Psalmi /121:1-8/
Vēstules /Ebrejiem 9:16-28/
Vecā Derība /Ecēhiēla 17:1-18:32/
PSALMI
/121:1-8/
1 Svētceļnieku dziesma. Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? 2 Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. 3 Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž! 4 Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ. 5 Tas Kungs ir tavs sargs, Tas Kungs ir tava paēna tev pa tavu labo roku, 6 ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēness naktī. 7 Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, Viņš lai pasargā tavu dvēseli. 8 Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu no šā laika mūžīgi.
VĒSTULES
/Ebrejiem 9:16-28/
16 Jo, kur ir novēlējums, tur nepieciešami jāpierāda novēlētāja nāve.
17 Jo novēlējumam ir spēks pēc nāves, bet nav spēka, kad novēlētājs vēl dzīvs.
18 Tāpēc arī pirmā derība nav bez asinīm iesvētīta.
19 Jo, kad Mozus visai tautai bija pateicis visas pavēles saskaņā ar bauslību, viņš ņēma teļu un āžu asinis ar ūdeni un sarkanu vilnu un īzapu un apslacīja pašu grāmatu un visu tautu, sacīdams:
20 šīs ir tās derības asinis, ko Dievs ar jums ir noslēdzis. -
21 Bet arī telti un visus rīkus kalpošanai viņš tāpat apslacīja ar asinīm.
22 Un gandrīz viss tiek šķīstīts asinīs saskaņā ar bauslību, un bez asins izliešanas nav piedošanas.
23 Debesu lietu attēliem jātop šķīstītiem ar to pašu, bet debesu lietām pašām ar labākiem upuriem nekā šīs.
24 Jo Kristus nav iegājis rokām taisītā svētnīcā, patiesās attēlā, bet pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā,
25 nevis lai Sevi bieži upurētu, kā priesteris ik gadus ieiet svētnīcā ar svešām asinīm,
26 citādi Viņam būtu pienācies bieži ciest no pasaules iesākuma. Bet tagad Viņš vienreiz laiku galā ir parādījies, lai iznīcinātu grēku, Sevi upurējot.
27 Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa,
28 tā arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt neatkarīgi no grēka, tiks otrreiz redzams par pestīšanu tiem, kas Viņu gaida.
VECĀ DERĪBA
/Ecēhiēla 17:1-24/
1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
2 "Cilvēka bērns, uzdod Israēla namam mīklu un stāsti tam līdzību.
3 Un saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: liels ērglis ar lieliem, gariem spārniem un kuplām, raibām spalvām nolaidās uz Libanona un pārņēma savā rīcībā ciedra koka galotni.
4 Viņš nolauza pašu augšējo tās zaru un to aiznesa uz veikalnieku zemi, un iestādīja to tirgotāju pilsētā.
5 Tad viņš ņēma vienu no tās zemes atvasēm un stādīja to kā vītolu auglīgā tīrumā, kur bija daudz ūdens,
6 lai tas augtu un attīstītos par spēcīgu un kuplu, bet augumā zemu vīnakoku. Viņa stīgām vajadzēja vērsties pret viņu, un viņa saknēm bija jābūt viņam padotam. Tas tapa tiešām par vīnakoku, kas raisīja stīgas un dzina atvases.
7 Bet tur bija vēl viens liels ērglis ar lieliem spārniem un kuplām, spēcīgām spalvām. Un redzi, vīnakoks piegrieza šim savas saknes un izstiepa pret viņu savus zarus, lai viņš to vēl bagātīgāk slacinātu no dobes, kurā tas bija iestādīts.
8 Bet tas taču bija stādīts labā zemē ar bagātīgu ūdeni, ka dzītu stīgas un nestu augļus un kļūtu par izcilu vīnakoku.
9 Tad saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: vai tas tā labi izdosies? Vai neizraus viņam saknes un nenoplūks viņa augļus, ka tam jānokalst? Visas tā jaunās atvases novītīs; un tur nevajadzēs ne stipra elkoņa, nedz arī liela ļaužu pulka, lai to izceltu no zemes, kurā tas laidis savas saknes.
10 Tiešām, viņš tagad ir iedēstīts. Bet vai tam labi izdosies arī izaugt? Vai tas nenokaltīs, kad to ķers rīta vējš? Tiešām, tas nokaltīs tai vietā, kur tas izaudzis."
11 Atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
12 "Saki taču šai pretestības pilnai ciltij: vai jūs nesaprotat, ko tas nozīmē? Saki tiem tā: redzi, Bābeles ķēniņš gāja uz Jeruzālemi, paņēma tās ķēniņu un tās dižciltīgos un aizveda viņus sev līdzi uz Bābeli.
13 Tad viņš ņēma vienu atvasi no ķēniņa dzimuma, noslēdza ar to derību un nozvērināja to. Bet zemes dižciltīgos viņš paņēma sev līdzi,
14 lai ķēniņa valdība paliktu pazemīga un nepieaugtu varā, lai ķēniņš turētu noslēgto derību, ka tas pastāvētu.
15 Bet tas atkāpās no viņa un sūtīja vēstnešus uz Ēģipti, lai tam dotu zirgus un daudz kara tautas. Vai tas tam izdosies? Vai tas, kas tā darījis, paliks nesodīts? Viņš ir derību lauzis, vai viņš izglābsies?
16 Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, tā ķēniņa dzīves vietā, kas viņu iecēla par ķēniņu, kura zvērestu viņš pārkāpa un kuram viņš lauza savu derību, pie viņa Bābelē viņš nomirs!
17 Bet faraons tam karā nepalīdzēs nedz ar lielu karaspēku, nedz ar lielu ļaužu pulku, kad cels vaļņus un aplenkuma apcietinājumus līdz ar torņiem, lai atņemtu daudziem dzīvību.
18 Tādēļ ka viņš ir pārkāpis zvērestu un lauzis derību, kaut gan bija devis roku to sargāt un taču to nedarīja, viņš neizglābsies.
19 Tādēļ tā saka Dievs Tas Kungs: tik tiešām, ka Es dzīvoju: Manu zvērestu, ko viņš pārkāpis, un Manu derību, ko viņš lauzis, Es pieskaitīšu par noziegumu viņa galvai.
20 Es izplētīšu pār viņu Savu tīklu, tā ka viņš paliks sapinies Manos valgos. Tad Es viņu aizvedīšu uz Bābeli, un tur Es ar viņu tiesāšos par uzticības laušanu, ar ko viņš noziedzies un apgrēkojies pret Mani.
21 Visi viņa izlasītie karavīri un visi, kas kalpoja viņa karapulkos, kritīs no zobena, un atlikušie izklīdīs visos vējos, lai jūs atzītu, ka Es, Tas Kungs, to jau iepriekš esmu pateicis.
22 Tā saka Dievs Tas Kungs: Es ņemšu no augstā ciedru koka galotnes zaru un to iestādīšu, un no pašas augstākās tā atvases Es nolauzīšu maigu zariņu un to dēstīšu augstā un stāvā kalnā.
23 Israēla augstākajā kalnā Es to dēstīšu, lai tas izrieš zarus un nes augļus un top par jo krāšņu ciedru koku, kura zaros dzīvos un vīs savas ligzdas visdažādāko spalvu putni.
24 Tad visi koki laukā atzīs, ka Es, Tas Kungs, pazemoju augsto koku un paaugstināju zemo koku, ka Es liku nokalst zaļajam kokam un devu jaunu zaļumu sausajam kokam. Es, Tas Kungs, to sacīju, un Es to arī izpildīju."
/Ecēhiēla 18:1-32/
1 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 "Kādēļ jūs lietojat Israēla zemē šo teicienu: tēvi ēduši skābas vīnogas, un bērniem zobi no tā nomizējuši? 3 Tik tiešām, kas Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, jums turpmāk nebūs lietot šo teicienu. 4 Redzi, visas dvēseles pieder Man, kā tēva, tā arī dēla dvēsele, abas Man pieder; kura dvēsele grēko, tai jāmirst. 5 Ja kas ir taisns, turas pie patiesības un taisnības, 6 nepiedalās elku ēdamos upuros kalnos, nepaceļ savas acis uz Israēla nama elkiem, neliek negodā sava tuvākā sievu, netuvojas sievai viņas kārtējās slimības laikā; 7 kas nevienu neapkrāpj, kas parādniekam atdod viņa ķīlu, kas ne no viena neko neizspiež, kas izsalkušam dod no savas maizes un kas kailo apģērbj, 8 kas neaizdod naudu un neplēš augļus, kas attur savu roku no netaisnības un kas spriež taisnu tiesu pretinieku starpā, 9 kas staigā Manos likumos un uzticīgi tur Manas tiesas, tas ir taisns, tas dzīvos, saka Dievs Tas Kungs. 10 Bet, ja tam ir varmācīgs dēls, kas izlej asinis un dara kaut vienu no minētajiem ļaunumiem, 11 no kuriem pats atturējās, - kad viņš piedalās elku ēdamos upuros kalnos un liek negodā sava tuvākā sievu, 12 kas izmanto nabago un nelaimīgo, krāpj to, kas nodarbojas ar izspiešanu, neatdod ķīlu, paceļ savas acis uz elkiem un dara negantību, 13 kas naudu aizdod un plēš augļus, - vai tad tāds cilvēks lai dzīvotu? Nē, tam nebūs dzīvot. Tādēļ ka viņš darījis visas šīs negantības, tam jāmirst, viņa asinis lai nāk pār viņu. 14 Bet, ja tam ir dēls, kas redz visus tēva grēkus, bet bīstas un nedara tā, 15 viņš nepiedalās elku ēdamos upuros kalnos un nepaceļ savas acis uz Israēla nama elkiem, neliek negodā sava tuvākā sievu, 16 neapkrāpj neviena, neņem ķīlas un nelaupa, viņš dod no savas maizes izsalkušam un apģērbj kailo, 17 savu roku tas attur no netaisnības, neaizdod naudu un neplēš augļus, - tas staigā Manos likumos un tur Manas tiesas, tam nav jāmirst par sava tēva netaisnību un apgrēcību, tam būs dzīvot. 18 Bet viņa tēvam, kas lietojis spaidus un varu pret savu brāli un darījis savu tautiešu vidū, kas nav labs, tam jāmirst par savu noziegumu. 19 Jūs jautājat: kāpēc dēls lai nenes sava tēva noziegumu? - Redzi, dēls darījis patiesību un taisnību, ir turējis visus Manus likumus un tos pildījis, tādēļ tam būs dzīvot. 20 Ikvienam, kas grēku dara, jāmirst. Bet dēlam nav jānes sava tēva noziegums, un tēvam nav jānes dēla noziegums. Taisnam tiek alga par viņa taisnību, un bezdievim sods par viņa bezdievību. 21 Kad bezdievis atgriežas no visiem saviem grēkiem, ko viņš darījis, un pilda visus Manus likumus, rīkojas pēc tiesas, patiesības un taisnības, tam būs dzīvot, tam nav jāmirst. 22 Nevienu no viņa agrāk nodarītiem grēkiem vairs nepieminēs; taisnības dēļ, ko viņš dara, tam būs dzīvot. 23 Vai tad Man kaut kā īpaši patīk bezdievja nāve, saka Dievs Tas Kungs, un ne gan tas, ka viņš novēršas no sava ļaunā ceļa un dzīvo? 24 Bet, ja taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu un visas bezdievja negantības, vai tad tāds lai dzīvotu? Nebūt ne! Un nepieminēs arī vairs tos taisnos darbus, ko viņš darījis, bet viņa nodarīto pārkāpumu un grēku dēļ viņam jāmirst. 25 Kad jūs sakāt: Tā Kunga rīcība nav taisna, - tad klausaities, jūs Israēla nams! Vai tad tiešām Mana rīcība lai būtu netaisna? Vai ne drīzāk jūsu rīcība nav netaisna? 26 Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu, tad tas mirs, tam jāmirst tā ļaunuma dēļ, ko viņš darījis. 27 Bet, ja bezdievis atgriežas no savas bezdievības, ko viņš darījis, un dara patiesību un taisnību, tas paturēs savu dvēseli dzīvu. 28 Kad viņš pārliecināsies un atgriezīsies no visiem saviem pārkāpumiem, ko viņš darījis, tad viņš dzīvos, viņam nav jāmirst. 29 Un tomēr Israēla nams saka: Tā Kunga rīcība nav pareiza. - Vai tad tiešām Mani ceļi būs netaisni? Vai ne drīzāk jūsu ceļi, Israēla nams, nav netaisni? 30 Tādēļ Es jūs ikvienu tiesāšu, Israēla nams, pēc jūsu ceļiem, tā saka Dievs Tas Kungs, atgriezieties, atsakaities no visiem saviem pārkāpumiem, lai tie netop jums par apgrēcību. 31 Atstājieties no visiem saviem pārkāpumiem, ar ko jūs noziegušies pret Mani, iegūstiet jaunu sirdi un jaunu garu. Kāpēc gan jūs gribat mirt, Israēla nams? 32 Jo Es nebūt nepriecājos par tā nāvi, kam jāmirst, saka Dievs Tas Kungs, tādēļ atgriezieties, tad jūs dzīvosit."
Comments