• Ģertrūdes draudze

"Mīlestības ceļā" - 114. diena

VIENATNE RADA VIETU DIEVAM


Dzīvot kristīgu dzīvi nozīmē dzīvot pasaulē, neesot no šīs pasaules. Esot vienatnē ar Dievu, šī iekšējā brīvība var augt. Jēzus gāja uz vientuļām vietām, lai lūgtos, proti, lai augtu apziņā, ka visa vara un spēks, kas Viņam bija, iedots no Tēva, visi vārdi, ko runāja, nāca no Tēva, un visi darbi, ko darīja, patiesībā nebija Viņa, bet Tā darbi, kas Viņu bija sūtījis.

Dzīve bez vienatnes vietām, tas ir, dzīve bez klusuma centrā, viegli kļūst destruktīva. Kad mēs pieķeramies mūsu darbības rezultātiem kā mūsu vienīgajai pašidentifikācijai, tad kļūstam apsēsti un aizsardzības pozīcijās esoši un sliecamies raudzīties uz līdzcilvēkiem vairāk kā uz ienaidniekiem, turot tos distancēti, nevis draugiem, ar kuriem līdzdalīt dzīvības dāvanas.

Vienatnē ar Dievu mēs varam lēnām atmaskot ilūziju par mūsu īpašumiem un atklāt, ka mēs neesam tas, ko spējam iekarot, bet kas tiek iedots mums. Vienatnē ar Dievu mēs varam sadzirdēt Tā balsi, kas runājis uz mums, vēl pirms spējām pateikt kaut vienu vārdu, kurš dziedējis mūs, vēl pirms spējām parādīt jelkādu vēlmi palīdzēt kādam, kurš darījis mūs brīvus, ilgi pirms mēs spējām atbrīvot citus, un kurš mīlējis mūs, ilgi pirms mēs spējām dot mīlestību jelkādam. Šajā vienatnē ar Dievu mēs atklājam, ka būšana ir daudz svarīgāka par piederēšanu un ka esam vairāk vērti kā mūsu pūliņu rezultāti. Vienatnē mēs atklājam, ka mūsu dzīve nav īpašums, ko aizsargāt, bet gan dāvana, ko līdzdalīt. Tur mēs atskārstam, ka dziedinošie vārdi, ko izrunājam, nav vienkārši mūsu pašu izrunāti, bet ir iedoti mums; ka mīlestība, ko izpaužam, ir daļa no lielākas Dieva mīlestības; un jaunā dzīve, ko dzīvojam, nav pieķeršanās pie īpašumiem, bet dāvana, ko saņemam.


SVĒTIE RAKSTI

Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.

Efeziešiem 2:10


LŪGŠANA

Dievs, neesmu pārliecināts, ka spēju noraksturot to ilgošanos, kas ir manā dvēselē un noliek mani uz ceļiem Tavā priekšā. Es tik ļoti Tevi mīlu. Piepildi mani ar dziļām ilgām pēc vēl dziļākas Tavas svētās klātbūtnes. Visa mana būtne ilgojas pazīt Tevi vēl vairāk. Ilgas ir kā neremdināma uguns, tās ir kā ieslodzītas manā galvā.

Tava mīlestība redzama caur debesīm, katru dienu saulei lecot. Katru dienu es nākšu Tavā klātbūtnē ar slavas dziesmām. Rokas pacelšu, godinot visu, ko esi paveicis. Šī svētā kaisle ir pāri plūstoša. Tā iesniedzas katrā situācijā, Tavai mīlestībai parādoties redzamai.

Tu esi patiesās laimes avots. Kad veldzējos Tevī, Tu īsteno manas dziļākās ilgas. Kungs, nojauc mūrus, kas attur mani piedzīvot Tavas mīlestības dziļumus. Pamodini manu dvēseli kvēlai sekošanai Tev līdz pat mūžībai.


UZDEVUMS

Uzaicini kādu tuvu cilvēku (draugu, ģimenes locekli, kaimiņu, radinieku) uz kopīgu laika pavadīšanu, mēģinot vairāk klausīties, izrādot pieķeršanos, rūpes, baudot kopābūšanas dāvanu.