ATZĪSTI TO, KA ESI SALAUZTS
No sanāksmju zāles uz Deispringas kapelu kādi simts no mums katrs nesa akmeni, lai simbolizētu mūsu dzīves smagās grēka nastas un ievainojamību. Mēs trīs reizes apstājāmies, lai atcerētos, kā Jēzus tika notiesāts nāvei, kā Kirēnas Sīmanis tika piespiests nest krustu, kad Jēzus bija nespēkā pakritis, kā Veronika viņa seju noslaucīja audeklā. Jēzus tika piesists krustā.
Mihaēls, Adamsa brālis, tērpies albā un ar ērkšķu kroni galvā, attēlo Jēzu. Mēs dziedam un klausāmies pārdomās par Jēzus ciešanām. Kapelā mēs savus akmeņus novietojam uz krusta vai ap to. Lorenco krustā iesit trīs lielas naglas, iztraucējot klusumu.
Jā, tā ir Lielā piektdiena. Un tomēr visu skumju un sēru vidū ir arī salds mierinājums – mēs esam kopā, un no mūsu salauztajām sirdīm un Dieva caurdurtās sirds izplūst mīlestība.
Tumsa pārklāja zemi no sestās līdz devītajai stundai, un pēc šīm trim stundām Jēzus sauca skaļā balsī: „Ēli, Ēli, lamā sabahtani!” Tas nozīmē: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!” Daži no tiem, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: “Šis sauc Eliju!” Tad kāds no viņiem, pieskrējis klāt un paņēmis sūkli, iemērca to etiķī un, uzspraudis to uz niedres, sniedza viņam padzerties. Bet pārējie teica: “Pag, redzēsim, vai Elija nāks viņu glābt.” Tad Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira. Un, redzi, tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja un klintis sašķēlās. Kapi tika atdarīti un daudzu svēto miesas, kas dusēja, augšāmceltas. /Mateja 27:45-52/
LŪGŠANA
Visu sākumu un beigu Dievs, kura Dēls ir Tevis svētīts attēls un kurš tika piesists krustā un nonāvēts šajā dienā, ļauj man pie krusta piekalt arī savus grēkus, lai tie varētu nomirt ar Kristu. Ļauj man lūgt, kā to darīja labais noziedznieks: “Jēzu, piemini mani, kad tu nāksi savā valstībā.” Āmen.
GAVĒNA RĪCĪBA
Svini Lielo piektdienu jeb Svēto piektdienu, pieminot Viņa Krusta nāvi. Ļauj šai dienai paiet bez pasaules trokšņiem un kņadas. Ļauj sērām par Kristus nāvi pieskarties savai sirdij. Sajūti tajā dziļas sāpes, domājot par to, ka nāvei līdz šim ir bijusi vara nolaupīt no tavas dzīves katru cilvēku, kuru tava sirds ir mīlējusi. Šī diena ir tumsas un bezcerības diena.
Salamana Pamācības /8:22-31/
Jaunā Derība /Lk. 9:10-27/
Vecā Derība /4.Moz. 33:1-34:29/
Коментарі