TU PIEDERI DIEVAM
Te būtu jājautā: “Kam es piederu? Dievam vai pasaulei?”
Daudz kas no tā, ko es savā ikdienā daru, liek domāt, ka pasaulīgajam es piederu vairāk nekā Dievam. Neliela kritika, un es kļūstu dusmīgs. Neliels atraidījums mani padara depresīvu. Mazliet uzslavas, un es esmu kā spārnos. Un katra izdošanās manī raisa aizrautību. Tik maz gan vajag, lai mani paceltu vai nogāztu. Liekas, ka es esmu kā maza laiviņa lielā okeānā – pilnībā atkarīga no viļņu labvēlības. Un tā vien šķiet, ka visas savas pūles, laiku un spēku ikdienā veltu tikai tam, lai tā laiviņa neapgāztos.
Trauksmaini cīniņi tikai, lai knapi noturētos uz ūdens. Nekādas svētās garīgās cīņas, bet tikvien kā ikdienišķi pūliņi noturēties tajā, ko no manis sagaida pasaule.
Kamēr mēs piederam šai pasaulei, mēs paliksim tās sāncensības garā un gaidīsim savu pūliņu atalgojumu par visu labo, ko esam darījuši. Taču, ja mēs piederam Dievam, kurš mūs mīl bez noteikumiem vai nosacījumiem, mēs varam dzīvot tāpat kā Viņš. Lielā atgriešanās, uz ko Jēzus mūs aicina, ir šāda – no piederības pasaulei uz piederību Dievam.
SVĒTIE RAKSTI
Es jūs aicinu, brāļi, Dieva apžēlošanās dēļ nododiet sevi pašus – tā ir jūsu apzinīgā kalpošana Dievam – kā dzīvu, svētu un Dievam tīkamu upuri. Netopiet šim laikam līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā, lai jūs varētu izprast, kas ir Dieva griba – to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. Jo žēlastībā, kas man dota, es ikvienam jums saku: neuzskatiet sevi par pārākiem kā citi, esiet saprātīgi, ikviens pēc tāda ticības mēra, kādu Dievs tam ir piešķīris. (Romiešiem 12:1–3)
LŪGŠANA
Dievs, Tu redzi manas pūles nenogrimt un “turēties uz ūdens” pasaules acīs. Tu redzi manus centienus iegūt lielāku cieņu, reputāciju un labo slavu – gan savu draugu, kolēģu, gan pasaules acīs. Tu redzi, cik es esmu noguris, lai izskatītos labi citu acīs. Dziļi sirdī es jūtu, ka tas nav tā vērts. Cena, ko maksāju ar savu dzīvi, ir par augstu. Es lūdzu, lai Tu mani atbrīvo no tā. Lai neesmu pasaules īpašums. Lūdzu Tev spēku savas domas vērst uz Tevi. Un redzēt Tevi visā. Arī pasaulē sev apkārt. Lai es varu piederēt Tev, kaut arī turpinu dzīvot pasaulē.
UZDEVUMS
Kad mainām savu piederību no “pasaules” uz Dievu, mēs turpinām dzīvot pasaulē, taču nesam sevī citu redzējumu. Mēs darām tās pašas ikdienišķās lietas, ko iepriekš, taču ar citu motivāciju.
Padomā, ko tu esi ieplānojis darīt tūdaļ, kad beigsi lasīt šīs rindas, un apņemies to darīt ar piederības sajūtu Dievam. Tā, it kā tu to darītu Dievam par godu, nevis sev vai savu pienākumu dzīts. Tas ir viss.
Comentarios