• Ģertrūdes draudze

Mārtiņš Vīndedzis

2019.gadā Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca svinēja 150 gadu jubileju. Līdzās daudz un dažādiem notikumiem, ko bija iespēja piedzīvot, dažādām aktivitātēm, kurās iesaistīties, nolēmām plašāk iepazīt viens otru un ļaut par mums uzzināt citiem, veidojot intervijas un stāstus par draudzi "150 gadi 150 dienās". Viena no nedēļas dienām tika veltīta sadaļai "Cilvēkos", veidojot šos cilvēkstāstus, centāmies tiem caurvīt vienotu motīvu, kas iezīmē Ģertrūdes 150 gadu jubileju, ticību un mīlestību Jēzum, kalpošanu Dievam. Lasot šīs intervijas, jums būs iespēja uzzināt daudzu ģertrūdiešu atmiņas, ienākot baznīcā, kā un kad viņi šeit nokļuvuši. Tāpat ikviens no intervētajiem atklāja sev tuvu Svēto Rakstu vietu, pie kuras noteikti atgrieztos, atklāja, kurš ir mīļākais un īpašākais dievkalpojuma mirklis. Interviju noslēgumā katram bija iespēja teikt savu sveicienu Ģertrūdes skaistajā jubilejā.



Cik ilgi esi Ģertrūdē?

Ģertrūdē esmu 6 gadus.

Kā Tu nonāci Ģertrūdē?

Esmu tipisks Alfas produkts, atnācu ar mērķi laulāties baznīcā. Alfu kā foršu un neformālu kursu man ieteica draugs. Priecājos, ka Dieva plāni attiecībā uz mani un manu ģimeni bija lielāki par manējiem, kā rezultātā esmu šeit arī šodien.

Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par Ģertrūdes draudzi?

Atmiņas laikam jāiedala divās daļās, vienas vairāk saistās ar domām, uzskatiem un pārmaiņām, kas manī notika ticības ceļa sākumā, Dievs daudzas lietas ļāva ieraudzīt citos leņķos. Otras vairāk saistās ar cilvēkiem, tādi smaidīgi, atsaucīgi, katrā ziņā nejutos kā baznīcā, un daudzi no man līdzi paņemtajiem stereotipiem par "baznīcēniem" ātri izgaisa. Atceros, ka pirmajā Alfas nodarbībā, kopā ar grupiņu iepazīstoties, dalījāmies, kāpēc esam Alfā un vairāki no grupiņas minēja, ka vēlas iepazīt jaunus cilvēkus. Tajā brīdī nodomāju: "Nē, man draugu pietiek, bez šī varam iztikt." Ar prieku jāatzīst, ka smagi kļūdījos…

Kurš ir Tavs mīļākais/īpašākais brīdis dievkalpojuma laikā?

Tas laikam gadu gaitā mainās, atceros, sākotnēji no dievkalpojuma sagaidīju tikai sprediķi. Tagad laikam nebūšu pārāk oriģināls un teikšu, ka tas ir Sv.Vakarēdiens un kopīgie liturģiskie dziedājumi pirms Sv.Vakarēdiena pie altāra.

Svēto Rakstu vieta, pie kuras atgriezies?

Pāvila vēstule Romiešiem 12.nodaļa, ar to kopā gāju cauri pārbaudījumiem, lielā mērā to redzu, kā ļoti koncentrētu kristieša rokasgrāmatu. Otra ir Pāvila vēstule Romiešiem 7:19, "Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru”. Šī atskan galvā kad esmu tālāk no Dieva vai kapitulēju ar kādu apņemšanos Dieva priekšā.

Ja būtu iespēja pasniegt Ģertrūdei dāvanu-materiālu vai garīgu - kāda tā būtu?

Ņemot vērā manu kalpošanu, materiālo dāvanu saraksts varētu būt diezgan garš, sākot no apkures līdz pilnīgai dievnama renovācijai, bet ja jāmin viena, tad tā būtu restaurēta lielās zāles dēļu grīda.

Kāds būtu Tavs vēlējums draudzei mūsu baznīcas 150 gadu jubilejā?

Es novēlētu Ģertrūdei pieaugt kā ģimenei, kurā katrs ģimenes loceklis ir tai piederīgs, saprasts un novērtēts.