• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 109. diena

MĒS SASTOPAM PASAULI CAUR SIRDI, KAS ATRODAS MIERĀ


Sirds lūgšana ir patiess ceļš uz sirds šķīstību, kas dod mums acis, lai redzētu mūsu eksistences realitāti. Šī sirds šķīstība ļauj mums redzēt daudz skaidrāk, ne tikai mūsu pašu vajadzības, sakropļojumus un raizes, bet arī mūsu žēlsirdīgā Dieva gādības pilno seju. Kad mūsu garīgā redze paliek skaidra un skats vērsts uz Viņu, būs iespējams iet cauri vētrainajai pasaulei ar sirdi, kas mierā. Šī mierpilnā sirds pievelk tos, kas meklē savu dzīves ceļu. Kad esam atraduši atdusu Dievā, liecināšana citiem kļūst dabiska. Atdusa Dievā kļūst tad redzama visur, kurp ejam, un visiem, ko satiekam. Un, pirms mēs izrunājam jelkādus vārdus, Dieva Gars, kurš lūdz mūsos, padara Savu klātbūtni piedzīvojamu un vieno cilvēkus jaunā ķermenī – paša Kristus ķermenī.


SVĒTIE RAKSTI

Un Jēzus tūdaļ lika Saviem mācekļiem kāpt laivā un pārcelties uz otru malu, tiekāms Viņš atlaidīs ļaudis. Un, ļaudis atlaidis, Viņš savrup uzkāpa kalnā Dievu lūgt. Un, kad vakars metās, Viņš tur palika viens pats. Bet laiva bija jau jūras vidū; viļņi to mētāja, jo pūta pretvējš. Bet gaiļos Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams. Un, kad mācekļi Viņu redzēja pa jūras virsu staigājam, tie izbijās un sacīja: "Tas ir spoks." Un tie brēca aiz bailēm. Bet Jēzus tūdaļ tos uzrunāja un sacīja: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstieties!" Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: "Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu." Un Viņš sacīja: "Nāc!" Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus. Bet, lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: "Kungs, palīdzi man!" Un, tūdaļ roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: "Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?" Un, kad tie iekāpa laivā, vējš nostājās. Un tie, kas bija laivā, metās Viņa priekšā ceļos un sacīja: "Patiesi Tu esi Dieva Dēls."

Mateja evaņģēlijs 14:22-33


LŪGŠANA

Kungs, ieved mani Savā mīlošajā, mierpilnajā klātbūtnē un atstāj mani tur. Nomierini mutuļojošās domas manā raižu pilnajā prātā. Vietā, kas pilna grūti atbildamu jautājumu, izplati Sava miera saldo smaržu. Atjauno manī drosmi, lai iemācos uzticēties Tev pilnībā. Es atsakos no savām tiesībām visu mēģināt saprast.

Apņem mani ar Sevi, lai nespēju just naidīgos vējus no pretinieka nometnes. Pat vistumšākajā ielejā Tu paliec ar mani. Lai arī neskaidrība ir apkārt, Tavas sejas starojums atklāj man debesu ceļu. Tu vienmēr rādi ceļu.

Tu Esi neredzams Dievs, tomēr es spēju skaidri Tevi redzēt, jo Tu dzīvo manā sirdī. Iedves manī Savu Garu, lai es neklausu savas ierobežotās saprašanas muļķībai.

Uzticot Tavā aprūpē visas savas vajadzības un raizes, es atdusos mierā Tavās rokās. Apsedz mani ar Tava miera segu, un es gulēšu mierpilni, nebaidoties no tā, ko rītdiena nesīs.


UZDEVUMS

Uzraksti uz lapas 1 līdz 3 cilvēku vārdus, kuri Dievu vēl nepazīst un iet cauri vētrainam periodam dzīvē. Apņemies nedēļu lūgt Dievu par viņiem, lai Dievs viņu dzīvēs atklājas. Ja iespējams un lūgšanās jūti pamudinājumu, sazinies ar viņiem, mēģini pastāstīt par Dieva mīlestību.