus un zeme neizdotu savu ražu un ka jūs ātri iznīktu no šīs labās zemes, ko Tas Kungs jums dod.

18 Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet savās dvēselēs, un sieniet tos kā zīmi uz savām rokām un lieciet par zīmi starp savām acīm.

19 Un māciet tos saviem bērniem, tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos un kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un kad ceļaties.

20 Un raksti tos un liec pie sava nama durvju stabiem un pie saviem vārtiem,

21 lai jūsu mūža dienas un jūsu bērnu mūža dienas tiktu paildzinātas tai zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis piešķirt jūsu tēviem tik ilgi, kamēr debesis vēl stāv pāri zemei.

22 Jo, ja jūs apzinīgi glabāsit visus šos baušļus, ko es jums pavēlu turēt, mīlēdami To Kungu, savu Dievu, un, staigādami visos Viņa ceļos, Viņam cieši pieķeroties,

23 tad Tas Kungs jau laikus izdzīs visas šīs tautas un liks tām izzust jūsu priekšā, un jūs izspiedīsit no viņu vietām gan lielākas, gan stiprākas tautas, nekā jūs esat.

24 Ikkatra vieta, kur jūsu kāju pēdas mīs, jums piederēs, sākot no tuksneša līdz Libanonam, no lielās upes Eifratas līdz jūrai rietumos lai sniedzas jūsu robežas.

25 Neviens nevarēs pastāvēt jūsu priekšā, Tas Kungs, jūsu Dievs, iedvesīs bailes un izbīšanos no jums visā zemes virsū, kur vien jūs iesit, kā Viņš jums to ir sacījis.

26 Redzi, es šodien jūsu priekšā nolieku izvēlei svētību un lāstu -

27 svētību, ja jūs klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es jums šodien pavēlu,

28 bet lāstu, ja jūs neklausīsit Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un nogriezīsities no tā ceļa, ko es jums šodien pavēlu, un ja jūs sekosit citiem dieviem, kurus jūs nepazīstat.

29 Un, kad Tas Kungs, tavs Dievs, būs tevi ievedis tanī zemē, ko tu ej iemantot, tad tev būs svētību pasludināt Garicima kalnā, bet lāstu - Ēbala kalnā.

30 Vai tie nav viņpus Jordānas uz rietumiem no ceļa pret saules rietu, kānaāniešu zemē, kas dzīvo līdzenumā pretī Gilgalai līdzās Mores ozoliem?

31 Jo jūs ejat pāri Jordānai, lai iemantotu zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod, un jūs to iemantosit un tur dzīvosit.

32 Tad nu turiet visus šos likumus un tiesas, ko es jums šodien lieku priekšā.