• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 106. diena

ŠĶĒRŠĻI DIEVA MĪLESTĪBAI


Kas mums neļauj atvērties pasaules realitātei? Vai varētu būt, ka mēs nespējam samierināties ar savu bezspēcību un esam gatavi redzēt tikai tās brūces, kuras varam dziedēt? Vai varētu būt, ka mēs nevēlamies atteikties no ilūzijas, ka esam kungi pār savu pasauli, un tāpēc radām paši savu Disnejlendu, kurā varam likt sev noticēt, ka visi dzīves notikumi tiek droši kontrolēti? Vai varētu būt, ka mūsu aklums un kurlums liecina par mūsu pašu pretošanos atzīt, ka mēs neesam Visuma Kungs? Ir grūti atļaut šiem jautājumiem sniegties dziļāk par retorikas līmeni un mūsu visdziļākajā būtībā patiešām apjaust, cik ļoti mums riebjas mūsu bezspēcība.

Pārsteidzoši ir tas, ka cīņa par izdzīvošanu ir kļuvusi tik "normāla", ka tikai nedaudzi cilvēki patiešām tic, ka varētu būt citādāk. Ak, cik svarīga ir disciplīna, kopiena, lūgšana, klusums, gādīga klātbūtne, vienkārša klausīšanās, pielūgšana un dziļa, ilgstoša un uzticīga draudzība. Mēs visi to tik ļoti vēlamies, un tomēr tie spēki, kas liek domāt, ka tā visa ir tikai fantāzija, ir ļoti stipri. Taču mums cīņa par varu ir jāaizstāj ar cīņu par vietu garam.


SVĒTIE RAKSTI

Visā zemē bija viena valoda un viena runa. Un, kad cilvēki gāja projām no austrumiem, viņi atrada Šināras zemē ieleju un apmetās tur. Un viņi teica viens otram: “Iesim, veidosim ķieģeļus un apdedzināsim tos ugunī!” Un ķieģeļi tiem bija par akmeņiem un zemes piķis par javu. Un viņi teica: “Iesim, celsim pilsētu un torni – tā virsotne lai ir debesīs! Darīsim sev vārdu, lai netiekam izklīdināti pa visu zemes virsu!” Un Kungs nolaidās apskatīt pilsētu un torni, ko cēla cilvēka dēli. Un Kungs teica: “Redzi, tie ir viena tauta, un tiem visiem viena valoda! Un tas ir tikai viņu darbu sākums! Tagad tiem nebūs nepiepildāms nekas, ko tie nodomājuši darīt! Iesim, nolaidīsimies un sajauksim tiem valodu, lai viņi nesaprot viens otra teikto!” Un Kungs izklīdināja viņus no turienes pa visu zemes virsu, un viņi pārstāja celt pilsētu. Tādēļ tās vārdu nosauca Bābele, jo tur Kungs sajauca visas zemes valodu, un no turienes Kungs izklīdināja viņus pa visu zemes virsu!

1. Mozus 11:1-9


LŪGŠANA

Dievs, Tu esi svēts - vienīgais īstais Ķēniņš, kurš visā Savā godībā valda pār debesīm un zemi. Tu esi drošs cietoksnis, kur patverties visiem tiem, kas paļaujas uz Tevi. Tev riebj ļaunie cilvēku plāni, un Tava balss aptur haosu un katastrofas. Kungs, Tu esi valdījis, kopš Tu radīji laiku, un valdīsi mūžīgi. Piedod, ka manā sirdī ir vieta, kas vēlas izlikties, ka es esmu Tavā vietā, kas grib ticēt meliem, ka es esmu Tu. Māci man staigāt Tavus ceļus un paļauties uz Tavu plānu, pazemībā Tev sekot un Tevi klausīt. Izmeklē manu sirdi un uzrādi man katru domu, kas tiecas pēc varas un kontroles - es nododu sevi Tavā varā un nevēlos, ka kaut kas stāvētu starp mani un Tavu mīlestību. Tu esi mans īstais Ķēniņš.


UZDEVUMS

Pārdomā, kas ir tavas dzīves aspekts, joma vai situācija, kurā tev ir grūti atzīt savu nespēcību un atdot kontroli Dieva rokās. Savelc plaukstu dūrē un iedomājies, ka tā lieta ir satverta tavā plaukstā. Pieej pie loga, atver to un palaid šo lietu vaļā. Kā tu jūties?