• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 112. diena

PALIEC NOMODĀ


Iztēles lūgšanas praktizēšana ir disciplīna, caur kuru mēs sākam redzēt dzīvo Dievu, kas mīt mūsu pašu sirdīs. Uzmanīgs vērīgums uz To, kurš rada Sev mājas priviliģētā mūsu būtības centrā, ved uz Viņa iepazīšanu. Kad nākam, lai iepazītu un iemīlētu mūsu siržu Tēvu, mēs nododam sevi šai apbrīnojamajai Viņa klātbūtnei, kas rada Sevi piedzīvojamu caur mūsu maņām. Caur lūgšanu disciplīnu mēs tiekam atmodināti un atvērti Dievam, kurš mīt mūsos, kurš ienāk caur mūsu sirdspukstiem, elpošanu mūsu domās un emocijās, visā, ko dzirdam, redzam, kam pieskaramies un sagaršojam. Caur būšanu nomodā mūsos mītošajam Dievam mēs atrodam Viņa tuvumu arī pasaulē ap mums. Šeit mēs atkal esam brīnuma priekšā. Mēs nevis redzam Dievu pasaulē, bet Dievs, kas ir mūsos, atpazīst Dievu mums apkārt pasaulē. Dievs runā ar Dievu, Gars runā ar Garu, sirds runā ar sirdi.

Iztēles lūgšana tāpēc ir dalība dievišķā sevis atpazīšanā. Dieva Gars, kas dzīvs mūsos, liek mūsu pasaulei kļūt caurspīdīgai priekš mums un atdara mūsu acis, ka saredzam Dieva Gara klātbūtni visā, kas mums apkārt. Caur mūsu siržu sirdi mēs saredzam pasaules sirdi.


SVĒTIE RAKSTI

Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu un viņa brāli Jāni un veda tos savrup uz augstu kalnu, un tika apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes kļuva baltas kā gaisma. Un redzi, tiem parādījās Mozus un Ēlija un runāja ar Viņu. Pēteris griezās pie Jēzus un sacīja: "Kungs, šeit mums ir labi. Ja Tu gribi, es celšu šeitan trīs teltis - vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam." Tam vēl runājot, redzi, spoža padebess tos apēnoja, un redzi, balss no padebess sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kura Man labs prāts; To jums būs klausīt." Kad mācekļi to dzirdēja, tie krita uz sava vaiga un ļoti izbijās. Bet Jēzus pienāca pie tiem, aizskāra tos un sacīja: "Celieties un nebīstieties!" Bet, kad tie savas acis pacēla, tie neredzēja neviena kā tikai Jēzu vien.

Mateja evaņģēlijs 17:1-8


LŪGŠANA

Es sveicu rītu ar melodijām, kas plūst no manas sirds. Manā dvēselē mīlestības dziesmas tiek pamodinātas. Uzticīgi Tu sveicini mani katru dienu, izplatot Savas klātbūtnes saldo smaržu un piepildot mani. Tava mīlestība ir visaptveroša, sniedzoties augstāk par debesīm.

Kungs, es vēlos lidot kopā ar Tevi pār kalnu galiem un lūkoties, kā Tu izlej Savu godību pār zemi. Kad Tu runā no Savas vissvētākās vietas, es klausīšos – uzmanīgi tverot katru Tavu čukstu. Vārdi, kas plūst no Tavas sirds, ir kā skūpsti pār manu dzīvi, sagatavojot mani cīņām, ko kopā ar Tevi es piedzīvošu.


UZDEVUMS

Izbrīvē apmēram pusstundu kādā klusākā vietā, kur ar iztēles lūgšanu tuvojies Dievam lūgšanā, lasot sekojošu Rakstu vietu: Mateja evaņģēlijs 26:36-46. Sāc ar Svētā Gara ieaicināšanu, tad iedomājies sevi kā kādu no personāžiem (izņemot pašu Jēzu). Esot izvēlētajā personāžā, izej cauri Rakstu vietai. Runā ar Dievu par lietām, kas tevi pārsteidza, ko tu izdzīvoji, ejot cauri Rakstiem.