• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 10. diena

SEVIS NOLIEGŠANAS SLAZDS


Ar gadiem es esmu atskārtis, ka lielākais dzīves slazds ir nevis panākumi, slava vai vara, bet sevis noliegšana. Protams, ka panākumi, slava vai vara var radīt lielus kārdinājumus. Taču tajos mēs nonākam caur daudz nopietnāku kārdinājumu – sevis noliegšanu. Tajā brīdī, kad sākam noticēt balsij sevī, kas mūs sauc par bezvērtīgiem un nemīlamiem, mēs viegli sākam pakļauties impulsiem, kas mums liek kārot pēc lieliem panākumiem, popularitātes, slavas un varas ietekmes. Tai pat laikā lielais slazds ir un paliek sevis noliegšana. Tiklīdz kāds mani apsūdz, kritizē vai noraida, jūtos pamests. Un pie sevis sāku domāt, ka tas ir vēl viens pierādījums tam, ka esmu kā tukša vieta. Tumšākā manis daļa sāk sevī atkārtot: “Es neesmu labs. Esmu pelnījis, ka mani atgrūž, aizmirst, atraida un pamet.”

Sevis noliegšana ir lielākā garīgās dzīves ienaidniece. Sevis noliegšana ir tiešā pretrunā ar svētuma balsi, kas mani sauc par “mīlētu”. Būt “mīlētam” ir mūsu patiesā identitāte. Tā ir mūsu eksistences pamatbūtība.


SVĒTIE RAKSTI

Tas Kungs aicināja mani jau no mātes miesām, jau no manas mātes klēpja Viņš domāja un atcerējās manu vārdu. (Jesajas 49:1)


LŪGŠANA

Dievs, Tu esi mani radījis, lai mani mīlētu. Un Tu mani mīli. Dod man pazemību un mieru to saprast, pieņemt un piedzīvot. Tu pazini mani, pirms es iepazinu Tevi. Tu mani mīlēji, vēl pirms Tu biji mani radījis. Pirms es ieraudzīju saules gaismu, Tu jau nesi manu vārdu savā svētajā gaismā. Pirms es sāku ticēt un paļauties uz Tevi, Tu jau ticēji un paļāvies uz mani. Dievs, Tu radi tikai to, kas ir vērtīgs. Dod man spēku ticēt un apzināties, ka es esmu Tava dārgā radība. Es esmu Tavās rokās vērtīgs un mīlēts. Vienmēr un katru dienu.


UZDEVUMS

Uz brīdi apstājies un apsēdies kādā mierīgā vietā. Tad skaties uz savām rokām un atver plaukstas. Vērojot tās pie sevis izsaki vārdus: “Es esmu Dieva mīlēts/a. Es esmu Dievam dārgs/a. Mana dzīve ir vērtīga. Es esmu priecīgs/a par to, kādu Dievs mani ir radījis.”